Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Manas pārdomas

Vinsents ‘’Vins’’ Hašers , kad par nepaklausīšanu pavēlēm un subordinācijas neievērošanu ticis pazemināts amatā un nosūtīts pievienoties Providences kuģa ne tuvu pilna sastāva apkalpei, var justies salīdzinoši pateicīgs, ka vēl vispār tam ir karjera. Tikmēr Providences kuģis, lai arī pēc visas klasifikācijas skaitās kā super-bāzeskuģis un tā ekspluatācijas laikā piedalījies nevienā vien būtiskā kaujā, no kurām izceļama cilvēces vēsturē nozīmīgākās pret Ixa citplanētiešiem par First Galactic War sauktu karu, tad Providenci neviens vairs nevarētu saukt par pašu modernāko un vēlāmāko darba vietu, kur nonākt iekš United Human Fleet (UHF).

Autora Scott Bartlett iztēlotajā SFF The Ixan Prophecies triloģijas ievadošajā Supercarrier grāmatā varoņiem lemts dzīvot realitātē, kurā dominē korporācijas, kuru pašinterese strādāt ar jo vairāk pieaugošo peļņu no viena fiskālā perioda uz nākošo valda pāri jebkam citam. Kā rezultātā vadošākā no tām Dark Stream ir gatava iet tik tālu, tās iespēju līdzekļos un maziem, šķietami nebūtiskiem soļiem ir spējuši iegūt tādu varu un politisko ietekmi, ka to jaunais CEO Tenisens Stīls ir gatavs sarīdīt cilvēci pret citplanētiešu rasi Wing. Kamēr sekojošā konfliktā, pat ja starp abiem spēkiem izdotos drīz radīt pārpratumu skaidrību, dzīvības nāktos zaudēt pat desmitos, ja ne simtos, tūkstošos mērāmam skaitam, Dark Stream, zinot jau laikus, kas gaidāms, plūktu aizvien lielāku peļņu.

Ja šis vien nebūtu šausmu šermuļus uzdzenošs, tad Tenisam Stīlam pie Dark Stream stūres ar to nebūt nav gana. Jo, kā saka, apetīte rodas ēdot, un kādēļ gan necensties ietekmēt UHF prezidenta vēlēšanu iznākumu, atbalstot kandidātu, kura savā kampaņā plauc laurus, izmantojot populācijas alkas pēc atgriešanās pie miera, lai ne tikai jau pirmajā dienā mainītu nostāju pa 180 grādiem, bet arī censtos virzīt likumdošanas izmaiņas ar mērķi noturēties pie varas grožiem (cik nu iedomāta, ka pats tos tur) līdz mūža galam un bez kaitinošiem ierobežojošiem faktoriem. Diemžēl izpildījums vairāk liek nodomāt, ka šis attiecībā uz Dark Stream sižeta līniju vairāk ir kā politiska rakstura komentārs uz SFF fona par situāciju reālajā pasaulē, tā vietā, lai šis viss plūstoši un saprotami iederētos izveidotajā pasaulē.

Ja Tenisens Stīls būtu kā galvenais ļaundaris visas triloģijas garumā, pret kuru Hašeram ar Providences kuģa kapteini un citiem apkalpes biedriem cīnīties ar grandiozu noslēdošo kulmināciju, tad vēl būtu jauki, bet tā vietā atrisinājums sižeta problēmsituācijai par un ap Tenisenu un Dark Stream ir diezgan nekāds. Var saskatīt  Un tā vietā nāk citi tikpat neizteiksmīga izpildījuma draudi no citplanētiešu Ixa puses, kuri, lai arī cieta pamatīgu sakāvi pirms 20 gadiem Pirmajā Galaktiskajā karā, nebūt nav atstāti bezspēcīgi, lai nespētu atgūties.

Ixa vismaz nav kā bezformīgs anonīms ļaunais citplanētiešu rases veidolā (bez konkrētiem līderiem), pret kuriem attiecināt vispārējus stereotipiskus raksturojumus, pat ja propagandiskos nolūkos, lai sevi un citus noskaņotu, tādi ir nepieciešami. Tā vietā atklājas gan cilvēces, gan vingu un citu zināmo eksistējošo citplanētiešu izdzīvošanas interesēm krietni satraucošāks ir fakts, ka Iksus kontrolē un vada viens liels super-spēcīgs Mākslīgais Intelekts Boksa. Izskaidrojums tā izcelsmei, kur, kad un kā spējis vispirms tikt radīts un sekojoši audzēt spēku, lai būtu drauds cilvēcei, ir tālu no tāda, kas sniegtu līdz galam apmierinošas atbildes, kuras nespēj uzlabot un sniegt cerēto reakciju, kad vēlāk seko lielie pavērsieni ar tālejošākām sekām pat pēc triloģijas noslēguma, par kuram tad citkārt varētu ar lielāku interesi spekulēt.

No tēliem ne Hašeram, ne Kīzam, ne kādam citam vairāk vai mazāk no galvenajiem tēliem esošajiem neizdodas ilgtermiņā no sērijas sākuma līdz beigām radīt gana labu iespaidu, radīt līdzpārdzīvojumu to gaitām un likt ar nepacietības pilnu interesi gaidīt turpmāko notikumu attīstības gaitu. Tādu neizdodas radīt ar Vincentu Hašeru no visiem UHF rindās pirmais izrāda iniciatīvu par noderīgiem un cieņas vērtiem sabiedrotajiem uztvert vispirms vingu, vēlāk arī citu citplanētiešu tēlus un nebūt pret tiem rasistiski naidīgs vien to atšķirīgās piederības dēļ. Diži labāk šajā ziņā nesokas arī ar kapteini Kīzu, kura līderības principiem uz Providences esošie ir gatavi sekot, kad nākas ne tikai vārdiski iebilst pret korporatīvās korupcijas ietekmi arīdznan UHF militārajā organizācijā. Tādi gan nav visi, ar ko tad saistāma dumpja mēģinājuma sižeta līnija.

Labi, ka tīras nejaušības dēļ sanāca noklausīties Spacers desmit grāmatu sēriju, kura hronoloģiskā ziņā publicēta vēlāk par The Ixan Prophecies, pirms pieķēros klāt šai. Citādi iespaids par autora prasmēm izveidot labu un baudāmu stāstu ar saistošiem varoņiem būtu diametrāli pretējs, kam par labu nebūt nenāk loģistiskā veida jautājum – kur, kas notiek, kā gan Providence vai kāds cits kuģis, tēli spēj ar nepieciešamajiem resursiem sevi apgādāt utml. Vairākkārt ir saskatāmas līdzības starp abām sērijām, kuras vēlāk sarakstītajā ir ar vienkārši labāku, aizraujošāku un saistošāku izpildījumu veiktas.