Links uz grāmatas Goodreads lapu
Manas pārdomas
Kāda gan varētu izskatīties nākotne pēc Imperatora aizsāktā Krusta Gājiena? Kādi gan varētu būt astarte leģionāru un ģenētisko superkareivju mērķi un pielietojums? Vien dažiem pietiek drosme sev uzdot šādus jautājumus un vēl mazākam skaitam meklēt atbildes. Tā vien šķiet Horusa sacelšanās visiem, būtu tie lojālistu vai nodevēju leģioniem piederīgie, var nosacīti atvieglojumā nopūsties un Warhammer Visuma versijas mūžīgais karš var turpināties.
Šī War Without End īso un garo stāstu lasīšanas laikā krietni biežāk, kā pirmajos divos iekrita acīs, roka sniedzās iezīmēt un saglabāt e-grāmatas versijā dažādus autoru prozas teikumus. Tajos paustā ideja, vai nu labi sasaucās ar konkrētā tēla dabu un/vai pašu Horus Heresy lielo sēriju kā tādu. Tā arīdzan vairāku stāstu varoņi no krājuma ir jau agrākos romānos vairāk vai mazāk iepazīti un dod ieskatu kādā nebūt momentā, kas lielā romāna ietvaros attiecīgajā sižetā palicis aizkadrā.
Tā krājums iesākas ar The Devine Adoratrice stāstu no Graham McNeill autora ar tēliem no #29 Vengeful Spirit vairākas desmitgades pirms romāna sākuma. Vēl ilgstoši pirms Horuss izšķirsies par labu Imperatora nodevībai, bet jau tad arī stāsta varoņos mīt ļaunprātīgas domas un plāni, pat ja mazākā mērogā, tad tikpat varas spēļu savtīguma motivēti, kurus tie vēlāk centīsies īstenot realitātē.
Līdzīgā manierē, bet salīdzinoši labākā izpildījumā James Swallow izdevies tā Gunsight stāsts, kurā savukārt var atminēties dažu labu varoni no #13 Nemesis. Atšķirībā no iepriekš pieminētā stāsta, šis savā hronoloģiskajā darbībā norīt pēc attiecīgā romāna, kurā galvenais varonis astarte un reizē snaiperis Eristede Kell cenšas pabeigt tam Malkadora, Terra/Zemes reģenta uzticēto misiju, censties nogalināt nodevēju Horusu vēl pirms tā spēki sasnieguši cilvēces dzimto planētu. Stāsta ietvaros iekrita acīs frāze ‘’If a mans expects to die, hopes, knows that it will happen… Is he still really alive?’’. Eristede apzinās, ka misija, noslēgtos tā ar izdošanos vai atkal izgāšanos, šoreiz, esot uz Horusa primārā kuģa Vengeful Spirit diezin vai noslēgsies tam vēl dzīvam esot. Fakts, kas gan tam (gandrīz) ne mirkli neļauj novirzīties no uzticētā mērķa.
Tāpatās, pieturoties pie jau agrāk manītu un iepazītu tēlu fakta, jāpiemin A Safe and Shadowed Place stāsts (autors Guy Haley – autors arīdzan #34 Pharos romānam), kurš piedevām ir no nodevēju astartes skatpunkta. Stāsts, kas dod ieskatu tam, kā gan nodevēju Night Lord (NL) kuģi tik ātri uzzina par Imperium Secundus izmantoto bāku uz Sotha planētas. Citāts no šī stāsta ir krietni īsāks ‘’Hope is and illusion, life is pain’’, kas reizē labi ilustrē kā NL, tā citu nodevēju leģionu vienu no filozofijām, bet reizē arī dzīves realitāti lielākajai daļai parasto mirstīgo iekš Warhammer Visuma.
Kas patika attiecībā uz krājuma sastādīšanu un stāstu/noveļu secību, ka vairākkārt viena autora darbi seko viens otram, kas salīdzinoši labāk ļauj iejusties prozas manieres stilā, iepazīt to rūpīgāk pirms pievērsties citam, vai, Nick Kyme un tā divi Imperfect un Chirurgeon stāsti, katrs ar savu sižetu, bet savā starpā saistīti, tos ļauj novērtēt jo labāk, nekā, ja to starpā būtu vēl kāds cits stāsts. Iekš Imperfect stāsta nosaukums apzīmē Ferrus Manus (Iron Hands leģiona primarks) tēlu, kurš, nebūs nekāds maiteklis, Horusa nodevībā mirst visai agri. Tam stāsta ietvaros ir visai interesanta saruna ar nodevēju Fulgrimu, kas rada maldīgu iespaidu par hronoloģisko novietojumu vispārējās sērijas ietvaros, kas laikam (šoreiz, lai izvarītos no maitekļa, vien mājiens) būs gana teikts.
Imperfect noslēgumā Fulgrim saruna ar citu, agrāk manītu tēlu, apotekāru un ķirurgu Fabiusu (no Marsa, bet pieslējies Emperor’s Children nodevēju leģionam un ar vislielāko ‘’skatuves laiku’’ #23 Angel Exterminatus romānā), kurš savukārt ir sekojošā Chirurgeon stāsta galvenais varonis. Lai raksturotu Fabiusa būtību, ļoti labi der citāts ‘’Not only do my tools cut flesh, they explore truth’’. Lai arī sākotnēji atmiņu fragmentos stāstā Fabiusu vēl vada cēli mērķi, tad jo tālāk pa izvēlēto ceļu Fabiuss spēris soļus, jo vairāk un uzskatāmāk redzams, ka Horusa nodevība ir tam vien devusi jo izdevīgākus apstākļus, kuru haosa nu jau vairāk prioritarizēt sevi. Tā vien šķiet, ka klusībā pie sevis Fabiuss sevi tur augstākā godā par jebkuru primarku, un neviens upuris, pat ne kāds par kolēģi un draugu saucams, būtu augstākam mērķim smādējams upuris.
Par agrāk manītiem tēliem noteikti var uzskatīt primarkus, kas gan Horus Heresy ietvaros būtu pašsaprotami, tad tomēr turpinot tematiku var pieminēt lojālistu Blood Angels primarku Sangviniusu, kurš atšķirībā no vairākuma savu ‘’brāļu’’ primarku iedabas šķiet krietni vairāk piedomā par ‘’dēliem’’ astartēm un to kā ‘’tēvu’’ lomu tos vadot un esot kā līderiem arī ārpus kaujas lauka, lai tie neizvērstos par prastiem ‘’instrumentiem’’, kuriem bez ienaidnieka asinsizliešanas neatrastos citu noderīgu pielietojumu un mērķu. ‘’Our limitations as fathers are doubly reflected in our failings as brothers’’ (no Virtues of the Sons by Andy Smillie) reizē atbilst arī primarku savstarpējām attiecībām vai to trūkumam, kad savstarpējās attiecības, nesaskaņas un strīdi, pārpratumi un aizvainojumi, tai skaitā pret Cilvēces Imperatoru, tiktu šādi izskaidrotas, par ko tad ar dzīvībām dabū maksāt triljoniem parasto iedzīvotāju.
Par parastu gan nenosauksi krājuma noslēdzošā un gribētos teikt sižeta saistošajā ziņā vislabāko no visiem Wolf Mother by Graham McNeill stāstu, un ne tikai aiz tā, viens no trim galvenajiem tēliem būtu nemirstīgā/Perpetual Alivia Sureka tēls (epizodiski manāma iekš #29 Vengeful Spirit), bet arī tās interaktīvā attiecību dinamika īsajā stāsta ar astarti Severian tēlu, kurš varētu būt viens no retākajiem indīvidiem Visumā un ar to domājot Imperatoram lojālu Sons of Horus leģiona (nu jau bijušo) biedru, kas paša acīs ir vien nejaušas apstākļu sakritības rezultāts. Bet, lai kā nebūtu, tad trešā stāsta galvenā varone, vien 12gadīgā Vivyen meitene, kurai nepieciešama steidzama izglābšana, varēs justies pateicīga.
Stāstu krājums, kurā ir pa dažam labam, kā jau tas mēdz gadīties, kas pēc izlasīšanas tagad diži atmiņā vairs nav palicis, pēc kura izlasīšanas rodas jautājumi par to lietderību, bet kā viens var saprast, kāpēc to sižetiem (lieliem un maziem) neatrastos vieta garāka apjoma romānā.
