Links uz grāmatas Goodreads lapu
Manas pārdomas
Jaunajam Markam nospraustais mērķis, uz kuru tiekties ir viens, pabeigt mācības un uzsākt labi algotu darbu jau pirmajā dienā un ar vēl labākām izaugsmes iespējām, kura sasniegšanas ceļā darbs diennakts Pete’s Pancake’s ēstuvē ir vien kā peļņas avots. Piedevām naktsmaiņas, kurās lielākoties nenākas noņemties ar lielu cilvēku plūsmu, var nodoties mācību procesam, jo kā nekā miegs pārsvarā domāts vājajiem laika šķiedējiem. Tomēr tieši viena tāda ikdienišķa rutīnas darbadiena ēstuvē, kad pa durvīm ienāk skaistule, kurā Marks ieskatās jau pēc pirmā acu uzmetiena, turklāt vēl ar asiņojošu brūci, Marks pat ne ar mazāko prāta aizmetni nevarēs iedomāties, cik ļoti viņa dzīve līdz ar to izmainīsies.
Ideja un pirmā galveno tēlu sastapšanās aina autoram Han Yang un līdz ar to lasītājam laba un ļoti skaidra, diemžēl to pašu nevar teikt par tālāko izpildījumu, kad stāsta sižetā tiek ievīti ne vien fantāzijas elementi, bet arīdzan lielā problēmsituācija, kuras atrisinājumu, Zemes un lai nebūtu garlaicīgi arīdzan paralēla Visuma dvīņu planētas glābšana, no lielo, slikto tēlu ļaunajām mahinācijām.
Iniciāli gan Marks var gozēties domās par skaisto dāmu, kura mistikas pēc uzstāj uz iesaukām – tai tiek Coffee, kamēr pašam ne visai glaimojošs Soft Hands, no kura tad varētu attīstīt kādu nebūt romantisko fantāziju, jo kā nekā īsās, vien 264 lpp grāmatas nosaukums jau saka priekšā, ka Marks sevi nemāna, kad interpretē signālus un mājienus sev par labu. Problēmas sākas, kad Coffee tikpat pēkšņi, kā uzradusies, nozūd, lai atkal un šoreiz jau krietni nopietnāk savainota uzrodas pie Marka īres dzīvokļa durvīm, lai arī nav bijis momenta, kad Marks tai atklātu savu adresi, vismaz ne uz lapaspuses.
Visi Marka pamatotie uztraukumi par tās (atklās savu vārdu kā Esija, saīsinātu versiju, kurai dod priekšroku, no Esmeraldas) veselības stāvokli tiek viegli noraidīti ar frāzi, ka līdz rītam būs sevi izdziedējusi, un to, ka Marka dzīve nekad vairs nebūs kā agrāk, tikai pastiprina, kad nākošais rīts pēc iejūtīgi un saprotoši dodas iespējas, tiek iztraucēts ar slikto tēlu sūtītiem pakalpiņiem. Pakalpiņi vai drīzāk slepeno dienestu aģenti, kuri visdrīzāk akli uzticas saviem priekšniekiem, kuri savukārt paši diez vai līdz galam izprot, kur iepinušies un uzticas Zemes dvīnes planētai Makso.
Makso planētu autors gribējis padarīt atšķirīgāku no Zemes, piešķirdams tai matriarhālu sabiedrību ar ne tikai vienkārši apgrieztām lomām un spēka pozīcijām (sievietes tās, kuras lielākoties muskoļotākas), bet arīdzan tādu sabiedrību, kurā vīrieši noteikti tiek uzskatīti par otršķirīgāku sabiedrības sastāvdaļu un nereti ir tie, kuri tiek paverdzināti. Gana lieki samudžināti arī no Makso puses tās līderu ieganstu un motivāciju iemeslos, kādēļ tie uzsākuši savas mahinācijas, ja vien nereducē to uz, jo ļauni un grib papildus cilvēkresursus savai verdzības sistēmai.
Esijas pieredze uz Zemes, saskarsme ar tās sabiedrības modeli ir likusi būt diametrāli pretējās domās, bet veids, kā šo informāciju autors izvēlas lasītājam tapt zināmu, drīzāk izrauj no dinamiska sižeta raita plūduma. Tā arī slikts stāsta manierisms atgadās jau pie grāmatas beigām, kad autors izdomā pirmoreiz pieminēt Esijas sabiedrotos jau no tās pirmsākumiem cīņā pret slikatjiem. Ja jau tie tik svarīgi, tad, kur tie agrāk bijuši. Moments, kas atkal vienkārši jāpieņem un jālaiž pāri. Informācijas izgāztuves gari ekspozīcijas momenti atgadās arī citos pasaules uzbūves aspektos vai līdzīga tipa nevajadzīgi izstieptas epizodes, kuri ne reizi vien tik īsā grāmatā atkārtojas un tādēļ ir jo uzkrītošāki, un kuri ar neko citu līdzvērtīgi labu netiek kompensēti.
Bieži vien arī jāpieņem notikumu gaitas loģika vai tieši pretēji to attīstības sekvences trūkums, un ar ‘’tā vienkārši ir’’ tik jāturpina uz priekšu, jo grāmata tāpat nav diez ko gara. Labi saskatāma iniciālās ainas ideja, kuru drīzāk derētu izvērst vien kā īso stāstu un ne vairāk. Pēdiņās interesanta izvēle ierindot subjektīvi sliktākās kā pirmo un pēdējo audio grāmatu omnibusa izdevumam, kura ietvaros noklausījos šo un deviņas iepriekš bloga pārdomu rakstos minētās grāmatas, kas grāmatu/romānu gadījumā vēl nekas, bet krietni sliktāk, ja līdzīgi gadītos īso stāstu un noveļu krājumā.
