Links uz grāmatas Goodreads lapu
Manas pārdomas
Būt par jauno magu un burvju Heksarajas akadēmijas dīnu varbūt tikai no malas un uz papīra varētu šķist kaut kas vienkāršs, kas nelauž kaulus, bet galvenais varonis dīns Dominic Hawthorne noteikti apliecinās, īt īpaši pēc šīs grāmatas sižeta, kas pat neaptver pilnu mācību gadu, ka realitāte un citu iedomātais ļoti bieži ir pat ļoti patālu viens no otra.
Ja ar neko citu, tad šis pirmkursnieku (kopā trīs mācību gadi) izceltos pats par sevi, ka starp jaunajiem censoņiem ir neviens cits kā pats Orion karalistes kroņprincis Eliss Fultons. Tomēr, kā pirmais no visiem no visiem izceļas pavisam cits skolnieks, vai konkrētāk izcelšanos vispirms aizsāk attiecīgā skolnieka tēvs, kurš pilnā sašutumā, pavēloši un agresīvi vēršas uzreiz pie dīna, kad tā dēls Džeremijs nav starp tiem, kuri tiks uzņemti. Tā huligānisko bravūru, no kuras vismaz grāmatas sākumā mācījies arī Džeremijs pat neattur fakts, ka tā dēls acīmredzami nav izturējis iestājpārbaudījumus. Tā teikt, ko gan neatrisināsi ‘’padaloties’’ ar naudas līdzekļiem. Lai arī tas dīnam Havtornam nebūt netīk, tad skolas uzturēšanas izmaksu dēļ nevar un nedrīkst atteikt, kad summa tiek paaugstināta, lai puikas tēvs panāktu savu.
Bet ar dēla iedabūšanu skolā, kā rādīs tālākais sižets, tēvs nebūt nav rīkojis ar domu izdarīt ko labu dēlam. Ar to iekš Dean Hawthorne: Headmaster of a Magical Academy tiks sasaistīts galvenā, bet fonā paturētā, ļaundara pavisam noteikti mistiskais un samaitātais plāns. Diemžēl tēva acīs Džeremijs būs vien kā instruments, kuru un rezerves variantā, ja vajadzība spiedīs, arī jebkuru citu izmantot, lai tikai censtos panākt tam vēlamo rezultātu, kuru īstenošanas spiedienu un metaforisko karsto elpu pakausī viņš pats sāk izjust jo akūtāk.
Džeremija tēvu būtu grūti ierindot jebkāda veida labo vecāku sarakstos un pats Džeremijs kā tēls līdz ar to nav diez ko patīkams. Tomēr viss nav zaudēts, jo tā vien šķiet, ka attālums un laiks, plus jaunieša paša laicīgi pamodušamies sirdsapziņas balss izrādīsies gana spēcīga, lai saņemtu drosmi un sāktu par savām vēlmēm pastāvēt, par spīti tēva huligāna retorikai. Izaugsme, ar kuru gan nevarēs lepoties abi Džeremija drīzāk par drauģeļiem saucamie tēli Tods Everests un Ričijs Brants.
Šo, tādu kā centrālo problēmsituācijas sižetu, kuram būtu lielāka nozīme, ja eksistētu kāds turpinājums, papildina daudzi citi un pārsavarā saistoši mazie sižeti, kuri aizņem dīna Havtorna dienaskārtību akadēmijas vadīšanas procesā. Būtu tas kāds students, kurš, izjusdams spiedienu iegūt tās labākās sekmes, nepārdomāti mēģina zagšus priekšlaicīgi iegūt gaidāmā testa atbildes, vai trešā kursa studente, kurā tā vien šķiet varētu būt ieskatījusies nevienā citā kā pašā dīnā, par ko liecināt to nejaušās sastapšanās, kuru biežums varētu likt sākt domāt, ka tās nemaz tik nejaušas no studentes puses nemaz nav. Tā arī interesants mini sižets saistīts, kad, gatavojoties skolas festivālam, Havtorna uzmanība tiek pievērsta faktam, ka festivālam paredzētie materiāli ir no brenda, kuru pat nemaz neatpazīst, un nav vajadzīgs ilgs laiks, lai pamanītu tā būtiski zemāko kvalitāti. Itkā nekas ārkārtējs un nebūtu pirmā reize, kad citi akadēmijas valdes biedri dažā labā jautājumā, kā līdzekļu ietaupīšana, nekonsultētos ar dīnu, bet, kad incidents atkārtojas un nepamanītam tam būtu jau studentus apdraudošākas sekas, faktu vairs nevar atļauties ignorēt.
Dean Hawthorne: Headmaster of a Magical Academy sižetu par galvu reibinošu, piepildītu ar pasaules kataklizmiskiem ļaundariem nenosauksi, bet tādi nav vajadzīgi, lai arī šāds maģijas skolas/akadēmijas fantāzijas romāns būtu lasītprieku radošs. Tam noteikti arī nāk par labu, ka autors Han Yang ir izvairījies no YA subžanra, kuru šī subžanra autoriem tik ļoti patīk izmantot, un tā vietā galvenais varonis ir ar krietni lielāku dzīves pieredzi.
