Stieg Larsson – The Girl with the Dragon Tattoo (Millennium #1)

1990178

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: MacLehose Press

Vērtējums: 5/5

Manas pārdomas

Šķiet, reti kurš nebūs vismaz kaut ko dzirdējis par Millenium grāmatu sēriju un/vai filmām ar tādu pašu nosaukumu – Meitene ar pūķa tetovēju, neesmu redzējis nedz zviedru, nedz Holivudas versiju. Goodreads vērtējumu skaits(1,857M) tikai apliecina, kāds vispasaules fenomens Larsonam izdevās, interesanti, ka viedokļu apjoms rakstiskā veidā ir krietni mazāks. Var gadīties, ka šī būs manis vispopulārākā šogad lasītā grāmata, un piemērotāku eksemplāru, kas atbilstu kategorijai That ”everyone” but you has read, šobrīd grūti iedomāties. Grāmatas fizisko eksemplāru ieguvu šī gada Ķīpsalas izstādes maiņas punktā. Šaubos vai citādāk tik drīz būtu izdomājis lasīt šo lielisko grāmatu. Kā arī līdz šim nebiju mēģinājis apvienot audio formātu ar fiziskas grāmatas lasīšanu, tādēļ sanāca vēl nebijusi pieredze. :) Ļoti noderēja pie zviedriskajiem vietvārdiem.

‘’Meitene ar pūķa tetovēju’’ iesākas ar žurnālista un Millenium žurnāla redaktora Mīkaela Blūmkvista tiesas prāvu un nelabvēlīgu lēmumu (naudas sods un 3 mēneši viegla režīma cietumā) par miljardiera Vennerstroma apmelošanu. Tā kā viņš nespēj vai negrib atklāt savu informācijas avotu, tad atliek vien samierināties ar sakāvi tiesas prāvā, un arī paša žurnāla nākotne neizskatās vairs tik spoža.

Par spīti tam, ka reti kurš vairs tic Blūmkvista rakstītajām, Henriks Vangers (atvaļinājies Vangera korporācijas C.E.O. -> šobrīd pozīciju ieņem Martins Vangers ) nolīgst nežēlastībā kritušo žurnālistu, lai viņš sarakstītu visaptverošu grāmatu par Vangeru ģimenes vēsturi, bet galvenokārt, lai gada laikā atrastu atbildes uz ģimenē sasāpējušu jautājumu, uz kuru 40 gadu laikā neviens vēl nav spējis rast atbildi. Kas notika ar Harietu (Harriet) Vangeri? Kā, neviena nemanīta, viņa varēja pazust no Hedeby salas?

Pēc izlasīšanas, grāmatai piemērotāks un atbilstošāks šķiet tās oriģinālais nosaukums (angliski Men Who Hate Woman) nekā izmainītais, jo paiet labs laiciņš līdz brīdim, kad Līsbetei Sanderei, meitenei ar pūķa tetovējumu, tiek pievērsta lielāka uzmanība. Gan Līsbetes āriene, gan izturēšanās neietilpst sabiedrības pieņemtajās normās. Viņa ir izteikti introverta un antisociāla, izprast savas un citu cilvēku emocijas un gūt jaunus draugus. Rezultātā maz ir cilvēku, kuri pieņem Līsbeti tādu, kāda viņa ir. Blūmkvists pat spekulē, ka Līsbetei varētu būt Aspergera sindroms.

Sākotnēji Līsbete, kā Milton Security darbiniece, tiek nolīgta no Vangera puses, lai ievāktu visu iespējamo informāciju par Blūmkvistu. Bet, kad Blūkmvistam pašam ir nepieciešams labi un ātri atrast informāciju, nevienu labāku par viņu neatrast. Līsbete ir īpaši agresīvi noskaņota pret vardarbību pret sievietēm (diemžēl negatīvi to ir izjutusi gan bērnībā, gan tagad), tādēļ, kad jaunākie pavērsieni Harietas lietā un Vangeru ģimenes pagātnē ietver nežēlīgu un vardarbīgu izturēšanos pret sievietēm, kā arī izkropļotu Bībeles fragmentu interpretāciju, viņu nav nepieciešams papildus motivēt.

Brīdinājums! Sviestmaižu un kafijas patēriņš šajā grāmatā ir pāri jebkurai normālai robežai! :) Brīžiem sajūta, ka zviedri neko citu neēd un nedzer, bet par to, kā, dzerot tik daudz kafijas, var aizmigt, vispār nerunāsim. :D

Joe Hill, Gabriel Rodriguez – Locke & Key, Vol.2: Head Games (Locke & Key #2)

6120349

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: IDW

Vērtējums: 3.75/5

Manas pārdomas

Vai tas nebūtu ideāli, ja reāli eksistētu atslēga, ar kuru varētu atslēgt galvu, lai burtiski iekrāmētu prātā vajadzīgo informāciju un/vai mācību vielu, apgūstot to perfekti vienā mirklī!? Vai arī izņemt no tās kādu nepatīkamu atmiņu vai bailes par kaut ko, lai vairs to neatcerētos? Kādas varētu būt sekas, ja šāda atslēga nonāktu ļaunprātīgās rokās, teiksim pie puiša, kurš jau aptuveni 20 gadus skaitās miris? Atmiņas ir viltīga padarīšana, jo tikpat labi, kā ir iespējams kaut ko izņemt un likt aizmirst, var arī radīt viltus atmiņas par to, kas nekad nemaz nav noticis.

Tāda lūk ir pamata premise otrajam Head Games krājumam Locke & Key grafisko noveļu sērijā, kad Bode nejauši atrod atslēgu ar šādām spējām. Vienā no ilustrācijām lasītājs var redzēt vēl vienu atslēgu, kuru mazais puika nepamana, un tā vien niezēja roka piebakstīt un dot norādi cauri lapaspusei. :D Diemžēl Bode nevietā vai vienkārši par ātru uztic savu atklājumu brālim un māsai, kuri savukārt tālāk atkal pieņem neapdomātu lēmumu kādam uzticēties un ne vairs ģimenes ietvaros. Ceru uz kaut cik laimīgām beigām, un ka šo uzticēšanās soļu sekas nebūs tik traģiskas, kā notikumi pirmajā Welcome to Lovecraft krājumā.

Pilsētā ierodas jauns skolnieks vārds Zaks, bet, kad viens no skolotājiem ar stāžu viņā atpazīst Lūkasu, skolnieku, kurš jau labu laiku skaitās miris, jautājumu skaits un mistērija ap šo garu tikai palielinās. Vēl jo vairāk, jo nekas vēl netiek atklāts par viņa nāves apstākļiem, to kā Lūkass toreiz uzzinājis par dažādo atslēgu spējām.

Bet stāsts nenorit pilnībā tikai ap Locke ģimenes locekļiem, atslēgām vai Key House savrupmājā. Uzzinām šo to vairāk gan par citiem otrā plāna tēlu pagātni, gan Lovecraft pilsētas vēsturi, kas sērijai piešķir papildus dimensijas/vērtību/dziļumu.

Joe Hill, Gabriel Rodriguez – Locke & Key, Vol.1: Welcome to Lovecraft (Locke & Key #1)

3217221

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: IDW

Vērtējums: 3.25/5

Manas pārdomas

Pēc tēva Rendela bezjēdzīgās slepkavības kaut kādu tur atslēgu dēļ Locke ģimene, māte Nina ar diviem dēliem un meitu, pārceļas uz lielu, ne to pievilcīgāko, savrupmāju Jaunaglijā ar zīmīgu nosaukumu Key House, lai pāršķirtu dzīvē jaunu lapu. Tomēr ilgi aizmirsties un relaksēties nav lemts, jo slepkava ir apņēmības pilns pabeigt iesākto.

Stāsta centrā ir ģimene, kura cenšas tikt pāri traģiskajam zaudējumam. Iespējams, tieši tāpēc visi mazā puikas Bode dīvainos izteikumus par durvīm, kuras, atslēdzot un izejot tām cauri, tu uz mirkli nomirti un kļūsti par spoku, noraksta uz izteiktu fantāziju un sērām. Bode neliekas traucēties, viņa bērnišķā, neiegrožotā ziņkārība neļauj citu noraidošajai attieksme atturēt viņu no mājas un apkārtnes izpētes. Bet mājai ir savi tumšie noslēpumi un gari, kuriem labāk būtu palikt neatklātiem!

Tikmēr pārējo Locke ģimenes locekļu veids, kā tikt pāri sērām, nav tas veselīgākais. Vecākais dēls Tailers, vainodams sevi notikušajā, pēc skolas noslogo sevi ar visvisādiem darbiem ap māju, māsa Kinsey skolā cenšas neizcelties un būt zemāka par zāli, lai nevienam neienāktu prātā uzdot jauniņajai jautājumus par pagātni, bet māte reizēm pārāk dziļi ieskatās pudelē.

Šis smagais stāsts, tad nu tiek apaudzēts ar šausmu un fantāzijas elementiem, un jau tā pārbaudījumus izcietušajai ģimenei uzglūn gars ar sliktiem nodomiem. Jārēķinās ar zināmu devu vardarbības, bet tā nav pārspīlēta vai tieši sejā, lai tikai nošokētu. Tāpat kā mājai, tā arī apdzīvotajai vietai, kur ģimene pārcēlusies, ir zīmīgs nosaukums Lovecraft. Vispārīgi zinot par šausmu žanrā pazīstamu autoru ar tādu pašu uzvārdu, nav jābrīnās, ka viss nenorit tik gludi un mierīgi, kā Locke ģimenei to gribētos. Arī vāka noformējums un ilustrācijās pielietotās krāsas un toņi piešķir šausmu stāsta noskaņu.

Džo Hila jeb Džozefa Hilstroma Kinga stāsts un Gabriela Rodrigeza (cerams nekļūdos) ilustrācijas lieliski papildina viens otru. Var just, kurš ir Džozefa tēvs, zināju to pirms lasīšanas, bet tas noteikti neaizēno vai kā citādi nemazina šīs grafiskas noveles kvalitāti.

Esmu pārliecināts, ka Key House turpinās vēl pārsteigt, un ar katru jaunu atslēgu atklāt aizvien vairāk noslēpumu. Tēls pats pār sevi!

Izlasīju, lasu, lasīšu #72 (03.04 – 09.04)

Kas to būtu domājs, ka šonedēļ izlasīšu vēl vairāk kā pagājušonedēļ, bet tā nu ir sanācis.

Šonedēļ pabeidzu lasīt Inta dotās Fables grāmatas. Ceru, ka būs iespēja pašam atrast iespēju turpināt sēriju, jo, neskaitot dažu lieku sižeta līniju vai mazāk patīkamus ilustrāciju stilus, ir iepatikušies pasaku tēli mūsdienu pasaulē. Tagad turpināšu ar Locke & Key, arī no Inta un kārtējo reizi varu teikt paldies. Šo sēriju varēšu vismaz izlasīt no sākuma līdz galam. :)

No 7. līdz 20. aprīlim (ieskaitot) norisinās TomeTopple lasīšanas maratons. Ir pieci izaicinājumi, bet pats galvenais nosacījums ir tas, ka grāmatai jābūt 500 un vairāk lapaspusēm. Tā nu šī lasīšanas maratona ietvaros esmu iesācis ”Meiteni ar pūķa tetovējumu”, pēc tās plānots iesākt vēl vienu sēriju :D ar Remote Control no Nick Stone sērijas. Pēc šīm divām, tad jau redzēs. Varbūt Hamiltona – The Commonwealth Saga.

Kā arī joprojoām nevar teikt neko izteikti sliktu ne par The Dresden Files, ne The Saxon Stories sērijām. :)

Izlasīju:

nr86

The Brave and the Bold » The Brave and the Bold #86 – You Can’t Hide From A Deadman! released by DC Comics on November 1969.

Betmena atkalredzēšanās ar Deadman (no 79.izdevuma), ņemot vērā, ka abi darbojās vienā komandā, nav tāda, kādu to varētu gaidīt. Apjucis un maldināts, šādā lūk stāvoklī viņu lasītājs un Betmens ierauga. Neierasti, ka stāsts numura beigās tiek atstāts karājamies uz klints malās. Šķiet tā The Brave and the Bold izdevumos notiek pirmoreiz. Kādi gan var būt ieroči pret vīru, kurš jau ir taisaulē un spēj pārlēkt no viena ķermeņa otrā? Izrādās, ka tādi pastāv! Visai amizanti superļaundari.

17137630

Bill Willingham – Fables: The Deluxe Edition, Book Seven

19234685

Roberts T. Kijosaki, Šārona L. Lektore – Bagātais tētis, nabagais tētis: Ko saviem bērniem par naudu māca bagātie un nemāca nabagie

2637138

Jim Butcher – Welcome to the Jungle (The Dresden Files #0.5)

17671951

Bill Willingham – Fables: The Deluxe Edition, Book Eight

2805538

Julian Symons – A Criminal Comedy

1297150

Bernard Cornwell – Sword Song (The Saxon Stories #4)

Noklausījos:

91477

Jim Butcher – Fool Moon (The Dresden Files #2)

Lasu:

1990178

Stieg Larsson – The Girl with the Dragon Tattoo (Millenium #1)

3217221

Joe Hill, Gabriel Rodriguez – Locke & Key, Vol.1: Welcome to Lovecraft (Locke & Key #1)

Klausos:

91476

Jim Butcher – Grave Peril (The Dresden Files #3)

Lasīšu:

6120349

Joe Hill, Gabriel Rodriguez – Locke & Key, Vol.2: Head Games (Locke & Key #2)

601621

Andy McNab – Remote Control (Nick Stone #1)

Klausīšos:

91478

Jim Butcher – Summer Knight (The Dresden Files #4)

Bernard Cornwell – Sword Song (The Saxon Stories #4)

1297150

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: HarperCollins Publishers

Vērtējums: 4.25/5

Manas pārdomas

Kā jau to sola grāmatas vāks, tad liela daļa grāmatas veltīta Londonai, tās atkarošanai no pagānu kontroles. Pilsētas un Temzas upes stratēģisko un ekonomisko nozīmi pārvērtēt nevar, tādēļ jo svarīgāk ir tās iekļaušana Alfrēda pārvaldītajās teritorijās. Un kuram gan citam, ja ne kaujas laukā sevi pierādījušajam Uhtredam, tiek uzticēts tas melnais darbs gan izdomāt, kā to panākt, gan vadīt pašu uzbrukumu.

Londona vēl ir tālu no tās multimiljonu pilsētas, par kādu tā ir kļuvusi šobrīd, arī par sanitārajiem apstākļiem vai pat aromātu tā nevar lepoties. Kaut arī no romiešu laikiem joprojām ir saglabājušās akmens ēkas pieņemamā stāvokli, kuras stipri vien labāk pasargā no dabas stihijām, cilvēki māņticības un baiļu dēļ no spokiem labāk izvēlējušies būvēt jaunu. Ne reizi vien atrodam Uhtredu pārdomās un šokētu par to, kā gan cilvēki spējuši celt tādās būves salīdzinoši ar viņa laiku.

Uhtreda tēls turpina attīstīties, augt un paplašināties dziļumā, un šoreiz tas galvenokārt saistāms ar ģimenes pieaugumu, ar dēlu Uhtredu un meitu Stiorra, kas nozīmē zvaigzne. Viņš spēj būt gan taisns, izšķirot triviālus zemnieku strīdus, gan mīlošs un maigs, spēlējoties ar bērniem, bet tajā pašā laikā neviens neuzdrošināsies apšaubīt viņa lojalitāti un apņēmību, jo liktenis turpina piespēlēt kārdinājumus vai viņa prasmes kaujas laukā, pretējā gadījumā attiecīgā persona to ātri vien nožēlos, jau atrodoties citā realitātē.

Attiecības starp Uhtredu un Æthelflaed (brālēns no mātes puses) nebija tās labākās arī pirms Alfrēds izlēma izprecināt savu meitu Æthelred, bet pēc laulībām brālēna iracionālās greizsirdības dēļ, kā sekas var manīt uz jaunās sievas, šīs attiecības tikai pasliktina. Æthelflaed nevar cildināt par viņa taktisko gudrību, labāk izvēlas drošību aiz nocietinājumiem. Kad pēc katastrofālas sakāves uz upes, zaudējot 9 no 15 kuģiem, tiek pieļauts, ka divu ambiciozu dāņu karavadoņu rokās nokļūst karaļa meita, Alfrēda sapnis par vienotu salu zem viena karoga kārtējo reizi ir tuvu, lai kļūtu par alternatīvo vēsturi!

Vienu lietu, ko dāņiem var pārmest, ir viena galvenā vadoņa trūkums, kā Alfrēds. Pat ja kaut kur prātā ir vīzija par dāņu varu pār visu salu, katrs karavadonis vispirms domā par ātru, vieglu laupījumu, ļaujot personīgajām ambīcijām un/vai savstarpējām nesaskaņām stāties ceļā, lai beidzot reizi pār visām reizēm nodibinātu vispārēju dāņu varu.

Vēsturisko romānu sērijai, kura no grāmatas uz grāmatu nezaudē savu kvalitāti un šķiet esi tik tikko paspējis ieskrieties, kad ir jau pienākusi pēdējā lapaspuse! :)

Jim Butcher – Fool Moon (The Dresden Files #2) (Audio book)

91477

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Buzzy Multimedia

Vērtējums: 4/5

Manas pārdomas

Dēļ tā, kā atrisinājās pirmās grāmatas aprakstītie notikumi, uz Mērfiju tiek izdarīts papildus spiediens ar skaidru mērķi, izēst viņu laukā no darbavietas. Bet arī Harijs, tā teikt, nav ticis sveikā cauri, jo, ļaudams cirkulēt baumām, ka Čikāgas mafiozo Džons Markoni bija viņu nolīdzis, lai tiktu galā ar tumšo burvi, likumu pārstāvošie policisti ir vēl jo aizdomīgāki pret Hariju. Tas viss kopā negatīvi atsaucas gan uz Harija ienākumiem, gan viņa un Mērfijas draudzību un uzticēšanos viens otram.

Bet kad pēc vairākas pilnmēness naktīm nākamajā rītā ir atrodami brutāli noslepkavoti cilvēki, un starp upuriem atkal ir kāds no Markoni nodarbinātajiem. Burvim, bet ne parastiem policistiem, slepkavas nozieguma vietā atstājušas pietiekami daudz norāžu. Saprotot, ka darīšana nav ar ierastiem trakajiem, bet iespējams ar vilkačiem, Mērfija met lepnumu pie malas un lūdz Harijam palīdzēt.

Harijs darbojas pēc saviem noteiktiem principiem un ne vienmēr tie iekļaujas likumu robežās, tāds kā anti-varonis, bet visu cieņu, kad Harijs pieturas pie sev nospraustajiem principiem, jo šoreiz Markoni pilnā nopietnībā, ņemot vērā potenciālos draudus, piedāvā Harijam kļūt par viņa formālu drošības/apsardzes konsultantu, tā atrisinot visas finansiālās grūtības. Daudzi, domājams, tomēr izvēlētos vieglāko risinājumu.

Priekš tik spēcīgā burvja, kādam Harijam vajadzētu būt, arī otrajā grāmatā paiet salīdzinoši ilgs laiks, kamēr viņam pielec kas ir kas. Daļēji to, protams, var attiecināt uz to, lai būtu ko lasīt :), bet nevar arī ignorēt šķietamās sakritības un to, ka tik īsā laika sprīdī šis jau ir otrais incidents, kam bijusi nepieciešama ārējā palīdzība, lai kas tāds vispār būtu iespējams, kā arī aizdomīgu un neatrisinātu lietu īpatsvars Čikāgā pēdējā laikā ir pieaudzis. Vai tiešām Harijam ir pamats uztraukties par kādu noslēpumainu spēlēju? Varbūt pat kāds, kurš pret Hariju tur kādu pagātnes aizvainojumu? Vai arī tā ir tikai viņa paša paranoja? Būs interesanti redzēt nākamajās grāmatās, kā tad tur īsti ir. :)

Patika arī vairāk iepazīt Sjūzenu Rodrigezu, žurnāla The Midwestern Arcane reportiere, kurai ir kārais zobs uz stāstiem ar paranormālu ievirzienu, un reizēm starp reportāžām par marsiešiem vai Elvisu Presliju kaut kur atpūšamiem gadās arī pa tādām, kas nav tālu no patiesības. Deja starp Hariju un Sjūzenu balansē starp viņas vēlmi tikai iegūt stāstu karjeras celšanai un patiesām simpātijām vienam pret otru. Kopā ar Bobu un Mērfiju, Harijam ir pietiekami spēcīgs atbalsts, lai nebūtu tikai jāpaļaujas uz saviem spēkiem vai jāriskē iztukšot iekšējos resursus līdz pēdējai pilei.

Var droši teikt, ka esmu norijis Drezdena failu ēsmu ar visu āķi! :)

Bill Willingham – Fables: The Deluxe Edition, Book Eight

17671951

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Vertigo

Vērtējums: 4.25/5

Manas pārdomas

Pēc jau kārtējās transformācijas atpakaļ no vardes par cilvēku, Flycatcher atgūst atmiņas par Dzimtenē traģiski zaudēto ģimeni. Vispirms ir nepieciešams atvadīties un sērot, pat ja tikai atmiņās, bet mūžīgi četrās sienās no visiem novērsies nepaliksi, un kādām jeb Imperatoram/Džepeto par nodarīto ir pienācis laiks samaksāt!

Flycatcher transformācija nav tikai ārēja. Bez atgūtajām atmiņām viņš atgūst arī savu iepriekšējo es – princi Ambroziju (Ambrose), pārmaiņas ir tik lielas, ka pat jāuzmanās, lai nesajauktu ar kādu citu.

Fables_61.jpg

 

Bet, ja labi padomā, viss varētu būt bijis daudz sarežģītāk, ja ne kāds labs un savdabīgs lidojošais pērtiķis neatbrīvotu, iespējams, gadsimtiem ilgi pakārušos bruņinieka bruņās iesprostoto Lanselota garu. Apveltīts ar spēcīgu maģiju un Ekskaliburu, jaunizceptā prinča apņemšanās uz nosprausto mērķi vispirms tiek kārtīgi pārbaudīta. Ceļš nav viegls, bet, par laimi, to nenākas veikt vienatnē vai pat divatā, jo no jauna sastopam tēlus, kuri vairs nav starp dzīvajiem.

 

 

 

Bet varam būt droši, ka Džepeto tā vienkārši nesamierināsies ar jauna konkurenta uzrašanos un būs kārs pēc iespējas ātrāk un iespaidīgāk to iznīcināt, sūtot karaspēku pēc karaspēka tā, ka nevari saskatīt ne malu, ne galu, lai kā kukaini nospiest aizmirstībā jaunizveidoto karalisti un jau saknē iznīdētu jebkādu cerību ikvienam impērijā dumpinieciski noskaņotam.

Pasakains stāsts, kur līdz šim galvenokārt otrā plāna tēls – vienkāršais, draudzīgais apkopējs Flycatcher pakāpeniski pārtop par princi Ambroziju, kļūstot par visu Fables varoni un lielisku jaunās karalistes karali.

********Apzināto maitekļu zona********

Esmu priecīgs, ka ar šo grāmatu Fables stāsts nebeidzas, bet teorētiski šis būtu bijusi ideāla vieta, lai ar laimīgām beigām noslēgtu visu sēriju.

Julian Symons – A Criminal Comedy

2805538

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Penguin

Vērtējums: 3/5

Manas pārdomas

Kāds mierīgā, ikdienišķā Anglijas ciematā vārdā Headfield vēstulēs anonīmi izplata baumas par Dereku un viņa ceļojumu aģentūras biznesa partnera Čārlza sievu Gerdu. Kaut arī tādas melīgas baumas ir visai kaitinošas, tad tieši tāpēc, ka tās ir izdomātas un bez pamata, nedz Dereks, ne viņa sieva vai kāds cits nevēršas policijā.

Interesantāk kļūst, kad vietējā amatierteātra mēģinājuma laikā no rekvizīta ieroča izšauj īsta lode. Par laimi, pret Čārlzu pavērstais ierocis nevienu neievaino. Un tā mazo, idillisko ciematu pārņem aizdomu un satraukuma vilnis, kur katrs mēģina izdibināt, kurš ko izdarījis, un vai vēstulēs minētais tiešām ir pēdējās muļķības vai kas reāls. Tomēr šīm muļķībām ir reālas sekas uz varoņu dzīvēm un dzīvībām.

Diemžēl nekādu komēdiju grāmatā nesaskatīju, un interesantākā daļa – slepkavība(s) un to izmeklēšana, noris vien grāmatas otrajā daļā, kad Dereks kopā ar Čārlzu ir devušies biznesa ceļojumā uz Venēciju. Līdzi, izbaudīt pilsētu, dodas vēl citi grāmatas varoņi. To skaitā Dereka bērnības draugu Džeisonu, kurš gadiem sarakstījies ar rakstnieku, kurš kritis nepelnītā aizmirstībā, un ilgi vācis materiālus, ar cerību beidzot satikt rakstnieku klātienē, rastu atbildes un varbūt pat noslēgtu vienošanos par biogrāfijas topošu biogrāfiju. Šis sekundārais sižets pat bija drusku saistošāks, ja vien būtu vairāk….

Neesmu daudz lasījis no Cozy mystery žanra, bet gribētos A Criminal Comedy ielikt šajā kastītē. Vairāk īss, labs ‘’kurš to izdarīja’’ jautājuma stāsts, un ziņkāres māktam prātam to netrūkst, un mazāk spriedzes pilna mistērija ar draudošām briesmām aiz katra stūra. Bet tā pa lielam stāsts nav peļams.

A Criminal Comedy ir pirmā manis lasītā grāmata no šī autora daiļrades, no kuras ir ko izvēlēties, un, spriežot pēc autora aprakstā minētajiem nopelniem un plašās sarakstīto grāmatu listes, kaut kam tur ir jābūt. :)

Roberts T. Kijosaki un Šārona L. Lektere – Bagātais tētis, nabagais tētis (Rich Dad #1)

19234685

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Zvaigzne ABC

Vērtējums: 1.25/5

Manas pārdomas

Kā jau pēdējā svētdienas kopsavilkumā ieminējos, tad grāmatu ieteica un iedeva izlasīt radinieks, bet nepateicu, ka šis radinieks sācis aizrauties ar ‘’biznesu’’ Amway, solot ‘’finansiālu neatkarību’’, un, ka cītīgi darbojoties, varēsi iet pensijā pēc 40, ja vien sāksi tagad! Man jau uzreiz prātā iedžinkstas brīdinājuma zvaniņi par līdzību ar piramīdas shēmām u.c. Šeit labs rakts par to. Savā ziņā piekritu izlasīt aiz nosacīta slinkuma, negribot rupji un tieši pateikt ‘’Nē!’’ un neskaidrojot sīkāk kāpēc.

Bet nu pievērsīsimies pašai grāmatai, par kuru divos vārdos var teikt to pašu – pilnīgs sviests! Nekas vairāk par klikšķēsmu cienīga nosaukuma, lai piesaistītu uzmanību. Ja neskaita pāris labus padomus, piemēram, neaizņemties nevajadzīgi vai censties uzkrāt lietas, kuras nes ienākumus, nevis izdevumus, tad pārsvarā Kijosaki dod vispārīgus un nekonkrētus padomus, un vispārīgi piemin savus panākumus, kā nopircis šo vai to īpašumu un vēlāk par lielāku summu pārdevis, bez konkrētiem situāciju piemēriem un faktiem. Nemaz negribas iedziļināties sliktajos un pat bīstamos padomos, tāpēc to arī nedarīšu. Jau tā lieki notērēti mani lasītāja nervi.

Tas viss ar piebildi ik pa brīdim, ka ‘’man jau nauda nav svarīgi’’ vai ‘’es nelielos’’. Arī īpašības vārdu lietošana –bagātais un nabagais, un nevis personvārdu (kaut vai izdomātu), par to kaut kā neliecina. Nevar noliegt, ka naudai ir spēks, tā ietekmē dzīvi, politiku u.c., bet bagātībai var būt dažādas nozīmes, un ir skaidrs, ka lielākā mēraukla autoram ir $ un mīļākā krāsa zaļā. Kā arī pēc skopās personīgās informācijas, nešķiet, ka Kijosaki būtu audzis nezin kādā nabadzība vai cietis badu.

Tā tas viss tiek vairākkārt līdz riebumam atkārtots, pārfrāzēts un vēl visādi malts uz riņķi, lieki palielinot grāmatas apjomu. Labi, ka nebija bieza, bet lapaspušu skaits varēju būt vēl mazāks. Gandrīz vai radās sajūta, ka kāds būtu norādījis vēlamo apjomu, vārdu skaitu, pēc kā autors vadījies. Nepalīdz arī tas, ka kopš izdošanas pagājuši jau gandrīz 20 gadi.

Apzinos, ka gaumes un viedokļi var atšķirties, bet šoreiz tiešām iesaku mest šādam un līdzīgiem pašpalīdzības murgiem lielu līkumu. Šeit 2004.gada raksts par autora piekopto praksi.