Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Buzzy Multimedia

Vērtējums: 3.5/5

Manas pārdomas

Harija Drezdena pārmaiņas

Kopš trešās grāmatas Grave Peril trauksmainajām beigām pagājuši ir deviņi mēneši. Visu šo laiku Drezdens sevi ir pilnībā nodevis brīnumainu zāļu līdzekļa vai jebkāda cita eksistējoša risinājuma meklējumos, kas ļautu Sjūzenu izdziedēt par simtprocentīgu cilvēku. Katra diena ir kā lieks risks, kad viņa mīļotā var neizturēt spiedienu un nogalināt pirmo upuri, tādejādi neatgriezeniski kļūdama par vampīru. Vismaz zinām, ka viss ir puslīdz kārtībā, ja žurnālā The Midwestern Arcane joprojām parādās Sjūzenas iesūtītie raksti.

Par cik neviens vismaz nesenākajā vēsturē neatceras par veiksmīgi atgriezenisku gadījumu atpakaļ par neinficētu cilvēku, šāda bezkompromisa nodošanās vienam šķietami bezcerīgam mērķim uz Hariju ir smagi atsaukusies un novedusi tik zemu, kādu mēs viņu vēl neesam redzējuši. Nekopta āriene, kas jebkuram dotu vēlēšanos pāriet pāri ielai, būtu pat vēl maza bēda. Harijam steidzami jādomā par detektīvaģentūru un klientiem, lai netaptu izlikts uz ielas.

Mērfija šajā grāmatā parādās vēl mazāk, bet arīdzan uz viņu rudenī notikušais atstājis paliekošas sekas.

Fejas

Tuvojas vasaras saulgriežu laiks. Brīdis, kad vasaras spēks sāk iet mazumā, bet attiecīgi ziemas spēks sāk pieaugt. Tagad ar Vasaras bruņinieka slepkavību un spēcīga maģiska priekšmeta pazušanu, feju pasaules varas balanss ticis pilnībā izjaukts. Draud ne vien vasaras un ziemas cikla beigas, bet briest arī karš starp abām pusēm ar potenciāli ļoti postošām sekām mirstīgo pasaulei.

Varētu domāt, kāda gan daļa gar šo visu ir Harijam? Kāda velna pēc, lai viņš bāztu savu kaklu tieši rīklē pār viņu spēcīgāku spēku sadursmē. Tad lūk, atcerēsimies par feju krustmāti un Harija parādu viņai. Diena, kad līst vardes jau tā nesola neko labu, bet tik lielu pavērsienu uz greizo pusi nebūtu bijis viegli paredzēt, kad Harija detektīvaģentūras ‘’asistents’’ vilkatis Billijs sarunā Harijam tikšanos ar potenciālu klienti viņa ofisā. Izrādās šī brīnumskaistā sieviete ir feja, un arī nekāda parastā feja, bet pati Ziemas karaliene. Viņa ir pārpirkusi Harija parādu un izsaka visnotaļ vilinošu piedāvājumu*. Harijam pēc paša izvēles jāizpilda trīs viņas lūgumi, sākot ar šo, un viņa parāds būs pilnībā atmaksāts. Tas izklausās tik labi, ka tur nu noteikti jābūt kaut kādam zemūdens akmenim! Tas, tā teikt, būtu fejām asinīs; šīs nebūt nav tās jaukās fejas no bērnu multenēm.

*papildu bonuss. Ja Harijam izdosies atrisināt šo samilzušo problēmu, viņš, gaidāmajā karā starp burvjiem un vampīriem, nodrošinās drošu un ātru pārvietošanos uz Zemes caur Nevernever dimensiju un noskaņos sev par labu burvju Balto Padomi/White Council, kur pacietība pret Hariju iet mazumā un katrs viņa atbalstītājs ir zelta vērtē.

Un zvans no pagātnes

Katrā no līdzšinējām grāmatām ir bijis mazāks vai lielāks atgādinājums par Harija vecākiem, audžutēva slepkavību, kuru savā varā pārņēma tumšās zintis. Par to, ka Harijs pārkāpa vienu no būtiskajiem maģijas likumiem – nenogalināt!, par ko pienākas nāves sods, un ka viņu no tā paglāba tikai veiksmīga apstākļu sakritība, par spīti pašaizsardzības faktam.

Kopš tās dienas visu šo laiku Harijs ticēja, ka pirmā mīlestība un audžu tēva otrā mācekle Elain Mallory, viņu nodeva no brīva prāta un todien mira tāpat kā audžutēvs. Un tavu pārsteigumu, kad viņa vienā labā dienā klauvē pie Harija ‘’alas’’ durvīm! Situāciju vēl jautrāku padara fakts, ka arī viņa atlīdzina parādu, viņas gadījumā parāds ir pret Vasaras fejām, risinot šo slepkavību un maģiskā priekšmeta pazušanu.

********

Diemžēl brīžiem ar visu tā feju būšana, ņigu ņegu noņemšanās un daudzie tēli bija vienkārši par daudz, bet pa lielam joprojām neslikti. :)