Agatha Christie – The Mysterious Affair at Styles (Hercule Poirot #1) (Audio book)

16343

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Kaut arī detektīvu žanrā Agata Kristī ir viens no lielākajiem vārdiem līdz šim esmu viņas slavenākos detektīvus kā Erkilu Puaro un mis Mārplu saticis vien dažādās ekranizāciju versijās, bet ne grāmatu formātā. Tādēļ pirms vēl gads nav cauri mazs solis apņemšanās virzienā to labot.

Mistērija ap mistisko notikumu – sirmās un turīgās Emīlijas Ingltorpas nāve – tad arī ir notikums, ap kuru virpo viss pārējais šajā grāmata gan slaveno ūsu īpašnieka Puaro izmeklēšana un dedukcijas prasmju demonstrējumi, drusku asistējot viegli ietekmējamajam Artūram Heistingsam, gan visu pārējo potenciālo aizdomās turamo izturēšanās. Vieni, starp tiem arī vainīgie, nekavējas nāvi norakstīt uz vecumu un vājo sirdi, tomēr tajā pašā laikā dažiem šķiet aizdomīgi attiecīgās dienas notikumi, un ka tiem tik ātri seko Emīlijas nāve. Tādēļ talkā tiek saukts Erkils Puaro, lai saliktu visu pa plauktiņiem

Kā jau klasikai piederoša sērija, tad loģiski, ka grāmatā sastopamas tādas par žanra klasiku kļuvušas ainas kā visu sapulcināšana vienkopus, lai Erkils Puaro varētu gari un plaši izklāstīt, kas un kā tieši noticis, pirms starp citu atklāt vainīgo. Starp citu, jo nozīmīgāks ir veids kā līdz tam nonākt, nekā pati slepkavas identitāte. Lasītājam kopā ar Heistingsu tiek piedāvāts ne viens vien māneklis, kuru apsvērt attiecīgajai kandidatūrai.

To zinot jau laikus, nedaudz pazūd spriedze, kad Erkila Puaro vanaga acs tiek kādam pievērsta konkrēti. Vienlaikus nevar arī nesaskatīt meistara pieliktu roku, jo proza un ceļojums no vāka līdz vākam bija augstā līmenī, atliek tikai jaunajā gadā atlicināt laiku sērijas turpināšanai.

Diana Gabaldon – Drums of Autumn (Outlander #4) (Audio book)

10988

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Recorded Books

Manas pārdomas

Diāna Gabaldone un viņas Svešzemnieces/Outlander sērija arī ar ceturto Drums of Autumn grāmatu mani kā romantiskā žanra skeptiķi turpina ievilināt dziļāk un dziļāk. Atliek vien ar laiku saprast, cik liels tas ir vēsturiski romantisko romānu nopelns un cik pašas autors pirksts. Atšķirībā no iepriekšējām trim šajā lielākā uzmanības centrā ir Klēras un Džeimija Freizera meita Brianna un viņas attiecības ar vēsturnieku Rodžeru.

Abi eksistē pasaulē, kurā pateicoties seniem akmens apļiem līdzīgiem kā Stounhedža ir iespējams ceļot atpakaļ laikā, kur tagad mitinās abi Briannas vecāki. Noslēdzoties iepriekšējai Voyager grāmatai Klēra un Džeimijs tik tikko bija nonākuši britu amerikas kolonijās un plašo iespēju zemē. Līdz pilsoņu karam starp ziemeļu un dienvidu štatiem ir vēl daudzi gadi, bet apzinoties, cik nenovēršama ir vēsture un cik veltīgi bijuši mēģinājumi agrāk tos novērst, Freizeru pārim ir labi un rūpīgi jāizšķiras par katru nozīmīgu izvēli.

Briannas vēlme iepazīt bioloģisko tēvu ir tik liela, ka viņa nenoturas un viena pati dodas pagātnē. Turklāt līdz galam neapdomā, ka ne visiem pieņemamais viņas laikā būtu tāds pats pagātnē, un šķiet nesagatavojas iekšēji tam, ka divsimts gadus tālā pagātnē dažādas sociālās normas visai krasi varētu atšķirties no vispārpieņemtās ikdienas viņas laikā, kādēļ šis tas nāk par viņas galvu un citām ķermeņdaļām visai krasi. Piemēram, bikšu valkāšana – šāds skats nevienā vien izsauc saniknotu reakciju vai vismaz sašutuma pilnu skatu no abu dzimumu pārstāvjiem. Briannas raksturs ir lielā mērā Džeimija nopelns, spēj būt stūrgalvīga un, ja kaut ko ieņem galvā, tad tā tam jānotiek.

Briannas un Rodžera attiecību jautājumā, kā arī citviet grāmatā, centrālo tēmu lokā ir mīlestība (kā jau žanram piederas), gods un tā aizstāvēšana, pienākuma apziņa gan lokāli un personīgi, gan plašākā mērogā, uzticība un spēja uzticēties citam u.c. Kaut arī vidējais kvantitatīvais vērtējums Goodreads saitā ir krietni virs četrām zvaigznēm, ļoti labi varētu saprast tos, kuriem šī šķistu līdz šim brīdīm sliktākā sērijas grāmata, kaut arī šķiet tas vairāk gan būtu noveļams uz nepamatotām ekspetācijām, jo Klēra un Džeimijs ieņem otrā plāna lomas aiz abu meitas un viņas mīļotā attiecībām, īpaši, ja ir gaidīts pretējais.

Citu tematiku skaitā autore caur Klēras tēlu pieskaras vergu un vergturu tematikai, kad Klēra nonāk smagas izvēles priekšā un viņas un Džeimija īpašumā nonāk vergi. Atbrīvot viņus nebūtu gandrīz nekādas jēgas, ja tikpat ātri viņi nonāktu kāda cita kontrolē. Vai ir vērts atbrīvot sevi no vergtura statusa, ja labi apzinies, ka citviet tevis ‘’atbrīvotās’’ personas piedzīvos smagāku un nežēlīgāku likteni?

Vēl starp citu lasītāju atsauksmēm manīju, ka nav patikušas dažviet izstieptais sižets vai kāda cita novirzīšanās no galvenajām stāstu līnijām, bet nevarētu teikt, ka tas ceturtajā sērijas grāmatā būtu kas izteikti jauns. Īpaši acīs iekrita viens mirklis kaur vairāku lapaspušu garumā lasītājs jau labu laiku zina vairāk kā viens tēls individuāli un atliek tiek kost pirkstos, kamēr tēli viens otru pārprot vai nesaprot līdz galam. Ar visu to pagaidām, kamēr vēl neesmu noklausījies visu līdz šim iznākušo sēriju, neskaitot mazās noveles, vēl pieturēšos subžanram šīs sērijas ietvaros.

Scot McCloud – The Sculptor

22040598

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Self Made Hero

Manas pārdomas

Deivids Smits ir jauns mākslinieks (skulptors), no kura laimes zvaigzne šķiet ir novērsusies uz neatgriešanos. Pēc pirmajiem slavas gadiem, kad Deividu apmirdzēja bagāta un ietekmīga sponsora saule un dāvātās pazīšanās, ir iestājies depresīvs dzīves posms bez lielām cerībām izlauzties atkal. Turklāt fakts, ka gan vārds, gan uzvārds ir visai plaši izplatīts un ka reizēm jāievieš skaidrība, ka viņš nav tas vai cits Deivids Smits, tikai pieber brūcei sāli.

Deivida sapnis nav vienkārši tapt bagātam un pārtikušam ar savām skulptūrām, viņa mērķis ir atstāt paliekošu mantojumu un ierakstu mākslas vēstures annālēs. Viņa dzīvē māksla ir ar lielo burtu un nozīme visu, tāpēc bez kavēšanās un pārāk lielām pārdomām Deivids piekrīt gluži no gaisa nokritušajam piedāvājumam iegūt supertalantu un pārdabiskas spējas ar paša rokām bez jebkādiem instrumentiem apstrādāt jebkuru materiālu un izveidot kādu skulptūru vien spētu iedomāties. Cena gan no tā augstākā plaukta – dzīvot atlicis vien 200 dienas, lai to liktu lietā; nav citos darbos vai seriālos manītie 10gadi un lieki atlaisties un +/- lēnā garā to izbaudīt būtu grēks. To ka šo piedāvājumu izsaka Nāve mirušā onkuļa Harija izskatā, vien minimāli liek Deividam aizdomāties, ka tas gan ir dīvaini.

Savā būtībā The Sculptor ir aizkustinošs un traģisks mīlas stāsts, jo Deividam nav iebildumu par pāragro dzīves galu un dilstošo dienu skaitu līdz brīdim, kad sastop Megu, kurai ir pašai savi nerealizētie sapņi par aktrises karjeru lielajā pilsētā, kam gan vairāk par iemeslu ir viņas krasās garastāvokļu maiņas un nedrošība par savu varēšanu. Kaut gan tas netiek atklāti pateikts, izteikšu minējumu, ka Megai ir bipolāri traucējumi. Deivida un Megas attiecību dinamika piešķir grāmatai papildus šķautni, kad stāsts vairs nav tikai par Deividu.

Grāmata lielā mērā caur Deividu pieskaras arī tematikai par veidu, kā māksla iegūst gan monetāro, kvalitatīvo, un par faktoriem, kas to ietekmē. Kamēr viens ieliek visu savu talantu sarežģītā un kompleksā mākslas darbā, cits par mākslu nosauc, piemēram, uz grīdas izbērtu miskasti un sagaida, ka to apbrīnos kā modernu mākslu. Protams nevar nepieminēt šīs grāmatas ilustrācijas (tās mākslu), un tās melnbaltais stils ar viegli iezilgano nokrāsu lieti iederējās kopējā atmosfērā.

Noslēdzoši vēl cita lasītāja video viedoklis šeit.

Izlasīju, lasu, lasīšu #130 (26.11-09.12)

Gadu noslēgt pamatā uz grafisko noveļu un mangu nots ir izrādījusies visai labs plāns, jo pagaidām neviena izvēle nav pat bijusi tā pa vidam, kā arī katra pietiekami atšķirīga viena no otras, lai nesaplūstu kopā. Vēl iecerēts izlasīt The Sculptor un netradicionālu supervaroņu komiksu Watchmen.

Nedaudz pa nopietnam sānāca apaukstēties, diži neku citu, izņemot vēl divas audiogrāmatas, nav sanācis pievārēt, bet vismaz pagaidām šķiet, ka atkal nometīšu tempu nedaudz uz leju.

Ir sanācis noskatīties ne mazums detektīvu, tai skaitā Erkila Puaro ekranizācijas, bet atmiņā nestāv, ka būtu lasīts vai klausīts kaut kas no detektīvu dižgara Agatas Kristi, sākšu secīgi ar sērijā nominēto pirmo The Mysterious Affair at Styles.

Izlasīju:

101823929267091

Hiromu Arakawa – Fullmetal Alchemist, Vol.1 (Fullmetal Alchemist. Omnibus #1)

Tsugumi Ohba – Death Note: Black Edition, Vol.1 (Death Note: Black Edition #1)

136022416096829

Jeff Lemire – The Underwater Welder

Jeff Lemire – Essex County

8477057

Fabio Moon, Gabriel Ba – Daytripper

Noklausījos:

36386877

Michael McDowell – Blackwater: The Complete Caskey Family Saga (Blackwater #1-6)

10988

Diana Gabaldon – Drums of Autumn (Outlander #4)

Lasu:

22040598

Scot McCloud – The Sculptor

Klausos:

16343

Agatha Christie –  The Mysterious Affair at Styles (Hercule Poirot #1)

Lasīšu:

18373361

Alan Moore, Dave Gibbons – Watchmen

Klausīšos:

40089999

J.S. Morin – Galaxy Outlaws (The Black Ocean #1-16.5)

Hiromu Arakawa – Fullmetal Alchemist, Vol.1 (Fullmetal Alchemist: Omnibus #1) UN Tsugumi Ohba – Death Note: Black Edition, Vol.1 (Death Note: Black Edition #1)

10182392

Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Izdevniecība: Viz Media

Manas pārdomas

Neskaitot vienu vai divus mazus mangas krājumus lasītus vēl pirms mana bloga ēras vai pēcāk Attack on Titan, ko lasīju digitālā formātā datorā, tad Fullmetal Alchemist un Death Note (abas sērijas visā to garumā ir manos plauktos) ir pirmās, kuras lasu drukātā formātā. Ar to nelielo mangas lasīšanas pieredzi, kas nu bija, nepiedzīvoju grūtības vai apjukumu, mēģinot tos lasīt nepareizajā paneļu secībā.

Fullmetal Alchemist piedāvā vienā vai divās nodaļās iekļautus piedzīvojumus, ar kuriem brāļi Edvards un Alfonso tiek galā, ja ne pavisam viegli, tad ne vairāk kā ar nelielu piepūli, bet vienmēr paturot prātā abu un īpaši vecākā brāļa Edvarda mērķi atgūt abu ķermeņus pilnībā veselus to agrākajā stāvoklī pirms neveiksmīgā mēģinājuma atgriezt dzīvajos mirušo māti. Pēc tā abi spiesti dzīvot ar vainas apziņu, ka pieļāva domu, ka ir pietiekami vareni, spēcīgi un talantīgi alķīmijā, lai abiem izdotos panākt ko tādu, ko neviens līdz šim nav iespējis, un kas pēc būtības pārkāptu viņu Visuma likumsakarības un kārtību. Rezultātā Edvards zaudē vienu roka un kāju, tās pilnībā jāaizstāj ar metāla protēzēm, bet brālis Alfonso zaudē visu ķermeni pilnībā un viņa dvēseli nākas piesaistīt lielām metāla bruņām.

Viss kopā, stāsta un ilustrāciju maniere, kā arī galveno tēlu vecums, lika spriest, ka šī sērija pamatā tendēta uz vecāko Middle Grade auditoriju, bet ne gluži YA; nebija arī YA gandrīz vai obligātās romantikas. Tomēr stāstu varēju izbaudīt arī es, kā lielāks lasītājs, jo stāsts pārsvarā viens liels piedzīvojums ar tajā iepītām arī nopietnākām tēmām.

Intrigu pagaidām rada vien šur tur pavīdējušie ļaunie tēli kā Lust un Gluttony, pēc kuru vārdiem un izturēšanās var spriest, ka viņi nav parasti mirstīgie, bet gan vairāk rakstura iezīmju manifestācija to izteiktā veidolā. Citādāks gan ir Scar tēls, kurš pilnās burās ceļo pa atriebības taku, jo nāk no reģiona, kurā Impērija, izmantojot ar dažādām spējām apveltītus alķīmiķus, apspieda sacelšanos.

**

9267091

Tikmēr Death Note gan tematikas, gan paša sižeta ziņā ir daudz tumšāks, drūmāks stāsts vairāk domājams paredzēts lielajiem mangas lasītājiem. Tas uzdod lielu jautājumu katram lasītājam, kā rīkotos tieši viņš, ja atrastu piezīmju grāmatu, kurā ierakstot kāda vārdu (+jāzina arī kā izskatās) spētu to personu nogalināt, vai jebkurā citā veidā iegūtu tādu varu pār citiem.

Šādā pozīcijā nonāk Light Yagami – labākais students savā klasē, gandrīz vienmēr pašas labākās sekmes visos priekšmetos. Pārsteidzoši ātri viņš pārvar sirdsapziņu, ka faktiski, lai cik bezpersoniski tas nebūtu, viņš kādu tomēr nogalina, bet attaisno to par mērķi izvēloties tikai noziedzniekus. Tomēr jau pašā sākumā pēc Light izteikumiem var saskatīt, ka vismaz viņam visai viegli būs noiet pavisam nost no šī nosparustā cēlā mērķa, jo pat ja izdotos pilnībā iznīdēt visa veida noziedzību, Light pie tā vien neapstātos. Ar Death Note viņš cer radīt visīstāko utopiju uz zemes virsas.

Tā vien šķiet Light pats nemaz nepamana, cik ātri jauniegūtā vara viņu ir korumpējusi, cik ātri apklust viņa sirdsapziņa, tikpat ātri Light nevilcinās nogalināt nevainīgus cilvēkus, kad ne vien vietējās Japānas likumsargi, bet visas pasaules, ieskaitot Interpolu, CIA, FBI u.c., pūles tiek veltītas noslēpumainā masu slepkavas notveršanai. Tomēr par spīti visu šo organizāciju plašajiem resursiem, viņi nespēj iztikt bez L, uz Šerloka Holmsa pusi tendēts tēls/izmeklētājs, kurš līdz šim darbojies no aizkulisēm, bet šis jaunais pretinieks ir pirmais, kurš sagādā viņam pienācīgu pretestību. Būs interesanti redzēt, kā izvērtīsies abu duelis līdz sērijas beigām.

Light protams sevi neredz tādā pašā gaismā, kā tos, kurus viņš nolemj nāvei, ka mērķis neattaisno līdzekļus – slepkavība ir un paliek slepkavība. Tikmēr piezīmju grāmatas īpašnieks, paranormāla būtne Shinigami nāves dievs vārdā Ryuk, izbauda šovu tā pilnībā. Viņam tas viss ir viena liela izklaide, lai pārtrauktu lielo garlaicību paša dimensijā, kur viņa ciltsbrāļi ir nolaidušies dīkdienības pagrimumā.

26171496._SX540_

Fabio Moon, Gabriel Ba – Daytripper UN Jeff Lemire – The Underwater Welder

8477057

Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Izdevniecība: Vertigo

Manas pārdomas

Ieskatoties deviņās dažādās nekrologu rakstnieka Bras de Oliva Domingos dzīves pēdējās dienās, Daytripper neviļus liek aizdomāties par visu neprognozējamo, kas ar tevi dienas gaitā var notikt, un pajautāt sev, vai esi apmierināts, kā līdz šim esi dzīvojis, ja gadītos, ka tā ir pēdējā diena. Visi vienmēr plāno nākotni, ko darīs, pirks u.c. nedēļām un mēnešiem vai pat gadiem uz priekšu, bet dažādas plānotas un ne tik ļoti izdarītas izvēles un/vai neveiksmīgas apstākļu sakritības var tam pavisam vienkārši un bez emocijām pārvilkt svītru.

Domingos tēla profesija viņam dod unikālu pozīciju, kādam, kam jāspēj iejūtīgi rezumēt aizgājēja dzīvi un dod vismaz nelielu komforta radiem un draugiem. Pašam pēc skolas bija sapnis drīzumā kļūt par (populāru) rakstnieku un izrauties no slavenā tēva ēnas, bet darbs laikrakstā no īstermiņa nodarbes pārvērtās pamata profesijā, un ir nonākts līdz brīdim, kad reizēm bērnības sapnis jau šķiet neaizsniedzams.

Nezinot šo katras nodaļas premisi, pirmās noslēgums ar galvenā varoņa nāvi nāca, kā neliels šoks, bet otrās nodaļas laikā, kad tas pats varonis atkal ir starp dzīvajiem, tikai citā vecumā, izraisīja nelielu apjukumu. Kad saproti, kas un kā, tad jau viss saliekas pa plauktiņiem un vari izbaudīt autoru paveikto darbu pilnībā. Nedaudz paredzama gan kļūst pēdējā nodaļa, kad Domingos ir sirmā vecumā, bet tas nebūt nepasliktina grāmatu, jo visas nodaļas pirms tam ir emociju piepildītas. Minu, ka daļai no galvenā varoņa piedzīvotā, jābūt ņemtai no reālas autora pieredzes, vismaz radās tāda sajūta.

Šāda veida grafisko noveli nākas lasīt pirmo reiz, varbūt tādu nav mazums, bet bez Bookdepository ieteikuma pēc citas grafiskās noveles iegādes, šaubos vai būtu paslīdējusi roka nopirkt Daytripper.

**

13602241

Tikmēr Zemūdens Metinātājs ir par daudzšķaitnaino un dažādos veidos tālu no ideāla esošo Džeku Džozefu (pēc profesijas skatīt grāmatas nosaukumu). Tuvojas mirklis, kad viņa ģimenē gaidāms skaitliskais pieaugums, bet tā vietā Džeks labāk izvēlas doties jūrā un patverties tur, lai metinātu, nevis palikt mājās pie sievas, kurai kuru katru mīļu brīdi var sākties dzemdības.

Viņa paša vārdiem, darbs prom no visiem ļauj gūt tik nepieciešamo atpūtu no pasaules. Savādā kārtā šis brīdis sakrīt arīdzan ar tēva nāves gadskārtas tuvošanos Helovīna vakarā, kad jau tā Džekam neklājas viegli, bet šis gads ir īpaši smags, kad viņam ir tikpat gadu (33) cik tēvam nāves dienā un drīzumā gaidāmas jauns, biedējošs dzīves posms ar vēl nebijušu atbildību. Vai tas būtu psiholoģiskā spriedze paša galvā vai kā citādi, bet Džeks zem ūdens metināšanas laikā piedzīvo paranormālu epizodi, kuras atrisināšana momentā ieņem pirmo vietu prioritāšu sarakstā, un tikai pēc tam būs iespējams sakarīgi tikt galā ar visu pārējo.

Džeka tēlam un raksturam ir ne mazums trūkumu un arī Džeks pats to labi apzinās. Bailes, ieskatoties spogulī un ieraudzīt ar alkoholismu sirgstošā tēva atspulgu, no dienas uz dienu tā vien šķiet kļūst arvien lielākas. Līdzību ir pat biedējoši daudz, sākot jau ar nirēja karjeru. Neskatoties uz daudzajiem lauztajiem solījumiem un citiem trūkumiem, un, lai cik maz pielikts dēla audzināšanā, tēvs Džeka acīs bija varoņa statusā. Nebūt nevar teikt, ka viņš necenstos uz to labāko, bet gribasspēks acīmredzami nebija tik spēcīgs, lai ko mainītu, līdzīgi kā ar apnicīgajām runām bārā par sapņiem vienudien atrast milzu dārgumus, kas tā arī paliek runu līmeni.

The Underwater Welder ilustrāciju stilā var atpazīt autora Jeff Lemire stilu, tas ir visai līdzīgs Essex County redzamajam, un, ja patika vienā, tad patiks arī otrā un pretēji. Krāsu ziņā ir vien melnbaltie toņi, bet kopējais noskaņojums ar nomaļu piekrastes pilsētu un tematiku ir stipri tumšāks. Nirējam Džekam Džozefam jātiek galā ar iekšējo vainas apziņu tēva nāves vakarā pirms ir iespējams uzsākt jaunu dzīves posmu kopā ar paša dēlu un cerību būt labākam tēvam.

Michael McDowell – Blackwater: The Complete Caskey Family Saga (Blackwater #1-6) (Audio book)

36386877

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Valancourt Books

Manas pārdomas

Bagātas ģimenes atvase, Oscar Caskey¸ pēc lieliem plūdiem, kuri 1919.gadā piemeklē Perdido pilsētu, kad tās tuvumā esoša upe pārplūst, kopā ar vienu no strādniekiem laivā apseko apkaimi, lai pārliecinātos, ka kādā no ēkām nav palicis kāds izdzīvojošais, kurš citādi netiek prom. Ne viens no abiem īsti netic, ka varētu kādu atrast, bet par pārsteigumu viesnīcas otrajā stāvā viņi atrod daiļavu – Elionor Dammert. Blackwater sērija ir episka vienas ģimenes sāga sākot ar Elionoras ienākšanu Kaskiju un īpaši Oskara dzīvē un noslēdzoties nedaudz pēc gredzenveida principa ar Elionoras mūža izskaņu. Nedomāju, ka tādejādi diži kaut ko samaitekļoju.

Blackwater nav tikai dzīves līkloči daudzo Kaskiju klana biedru vai Perdido pilsētnieku dzīves, klāt pievienotais nelielā šausmu žanra (un daudzu citu) un pārdabisko elementu piešprice piedod visam interesantu papildus šķautni. Kaskiju ģimenes galva ir Oskara māte Mary Love, bieži vien viņai piederēs gala vārds gan lielos, gan mazos lēmumos. Ja viss notiktu pa Mērijas prātam, tad vispār viņa būtu ikviena pasaules uzmanības centrā. Diezgan riebīgs tēls, kā pūķis sēž uz dārgumiem, un labāk ļaus pat radiniekam ciest finansiālas grūtības, nekā palīdzēs, ja tas kaut kā nāks viņas pašas ego par labu. Nekas viņas uzskatos nenotiek tāpat aiz labas sirds, vienmēr aiz tā patiesībā slēpjas kāda shēma. Tā teikt citos saskata pati savu mērauklu.

Kā Kaskiju ģimenes galva zem Mērijas ietekmes tupeles pakļūst viņas pašas meita Sister un arī Oskara un Elionoras pirmdzimtā meita Miriama. Mērijas ietekme gan uz abām dāmām, gan vēl citiem tēliem viņas dabas dēļ ir visai toksiska. Tādēļ nav nekāds brīnums, ka viņas attiecības ar Elionoru, kura ir pirmā no visiem ar pietiekošu drosmi stāties pretī, jau no paša sākuma nav diez ko labas. Abas aizvada ne vienu vien kaķeņu cienīgu ‘’divkauju’’ par ietekmi ne tikai pār Oskaru.

Blackwater lielā mērā bez Kaskijiem ir Elionoras stāsts. Visai ātri (priekš gandrīz 900lpp) lasītājam top skaidrs, ka Elionora nav parasts mirstīgais cilvēks. Ar pārdabisko paredzēšanas spēju visos jautājumos, kas skar ūdeņus, kā arī papildus tam spēja peldēt stundām ilgi jebkādos apstākļos novirza uz pārdomām par Elionoras patieso veidolu. Tu sāc apdomāt, vai tik veids, kā viņu atrada tajā viesnīcā, nebija par drusku aizdomīgs.

Kā jau minēju tad tēlu skaits ir salīdzinoši liels gan ilgā darbības laika, gan ģimenes sāgas dēļ. Visu cieņu grāmatu ierunātājam Matt Godfrey, jo sniegums bija ļoti labs un varu ieteikt sēriju audio formātā, vienīgais mīnuss, ka brīžiem pietrūka balsu daudzveidība, un vairākiem tēliem bija visai līdzīgas balss intonācijas/toņi.

Herman Melville – Moby-Dick (Audio book)

153747

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Par Mobiju Diku, lielo balto vali, droši vien būs dzirdējis katrs grāmatmīlis un arī liela daļa pasīvāki lasītāji. Tāds protams biju arī es ar domu kaut kad nākotnē/vēlāk lasīt klasiku. Pateicoties šajā blogā daudzkārt pieminētajam Steve Donoghue un viņa BookTube kanālam, izšķīros noklausīties Melvila slavenāko grāmatu jau šogad. Janvārī vai februārī tāds gods pienāksies Tolstoja ‘’Karam un mieram’’.

Kapteiņa Eihaba konfrontācija ar vali ir tikai apjomīgās grāmatas pati kulminācija, līdz tam Mobijs Diks sevī ietver dažādu atšķirīgu mazāku grāmatu mistrojumu, kuros reizēm pazūd fokuss attiecībā uz galveno vai jebkāda cita veida koncentrētu sižetu. Tādos brīžos var saprast, kādēļ šāda veida klasika, īpaši uzspiesta skola un/vai nepiemērotā vecumā, var ne tikai atbaidīt no konkrētās grāmatas, bet lasīšanas kā tādas. Fokusa ciešā acs visvairāk aiziet neceļos, kad Melvils sāk grāmatā iekļaut faktuālās daļas par vaļiem un to medīšanu kā tādu priekš nākotnes paaudzēm, apzinoties jau savā laikā, ka ar laiku pasaule, kādu to pazina viņš, vairs neeksistēs. Tad atliek vienīgi to apzināties un brist vien cauri tālāk.

Labi ka vēl ir tikpat daudz mirkļu, kuros var sajust iemeslos, kādēļ Mobijs Diks ir kļuvis par pasaules literatūras klasiku. Tāds ir kapteiņa Eihaba tēls, viņa auras spēks ir jūtams jau no pirmajiem mirkļiem, viņam parādoties lasītājam. Tas gan notiek salīdzinoši vēlu, jo sākotnēji galvenā uzmanība ir Išmaēla pieredzētajam, kurš pirms tam ir pabijis uz lieltirgotāju laivām, viņš nav bijis vienkāršs, slinks pasažieris, bet tik un tā vaļu mednieku kuģis ir pilnībā pavisam kas cits.

Savu laiku nokalpojis šķita primitīvā pagāna Queequeg atainojums kā eksotisks un aizraujošs apskates objekts. Ārpus konteksta vienīgā noderīgā prasme ir viņa harpūnista arods, bez tā vairāk bija saklausāms baltā cilvēka pārākuma sajūta. Išmaēls uz to šķiet diži neiespringst un abu attiecībām ir grumbuļains sākums, bet ar likteni, kas abus noved uz Pequod kuģa, tām ir lemts pāraugt ciešākā draudzībā.

Kapteiņa Eihaba apsēstība atriebties vienam konkrētam dzīvniekam, kuru viņš pats cerēja nogalināt, par zaudēto ekstremitāti tikai liecina, ka jau pirms negadījuma kapteiņa garīgā veselība nebija augstākajā līmenī, un jau komandas komplektācijas laikā viņš pats apzinājās, kam nolemj tās nelaimīgās dvēseles, kuru vienīgais mērķis ir nopelnīt iztiku sev un ģimenei, nevis atriebt pāridarījumu. Īpašs mirklis, kad Eihabam tiek dota iespēja tikpat kā ieskatīties spogulī un saskatīt neizmantotās izvēles ceļu, nāk brīdī, kad Pequod sastop citu vaļu mednieku kuģi, kura kapteinim ir bijis līdzīgs liktenis, vien kājas vietā Mobijs Diks nokoda kāju. Tā kuģa kapteinis ir pilnīgs pretstats – ne viņš patstāvīgi domā kā atrast un nogalināt nešpetno vali, ne arī kā citādi ir apsēsts ar notikušo.

Noslēdzoši vēl linki uz vaininieka readalong video, no kuriem laikam var rekomendēt vien pirmo, un pārējie trīs vien pēc grāmatas izlasīšanas, ja vien nav iebildumu pret maitekļiem, pat ja runa ir par klasiku.

Jeff Lemire – Essex County

6096829

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Top Shelf Productions

Manas pārdomas

Grāmata, par kuras iegādi izšķīros vien tās daudzo lapaspušu dēļ, sagādāja patīkamu pārsteigumu ar melanholiskajām un nedaudz uz bēdīgo pusi velkošajām sajūtām, bet labā nozīmē, ko sniedza gan Essex County triloģija. Sērijas apvienotā krājuma beigās iekļautie bonusa stāsti un skices piešķir papildus vērtību gan tādam, kas šo sēriju pārlasa, gan pilnīgam jaunpienācējam kā man – interesants šķita stāstiņš par fermeru boksa klubu izrāžu stilā ar varoņiem un ļaundariem kā vrestlingā.

Eseksas apgabals ir izvērsts dzimtas stāsts , kur gandrīz ikvienam ir kāds nerealizēts dzīves sapnis un/vai nožēla par kaut ko pagātnē izdarītu (reizēm neizdarītu), par kaut ko ne tā emocijās pateiktu vai vienkārši neveiksmīgiem dzīves pavērsieniem, kas ne vienmēr ļāvis doties pa izsapņoto ceļu. Centrālo lomu starp visiem ieņem Lū stāsts, atskatoties uz pagātni vecumdienās, kad izteikti sliktā dzirde un citas veselības problēmas kļūst par šķērsli patstāvīgai dzīvei bez citu aprūpes, un, lai kā pašam tas nepatiktu, ir jāaprod ar palīdzības pieņemšanu no apkārtējiem pat vienkāršākajās sadzīves lietās.

Kā jau tas pienākas grāmatai, kuras notikumi norisinās Kanādā, tad hokejam tajā ir būtiska loma vairāku grāmatas varoņu dzīvēs. Ne vienam vien ir sapnis nonākt izslavētajā Nacionālajā Hokeja Līgā. Lū gadījumā viņa dzīve, izdarīto izvēļu rezultātā, lielākoties tiek aizvadīta lielā pilsētā, Toronto, prom no brāļa ģimenes laukos. Kaut arī dzīve aizrit starp miljoniem, nav grūti saskatīt, kurš no abiem jūtas vientuļāks. Kā jau visiem ir bijuši gan lieli prieki, gan sarūgtinājumi un vilšanās.

Stāsts mijas ar atmiņu ainām un tagadni, kad Lū dzīvē ienāk māsiņa Anne Byrne – labsirdīgs cilvēks, kas nododas savam darbam no visas sirds un cenšas palīdzēt, ja redz vajadzību, ne tikai savos pamata pienākumos. Sava amata dēļ viņa ir kā maza, neredzama saikne starp grāmatas varoņiem. Patīkami vērot, cik meistarīgi dažādi tēli un to mazie sižeti savijas viens ar otru. Otrs vienojošais tēls savā ziņā ir ik pa brīdim sevi manīt liekoša vārna(s) gan atmiņstāstos, gan grāmatas tagadnē. Viena no radībām, kas iemācījusies izmantot plusus no eksistences līdzās cilvēkiem. Reizēm manāma kādā koka zarā vai elektrības stabā, citreiz vienkārši palido garām un ieķērcas, bet vienmēr kaut kur netālu.

Mākslas stils šai grāmatai dažam varētu šķist pārāk multenisks/kartūnisks. Emocijas uz tēlu sējām tiek tik lieliski atainotas, ka dialogs brīžiem ieņem otrā plāna lomu un nav pat nepieciešams. Tāpat netiek izmantotas krāsas, kā arī melnbaltajam nav nekādas citas nokrāsas piemaisījuma.