John Katzenbach – What Comes Next

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Head of Zeus

Manas pārdomas

Lai arī profesors Adrians Tomass ir vien savas dzīves septītajā desmitgadē, viņa dzīve strauji tuvojas tās noslēgumam. Galvenokārt, jo nesen diagnosticēts ar straujas attīstības tipa demenci, kas mazāk nekā gada laikā atņems viņam jebkāda veida patstāvīgas dzīves iespējas. Kaut arī Adrians līdz šim nav varējis sūdzēties par finansiālajiem apstākļiem, tomēr dzīve nav bijusi tā labvēlīgākā, zaudējot brāli pašnāvības dēļ, kurš pēc kara tūrēm nespēja iedzīvoties civilajos apstākļos, zaudējot dēlu, kara žurnālistu, pildot savus pienākumus, un visbeidzot sievu arīdzan pašnāvībā, kura nespēja dzīvot bez dēla. Tā vien šķiet, ka nu pienākusi Adriana kārta, bet visu izmaina 16 gadīgās Dženiferas nolaupīšana, kurai par liecinieku pavisam nejauši kļūst Adrians un kuras atrašanu viņš nespēj tā vienkārši atstāt policijas vai kāda cita rokās.

What Comes Next sadalīta savstarpēji mainošās četrās perspektīvās – Adriana Tomasa, nolaupītās Dženiferas,detektīve Terri Collins un ļaundaru pāris Maikls un Linda. Ne pie vienas no perspektīvām netiek pavadīts vienā reizē netiek pavadīts ne par daudz, ne par maz laika, nodrošinot intrigu un ieinteresētību visās notikumu gaitās un perspektīvās.

Ja pirms tev Dženiferai šķita, ka dzīve nevarētu būt vēl sliktāka, lai jau trešo reizi mēģinātu aizbēgt no mājām un cerētu izrauties no garlaicīgās mazpilsētas, netīkamās skolas un vēl nepatīkamākiem skolasbiedriem, tad Maikls un Linda paver viņai skatu uz ļaunākajiem murgiem un samaitāto pasauli, par kuru labāk neuzzināt.

Maiklam un Lindai Dženifera nebūt nav pirmais nolaupīšanas un plānoti vēlāk slepkavības upuris, bet pavisam noteikti pati jaunākā un iemesls šādai rīcībai nav vien prasts riska un adrenalīna azarts. Aiz tā slēpjas liela nauda, kuru abi cer nopelnīt tumšā/melnā interneta dzīlēs pārraidot sagūstītās Dženiferas video straumi un dažādās mocības, kuru tai pakļauj. Diemžēl viscaur pasaulē netrūkst cilvēku, kuru būtu gatavi maksāt gana augstu stundas likmi, lai pieslēgtos video tiešraidei.

Detektīvei Terijai Kolinsai šāda tipa noziegums ir pirmais viņas karjerā. Nenoliedzami vienmuļajā mazpilsētā un tās apkaimē nekas tāds Terijas un viņas kolēģu atmiņā nav noticis. Vien nākas turēties pie proceduālās kārtībās protokoliem pazudušas personas gadījumā, bet tieši tāpēc Adrians nespēj tā vienkārši par jaunieti aizmirst.

Adrianam Tomasam visas grāmatas gaitā jācīnās ar laiku gan, lai paspētu laicīgi atrast nolaupīto Dženiferu pirms Maiklam un Lindai viņa apnikusi un/vai kļuvusi par pārlieki lielu noņemšanos, gan ar savu strauji degradējušos mentālo stāvokli. Šajos centienos dīvainā kārtā diezgan liela palīdzība Adrianam nāk no zaudēto trīs tuvo radu halucinācijām un dialogiem ar tiem, kas acīmredzami padara Adriana par neuzticamu tēlu, bet vienlaicīgi arīdzan par pašu būtiskāko Dženiferas izglābšanā.

Kevin J. Anderson – The Ashes of Worlds (The Saga of Seven Suns #7)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Hanzas impērija un jaunizveidotā karaļa Pītera un karalienes Estaras Federācija, Klikiss roboti un no aizmirstības iznākusī Kliss rase un Ildiranas impērija atkal ar jaunu iekšpolitisko viļņošanos. Visas valstis, visi spēlētāji savstarpējos karos, kur šķiet sabiedrotie tikpat ātri var kļūt par iznīcības cienīgiem ienaidniekiem.

Hanzas impērijas priekšsēdētāja Bazila Vinčeslava nocelšana no tik dārgā troņa būtu varējusi notikt jau ceturtajā vai vismaz piektajā grāmatā. Viņa pieņemtie lēmumi, kas vairāk atbilstu kādas bandas vadoņa vai mafiozo rīcībai, jau to atkārtošanās manieres dēļ vien sāka pārbaudīt pacietību. Lai arī tas nebūt nebija sērijas fokuss no autora Kevin J. Anderson puses, tad ik pa brīdim iedomājos, kāda gan varētu būt ekonomika pie šādas pārvaldes stila.

Klikiss rase, kura tik brīnumaini ne no kurienes uzradās, jo izmiršanās baumas The Saga of Seven Suns sērijā nekad nav patiesas, un tās radītie to agrāko planētu draudu atgūšanas draudi arīdzan izkūp neizteiksmīgā atrisinājumā, kurā kā maģija tiek atgriezts pazudis/miris cilvēka tēls, kura prāts nezkā, kaut kā asimilējies lielāja insektveidīgo Klikiss stropa prātā. Kā rezultātā ir iespējams novērst pirms tam Klikiss ieceri pilnībā iznīcināt cilvēci.

Tikpat liela maģija šķiet ir uz uguns zvaigznēs dzīvojoši Faeros~, ūdens rase Ventali un inteliģentie WorldForest koki. It īpaši uz grāmatas beigām radās sajūta, ka autoram drusku par daudz žonglējamu stāsta līniju un ka šīs divas vien ķeksīša pēc kaut kā nebūt tiek piebeigtas, lai nesanāktu galīgi piemirst un atstāt pusratā.

Tā teikt, lielāks prieks, ka beidzot sērija ir pievārētā, nekā gandarījums par laiku, ko The Saga of Seven Suns ir prasījusi. Nekas nebūtu zaudēts, bet drīzāk pat iegūts, ja sērija būtu piecu vai pat četru sauļu sāga. Pat noslēdzošajā The Ashes of Worlds grāmatā visas līdz tam iesāktās sižeta līnijas tiek vispirms līdzīgā manierē kā pirmst tam izstieptas, bet pēc tam to atrisinājumi atstāj krietnu, pliekanu mazuma piegaršu.

Izlasīju, lasu, lasīšu #217 (20.06-03.07)

Izlasīju:

Cassandra Clare – City of Heavenly Fire (The Mortal Instruments #6)

Nick Petrie – The Drifter (Peter Ash #1)

Nick Petrie – Burning Bright (Peter Ash #2)

Varun Sayal – Serpent’s Reign (Superheroes of the Multiverse #2)

Noklausījos:

Anthony Horowitz – Magpie Murders (Susan Ryeland #1)

Kevin J. Anderson – Of Fire and Night (The Saga of Seven Suns #5)

Kevin J. Anderson – Metal Swarm (The Saga of Seven Suns #6)

Ernest Cline – Armada

Ernest Cline – Ready Player One (Ready Player One #1)

Lasu:

John Katzenbach – What Comes Next

Klausos:

Kevin J. Anderson – The Ashes of Worlds (The Saga of Seven Suns #7)

Russell Blake – The Day After Never #1-4

Lasīšu:

Nick Petrie – Light It Up (Peter Ash #3)

Klausīšos:

Terry Brooks – The Sword of Shannara (The Original Shannara Trilogy #1)

Varun Sayal – Serpent’s Reign (Superheroes of the Multiverse #2)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Superheroes of the Multiverse sērijas otrā grāmata Serpent’s Reign gandrīz vai no sākuma līdz beigām ir viens liels nepārtraukts spraiga sižeta un dažādu cīņas ainu virknējums. Ja esi no lasītājiem, kuriem gari apraksti, kad liekas, ka nekas nenotiek, neiet pie sirds, tad šāda tipa grāmata būs tieši laikā. Diemžēl personīgi, it īpaši, jo šis jau ir sērijas turpinājums, prasījās drusku vairāk miesas uz kauliem.

Stāsta karkass, kā tāds ir labs. Gluži vai kā supervaroņu komiksa transkripts, kam derētu vien ilustrācijas. It īpaši par šo grafisko noveļu žanra tipu liek atcerēties ļaundari, ar kuriem jāspēkojas galvenajai varonei Ulkai jeb Invincika un sabiedrotajiem (klāt nāk divi labie galvenie varoņi un vēl bariņš kartoniskāka tipa tēlu). Ja teiktu, ka Multi-dimensiju Zemes apraud ļaunum ļauni ķirzakveidīgi over-lordi, tad nebūtu tālu no patiesības.

Otrs un trešais, kas pietrūka, kur arī sanāk drusku vilties ar plāno miesu uz stāsta kaula, ka visas zinātniski fantastiskās tehnoloģijas vienkārši ir tik spēcīgas un eksistē bez liela paskaidrojuma, kas neizbrīna nevienu no varoņiem, neprasa tikpat kā nekāda veida paskaidrojumu. Tāda paša tipa vienkārši tā ir un viss ir arīdzan ar jauniem tēliem, gan Ulkas tā teikt komandas biedreni Rūbiju parastu cilvēku ar dažnedažādiem gadžetiem (Betmena ekvivalents) un superzelli Teevra, gan epizodiskiem tēliem, par kuriem ātri vien tiek aizmirsts. Visiem kopā, plus Ulkas labākajai draudzenei Yagni, kuru tā pēkšņi Ulka izdomā ievilkt šajā visā, jāstajas pretī visvareniem citplanētiešiem, lai glābtu visu septiņu paralēlo dimensiju zemeslodes.

Cits salīdzinājums bez komiska, prātā nācā Dungeons & Dragons, vien urbānā vidē ar SFF fonu, kad vienam gandrīz randoma piedzīvojumam un pretiniekam seko nākošais. Negribās izklausīties, ka Serpent’s Reign būtu kaut kas nebaudāms, bet pēcgaršas sajūta būtu krietni pielaidīgāka, ja vien šis jau nebūtu turpinājums.Grūti saskatāma izaugsme starp šo un sērijas pirmo grāmatu Invincika. Vien saglabāju cerību uz to labāko sērijas trešajā turpinājumā, jo zinu, ka autoram Varun Sayal tas ir pa spēkam.

Nick Petrie – Burning Bright (Peter Ash #2)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Head of Zeus

Manas pārdomas

Izvēlētā dabas taka skaistā rītā aizved Pīteru Ašu pie negaidītas sastapšanas ar grizlilāci un uzdzen viņu augstu kokā, kur vēl negaidītāka sastapšanās ir ar jaunu sievieti June, žurnālisti, kura spiesta slēpties no militāriem, bruņotiem vīriem, ja vien nevēlas vēlreiz tikt nolaupīta.

Džūnas māte savu veikto izvēļu rezultātā mirst itkā nejaušā hit and run negadījumā, bet jo vairāk meita Džūna pati sev izmeklē viņas pirmsnāves pēdējās dienas un nedēļas, veiktās izvēles profesionālajā dzīvē, kas saistīta ar tehnoloģijām, kodēšanu un programmu/aplikāciju izstrādāšanu, jo vairāk atklājas, ka kāds pavisām varītēm ir gribējis iegūt savā īpašumā Džūnas pēdējo veikumu – mākslīgo intelektu Tyg3r, kas spēj mācīties no kļūdām, kļūt gudrāks un iekļūt visur kur, lai kādas aizsardzības nenāktos pārvarēt. Tā teikt, programmatūra, kurai naudas vērtību būtu pat grūti noteikt, ņemot vērā, kādos nolūkos tā varētu tikt izmantota.

Nejauši laimīgā sastapšanās Džūnai nāk kā dāvana no debesīm, jo citādāk agrāk vai vēlāk viņa tiktu atrasta un vēlreiz notverta. Pīters turpina iekšējo cīņu ar PTSD un nespēju ilgstoši atrasties iekštelpās, bet vismaz līdz Burning Bright beigām viņam būs izteikta motivācija, lai uzlabotu šo aspektu, lai nevajadzētu atlikušo dzīvi pavadīt vienā lielā ekpedīcijā.

Burning Bright nav vien galvenais sērijas varonis ar pilnībā jauniem pārējiem tēliem. Pītera jaunais piedzīvojums kā ilgi gaidīta izraušanās no jaunās un godīgākās dzīves nāk nu jau par draugu saucamajam Lewis, kuru The Drifter pārdomās nemaz nepieminēju. Ja vēl sērijas debijā galvenā skatuve ir tikai Pīteram, tad šoreiz būtu grēks atkārtot ko līdzīgu. Luiss, kurš pateicoties Pīteram nu atguvis attiecības ar jaunības dienu mīlestību, arī pats ir gana pateicīgs Pīteram, lai neatteiktu grūtā brīdi. Bet vairāk Luisam pašam vajadzīga izraušanās no mīļās, tomēr pārāk mierīgās ikdienas rutīnas, lai uzdzītu asinsriti un pietuvotos tuvāk bīstamajai nāves robežai.

Sērijas turpinājums Nick Petrie trilleriskuma ziņā izvērties vēl aizraujošāks. Vien beigu lēmums attiecībā uz Tyg3r ne gluži lika vilties, bet noteikti kritusi par labu konvecionālākai izvēlei. Vienā brīdī jau iztēlojos Pīteru ar atbalsta komandas biedriem – Luisu, Džūnu un mākslīgo intelektu Tyg3er. Bet tomēr ne, ko gan var arī saprast, jo Tyg3er tad būtu pārāk liels deus ex-machina kārdinājums, lai nezimantotu viņu katru reizi, kad ievajadzētos kādu informāciju, vai, ja vajadzētu galveno varoni izrakstīt no sarežģītas situācijas.

Viens par ko varu piekasīties, kas gan neizbojāja lasītprieku, bet ko nevarēju neivērot (profesionālais kretīnisms) ir attiecībā uz Pītera un Džūnas slimnīcas apmeklēšanu pēc auto negadījuma pakaļdzīšanās dēļ. Pītera apakšstilbam pēc rentgena itkā tiek nozīmēts vēl CT, bet minētais izmeklējuma ilgums ir 45 minūtes, kas vairāk izklausās pēc MR. Kā jau teicu sīkums, bet tomēr pavisam skaidri kaut kas sajaukts, it īpaši pie romānā minētajiem apstākļiem.

Ernest Cline – Armada

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Rit šķietami parasta diena Zakarija ‘’Zaka’’ Lightman skolas gaitās, kad pēkšņi debesīs viņš vienīgais pamana nezināmu lidojošu objektu. Turklāt šis objekts aizdomīgi līdzīgi izskatās pēc lidaparāta vienā no viņa mīļākajām datorspēlēm Armada. Sākumā Zakam pirmās domas, ka varbūt pie vainas vien paša dzīvā iztēle, jo nedz klasē vai skolā neko tobrīd šķiet nav redzējis, nedz vēlāk internetā kāds paudis ko tamlīdzīgu. Sliktākajā gadījumā domās klīst par vēl zīdaiņa vecumā mirušo tēvu, kura dienasgrāmatās, kuras glabājas bēniņos, pilnas ar absurdu konspirācijas teoriju, ka valdība slepeni izmanto videospēles, lai trenētu populāciju pret citplanētiešu iebrukumu.

Tomēr viss mainās un spēle patiesi kļūst par realitāti, kad drīz vien Zaku rekrutē Zemes Aizsardzības Spēki, reizē ar vairākiem citiem no visas pasaules, lai pavisam reāli aizsargātu Zemi un civilizāciju no citplanētiešu iebrukumu, kam vajadzīgi paši labākie Armadas un otras Terra Firma spēlētāji. Cerot uz popkultūras slepeno ietekmi attiecībā uz populāciju brīdī, kad tai galu galā taps zināms par citplanētiešiem.

Zinot, ka Armada ir tikpat ar  popkultūras un retro video spēļu atsaucēm pārpilna kā Ready Player One, tad bija bažas, ka abas grāmatas varētu būt viens tas pats ar drusku remiksētiem apstākļiem un citiem tēliem. Bet ar mierīgu sirdi var teikt, ka tik traki nav. Ja Ready Player One distopiskā nākotnē datorspēli izmanto multidimensionālam, sarežģītam konkursam ar milzu naudas balvu, tad Armada +/- tagadnē izspēlē scernāriju, kurā dažas spēles izmantotas, lai sagatavotos pret dažu tik gaidītajiem viesiem no citas planētas.

Vien ik pa brīdim Zakam sāk rasties nepatīkami, citiem traucējoši jautājumi attiecībā uz citplanētiešu militāro taktiku, kas par daudz aizdomīgi atgādina identisku tai, kas atrodama pašā spēlē. Un kāpēc lai tā būtu, ja šos vada kāda reāla persona, pat ja ar atšķirīgu citplanētas domāšanu? Ja nu viņi grib pavisam vieglu, tikpat kā nemanāmu mājienu veidā grib dot cilvēcei vai vismaz kādam tās pārstāvim iespēju apturēt militāro eskalāciju, kas tik bieži ir bijusi atbilde cilvēces vēsturē līdzīgās situācijās. Ja nu nenovēršamā kara un skaitliskā pārspēka iznīcībai vienīgā atbilde ir miers (un apskāvieni)?  Tomēr citplanētieši nebūt nav tas lielākais šoks un pārsteigums, kas grāmatas gaitā sagaida Zaku (un viņa māti).

Salīdzinoši, kā noslēdzas Ready Player One un Armada, tad pēc sajūtas turpinājums loģiskāks būtu šai grāmatai, bet realitāte ir pretēja. Velkot citas paralēles, arī šajā ir neliela galvenā varoņa romantiskās intereses mazs apakš-sižets, bet tāds, kas neiejaucas galvenajā stāsta līnijā. Kopumā nepavisam nesmādējams veikums.

Kevin J. Anderson – Metal Swarm (The Saga of Seven Suns #6)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Varētu domāt un cerēt, ka beidzot, kad pieveikti tik nīstie haidrogi, ka atliktu vairs vien viens naidnieks Klikiss robotu veidolā, ko Hanzas un Ildiranas impērijām katrai individuāli vai kopīgi spēkiem pieveikt. Bet še tev, pēkšņi no Visuma dzīlēm, pēc desmit tūkstošiem gadu izlien par izmirušiem uzskatītā Klikiss insekveidīgā rase, kura grib atgūt savas agrākās planētas, vēlams bez divkājiem uz tām, kā sasniegšanai gatavi pielietot militāru spēku.

Politiskajā ziņā Hanzas impērijā jau četras grāmatas no vietas notiek zināmā mērā mīcīšanās uz vietas, vismaz attiecībā uz Priekšsēdētāja Bazila Vinčeslava noturēšanos pie varas. Jā, karalis Pīters un gaidībās esošā karaliene Estara nevien ir devušies trimdā, bet pie viena izveidojuši alternatīvu Federācijas savienību, kurai ar katru dienu pievienojas jaunu biedru. Viens, ko līdz šim neesmu pieminējis, bet, kas ar katru grāmatu top aizvien izteiktākts, it īpaši, kad nav neviens lielas privātas korporācijas, ir Hanzas impērijas salīdzinājums ar PSRS kosmosā.

Liels, kaitinošs traucēklis Bazilam ir Zaļo Priesteru nevēlēšanas izmantot WorldForest intelekta mežus, lai nodotu ziņas viscaur Hanzai. Gadu gaitā kopš haidrogu uzrašanās un kara ar tiem Priekšsēdētājam ir zudis skaidrs skatījums uz lielu bildi, kuru nesamaitātu priekšstati par citu varbūtējiem uzskatītiem par karaļa nebūt nekonkurējošo rīcību u.c. faktoriem, kā rezultātā tagad katrā iespējamā reizē, kad varētu pieņemt deeskalējošu lēmumu, Bazils izvēlas tieši pretējo. Laikam jau vien loģiski, kā lielā konfrontācija starp Pīteru un Bazilu atlikta uz sērijas pēdējo grāmatu.

Līdzīgi, ka kaut kas notiek, bet personīgi ne pārlieku interesi saistošā veidā, varētu izteikties par Ildiranas impērijas politiskajiem gaiteņiem. Labi, ka vēl eksistē Klikiss roboti, kuri nespēj snaust vai atpūsties, un ir tikpat šokēti par savu agrāko saimnieku uzrašanos, kā jebkuršs cits. Vēl nepieminēti ir bijuši ūdens elementa Wentals rase, kura ne gluži aizkulisēs, bet ne arī pēc uzmanības alkstoši, ir devusi neatsveramu pienesumu cilvēcei karā gan pret haidrogiem, gan tagad pret citiem mošķiem.

Lai arī The Saga of Seven Suns nav bijusi tā galvu reibinošākā sci-fi sērija, kuru nepacietībā klausītos, kas nu tālāk notiks, un tehnoloģiju zinātniskā puse vairāk velk uz vāju novērtējumu, tad tomēr saglabāju cerību, ka autors Kevin J. Anderson galu galā pratīsies un noslēgumu pasniegs tādu, lai būtu gandarījuma sajūta par izturēto.

Nick Petrie – The Drifter (Peter Ash #1)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Head of Zeus

Manas pārdomas

Peter Ash, vairāku tūru gan Irākas, gan Afganistānas kara veterāns, kas atgriezies mīļotajā ASV nu ir spiests dzīvot zem klajas debess. Daļēji tas pamatojams, ka nav stabila darba, bet galvenokārt, jo Pīteram ir tāda tipa PTSD, kas neļauj viņam ilgstoši uzturēties tikpat kā jebkāda veida iekštelpās. Problēma, ar kuru apzināti jācīnās, ja vien ir vēlme uzlabot pašreizējo situāciju.

Gadu ceļodams pa tādu kā pašizveidotu dabas taku maršrutu, ziņas par kādreizēja kolēģa pašnāvību tomēr kaut kā nonāk līdz Pītera ausij. Šī traģiskā vēsts pamudina puisi atgriezties tuvāk pie civilizētās pasaules un apraudzīt atraitni ar diviem dēliem, varbūt ir iespējams viņai palīdzēt vismaz ar paša rokām (bez divdomībām) kādā mājas uzturēšanas solī.

Tā arī notiek un sižets sāk uzņemt apgriezienus, kad Pīters pavisam negaidīti zem mājas atrod ne tikvien pēc skata nevienam nepiederošu, gandrīz vai urbānu savvaļas suni, bet arīdzan koferi ar $400 000 un gana daudz sprāgstvielām, lai sarīkotu pamatīgu teroraktu.

2008.gada finansu krīze ir vēl pavisam svaiga atmiņa un ne visi spēj saglabāt vēsu prātu, kad valsts ar vienu roku glābj milzu bankas no kolapsa, bet ar otru atņem vienkāršajam cilvēkam viņam vienīgo īpašumu, kuru pirms tam tā pati banka ar vieglu roku teju katram svieda pakaļ. Atbildi uz jautājiem, kas sākas ar ‘’kāpēc’’ varbūt vēl grūtāk atrast dažam labam kara veterānam, kurš svešā zemē redzējis kolēģi mirstam un pats atgriezies, ja ne ar fizisku un vizuāli redzami invaliditāti, tad psiholoģisku gan. Lūk šāda tipa cilvēku vēlas izmantot plānotā terorakta rīkotāji, kuri paši pēc tam cer uzvārīties no akciju tirgiem, jo laicīgi zina, ko un kad pirkt un pārdot. Par nelaimi viņiem Pīters Ašs ir ar mugurkaulu un lojalitāti vispirms vienkāršajam cilvēkam, kurš nav pelnījis, lai kāds viņam uz galvas uzgāstu vēl pa kādai nelaimei.

The Drifter neizceļas ar galvu reibinošu prozu, bet tādai nebūt nav jābūt, ja iecerēto darbu grāmata paveic, kas arī tiek izdarīts. Īpaši ja vēl šī ir autora debijas grāmata. Līdz pat romāna beigām bija doma, ka The Drifter premise, kā Pīters nejauši iekuļas problēmās, lai atrisinātu konspirāciju un novērstu lielu nelaimi, vēl nostrādā pirmajā reizē, bet grūti iztēloties, kā tas notiktu atkal un atkal. Pēc otrās grāmatas premises šķiet ir variācija pa tēmu vismaz šajā aspektā, bet saglabāju cerību, ka pēc tam autors vairs tā neatkārtojas. Vēl jo vairāk, ja Peter Ash ir viņa vienīgā sērija, galvenais varonis.

Ernest Cline – Ready Player One (Ready Player One #1)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Ready Player One ir aizgājušo un pārsvarā 80.gadu videospēļu un citas popkultūras nostaļģijas pilns romāns. Reizē grāmata ir arī labs jaunieša piedzīvojumstāsts no graustiem līdz galvu reibinošai bagātībai, kurā paceļam tiek sastapti konkurenti gan kā alkatīgi naidnieki, gan tādi, kuri apstākļu rezultātā kļūst par draugiem un, kas zina, varbūt vēl vairāk kā draugi.

Ir 2044.gads un pasaule lielā mērā ir aizgājusi pa burbuli. Ne tikai klimata pārmaiņas ir kļuvušas nekontrolējamas, bet pa virsu tam enerģijas resursu krīze nav jau gadiem atrisināta, kuras galvenais katalizators ir fosilo resursu izsīkums. Par glābiņu gan pasaules ekonomikai, gan cilvēku masām, lai nebūtu jāskata sejā drūmā realitāte, jau vairākas desmitgades eksistē otra (virtuālās) realitātes Oasis pasaule ar tūkstošu tūkstošiem planētu. Grāmatas galvenais sižets risinās ap viena no Oasis radītāja James Donovan Halliday(nav neviena mantinieka)atstātā mantojuma +/-270 miljardu apjomā, kuru kā Easter egg balvu atstājis paslēptu kādā dikti noslēptā lokācijā iekš Oasis. Lai sasniegtu šo pašu galveno balvu, pirms tam jāatrisina trīs mīklas, kuras ļauj atrast pa atslēgai un pēc katras atslēgas atrašanas jāpārvar uzdevums, kuru Džems Donovans Halidejs atstājis censonim.

Lieldienolas atrašana sākotnēji kā drudzis pārņem visu pasauli, to skaitā grāmatas galveno varoni jaunieti Wade Owen Watts jeb Persevālu. Diemžēl Halidejs stingri nav nospraudis noteikumus balvas meklētājiem, kā rezultātā censoņiem no graustu rajoniem, ja vien tie nevēlas vienatnē sacensties pret milzu virtuālās realitātes korporāciju Innovative Online Industries ar simtiem, ja ne tūkstošiem darboņu, kā to dara Persevāls, tad vienīgā izvēle  ir pievienoties kādam no Lieldienolas meklētāju klaniem.

Lai arī Ready Player One varētu saukt par GameLit, bet ne LitRPG, tad daudz kas balstās uz atsaucēm. Labi ka vēl stāsts neprasa visas viņas zināt un atpazīt, lai izbaudītu grāmatu. Stāsta svars un smagums tiek izlīdzināts un balstīts ar labu antagonistu Nolan Sorrento, korporācijas head of operations, kura uzvaras gadījumā visu lielākas bailes būtu relatīvi lētās Oasis komercializēšana pie katras iespējāmās situācijas.

Uz atvadām, kā jau labā izaugšanas stāstā ir arīdzan pievienota morāle par vajadzību pēc reālās un ne tikai virtuālās pasaules, it īpaši, ja Oasis ir tik vilinoša alternatīva, par vajadzību sejā skatīt kādu citu personu, nevis pavadīt vienatnē dzīvi nošķirtam no citiem.