Iepalicēji #42

Iepalicēju raksts ir mājvieta gan darba, gan neliela slinkuma dēļ iekavētiem individuāliem rakstiem, gan apzināts galamērķis grāmatām, par kurām pēc to izlasīšanas diži daudz nemaz neatrodas ko teikt.

***

City of Glass (The Mortal Instruments #3) by Cassandra Clare

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Walker Books

Manas pārdomas

The Mortal Instruments sērijas pirmās triloģijas labi nostrādāts noslēgums. Vismaz nonākot pie City of Glass sāku saprast, ka šajā sērijā savstarpējām labo tēlu attiecībām un galvenās varones Klarisas gadījumā romantiskajām attiecībām ir vienlīdz nozīmīgs statuss kā cīņai ar lielo ļaundari Klarisas tēvu Valentīnu, kurš izmanto savu nepatiku pret vampīriem, vilkačiem, fejām un burvjiem kā ieganstu, lai, attīrot korumpēto dēmonu mednieku pārvaldi sauktu par Clave, patiesībā pats sagrābtu varu. Pielietodams vienalga cik agresīvas un nežēlīgas metodes.

Pieņemot spēles noteikumus un prozu, kurā Klarisa vai reizēm kāds cits tēls, piemēram, par brāli uzskatītais Jace vai Saimons, draugs kopš mazām bērnu dienām, var rindkopām vien, ja ne pat vairāku lapaspušu garumā, kaut arī vien nesen ir norisinājusies smaga cīņa vai tāda vien vēl būs, no kuras atkarīgs teju pasaules liktenis, tad ar šādu perspektīvu beidzot YA The Mortal Instruments sērija šķita pat gana sakarīga.

Vien ceru, ka otrajā sērijas pusē galvenais ļaundaris un viņa motīvācija būs drusku nopietnāka par Valentīna.

***

Those Who Leave and Those Who Stay (The Neapolitan Novels #3) by Elena Ferrante

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Trešajā Neapoles noveļu cikla grāmatā Elena un Laila ir jau pieaugušas sievietes. Lai arī Those Who Leave and Those Who Stay iesākoties Elena var sevi uzskatīt par veiksmīgāku , inteliģentāku un citādi augstākas kultūras baudītāju, it īpaši pēc debijas grāmatas publicēšanas, kurai ir pat ļoti labi panākumi, gan galvenokārt tās skandalozitātes dēļ, tad stāstam turpinoties Lailai savā profesionālajā darbā nemaz tik čābīgi neiet.

Jāsak neliels paldies šīs grāmatas apraksta izveidotājam, kurā minēts, ka Laila apprecējusies vien 16 gadu vecumā, kas dod labāku saprašanu par un ap iepriekšējās grāmatas notikumiem. Vai nu akmens ierunātāja un autores lauciņā, vai arī manā, ka nepieleca atšķirīgā laika perioda citādās paražas, precoties vēl virms 18.

Tikpat atšķirīga ir jau pieminētā Elenas grāmatas kritiskā uzņemšana literatūras pasaulē. Viņu šoks, ja vien viņi zinātu, kas notiks vēlāk, cik daudz pelēku nokrāsu aplaimos grāmatu pasauli. Elenai pašai jāsaprot, ko viņa sagaida no savas autores karjeras, vai kritiķu novērtējums ir tikpat svarīgs, cik pašas grāmatas pārdošanas panākumi, vai viņa labāk tomēr vēlas būs Literārais dižgars, kas tomēr prasa citu pieeju.

Lasītājs caur Elenas atmiņām var sekot līdzi dažādajām drāmām, kas piemeklē gan Elenas, gan Lailas kā profesionālo, tā laulību dzīves. Drāmas un brīžiem kaislības augstos toņos ir i vienā, i otrā.

***

Academ’s Fury (Codex Alera #2) by Jum Butcher

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Draudi kā iekšējie, tā no ārpuses, kuri gatavi izmantot vājuma brīdi, lai to censtos vēl vairāk vājināt, ja ne pat iekarot.

Jūtama galvenā varoņa Tavi izaugsme gan kopš pirmās Furies of Calderon grāmatas, gan šīs Academ’s Fury piedzīvojumu iespaidā. Jāsaka gan, ka Codex Alera turpina būt visai konvencionāla un klasiska tipa fantāzija ar ne pārāk aizraujošu asā sižeta tipa notikumu sadaļu, kas vairāk tiek attēlots caur tēlu piedzīvotā un uztvertā interpretāciju, pietaupot sulīgākās, asiņainākas daļas lasītāju iztēlei. Varbūt arī sērija kā tāda vairāk domāta jaunākiem fantāzijas lasītājiem.

Academ’s Fury iepazīstina arīdzan ar gana daudz jauniem tēliem, pie viena mainot perspektīvas un lokācijas, kurās būt Tavi nebūtu pa spēkam. Tiek interesanti paplašināta arī pasaules uzbūve, tās dažādo rasu un būtņu iemītnieku sastāvs, kuri ne visi ir labvēlīgi noskaņoti pret cilvēkiem.

***

Death in a Strange Country (Commissario Brunetti #2) by Donna Leon

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas piezīmes

Vienā no Venēcijas kanāliem rīta gaismā atrasts ārzemnieka līķis – izrādās kareivis no tuvējās ASV militārās bāzes Vicenzā.

Nelegāli toksiski atkritumi. Kāds dažs labs negadījums ar civiliedzīvotājiem, kuri nonākuši ar tiem saskarē.

Laimīga laulība starp galveno tēlu Gvido Brunetti un sievu.

Nedaudz komiska rakstura tiešā priekšniecība, kas nemitīgi steidzina inspektoru un ir gatava plūkt slavas laurus veiksmes gadījumā, bet tikpat naska novelt vainu uz citiem, tikai ne sevi.

Vienkāršs, tiešs, maz komplicēts sižets.

Organizētā noziedzība, mafija un korumpēti birokrāti, deputāti.

He looked down at the glass again. ‘I care that these things happen, that we poison ourselves and our progeny, that we knowingly destroy our future, but I do not believe that there is anything – and I repeat, anything – that can be done to prevent it. We are a nation of egoists. It is our glory, but it will be our destruction, for none of us can be made to concern ourselves about something as abstract as “the common good”. The best of us can rise to feeling concern for our families, but as a nation we are incapable of more.’


‘I refuse to believe that.’ Brunetti said.
‘Your refusal to believe it,’ the Count said with a smile that was almost tender, ‘makes it no less true, Guido.”– Poala’s father’s answer to Brunetti’s question about the corruption and ineptitude of their government.

——————————————————————————————————–

Then I discovered girls, and I forgot all about being angry or lost, or whatever I was. I just wanted them to like me. That’s the only thing that was important to me.’
‘Were there a lot of them?’ she asked.
He shrugged.
‘And did they like you?’ He grinned.
‘Oh, go away, Guido, and find yourself something to do. Watch television.’
‘I hate television.’
‘Then help me do the dishes.’
‘I love television.’

Varun Sayal – Invincika (Superheroes of the Multiverse #1)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Ulka ir viena no daudzajām skolniecēm Guru Saum pirmajā eksperimentālajā skolā, lai atmodinātu viņos aizmigušu Sigma gēnu, kas pamodināts dod pārcilvēcīgas supervaroņiem pielīdzināmas spējas. Būtu tā spēja manipulēt ar kāda gribu, lidot, radīt uguni vai vēl kas cits. Ne visiem šīs spējas ir vienlīdz izteiktas, tādejādi radīta iedalījumu sistēma no 1 līdz 5, kā arī āķis tajā, ka šis Sigma gēns pārsvarā izpaužas sievietēm, kas Superheroes of the Multiverse ļauj kļūt par labu SFF, kas vairāk mērķēts jaunu meiteņu lasītāju virzienā. Nemanīju nosodošu un vispārinošu attieksmi attiecībā uz galveno varoņu pretējā dzimuma varoņiem, vien lomas apgrieztas no agrāk klasiskā varianta, kur ir vien pa retam sieviešu kārtas tēlam.

Grāmatas sākumā Ulka nav ar augstu pašapziņu, vien tuvākās draudzenes Yagni spēks ļauj pārciest tādu huligānu kā Mohita nemitīgu apcelšanu, jo Ulka ir pēdējā no skolniecēm, kurai Sigma gēns vēl nav izpaudies. Šķietami ikdienišķa rakstura kārtējā sadursme starp Ulku un Mohitu, kuru pamana Guru Saums, kad Mohita savas spējas izmanto sliktos nolūkos (viņa spēj izdalīt neirotoksīnu un tā iespaidā pārņemt otra gribu), kā rezultātā Mohitu izslēdz no skolas un ir dzimusi vismaz sērijas pirmās grāmatas galvenā ļaundare.

Viens no galvenajiem sižetiem, kas tiek uzsvērts arī grāmatas aprakstā, ir īpatnējās zvaigznes Magnetar traukšanās Saules sistēmas virzienā. Lai gan tiešs trieciens Zemei nedraud, tad Magnetāra gravitācija ir tik milzonīga, ka ar to vien pietiktu, to lai iznīcinātu. Tomēr gribētos teikt, ka šī sižeta līnija nebūt nav grāmatas galvenais fokuss.

Invincika, iesauka, kuru tauta grāmatas gaitā dos Ulkai, lielā mērā ir labu spraiga sižeta un konflikta ainu virkne, nepilnās 300 lapaspusēs atlicinot salīdzinoši mazāk laika dziļākai pasaules uzbūvei pat galveno notikumu epicentrā jaunā karaļa Rukmin galvaspilsētā Swarma. Lai arī lasītājam tiek padota pa kādai kripatai informācijas no tā kā Rukmins kļuvis par karali, kas nav nekas glaimojošs un arī karaļa pienākumus pildīšanas veids ļauj viņam kļūt par vieglu un drīzāk brīvprātīgu Mohitas ļauno darbu palīgu, tad par pārējo pasauli nekas netiek atklāts.

Autoram Varun Sayal laikam ir mīļš cipars septiņi, ja iepriekšējās sērijas Time Travelers pirmās grāmatas nosaukuma apakšvirsrakstā ir ‘’Race to the 7th Sunset’’ un šajā notikumi norisinās septītajā paralēlajā pasaulē. Kaut arī it kā pilnīgs sīkums un uz sižetiem savstarpēji nekādas paralēlas saistības, tad tomēr interesants fakts, ko uzreiz atminējos.

Justin Cronin – The Passage (The Passage #1)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Vēlme radīt superkaravīru kādā ASV slepenas militāras bāzes nostūrī negaidīti noiet greizi. Laikam nebūs ne lasījuši, ne skatījušies kādu no daudzajiem piemēriem pirms tam, lai nojaustu, ka varbūtība starp veiksmīgu iznākumu un apokalipsi, kad teju visu pasaules populāciju īsa mirklī pāršalc un iznīcina viens vienīgs vīruss, nav diezko samērīga.

The Passage iedalāma divās daļās. Pirmā īsākā ir šis superkaravīra radīšanas process un viena no eksperimenta subjektu izlaušanās, kas aizsāk tālāko grāmatas pamata sižetu. Šī pirmā daļa, lai arī ir ar dažiem mistiskiem elementiem, tomēr atskatoties ir krietni sakarīgākā par tālāksekojošo. Viens no subjektiem, kuru aģentiem Brad Wolgast un Phil Doyle tiek pavēlēts nolaupīt ir vien sešus gadus veca meitene Eimija, bet gan jau prologā, gan vēlāk tiek doti mājieni, ka Eimija nav nekāds parastais bērns, ka viņā jau kopš dzimšanas sēž kaut kas uz paranormālām spējām velkošs. Viņas vara pār citiem tik agrīnā vecumā nav ar apzinātu spēku, bet tik un tā viņai labvēlīga ietekme, pamudinājums viņai palīdzēt izpaužas kā uz aģentiem, tā citiem. Šī palīdzība visnotaļ lieti noder, kad starp eksperimenta programmas vadītājiem ir gana šaubīgi un varaskāri tipi.

Diemžēl stāsta otrajā daļā, kas norisinās gandrīz simts gadus pēc liktenīgās dienas un ASV armijas, valdības un arīdzan pārējas pasaules nespējas nokontrolēt vampīrveidīgo vīrusu, krietni vairāk izpaužas misticisms un pašās beigās pat reliģiskums, kad autors atklāj The Passage nosaukuma domu, kā vīrusa upuru/staigājošo miroņu novēloto ceļu uz aizpausauli ar nu jau tīnes Eimijas palīdzību. Kura nez kādā veidā joprojām dzīva, vien izskaidrojums meklējams, ka arī viņa eksperimenta kārtā inficēta, bet spējusi noturēties pret sliktajām vīrusa īpašībām un tagad ir vienīgā pasaules atlikušās cilvēces cerība uz glābiņu.

Ideja alternatīvam vampīru paveidam, to izcelsmei un apokalipses stāsta neslikta, vien izpildījums un skatījums uz postapokalipses attīstību, pa vidu fokusējoties uz izdzīvojušo savstarpējām sociālajām attiecībām un garum gari izstieptiem tēlu pagātnes stāstiem, it īpaši šīs pirmās grāmatas noslēgums būtu prasījies labāks.

Joël Dicker – The Truth about the Harry Quebert Affair (Marcus Goldman #1)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: MacLehose Press

Manas pārdomas

Markuss Goldmens gandrīz pirms diviem gadiem sarakstījis debijas romānu, kas izvērtās par negaidītu dižpārdokli. Tomēr tā vietā, lai apzinīgi ķertos klāt sava otrā romāna rakstīšanai, kā pēc noslēgtā līguma ar izdevniecību, jaunais autors labāk steidz izbaudīt necerēto bagātību un slavu. Diemžēl pa starpu uzaicinājumiem uz dažnedažādājiem televīzijas un radio šoviem vien pa reizei reti Markuss atceras par savu literāro mentoru no universitātes laika Hariju Quebert, kurš pats savā laikā ir pamanījies kļūt par diženu amerikāņu autoru, kad pirms 33 gadiem 1975.gadā (itkā) vienā vasarā sarakstījis savu debijas romānu The Origin of Evil, kas par spīti tā nosaukumam ir par aizliegtu mīlestību.

Markusa atmiņa par mentora eksistenci gan mainās, kad pie horizonta milst līgumā minētais termiņš, kad jāiesniedz vismaz pirmais manuskripts, bet pats labi apzinās, ka nav pat sarakstījis vienu nodaļu. Lai kādi līdzskrējēji bagātības rezultātā nebūtu saradušies, Markuss apzinās, ka vienīgais, kurš patiesi varētu palīdzēt ir Harijs, kurš ne vienā brīdī neliek manīt par pat ne mazāko aizvainojumu. Tieši otrādi, bijušais profesors gluži vai rod otru elpu, ko laikam attaisno fakts, ka citādi dzīvo pilnīgi vientuļu dzīvi, kas pavadaīta bez dzīves biedrenes, sievas vai bērniem. Nekas 2008.gada pavasarī arīdzan neliek manīt par šoku, kas pāršalks gan literāro pasauli, gan Marku un Somersetas mazpilsētu, kad paša Harija pagalmā tiek atrasta pirms 33 gadiem pazudušas 15gadīgas meitenes Nola Kellergan līķis.

Fakts kā tāds varbūt nebūtu nekas Harijam Kvebertam nosodošs, bet gandrīz visi kā viens ir gatavi viņam piespriest nāves sodu, kad blakus līķim atrod sporta somu ar viņa debijas romāna manuskriptu un tam pievienotu veltījumu ‘’Goodbye, darling Nola’’. Ko vēl jo vairāk, kad pats Harijs atzīstas, ka The Origin of Evil ir romāna formātā pārstrādātas viņa romantiskās attiecības ar Nolu, kad pašam bijuši 34 gadi, un pat paša advokāts nelolo cerības, ka Harijs būtu nevainīgs notikušajā. Markuss ir viens no retajiem, kurš nezaudē cerību un pārliecību, ka diženais autors un universitātes dienu mentors un ar laiku arīdzan draugs, nebūtu spējis ko tādu pastrādāt, un kopā ar vienu no izmeklēšanā iesaistītajiem detektīviem Gahalowood atklāj ne vienu vien labi noglabātu mazpilsētas noslēpumu.

Sižets meistarīgi lekā starp notikumiem liktenīgajā vasarā pirms 33 gadiem un tagadni ar Marku kā galveno varoni. Ne reizi neuzkavējoties pa ilgu, neatklājot par daudz vienā piegājienā. Varbūt paši vērīgākie lasītāji jau laikus nopratīs vainīgos, kuri tiek piedavāti gan daudz, bet autoram manā gadījumā lielos vilcienos izdevās pēdējā mirkļa pārsteigumi.

Katra nodaļa piedevām tiek sākta ar padomiem rakstniekam, kas vēlāk nodēvēti kā esenciālie ‘’31 likumi’’, kuri jaunam Markusam tiek dotie viņa studenta gados, starplaikā starp Nolas pazušanu un viņas atrašanu. Lai arī nekas vairāk par padomiem tajos nav, tomēr atskatoties var saskatīt mājienus attiecībā uz grāmatas galveno sižetu.

Kā jau pienākas, tad autors piedāvā labu klāstu citu alternatīvo Nolas slepkavu sākot no vietējā bagātnieka, kura gleznu kolekcijā nezkāpēc ir puskailas Nolas portrets vai viņa šoferis, kuram pēc smaga uzbrukuma jaunībā un tās izraisītās fiziskās traumas iespējams radušās psiholoģiska rakstura problēmas, kuras galu galā novedušas līdz nejaušai slepkavībai. Vai varbūt Nolas kolēģe Dženija vietējā ēdnīcā, kura par spīti Nolas un Harija centieniem noslēpt jūtas vienam pret otru, kaut ko pamanījusi un greizsirdības dēļ pastrādājusi slepkavību mirkļa kaisles iespaidā. Vai varbūt vēl kāds cits, kurš pamanījies palikt noslēpts, kurš slēpjas acu priekšā un netiktu turēts aizdomās, vismaz ne uzreiz, ja patrāpītos acu priekšā.

Izlasīju, lasu, lasīšu #211 (28.03-10.04)

Izlasīju:

Eric Van Lustbader – Shan (China Maroc #2)

Cassandra Clare – City of Ashes (The Mortal Instruments #2)

Noklausījos:

Benedict Jacka – Veiled (Alex Verus #6)

Jonathan Maberry – Rot & Ruin (Rot & Ruin #1)

Jonathan Maberry – Dust & Decay (Rot & Ruin #2)

Elena Ferrante – My Brilliant Friend (The Neapolitan Novels #1)

Elena Ferrante – The Story of a New Name (The Neapolitan Novels #2)

Lasu:

Joel Dicker – The Truth about the Harry Quebert Affair (Marcus Goldman #1)

Klausos:

Justin Cronin – The Passage (The Passage #1)

Lasīšu:

Cassandra Clare – City of Glass (The Mortal Instruments #3)

Klausīšos:

Elena Ferrante – Those Whoe Leave and Those Who Stay (The Neapolitan Novels #3)

Iepalicēji #41

Iepalicēju raksts ir mājvieta gan darba, gan neliela slinkuma dēļ iekavētiem individuāliem rakstiem, gan apzināts galamērķis grāmatām, par kurām pēc to izlasīšanas diži daudz nemaz neatrodas ko teikt.

***

Dust & Decay (Rot & Ruin #2) by Jonathan Maberry

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Pagājis aptuveni pusgads kopš Benijs, viņa vecākais brālis Toms un vēl daži sabiedrotie/draugi pieveica noziedznieka, kas sevi sauca par atlīdzību mednieku, Charlie Pink-eye bandu. Diemžēl ar to vien nav pieticis, lai pārējie līdzīgi domājoši un noskaņoti Toma kolēģi pārtrauktu savas darbības. Ne tikai tas, bet Čārlija atstāto vietu tikpat ātri cenšas ieņemt kāds vēl nežēlīgāks personāžs.

Noslēdzoties pirmajai grāmatai, Benijs un Niksa (viens no tiem draugiem) debesīs uz brīdi pamanīja lidmašīnu, bet tikpat ātri tā jau bija prom. Tomēr savu darbu tā padarīja un iesēja Benija un Niksas prātos domu, ka kaut kur eksistē pilsētas, kopienas, kuras spējušas saglabāt tāda veida tehnoloģijas. Ideja, ka jāpamet pašu mazā pilsēta un jādodas prom ir dzimusi. Diemžēl par to, ka Toms dosies līdzi ir padzirdējuši arī pieminētie bandīti un tie tik berzē rokas, gaidot brīdi, kad galvenais bieds pazudīs.

Tā nu izvēršas melnbalta, sīva un skarba cīņa starp labo un slikto, kurā Benijam nākas pieaugt vēl vairāk, kā Rot & Ruin ietvaros. Kamēr liela daļa pilsētnieku apzināti izvēlētā neziņā turpina dzīvot aiz šķietami drošajām sienām un nav neko darījuši, lai ņemtu vērā Toma padomus viņa slikto kolēģu izskaušanas nolūkos.

Loģisks, ticams notikumu turpinājums Rot & Ruin sērijā autora Jonathan Maberry izpildījumā. Pa ilgiem laikiem YA žanra pārstāvis, kam varētu pievērsties kā nākas.

***

City of Ashes (The Mortal Instruments #2) by Cassandra Clare

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Walker Books

Manas pārdomas

Klarisas un Džeisa tēva Valentīna griba iegūt vēl lielāku spēku. Izmanto vēlēšanos ar spēku mainīt Shadowhunter padomes darbību, jo citas iespējas nesaskata, lai izskaustu nevajadzīgu iecietību pret pārdabiskām būtnēm kā vampīriem un vilkačiem un mobilizētu ēnu medniekus cīņai pret dēmoniem. Kaut arī nesaskata pretrunas, ja pats izmanto dēmonus mērķa panākšanai.

Mortal Cup Valentīnam kalpos ilgtermiņā, bet, lai gūtu ātrāku uzvaru nepieciešami papildspēki. Tādējādi kā nākamo instrumentu ļaundaris Valentīns noskatījis Soul Sword, kuru gan ar rituāla palīdzību vispirms no labo spēku ieroča jāpadara samaitātu, ko cer panākt upurējot tam četru dažādu radību (vilkatis, feja, vampīrs un burvis/warlock) bērnu asinis. Tas tā kā skaitītos pamata sižets, kam būtu jānodarbina visu iesaistīto prātus, bet tad City of Ashes nevarētu sevi saukt par kārtīgu YA fantāziju.

Attiecību mudžeklis starp Klarisu un Džeisu, pat pēc desmitgades pārsteiguma, ka abi ir brālis un māsa, neatvieglo faktu, ka jūtas vienam pret otru radās pirms šīs vēsts. Tam vēl pa vidu Klarisas agrās bērnības dienu draugs Saimons, kurš cer, ka nu beidzot lemts abu attiecībām kļūt par ko vairāk. Ja pienācīgai drāmai vēl ar to nepietiktu, tad atliek vēl Saimonam gandrīz nejauši pārtapt par vampīru, lai dramatisma līmenis būtu pārsātināts līdz malām.

Diemžēl sērijas turpinājumā neseko pienācīgs maģijas rūnu spēka avota izskaidrojums, arī to pielietojums uz tā lietotāju ķermeņiem šķietami atstāj vien labvēlīgu iespaidu. Ne miņas, no kā un kurienes tiek ņemti resursi, daža laba medicīniska rūna tiek lietota kā ibumetīns. Pašiem tēliem maģija ir pašsaprotama, bet lasītajam vien jāpieņem, ka tā notiek.

Kritiskāk gribas paskatīties arīdzan pret tēliem. Attiecībā uz jaunpienācējiem īpaši izceļas Inkvizatora amata tēls, kas robežojas ar parodijtēlu tās acīmredzami labajiem tēliem kavējošās, pat kaitējošās darbībās, aiz kurām slēpjas savtīgi motīvi, kas galu galā palīdz vien sērijas ļaundarim Valentīnam. Grūti pateikt, vai tas galvenokārt, ka Inkvizators ir pieaugušais, ka viņai tāda loma piešķirta, kas tīņus nesaprot, bet neizslēgtu tādu varbūtību.

***

The Story of a New Name (The Neapolitan Novels #2) by Elena Ferrante

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

The Story of a New Name turpina stāstu no galvenās varones Elenas perspektīvas gan par pašas, gan draudzenes Lila dzīvi. Turpinājums līdzīgā marienē, kā My Brilliant Friend, bet, zūdot novelitātei un jaunajai videi, tēliem, personīgi prasījās, kas vairāk kā teju gandrīz tas pats, kas pirms tam.

Protams, notikumi neatkārtojas, dzīve turpinās, bet skolas ikdienu drāmai aizejot vairāk fonā (drusku radās jautājumi par skolas sistēmu un konkrētiem galveno varoņu, viņu vienaudžu vecumiem), galveno lomu ieņem kaislības attiecību un mīlestības frontē, kurā Elena nemitīgi salīdzina sevi ar draudzeni, vai vismaz tā šķiet, un kurai jau no laulību dienas dzīve ar vīru nesagādā diži lielu prieku.

Būs jāizlasa, jānoklausās, kāds žanra pārstāvis, kas sirdij tuvāks, pirms turpināt ar sērijas trešo grāmatu Those Who Leave and Those Who Stay, it īpaši, ja arī tā sarakstīta līdzīgā manierē, par ko nekas neliecina, lai tā nebūtu.

Elena Ferrante – My Brilliant Friend (The Neapolitan Novels #1)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Ikdienas dzīve Neapolespiepilsētas kādā ne tik turīgā rajonā. Stāsts, kas aizsākas 50.tajos gados. Stāsts, kuru galvenā varone, vismaz no skatpunkta viedokļa, aizsāk viņai uzsākot skolas gaitas un atrodot draudzeni Lailu, ar kuru draudzības saites paliks ciešas vismaz līdz grāmatas noslēgumam, vismaz līdz abu pieaugšanai.

Gan Elena, gan Laila tiecas būt labākās, gudrākās klasē. Tomēr Elenai jāpieliek visas pūles, lai neatpaliktu no draudzenes, lai nenoslīdētu iedomātā rangā zemāk, labi apzinoties, ka diezin vai izdosies Lailu apsteigt. Bet atšķirības izteikti labi var sākt abām sasniedzot tīņu vecumu, kad sāk veidoties interese par puišiem. Līdz ne reizi vien man rodas jautājums, krietni atrāk par pašu varoni, kas gan abām kopīgs, lai izveidotos draudzība.

Pamazām vien Elenai top skaidrs, ka savā vidē neatradīs ne vienu, ar ko dziļi un kaislīgi apspriet, piemēram, literatūras dižgarus. Ne mājās, ne skolā starp vienaudžiem nav neviena, kuram tas šķistu nozīmīgi. Laila ir kā piemērs, kad meitene pakļaujas sabiedrības normu spiedienam, neizmanto sava intelekta potenciālu un grāmatas beigās veic izvēli par labu laulībām ar vietēju puisi, kaut arī Elena izsaka šaubas, vai draudzene maz izskatās priecīga. Tas arī ir moments, kad Elenai top skaidrs, ka dzimtā vieta jau sen kļuvusi par šauru, ja vien nevēlas samierināties ar ko līdzīgu.

Ja vēl skolā Elena var atrast kādu atbalstošu skolotāju, kurš atpazīst meitenē talantu un inteliģentu prātu, tad mājās Elenai jācīnās ar vecāku priekšstatiem par meitas nākotni un pareizajām izvēlēm. Ne bez citu palīdzības nāk vecāku atbalsts turpināt izglītību, it īpaši, kad abi varētu izmantot ieganstu, ka meitai jāpalīdz ģimenes iztikai.

Bieži nelasu kārtīgu Literary fiction, bet jau no sākuma varēja atpazīt vispārējo kategoriju, kuru vismaz My Brilliant Friend gadījumā raksturo, ka sižets ir kāda ikdienas dzīve, bez citiem žanriem raksturīgām uzreiz manāmām problēmsituācijām un tam atbilstošai kulminācijai. Reizi pa reizi der iziet ārpus ierastā un pieļauju, ka The Neapolitan Novels sērija nav no tiem sliktākajiem Literary fiction piemēriem.

Eric Van Lustbader – Shan (China Maroc #2)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: HarperCollins

Manas pārdomas

80.to gadu aukstā kara trilleris. Cīņa par ietekmes zonām, par varu un naudu pasaules mērogā, kura centrā duoloģijas galvenais varonis Jake Maroc un viņa ģimenes/radu bizness Honkongā un Ķīnas valsts un politiskās sistēmas nākotne. Ieinteresēti protams ir abas tā laika lielvaras gan ASV, gan PSRS, bet neiztikt arī bez citiem negaidītiem ‘’ciemiņiem’’.

Arī Shan turpinājumā autoram Eric Van Lustbader sanāk attēlot atšķirīgās Ķīnas kultūras filozofiju un domāšanas gaitu, brīžiem pat ieslīgstot maģiskajā reālismā, kad varoņi izmanto spēku no garu un cita veida pārdabiskām, neredzamām pasaulēm, kas Jian ietvaros bija ne tik uzsvērts, citādāk pasniegts. Iekš Shan gandrīz vai maģijas spēks.

Džeiks Maroks ar tēva svētību kļuvis par pašu galveno tai-pan ne tik vien ģimenes/klana ietvaros, bet visā Honkongā, netrūkst ienaidnieku gan vietējo, gan ārpus kolonijas, kas viņā saskata gana nozīmīgu šķērsli, kas būtiski patraucētu viņu plānu realizācijā. Grāmatas notikumu skatpunkts konstanti maina personāžus un brīžiem autoram sanāk aizrauties par daudz. Ja vēl jau sērijas pirmajā grāmatā iepazītajiem tēliem ir atrasta sava balss, tad krietnam skaitam jaunajiem un ne tik nozīmigajiem tēliem tā ir visai līdzīga vienam ar otru, gandrīz vai gribētos pielīdzināt izgrieztiem kartona gabaliem ar atšķirīgiem vārdiem.

Nenoliedzami, ka pozitīvie faktori autora sniegumā, kas bija redzami iekš Jian, ir atrodami arī šajā darbā, papildus Džeikam var pieskaitīt PSRS puses tēlu Daniella Vorkuta un viņas saistīto cīņu par varu padomijas politikas gaiteņos. Tomēr sērijas turpinājumā piezagušies klāt arī šis tas netīkams. Piemēram, līdzīgi kā ar pamanāmiem neizteiksmīgiem tēliem, Shan izceļas ar pāris sižeta līnijām, kas vai nu paliek karājamies gaisā, kas nebūtu nekas traģisks, ja eksistētu vēl kāds China Maroc turpinājums, gan maznozīmīgāki sižeti un ar tiem saistīti tēli, kuri krietni pirms grāmatas beigām paliek teju aizmirsti, un rodas jautājumi par to nepieciešamību pašu par sevi lielā sižeta saistībā.

Jāpiebilst, ka grāmatā ir arī elementi, kas sensitīvajai cancel kultūras pārstāvjiem nebūtu pa prātam un iespējams būtu par mērķi, ja kāds gribētu publicēt ko līdzīgu šodien.

Jonathan Maberry – Rot & Ruin (Rot & Ruin #1)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

15 gadīgā Bendžamina jeb Benija pieaugšanas stāsts zombiju post-apokalipses pasaulē. Pirms 14 gadiem pasauli dažās nedēļās pāršalca pēkšņi no mirušajiem augšāmcēlušies. Ne tad, ne tagad nevienam nav īsti skaidrs kā un kāpēc tas aizsākās, kas ļauj mirušajiem kustēties un nesatrūdēt. Vienīgi norobežotas pilsēteles un ciemati lielākoties palīdz atlikušajiem dzīvot kaut cik droši, kamēr atlīdzību mednieki, to skaitā Bendžamija vecākais brālisToms, medī zombijus ārpus pilsētas žoga robežām.

Attiecības starp brāļiem nekad nav bijušas tās labākās. Galvenokārt no Bendžamina puses, kam par iemeslu kalpojuši atmiņu fragmenti kā mazulim no liktenīgās nakts, kad viņš atceras kā Toms ar viņu kaut kur bēdzis, kamēr vecāki palikuši mājās nolemti nāvei. Līdz šim ar to spriedumam par brāļa raksturu ir pieticis, tomēr jaunās pasaules prasība no 15 gadu vecuma atrast kādu darbu, vai pretējā gadījumā tiks samazinātas pārtikas devu normas, pieejamo kuponu skaits, piespiež ar Tomu uzskāt nozīmīgāku vārdu apmaiņu, pēc tam kad citi darbi izbrāķēti.

Labi attēlots viens dzīvajos palicis kādreizējās ASV nostūris, kur pilsētnieki apzināti dzīvo ar galvu smiltīs, apzināti ignorē nepatīkamu informāciju, kas traucētu jaukajai ikdienai nosacītā drošībā, kas ļauj nežēlīgākiem un agresīvākiem atlīdzību medniekiem brīvu vaļu veidot savus likumus ārpus tās. Brutalitāte netiek vērsta tiek vien pret vēl lielā skaitā staigājošajiem miroņiem, par cik zombiju apokalipses rezultātē vairs neeksistē policija vai citi likumsargi, tad krimināli noskaņotiem prātiem ir brīva vaļa izpausties. Ja grāmatas sākumā Bendžamins aiz neziņas vēl apbrīno šos citus zombiju medniekus kā kārtīgākus večus par savu brāli, tad iepazīstot tuvāk un personīgāk reālo situāciju, Bendžaminam nākas krietni mainīt savas domas.

Gluži bez romantiskām jūtām Rot & Ruin neiztiek un grāmatas kulminācijas punkts saistīts ar Bendžamina (ar Toma lielu palīdzību) steigšanos glābt vienaudzi Nix, bet nekad šis YA tik raksturīgais aspekts nepārņem grāmatu savā varā. Mācekļa darbs, kas uz neatgriešanos izmaina ne tikai paša Bendžamina skatījumu uz esošo pasauli.