Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Izdevniecība: Delacorte Press

Manas pārdomas

Kopš mazotnes Quin Kincaid ir alkusi dot zvērestu, lai tad kļūtu par leģendām apvīto Seeker, lai varētu pati nodoties mītiskajiem piedzīvojumiem, kurus kopš bērna kājas tās drauga un apmācību biedra Shinobu tēvs Alisters tiem abiem un vēl trešajam pulciņa biedram Džonam pie ugunskura pēc nogurdinošas dienas stāstījis. Vien uz fantāzijas lidojums nācies paļauties, lai sevi ieceltu blakus pasakainojus agrāko Sīkeru piedzīvojumos, bet nu pienācis laiks, lai paši varētu sākt lauzt savu ceļu, lai paši varbūt pat spētu paveikt ko apbrīnai līdzvērtīgu, lai vēlākās paaudzes stāsti pie ugunskura būtu tieši par viņiem.

Diemžēl kā pašai galvenākajai varonei Kvinai, tā tās abiem kompanjojiem nākas krietni aplauzties ar skarbo un rūgto realitāti, jo jau labu laiku kā pēdējo eksistencē palikušo Sīkeru līdera un pie reizes Kvinas tēva Briac vadībā esošie Sīkeri neizpilda varoņcieņpilnus labos darbus, kuros aizsargātu vājos un mazāk aizsargātos, kuros ļaundariem nāktos bailēs drebēt.

Agrākais ‘’Tirāni un ļaunuma pārstāvji/darītāji piesargieties’’ sauklis, kā varētu iztulkot Seeeker organizācijas moto ir ne tikai palicis pagātnē, bet tie paši tā vien šķiet nu pieliek roku, lai citu pasūtījumdarbu labā veiktu uzbrukumus, galināšanas un atentātus. Bet Briaks, kurš pats par sevi ir ļoti labs ļaundara personāžs un nebūt nekautrējas no tam piešķirtās lomas, tomēr nav visa ļaunuma sakne. Tā ir jāmeklē starp vēl citiem par Dread nosauktiem, kuri gan nebūs reiz kuplā skaitā esošie Sīkeri ar veseliem deviņiem namiem, kuri tad izkaisīti pa visu pasauli, bet vien uz rokas pirkstiem saskaitāmi jau no laika gala.

Dredi, sērijai aizsākoties, vēl vairāk kā Sīkeri stāv nostatus no ikdienas pasaules ritējuma. Tiem itkā piešķirts vien sīka loma novērot Sīkerus to gala pārbaudījumā pirms tie dod zvērestu, lai dotu savu verdiktu un spriestu, vai attiecīgais censonis spējis pārvarēt uzdoto pārbaudījumu gana labi, lai tiktu ļauts kļūt par Sīkeru. Drediem pat sākotnēji nav doti kārtīgi, personificējami vārdi, bet vien Old, Middle un Young Dread. Ar itkā skaidri nodalītu hierarhiju vien pēc vecuma, bet to starpā valdošais spēku un varas jautājumus ir pavisam cita lieta. Īpaši, ja vienam no tiem, Vidējam, jau no bērna kājas ir bijušas izteikti vardarbības un varbūt pat agresīvi psihopātiskas tendences apvienojumā ar gana labu aktiera talantu, lai to noslēptu no vecākiem.

Kā jau piederas pie Young Adult kategorijas fantāzijas darbam, tad galveno labo varoņu trio paralēli sižetiskajām problēmsituācijām, kuras nāk līdzi netīkamajām atklāsmēm, tiek pievienots arī romantiskās sižetlīnijas aspekts. To tikai vēl vairāk saduļķo, kad Kvinas sākotnējā romantiskā interese Džons, sāk parādīt savas personības netīkamo pusi, kuru līdz šim tik labi sanācis noslēpt. Ja Briaka gadījumā tēls vairāk vai mazāk labprātīgi un no paša izvēles aizsācis izvēļu ceļu, kura atrodas, tad Džona gadījumā situācija ir krietni atšķirīgāka, kur liela nozīme ir pat ļoti traumatiskai bērnības pieredzei, kad nākas kļūt par Briaka un Vidējā Dreda sarīkotam uzbrukumam, mātes slepkavībai.

Tikmēr pašu Džona māti, tās novirzi no loģiskās domāšanas un saprāta, uzsēšanos uz atriebības kara takas, kas drīzāk tikai saēd pašas sirdi, noliekama pie pieminētā Vidējā Dreda un viņa mahinācijām. Atklāsmes un pavērsieni sīkāk par Dredu izcelsmi un būtību gan atņemtu no stāsta lasītprieka un sniegtā gandarījuma, bet lieki teikt, ka Vidējais bija dzimis, lai kādā nebūt veidā kļūtu par ļaundari neatkarīgi no laika un vietas pasaulē.

Kā sava veida prestats Džonam ir otrs puisis Šinobi, kurš savu romantisko simpātiju pret Kvinu ir turējis ciešāk sirdij, bet uzturējis pie siltuma kaut arī tie skaitās attāli radi. Šī tēla aktivāka un saistošāka izpēte jūtamāka sākot ar otro Traveler romānu, kurā tam lemts cīnīties un mēģināt pretoties opija atkarībai, kura ļauj paglābties no realitātes, kuru ne vienmēr ir vēlme skatīt vaigā un risināt.

Ir elementi un to izpildījums autores pirmajā publicētajā fantāzijas sērijā, kas liktu pārbaudīt, ka tā ir pirmā un nebūt par to pārsteigtam. Tā pirmais un pats uzskatāmakais ir saistīts ar šķietami viduslaiku vidē dzīvojošajiem un trenētajiem Sīkeru trio varoņiem, bet tad bez dižiem paskaidrojumiem seko modernu tehnoloģiju pieminēšana vai atsauce, piemēram, uz Mikelandželo darbu iepazīstināšana ar pasauli. Atliek vien lasītājam pašam likt kopā uzzinātās informāciju druskas vienu pie otras, lai censtos šo divu dažādo un tik atšķirīgo pasauļu eksistences salikt kopā. Ja ir izturība un vēlēšanās, tad process, paralēli citām sižetlīnijām, noteikti piedot papildus intrigu, bet tikpat viegli var saprast arī tos lasītājus, kuriem ar to būs gana, lai ‘’netērētu laiku’’ ar turpinājumiem pēc pirmās grāmatas.

Bez piemēriem ar TV iekārtām vai pat lidojošām mašīnām, ir arīdzan Sīkeru gadījumā krietni būtiskāki ieroči un artefakti Athame akmens dunču veidolā. To funkcionālās iespējas bez prasta ieroča atvērt portālu uz stardimensionālu telpu sauktu vienkārši par There un no Turienes spēja atkal tikpat kā teleportēties citviet pasaulē pats par sevi jau ir autorei uzteicamas fantāzijas veikums. Bet tas nebūt nav viss, kur athame dunčiem līdzās nāk vēl prāta spēju un to modernajā versijā sekojoši arī dzīvību atņemošs Disruptor šaujamierocis, Focal ķivere, kura Turienē ļauj nepazaudēt fokusu un nepazust dimensijā bez laika. Visu trīs un vēl citu tehnoloģisko brīnumu eksistence liek atgriezties pie jautājumā, kā gan kāds būtu spējis radīt tādus brīnumus viduslaiku vai pat vēl senākā pagātnē?

Kaut arī Seeker triloģiju nevarētu pieskaitīt pie automātiski rekomendējamiem darbiem, bet drīzāk ierindas fantāzijas, tad ir arī momenti, kuros autores izpildījums un proza ir pat ļoti baudāma, ka biški žēl, ka nav nekas cits, ja neskaita vienu standalone tipa (arī YA) romānu.