Benedict Jacka – Veiled (Alex Verus #6)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Ir noticis neticamais un diviner jeb vienkāršoti un drusku neprecīzi sakot pareģis Alekss Veruss ir pievienojes balto magu organizētajai valdei (White Council) kā Keepers vai citiem vārdiem sakot viņu policijai. Galvenais motivējošais faktors nav gan kādas iekšējas personīgas pārmaiņas, bet gan viens liels, baiss un šausmu drebuļus uzdzenošs drauds bijušā skolotāja tumšā maga Richard Drakh personā.

Jāsāk ir no pašas apakšas, lietas pārsvarā nav nez ko aizraujošas, bet vienlaikus jācīnās ar neuzticību no kolēģu un citu magu puses saistībā ar viņa pagātni. Vairs nevar tā riskēt metoties situācijās ar galvu pa priekšu, ir gan jāiemācās, kā pievienošanās White Council birokrātijai reizēm ierobežo rīcību, kas tā vien liekas nereti vairāk palīdz ļaundariem, gan iekļaušanās komandas darbā, ja neskaita paša draugus, Lunas un Annas un vēl dažu labu, kas Aleksam tik raiti nemaz nesokas.

Veiled sāk uzņemt apgriezienus, kad Aleksam tiek dots tas gods vismaz uzsākt izmeklēšanu bez citu palīdzības un bez savas tiešās priekšnieces Kalderas izpētīt potenciāla nozieguma lokāciju. Lai gan pats pirmais iespaids ir garlaicības kalngals, tad nav ilgi jāgaida, lai Alekss vien viņam raksturīgā stilā ieklumburētu situācijā, kas prasa cīņu uz dzīvību un nāvi. Uzmanības centrā neuzkrītošs datu nesējs, ar ārkārtīgi vērtīgu un sensitīvu informāciju, kas nepareizās rokās spētu izraisīt gadsimta skandālus gadsimta garumā.

Veiled vairāk ieskatās Aleksa iekšējās personības darbības principā, viņa motivējošajos faktoros, kas mudina pamest saucamo neitralitāti un neatkarību no jebkuras frakcijas, būtu tā laba vai ļauna. Pieminētie draugi ir kļuvusi par būtisku faktoru Aleksa dzīvē, kas arīdzan ietekmē lēmumu pieņemšanu, vairs nevar tā vienkārši, vien domājot par sevi, izšķirties, piemēram, par labu visa pamešanai, ja vien nav vēlēšanās draugus pamest likteņa varā. Jau pirms pievienošanās White Council Aleksam nebija ilūziju par viņu efektivitāti, īstenojot pašu izvirzītos mērķus un pastāvēšanas būtību, kas izpaužas viņam prātojot, ka paša maģijas preču veikaliņš ir viena no retajām vietām, kur kādam kas vēl ar maģiju ir uz Jūs griezties pēc padoma un palīdzības.

Izlasīju, lasu, lasīšu #210 (14.03-27.03)

Izlasīju:

Roger Zelazny – The Chronicles of Amber #1-5

One, Yusuke Murata – One-Punch Man, Vol.1-10

Cassandra Clare – City of Bones (The Mortal Instruments #1)

Noklausījos:

Benedict Jacka – Taken (Alex Verus #3)

Benedict Jacka – Chosen (Alex Verus #4)

Benedict Jacka – Hidden (Alex Verus #5)

Tana French – Faithful Place (Dublin Murder Squad #3)

Tana French – Broken Harbor (Dublin Murder Squad #4)

Tana French – The Secret Place (Dublin Murder Squad #5)

Tana French – The Trespasser (Dublin Murder Squad #6)

Lasu:

Eric Van Lustbader – Shan (China Maroc #2)

Klausos:

Benedict Jacka – Veiled (Alex Verus #6)

Lasīšu:

Cassandra Clare – City of Ashes (The Mortal Instruments #2)

Klausīšos:

Jonathan Maberry – Rot & Ruin (Rot & Ruin #1)

Hidden (Alex Verus #5) UN The Trespasser (Dublin Murder Squad #6)

Hidden (Alex Verus #5) by Benedict Jacka

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Sērijas piektās grāmatas Hidden notikumi pārbauda jaunākās Aleksa draudzības saišu spēku, kas jau tā ir izjutusi spiedienu pēc iepriekšējās Chosen, kad Anna, būdama life mage, nosoda Aleksu, jo viņš redz izvēlējās labāk palikt dzīvajos, kā rezultātā nākas uzbrucējus nogalināt. Tagad briesmās nokļuvusi Anna, un, neskatoties uz varbūtēju un pat attaisnojamu aizvainojumu, Alekss negrasās palikt malā un neko nedarīt.

Ideju sadursme kā sadzīvot ar savām sliktajām, nepatīkamajām rakstura iezīmēm, kā atrast balansu. Ka varbūt veselīgāk ļaut tām reizi pa reizei izpausties nekā censties apspiest un pēcāk ciest no vulkānam pielīdzināma izvirduma, kas būtu vēl ļaunāk. Ar ko Alekss tā kā būtu ticis skaidrībā, kas jau pa savai reizei ir bijis redzams darbībā, bet ar ko nākas tikt pie skaidrības Annai, lai maksimālie centieni kādu neapdraudēt nu ne par ko, neizvērstos nepiedomātā savtīgumā un egoismā, kad dzīvības atņemšana pašaizstāvības nolūkos nav nekas nosodāms, kad Anna neaizdomājas, ka viņai mirstot, citu varētu zaudēt labu draugu.

***

The Trespasser (Dublin Muder Squad #6) by Tana French

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Pirmais un vienīgais kaut cik tiešais turpinājums Dublin Murder Squad sērijas ietvaros ar tiem pašiem galvenajiem tēliem/detektīviem kā The Secret Place – Stīvenu Moranu un Antoinette Conway, vien ar atšķirību, ka The Trespasser notikumi tiek attēloti no Antoniettes perspektīvas.

Iepriekšējās grāmatas laikā radās iespaids, ka Antoniettes darba stāžs ir krietni lielāks par Stīvena, ka par spīti mobingam no vīriešu kolēģu puses viņa ir spējusi izveidot ilgstošu karjeru. Neliels pārsteigums, ka slepkavību izmeklēšanas nodaļā, cik nopratu, Antoniettes strādā salīdzinoši nieka trešo gadu. Tomēr viņa ir tuvu pēdējam pilienam, lai pamestu, ja ne darbu policijā, tad vismaz šo policijas nodaļu. Vienīgais īstais draugs un uzticības persona ir nesen iegūtais pārinieks Stīvens, bet grāmatas gaitā pat par to nākas sākt šaubīties. The Trespasser izmeklēšana kļūst par īstu rakstura pārbaudījumu Antoniettei, kā arī prasa pavērt acis citā rakursā, lai saskatītu, ka varbūt nemaz nav tik šausmīgi, kā līdz tam šķitis.

Pati slepkavības izmeklēšana sākotnēji šķiet ātri atrisināma un viegli norakstāma, kā mirkļa kaislību ķilda ar letālām sekām. Netrūkst pat kolēģu, kuri izrāda ieinteresētību iemeslos, kāpēc gan kaut kas tik vienkārši atrisināms, kad ir pat ideāls aizdomās turamais. Tomēr gan Atoniettei, gan Stīvenam kaut kas šķiet ne tā, kaut kas līdz galm īsta nesapas. Abiem un it īpaši Antoinettei nākas pašiem gandrīz kļūt par sliktajiem citu kolēģu acīs, lai nonāktu līdz patiesībai.

Dublin Murder Squad ir viena no retajāmsērijām, kurā varu ieteikt katru tās grāmatu (kriminālromānu lasītājiem), tā teikt nebūtu grūti atrast sliktākus piemērus. Nebūs vien pliks, varbūt pat uzspēlēta intriga ar kino cienīgām sakritībām. Papildus ļaundaru, slepkavu atrašanai/noķeršanai un viņu pastrādātā iemesliem, krietns laiks un uzmanība tiek veltīta arī upuriem, viņu rīcībai un motivācijai līdz liktenīgajai dienai.

Tana French – The Secret Place (Dublin Murder Squad #5)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Izolēta vide – eksluzīva meiteņu internātskola. Gadu veca neatrisināta puiša slepkavība, kura ķermeni atrod skolas teritorijā. Neatsaucīgi, melīgi liecinieki. Baumas un aizdomas skolnieču vidū, kurš varētu būt vainīgs. Ļoti iespējams, ka draudzības un lojalitātes vārdā kāds kādu piesedz.

Lielā ideja – apspēlē izgaistošas skolas dienu draudzības spēku, kas tā zenītā šķiet nesalaužams un nešķirams, bet pienāk brīdis, šajā gadījumā puisis, bet tikpat labi arī vienkārši pieaugšana, atšķirīgu interešu izveidošanās, kad saproti, ka lielā dzīve ir teju klāt, ka drīz viss mainīsies un vairs nebūs kā agrāk. Vai arī vienkārši pienāk kāds brīdīs, kad attopites, ka ciešajām draudzību saitēm ir ļauts atrofēties. Domājams gan autores dzīvē varētu būt līdzīga situācija, no kuras smelta iedvesma, gan lielākajai daļai lasītāju.

Puiša slepkavība varbūt arī paliktu neatrisināta, ja ne pie skolniecēm domāta anonīma ziņojumu dēļa pielikta atzīšanās, ka kāds zina slepkavas identitāti. Viena no skolniecēm ir jau reiz sērijā sastapta Holly Mackey, kur pamana šo paziņojumu un pasteidzas to pavedienu nogādāt detektīvam Stephen Moran, kuram pirms septiņiem gadiem citā slepkavības izmeklēšanā bija uzticēts iztaujāt Holiju kā liecinieci Faithful Place ietvaros. Lai arī akts apsveicams, tad, kā atklāsies, arī pati Holija nav gluži bez vainas, kāpēc izmeklēšana pirms gada cieta neveiksmi, ko autore lieliski izmanto, lai izkaisītu vairākus viltus mānekļus un lasītājam nāktos minēt par slepkavas identitāti. Ko vēl vairāk apgrūtina iespējamība, ka pastrādātais nav bijis iepriekšēji izplānots.

Duāls naratīvs – tagadnes atjaunotā izmeklēšana un pagātnes sižets no vairāku skolnieču perspektīves vēl pirms puiša slepkavības, par ko viens mīnuss šīs daļas ierunātājai, jo mainoties skolniecēm balss intonācijas identiskas. Kaut arī varbūt drusku piedodams, jo arī autorei meitenes sanākušas visai līdzīgas, tomēr kopējai radītajai attiecību pasaulei kā noslēgtam burbulim noticēju, kā visnotaļ iespējamai, neglaimojošai (to pārstāvēm) realitātei.

Ievērojami liels apjoms veltīts arī detektīva Stīvena Morana motivācijai šīs izmeklēšanas ietvaros. Par vēlmēm no Neatrsināto (Cold Case)S nodaļas iekļūt slepkavību izmeklēšanas komandā. Izvēršas interesanta attiecību dinamika ar slepkavības galveno izmeklētāju Antoinette Conway, kam pievienojas pārdomu raisošs komentārs ar Konveju kā piemēru par attieksmi policijā pret sieviešu kārtas kolēģēm.

Cassandra Clare – City of Bones (The Mortal Instruments #1)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Walker Books

Manas pārdomas

Vien 15 gadīgās Klarisas (visu grāmatu tiek saukta Clary iesaukā) pasaule tiek sagriezta kājām gaisā, kad, apmeklējot klubu ar ilggadēju draugu Saimonu, viņa pamana kaut ko neraksturīgu, kaut ko tādu, ko nespēj ignorēt, kā nemanītu. Viens šāds gājiens uz neatgriešanos izmaina gan Klarisas, gan vienpusēji iemīlējušamies Saimona dzīvi, atklājot līdz tam paslēpto pārdabisko pasauli piepildītu ar visvisādiem mošķiem.

Par nelaimi Klarisai ar to problēmas un pārdzīvojumi tikai sākas. Vēl lielāku šoku sagādā dēmonu izpildīts uzbrukums Klarisas mātei, kuru līderis izbijis Shadowhunter Valentīns apgalvo, ka viņus interesē iegūt kaut kādu tur Mortal Cup. Nabaga Klarisa vairs nevar saprast kam var uzticēties, visa dzīve šķiet kā vieni vienīgi meli.

Lai arī Klarisas sastaptie jaunie draugi, kuri ieved Klarisu un līdz ar viņu arī lasītāju Shadowhunters slēptajā pasaulē, kuri medī dēmonus un citus nepaklausīgus monstrus, apgalvo, ka šis Mortal Cup ir baigi svarīgs, un izskaidro visas iespējamās briesmas, ja tas nonāktu nepareizajās rokās, tad pretstatītais ļaundaris, kurš licis uzbrukt Klarisas mātei un alkst izmantot šo Kausu saviem nešķīstajiem mērķiem, ir gana banāls un vienkāršs.

Tikpat tiešas un vienkāršotas ir problēmsituācijas grāmatas galvenajiem labajiem varoņiem. Vismaz autorei labi, ja arī ar neveikliem informācijas gūzmju momentiem, sanāk ar leģendu apvīt gan vispārējo Shadowhunters pasauli, gan galvenā ļaundara motivāciju šībrīža izdarībām. Bet pat tad uzmanību no šķietamas galvenās prioritātes pat tad spēj novirzīt savstarpējās attiecības, kaut arī biju gaidījis, ka romantika varētu būt pat vēl vairāk uzsvērta, kas patīkami pārsteidza.

Ja pieņem spēles noteikumus un patur prātā, ka City of Bones ir kā bērnu fantāzija ar YA raksturīgu viduskolas drāmām nomainot fonu uz fantāzijai atbilstošāku, kurā galvenā glābēju lomā nav tikpat kā nevienam pieagušajam, tad grāmata bija pat vairāk kā laba. Varu saskatīt iemeslus, kāpēc grāmata un sērija šī ar mutvārdu ieteikuma spēku ieguva tādu popularitāti. Tomēr, vai City of Bones piemīt kuat kas neredzēts un unikāls, arī nevar apgalvot.

Benedict Jacka – Chosen (Alex Verus #4)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Pagātne, lai kā Aleksa Verusam to negribētos, vienmēr spēj atrast veidu, kā par sevi atgādināt. Tieši tā caur tagadnes problēmsituāciju, kad jauniņi maģijas praktizētāji izdomājuši būt taisnības cīnītāji, Benedict Jacka ir izvēlējies gan lasītāju, gan Aleksa draugus ar to iepazīstināt.

Vēl pirms nieka 10-11gadiem Alekss bijamelnās maģijas maga Richard Drakh māceklis. Aiz mūžsenās attaisnojuma, ka sekojis vien pavēlēm, slēpjas daudzum daudz izdarītā, par ko, maigi sakot, Alekss nelepojas un labprātāk aizmirstu un nerunātu, bet acīmredzami, ne visi ir tādās pašās domās. Ne visi ir ar mieru saskatīt, ka Alekss pa šiem gadiem ir mainījies uz labo pusi un tāpēc vien piedot. Ja reiz esi bijis melnais mags, tad paliec uz mūžu un agri vai vēl kādam tev jāpiespriež sods.

Pēc trešās grāmatas Taken notikumiem Aleksa draugu grupai vismaz īslaicīgi pievienojušies divi jauni biedri, kuriem pašiem viņu pagātnes dēļ nākas saskarties ar problēmām un noraidošu attieksmi no lielākās daļas magu sabiedrības. Kā viens, tā otrs tiek iesaistīti attiecīgās grāmatas sižetā, bet var just, ka autors lielāku akcentu licis uz Aleksa un Annas attiecību dinamiku, kas, protams, sērijai attīstoties, var mainīties.

Vēlme atšķirties, būt pašam par sevi un izcīnīt taisnību, kura citiem nerūp, motivē pašdarbību tagadnes Aleksa ienaidniekiem, kuru līderim, kurš reizē ir galvenais pēc atriebības alkstošais, nekādi centieni pēc dialoga nesasniedz dzirdīgas ausis. Vien agresijas eskalācija līdz viena no pusēm ir mirusi ir risinājums, kāds Aleksam pieejams. Kādēļ nozīmīgs atbalsts, lai desmit gados sasniegtais netiktu ar vieglu roku aizslaucīts, ir tieši labo darbu dēļ iegūtajiem draugumiem, kuri spēj saprast, ka cilvēki mainās, un pieņemt Aleksu ar visu viņa pagātnes bagāžu.

Roger Zelazny – The Chronicles of Amber #1-5

Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Izdevniecība: Gollancz

Manas pārdomas

Deviņi prinči un princeses tiek atstāti savā vaļā, lai stiprākais, godkārīgākais un visādi citādi izmanīgākais varētu kļūt par Amber jauno karali vai karalieni. Troņmantinieku tēvs Oberons nav parūpējies, lai pēc viņa valdīšanas beigām būtu skaidra pēctecība, lai bērni nesāktu ķildoties un būtībā neizceltos pilsoņkarš.

Tomēr nedz Oberns vai viņa bērni, ne pati Ambera ir parasta karaliste. Oberons ir valdījis teju pusotru tūkstoti gadu, kā viņam, tā bērniem ir nevien izteikti garāks mūžs, kā parastam cilvēkam, bet arī spēja atveseļoties stipri ātrāk, pat salīdzinoši ilgākā laika periodā no jauna reģenerēt zaudētu ķermeņa daļu un vēl pa kādam maģiskam trikam.

Ambera atrodas visa centrā, bet no tās izrietošās ‘’ēnas’’ vai, kā cits to tagad varētu saukt, paralēlās dimensijas ir vien Amberas kopijas. To skaitā mūsu Zeme, uz kuras ar zaudētu atmiņu par savu patieso pagātni kopš mēra laikiem Anglijā dzīvojis viens no galvenajiem sērijas varoņiem un pretendentiem uz troni Corwin. Pirmā grāmata Nine Princes of Amber tā arī iesākas, Korvinam palēnām pēc negadījuma atgūstot atmiņu, ko autors izmanto kā veidu, lai kopā ar galveno tēlu iepazīstinātu lasītāju ar pirmajām informācijas drumstalām par savu radīto fantāziju.

No centra Amberas, kur valda zināma kārtība, ēnas un pasauļu kopijas kā kamols izrit līdz pat tālākajiem Haosa nostūriem, kur mīt spēki, kas alkst atgriezt kosmosu tā pirmsākumos, kad tieši Haoss bijis valdošais spēks. Diemžēl ne visi prinči un princeses ir tik pārliecināti par savām spējām bez ārējas palīdzības izcīnīt karaļa vai karalienes titulu. Pat triumvirāta nodibināšana nav gana, lai tā teikt drošības pēc nelūkotos pēc vēl kaut kā, ko ar slēptu baudu izmanto Haoss un tā pārstāvji, lai, izmantojot troņa nestabilitāte Amberā, īstenotu savus mērķus.

Var just, ka The Chronicles of Amber ir cita laika fantāzija, pirmās piecas publicētas 70.tajos gados. Atšķiras gan maniere, kādā autors savas idejas apspēlē, gan pasaules un visuma uzbūvē, tai skaitā tēli un to raksturi. Amberā nav ne miņas no citām karaliskajām ģimenēm, kaut arī Oberona bērni visi nav tieši brāļi un māsas, bet galvenokārt pusbrāļi un pusmāsas. Tāpat, lai gan intrigas troņmantinieku starpā izvēršas gan nopietnas un ne visi izdzīvo līdz piektās grāmatas beigām, tad grafiskums salīdzinoši ar citām lasītām jaunākām fantāzijām ir stipri piezemētāks. Bet no parastajiem ļaudīm ne pilsētās, ne lauku vidē teju ne miņas un sižetā vēl jo mazāk. Grūti iztēloties sastopam mūsdienu līdzinieku šai sērijai.

Tana French – Broken Harbor (Dublin Murder Squad #4)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Kad jāizmeklē gandrīz visas vienas ģimenes slepkavība, Mick ‘’Scorcher’’ Kennedy ir īstais detektīvs, kurš vajadzīgs, lai izmeklētu šo lietu. Viņš nav no tiem detektīviem, kuram apetīti var sagādāt kāds nepatīkams skats slepkavības/nozieguma vietā. Drīzāk slikta dūša Mikam Kenedijam radīsies, ja vainīgajam izdosies palikt nesodītam.

Par upuriem nelaimīgā rītā kļuvuši divi jauni bērni un viņu tēvs, bet māte ar durtu brūci uz izdzīvošanas robežas nogādata laicīgi slimnīcā. Pat virspusēju motīvu slepkavībai netrūkst un vien drusku parokoties Kenedijam nav jābūt ģēnijam, lai izteiktu minējumus. Tomēr Kenedijam nepietiek vien notvert vainīgo, viņa sirdsmiera un ziņkārības apmierināšanai nepieciešams arī noskaidroti bez šaubu ēnas, kas pamudinājis slepkavu rīkoties. Vēl viena detektīva iezīme, kas līdz grāmatas beigām var dārgi maksāt.

Kā jau ierasts, tad pat šādā gadījumā pirmās aizdomas vispirms krīt uz kādu no vecākiem, it īpaši, kad nav redzamas ielaušanās un/vai zādzības mēģinājuma pazīmju. Šīs aizdomas, ka kādam vecākam, austot kārtejam smagajam pirmdienas rītam, ir lūzis vadzis, pastiprina fakts, ka ģimene bijusi uz naudas izsīkuma robežas. Vien pirms pāris mēnešiem dzīvojuši zaļi, kas krasi mainījies, ģimenes galvenajam nodrošinātājam tēvam zaudējot darbu un nespējot ātri atkal atrast. Naudas trūkuma radīto izmisumu iespējams vēl vairāk pastiprinājis salīdzinoši nesenā finansu krīze, iegādātais jaunais mājoklis, kuru banka bez žēlastības atņemtu, ja maksājumi laicīgi netiktu kārtoti. Ieskats ģimenē, kura īsā laikā novesta līdz postošam īsavienojumam.

Pētot ģimeni, tās sienu sacaurumoto mājokli, arī pašam Kenedijam tiek uzjundītas sāpīgas bērnības atmiņas. Vien tad puspamestais Ocean View piepilsētas rajons tika saukts par Broken Harbor. Darba gaitās Kenedijs ne mirkli neliek par to ar neko manīt, godīgi sakot, pat nepaspēj iedomāties, bet, lai tik kāds kolēģis pamēģina izteikt kādu neapdomīgu piezīmi. Sāpīgums saistās ar mātes pašnāvību noslīcinoties, bet traumatiskāks šis traģiskais gadījums bijis dažus gadus jaunākajai māsai Dina, kurai tas varbūt ir bijis par katalizatoru, lai pieaugot būtu āttīstījusies kārtīga garīga saslimšana.

Lai arī autore Tana French turpina kriminālizmeklēšanu kaut kā nebūt sasaistīt ar attiecīgās grāmatas detektīva pagātni, kas šoreiz gan atvirzīta stipri fonā un necentās atņemt būtisku uzmanību no galvenā sižeta. Par cik katra Dublin Murder Squad grāmata uzskatāma par patstāvīgu stand alone grāmatu, tad, paturot to prātā, šī autores tendece ir nosacīti piedodama.

One, Yusuke Murata – One-Punch Man, Vol.1-10

Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Izdevniecība: Viz Media

Manas pārdomas

Tīņa gados apcelts, bet jau tad sērijas galvenajam varonim, kurš reiz kļūs par One-Punch Man bija drosme, lai censtos citiem palīdzēt, ja kāds to apceļ. Tagad Saitama ir tā satrenējies, kam tik vienkāršam neviens nenotic, ka visus monstrus spēj pieveikt ar vienu sitienu, kas jau kļūst drusku garlaicīgi. Vienas no vislielākajām alkām puisim ir atrast kādu, kas spētu viņam izrādīt kaut cik lielāku pretestītbu.

Par cik Saitama jūtas un ir tik spēcīgs, ka cīņas viņu nosacīti pat šķiet uzjautrinoši amizantas, kaut arī nepateiksi to pēc viņa sejas izteiksmes, tad atliek laika arī pa kādam filozoskas dabas jautājumam, galvenokārt jau pašam sev un pastarpināti arīdzan lasītājam.

Autors vismaz sērijas pirmajā krājumā dod ieskatu arī ļaundaru nometnē, kaut arī pārsteigumu pārsteigums, ka tur mērķi ir klasiski vecie labie – pārņemt varu pār pasauli.

Par ilustrācijām un it īpaši cīņu ainām, kuras sastāda nozīmīgu katra krājuma daļu, var teikt labus, atzinīgus vārdus. Viegli izsekojams. Diemžēl par pašu mangu var atrast arī kritisku vārdu, kas attiecināms uz vienveidību no krājuma uz krājuma, paredzamību tajā ziņā, ka Saitama jeb One-Punch Man bez problēmām uzvar, lai cik Over Powered pretinieks nebūtu. Kā rezultātā izveidojas gana daudz lieka pildījummateriālu.

Labi, ka vēl ir skaidri noprotama galvenā varoņa, kā arī mācekļa kiborga Genos, izaugsmes un attīstības arka. Viens no aspektiem, ka Saitama atšķirībā no citiem varoņiem, kuri mīt šajā pasaulē, lai cīnīties ar pieaugošo monstru sērgu, dod priekšroku cīnīties vienatnē un acīmredzami viņam nav nepieciešama komanda, lai uzvarētu. Tādēļ par lielu pārsteigumu nāk ziņa no Genosa, ka viņam nepieciešams iestāties Varoņu Asociācijā, lai varētu turpināt savus varoņdarbus. Autors arī pie pasaules uzbūves un Saitamas vietas tajā pieet ar zināmu humora un nenopietnības devu.

Pirmajos desmit krājumos, kuriem pieķēros klāt (uz plaukta ir vēl līdz 19.) autors One paspēj iziet cauri visiem iedomājamiem draudiem no seniem jūras ļaudīm, kuri tagad izdomājuši ierādīt cilvēkiem viņu īsto vietu, citplanētiešu iebrukumam, līdz pat meteorītam, kas ne tikai apdraud dzīvību uz Zemes, bet sadomājis krist tieši uz pilsētu, kurā atrodas sērijas galvenais varonis. Ne reizi vien pat caur sci-fi fantāzijas prizmu skatoties nākas pazemināt skepses līmeni, ko gan šajā gadījumā nav grūti panākt.

Atmiņā ar savu atšķirīgumu vislabāk palicis prātā astotais krājums, kas patīkami pārsteidza ar tā pamata sižetu, kas atklāj patieso stāstu par vienu no spēcīgākajiem varoņiem sauktu par King, kas īstenībā par varoni kļuvis daudzu jo daudzu nejaušu sakritību rezultātā. Karalis, kuram tagad nākas uzturēt falšo imidžu, ja vien nevēlas saskarties ar negatīvu un naidīgu reakciju, kad atklātos patiesība. Saitama, lai arī to atklāj, ir lāga džeks un ne dusmo, ne grasās viņu nodot.

Noteikti pēc kāda laika turpināšu sēriju, paturot prātā gan cringe cienīgus briesmoņu un ļaundaru izcelsmes stāstus, gan šur tur pamanāmus sižeta caurumus.

Benedict Jacka – Taken (Alex Verus #3)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Diviner maģijas pielietotājam Alekss Veruss sērijas trešās grāmatas ievadā oficiāli par savu mācekli pieņem abās gan Fated, gan Cursed Lunu, kura lielā mērā jau tad saucama par Aleksa neatsveramu palīdzi, vien tagad abu attiecībām piešķirta arī formālā puse. Vien (gandrīz) var brīnīties, ka izdomātā urbānajā fantāzijā viens šāds notikums sakrīt ar konkrētās grāmatas piedzīvojumu, kad mistiski sāk pazust vairāku magu mācekļi.

Paņemti to iekšējās maģijas un dzīvības sulas (jaunības) dēļ, atņemta potenciālā neizdzīvotā dzīve, neņemot vērā, ka tuvākā vai tālākā nākotnē varētu būt saķeršanās ar kādu citu magu, kuru starp citu netrūkst un kuri aktīvi piestrādā, lai magu vidējais dzīves ilgums nebūtu pārāk augsts. Varētu pat teikt, ka ļaundari atņem Aleksa, Lunas un citu nolaupīto atrašanā iesaistīto laiku, kad citkārt varētu nodot citām aktivitātēm.

Lai arī autora Benedict Jacka radītā fantāzijas pasaule, kurā apgrozās tās galvenais varonis Alekss Veruss, ir visai interesanta, tad sāk piezagties risks, ka novelitātei zūdot, apjoms, kas katrā grāmatā nāk klāt nav gana, lai ar pliku piedzīvojumu nepietiktu. Turklāt otrās grāmatas ietvaros no nekurienes uzradies pūķis, kas burtiski izglābj gan Aleksu, gan pārējos labos varoņus, ne ar vārdu iekš Taken netiek pieminēts.

Pati nolaupīto mācekļu mistērija ar ‘’kas, kur, kad un kāpēc’’ jautājumiem ir nenoliedzami saistoša līdz pat grāmatas beigām. Personīgi pat ir cerība, ka esam manījuši potenciāli pirmo lielo ienaidnieku Aleksam un viņa draugiem, kurš gan šīs grāmatas ietvaros it kā ir vien teorētiski labi vēlošs informācijas sniedzējs, bet galu galā atklājās citi viņa rīcības motīvi un mērķi, kuri noslēgumā paliek neapmierināti un nesasniegti.