Iepazīstam Latvijas blogerus! – Februāris 2017

_jr-zinnesis0217-vaks_1

Tikai nesen esmu atkal biežāk pasācis iemest aci, kas notiek tviterī, tāpēc ne mazāks bija mans pārsteigums, kad Jāņa Rozes tviterkonts gribēja sazināties caur epastu. Ziņneša blogeru intervijas man nebija pilnīgs jaunusm, pirms tam biju lasījis dažas, bet nevarētu teikt, ka aktīvi vai apzinātu gaidītu nākamās publicēšanu.

Pašam bija pat ļoti interesanti domāt atbildes uz jautājumiem, vien par desmito lasīšanas tempa aprēķins sanācis neprecīzs, jo tā jau ir izlasīta. :D

Intervija un arī pārējie raksti izlasāmi šeit! :)

 

Pirmdienas teikums #133

24800

Pirmdienas teikumā izceļu teikumu no tā, ko pašlaik lasu vai nesen esmu lasījis.

I was going to rip open his skin with my bare hands, claw past his ribs and tear out his liver and then I was going to eat it, gorge myself on his blood, puke it all up and still come back for more, consuming all of it, all of him, all of it all over again.

Mark Z. Danielewski – House of Leaves

Izlasīju, lasu, lasīšu #62 (23.01 – 29.01)

Attack on Titan 11.krājums sagādāja nelielu vilšanos, jo pēc vāka biju gaidījis kaut ko vairāk.

Turpinu ceļu pretim Tumšajam tornim un garlacīgi nav, nedrīkst apstāties! Būs jāsāk minēt mīklas, gan jau tas Bleins tiks apstulbināts. :D

Nebiju gaidījis, ka tik drīz atkal lasīšu ”Mēs. Latvija, XX gadsimts” sēriju, bet redz kā, un pēc Alises brīnumzemē ķeršos klāt. :)

Un Lapu māja ieveda kārtīgā prāta labirintā!

Izlasīju:

nr76.jpg

The Brave and the Bold » The Brave and the Bold #76 – Doom, What Is Thy Shape? released by DC Comics on March 1, 1968.

Jau gandrīz pirms 50 gadiem plastmasa bija uzsākusi uzvaras gājienu, kuru nocementēt mēģināja superļaundaris The Molder, kura spējas saistītas ar plastmasas manipulāciju un pārveidošanu. Par laimi arī Betmena pusē cīnās kāds, kurš līdzīgas spējas izmanto labo spēku vārdā – Plastic Man! Neļaunotos, ja pienāktu kāds izdevums, kur beigas nav no ierastajām un ļaundaris spēj apstāties, kamēr vēl ir priekšā, bet citādi ir ok. (:

18077957

Hajime Isayama – Attack on Titan, Volume 11 (Attack on Titan #11)

24800

Mark Z. Danielewski – House of Leaves

Noklausījos:

34084

Stephen King – The Waste Lands (The Dark Tower #3)

Lasu:

21895563

Hajime Isayama – Attack on Titan, Volume 12 (Attack on Titan #12)

13023

Lewis Carrol – Alice in the Wonderland (Alice’s Adventures in Wonderland #1)

Klausos:

5096

Stephen King – Wizard and Glass (The Dark Tower #4)

Lasīšu:

19336279

Hajime Isayama – Attack on Titan, Volume 13 (Attack on Titan #13)

564905

Inga Ābele – Duna (‘’Mēs. Latvija, XX gadsimts’’ #7)

Klausīšos:

4978

Stephen King – Wolves of the Calla (The Dark Tower #5)

 

Ko labu šajā nedēļā esi izlasījis Tu?

Stephen King – The Waste Lands (The Dark Tower #3) (Audio book)

34084

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Penguin Audio

Kā tiku pie šīs grāmatas?

Lejuplādēju no www.

Vērtējums: 4.5/5

Manas pārdomas

‘’I will show you fear in a handful of dust.’’ Rindiņa no T. S. Eliota dzejoļa ar gandrīz identisku nosaukumu, kuru Rolands nereti izmanto, raksturodams, cik ļoti viņa pasaule ir pavirzījusies tālāk kopš pasaules mēroga katastrofas, kas aizsāka visu postažu, kuru Tumšajā tornī cerams iespējams vēl vērst par labu.

Vēl pirms ir sasniegts Tumšais tornis ir svarīgi, ka Edijs un Suzanna jeb Odetas un Detas apvienotā persona apgūst visu, ko Rolands, dižākais no strēlniekiem, spēj viņiem sniegt. Tas, protams, nenozīmē, ka arī pašu Rolandu nenomāc dažādas problēmas. Kā zināms Rolands pirmās grāmatas beigās ļāva Džeikam krist un aiziet bojā, bet otrajā grāmatā par spīti saprāta balsij (ka tas varētu izraisīt neparedzētas sekas) izglāba puiku no nāves, nespēdams nogalināt otrreiz. Bet šāda rīcība nu atspēlējas radot haosu gan paša galvā, gan Džeikā, kurš palika dzīvs mūsu pasaulē. Džeika stāsta daļa bija no visa pati interesantākā, neskaitot vēl vilcienu, Bleinu un neparasto sunim līdzīgo, bet stipri inteliģentāko kustoni (B)oy.*

The world has moved on, and that is the truth. Nedaudz pārfrāzējot, šķiet, Džeika eksāmena eseju. Šie vārdi pilnībā atbilst reiz plaukstošajai pilsētai – Lud. Pilsēta un arīdzan tuvākā apkārtne, visai līdzīga mūsu pasaulē sastopamajām, iespējams pēc kodolkara, pēc gadsimtiem ilgas pakļaušanas visiem vējiem un stihijām, nu skatāma tuvu pilnīgai sabrukšanai un nogrimšanai laika griežu aizmirstībā. Pilsēta vēl joprojām dzīvo tūkstošiem cilvēku, kuri regresējuši tik tālu, ka gribās novērsties, tik ļoti, ka kādreiz pašu cilvēku radītu viensliežu dzelzceļa mākslīgo intelektu, zināma kā Blaine the Mono, tagad tur Dieva vietā. Bleins laika gaitā aizmirsis, kādam mērķim ticis radīts, un ir pieņēmis to lomu, kura viņam tikusi uzlikta; raksturiņš nav tas patīkamākais. Kings prototipu Bleinam ņēmis no reālas bērnu grāmatas, un jāpiekrīt Džeikam, ka arī šis vilciens un tas smaids drīzāk uzdzen šermuļus.

Viņi četri un varbūt, ka pat arī ‘Oy, ir likteņa jeb ka-tet saistīti, un tā ir taisnība. To nevienam neizmainīt, atliek vien ar domu aprast un pieņemt pareizu turpmāko rīcību. Uz apvāršņa parādās jauns jauns Rolanda un tādēļ arī pārējo ienaidnieks – The Ageless Stranger, par kuru vīrs melnā jau ir brīdinājis. Interesanti, kā šī kārts tiks izspēlēta.

Šeit lasāms Inta viedoklis.

********Apzināto maitekļu zona********

*Džeika un Rolanda atkaltikšanās bija aizkustinoša un vārdiem neaprakstāma. Diemžēl Rolands pats sev nevar 100% apgalvot, ka situācijas un lielā kvesta spiests, vēlreiz neupurēs Džeiku, lai sasniegtu Tumšo torni. Un tas, ka šoreiz viņš tur savu vārdu, vēl neko nepierāda.

Rolands, salīdzinoši ar Džeika īstajiem vecākiem, ir spēcīgāka tēva figūra un nepieciešamāks aizbildnis, un var tikai saprast Džeiku, kuram nav divu domu par to, kuru pasauli saukt par savām mājām. Viņa paša dēļ, cerams apbrīns un uzticība nav nevietā.

Mark Z. Danielewski – House of Leaves

24800

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Doubleday

Kā tiku pie šīs grāmatas?

Paldies Intam par iespēju izlasīt!

Vērtējums: 4.25/5

Manas pārdomas

Džonijs Truants pat nevarēja iedomāties, kā, līdz nepazīšanai, viens nakts vidū pacelts drauga zvans izmainīs viņa dzīvi un veselību*. Varbūt tāpēc, ka pats ir dzīvokļa meklējumos. Varbūt, jo pēc paša vārdiem Lude ir labs draugs, bet tā vietā, lai pasūtītu pāris mājās tālāk, viņš ļaujas sevi pierunāt apskatīt miruša večuka (Zampano) dzīvokli. Iespējams ar to vēl viss arī beigtos, bet sazin kāda impulsa mudināts Džonijs paņem līdzi Zampano sarakstītu, bet nepublicētu manuskriptu par filmu The Navidson Record.

Tālāk grāmata aiziet divās būtiskās sižeta līnijās – Zampano manuskripts un Džonija zemsvītras piezīmēm papildus jau esošajām. Galvenokārt uzmanība veltīta Zampano šīs filmas analīzei, kurā Will Navidson, foto žurnālists, kopā ar sievu Kārenu un diviem bērniem (arī suns, kaķis) nesen pārvākušies uz jaunu māju Virdžīnijā. Sākuma kadros viņš redzams laiski atpūšamies veranda, bet, kad ģimene atgriežas no Sietlas ceļojuma, viņi mājā ne no kurienes uzradušās durvis. Iespējams, Navidsoni līdz šim tās bija vienkārši palaidušās garām, bet, pārbaudot mājas plānus, sakritības nav. Kā arī, pārbaudot attiecīgās sienas garumu no iekšpuses un no ārpuses, rodas neatbilstība.

Navidsons kā nevar tā nevar tikt skaidrībā, kur rodas kļūda, lien vai no ādas laukā!, tāpēc Vils iesaista papildspēkus sava dvīņubrāļa Toma personā, bet arī tā gudrāks neviens nepaliek, un, kas sākas pavisam nevainīgi, pāraug par pavisam citu mošķi/briesmoni. Mājas visatļautība nebeidzas vien ar durvīm!** Atsauca atmiņā izcilu mini TV seriālu Rose Red ar citu māju ar mainīgu izkārtojumu, kur arī šausmu elementa pavairāk.

House of Leaves ieintriģēja jau ar pašu sākumu, Džonija ievadvārdiem, tāpēc, kad ar pirmo nodaļu tas mainījās, gribējās ātrāk tikt atpakaļ pie Džonija balss, uzzināt ko vairāk. Par laimi, Zampano, The Navidson Record un māja visai ātri lika mainīt domas. :)

Grāmatas formāts un lielais lpp apjoms nešķita piemērots mīksto vāku formātam. Tādēļ neklausīju dažām zemsvītras piezīmēm skatīt pievienoto materiālu grāmatas beigās. Varbūt tā kaut ko palaidu garām, bet nešķita tā vērts, lai saraustītu lasīšanu. Ar visu to stāsts šķita pabeigts. Interesants šķita neparastais teksta izvietojums grāmatā, kur vietām atvērumā ir vien daži teikumi un vai pat pāris vārdu, kas piešķīra jaunu, savādāku dinamiku, un vietām pat nākas grāmatu grozīt riņķī otrādi, lai varētu izlasīt, kas rakstīts. Labi, ka nenācās lasīt transportā vai kur citur. :D

Sižets nepavisam nav lineārs un raiti, secīgi pasniegts, un arī jau pieminētās teksta formas īpatnību dēļ var gadīties, ka sanāk nepatīkama vilšanās. Bet, ja patīk palauzīt galvu un labā nozīmē blīvi teksta/sižeta džungļi, kuriem nākas lēnām brist cauri, tad var droši ņemt rokā. Paldies tām pustukšajām lapaspusēm, jo lasīšanas temps sākumā nebija diži ātrs. :D

Šeit paša Inta, kā arī Mairitas viedoklis.

********Apzināto maitekļu zona********

*Varbūt daļu vainas jāuzņemas pašam, nevis jāvaino manuskripts, jo diezin vai narkotiku lietošana nāk par labu veselībai un psihei.

**Aiz tām tālāk turpinās piķa tumsā ieslēpts koridors ar neskaitāmiem gaiteņiem, gluži kā Mīnotaura labirints. Arī šeit loģika neiet kopā ar kaut ko tik apjomīgu, kam pat ar nedēļu nepietiek, lai visu izpētītu, kur kāpnes brīžiem pārsniedz Zemes diametru!, tāpēc jāiesaista profesionāla ekspedīcija. Bet, vai maz to ir iespējams paveikt, ja nepārtraukti draud jau esošo telpu, gaiteņu un kāpņu izmēru pārmaiņas, un jaunu rašanās.

It kā ar briesmām jau tā nepietiktu, bet ekspeditoriem virzoties aizvien dziļāk mājā, viņi sadzird tādus kā rūcienus. Vai līdzīgi kā Mīnotaura labirintā arī šajā mīt monstrs, vai arī skaņa rodas mājas pārvērtību laikā? Varbūt izskaidrojums drīzāk meklējams ārēju maņu stimulu trūkumā. Patika ideja, ka durvis/gaiteņi ieved kādā citā dimensijā, ar ko varētu skaidrot īpatnējos apstākļus.

Hajime Isayama – Attack on Titan, Volume 11 (Attack on Titan #11)

18077957

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Kodansha Comics

Kā tiku pie šīs grāmatas?

Lejuplādēju no www.

Vērtējums: 3/5

Manas pārdomas

Vāka attēls lika domāt, ka 11.krājums līdzīgi kā visa sērija būs nebeidzams cīņas un spraigu epizožu apkopojums, bet tādi notikumi attēloti vien pirmajā krājuma nodaļā. Tālāk jau vērojams, kā nu kurš aptver notikušo, ka visu neseno nelaimju sākuma cēlonis bija meklējams starp savējiem, starp cilvēkiem.*

Reinera un Bertolta (un Annijas) rīcības motivācija un mērķi nav pilnībā saprotami. No vienas puses sienas iznīcināšana skaidri norāda, ka viņi grib redzēt cilvēces galu, bet uz jautājumiem par beast titan atbild izvairīgi, un ir nojaušamas nesaskaņas un domstarpības starp Reineru un Bertoltu. Un kurā pusē stāv Imira (Ymir)? Kaut arī iepriekšējā krājumā viņa bezbailīgi metās cīņā ar titāniem, sevi nežēlodama, to pašu varēja teikt par abiem iepriekšminētajiem indivīdiem līdz bija spiesti noņemt savas maskas.

Tā vien šķiet, ka šajā cīņā piedalās vairāk par divām grupām, un tas nav tikai ‘’mēs’’ pret ‘’viņiem’’.

********Apzināto maitekļu zona********

*Erena tuvāko draugu, Armina un Mikasas, pirmā reakcija un nelielais izmisums uz padošanās un bezpalīdzības robežas pat drusku pārsteidz, bet viņiem vajag tikai uzklausīt iedrošinošus vārdus no vecāka kolēģa, lai abu apņēmība atjaunotos ar jaunu sparu!

Izlasīju, lasu, lasīšu #61 (16.01 – 22.01)

Ja ir izlasītas visas ”troņu spēļu” grāmatas un nepacietībā gaidat ziemas vēju, tad droši var lasīt The Tales of Dunk and Egg par krūmu bruņinieka un viņa dižciltīgā ieroču nesēja piedzīvojumiem.

Alises brīnumzemei pa priekšu iespraucās House of Leaves. Šobrīd interesantāks šķiet atradēja stāsts, nekā (izdomātās) filmas analīze.

Un Tumšais tornis ir makten interesants, jāpārvar vien pirmās grāmatas grūtībās. Cik saprotu ceturtās grāmatas pamatā ir Rolanda backstory, cerams tikpat labs. :)

Izlasīju:

nr75

The Brave and the Bold » The Brave and the Bold #75 – The Grasp of Shahn-Zi released by DC Comics on January 1, 1968.

Kad Betmens jaungada svinību laikā, sagaidot sikspārņa gadu, iestrēgst Gotemas ķīniešu pilsētiņā, jo redz ļauno spēku iemiesojums Shan-Zi pēc tūkstošgadu eksistences mirst un ir nepieciešams kāds, kas pārmantos viņa spējas, un, lai to nodrošinātu, norobežojis pilsētiņu ar nepārvaramu sienu. Vienīgais, kurš var palīdzēt glābt dienu ir ar līdzīgām spējām apveltītais Spectre. Šī ir otrā abu supervaroņu apvienošanās, un jāsaka, ka man šis duets salīdzinoši ar citiem ir visai iepaticies.

23306321

George R.R. Martin, Gary Gianni – A Knight of the Seven Kingdoms (The Tales of Dunk and Egg #1-3)

17883512

Hajime Isayama – Attack on Titan, Volume 10 (Attack on Titan #10)

Noklausījos:

5094

Stephen King – The Drawing of the Three (The Dark Tower #2)

Lasu:

18077957

Hajime Isayama – Attack on Titan, Volume 11 (Attack on Titan #11)

24800

Mark Z. Danielewski – House of Leaves

Klausos:

34084

Stephen King – The Waste Lands (The Dark Tower #3)

Lasīšu:

21895563

Hajime Isayama – Attack on Titan, Volume 12 (Attack on Titan #12)

13023

Lewis Carrol – Alice in the Wonderland (Alice’s Adventures in Wonderland #1)

Klausīšos:

5096

Stephen King – Wizard and Glass (The Dark Tower #4)

 

Ko labu šajā nedēļā esi izlasījis Tu?

Stephen King – The Drawing of the Three (The Dark Tower #2) (Audio book )

5094

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Penguin Audio

Kā tiku pie šīs grāmatas?

Lejuplādēju no www.

Vērtējums: 4.75/5

Manas pārdomas

Trīs durvis un trīs lozes jeb trīs (varētu debatēt arī, ka četri) cilvēki, kuriem, pašiem to neapzinoties, lemts ņemt dalību misijā, lielākā nekā pati dzīve vai viens indivīds!

Jaunam, bet jau no heroīna atkarīgajam, Edija Dīnam, būtībā sakarīgam un apķērīgam puisim, kuru paša izvēles un dzīve novedusi neceļos, uzticēts ievest Ņujorkā divas mārciņas kokaīna. Kad Rolands sper soļus aiz pirmajām durvīm, mēs attopamies (pasažieru lidmašīnā) Edija prātā. Nezinu, kā pats reaģētu, ja pēkšņi galvā kāds sāktu runāt, bet situācija spiež Rolandu atklāt savu klātbūtni, lai abi varētu tikt droši prom no lidmašīnas un netiktu aizturēti. Nākas improvizēt!

Odeta Holmsa jeb Deta Vokere/Walker, divas sievietes vienā ķermenī. Nē, nē. Šis nav nekāds tur siāmas dvīņu gadījums kā AHS: Freak Show. Atbilde meklējama viņas bērnībā ’60.tajos gados Ņujorkā, kur moments, kad mazai (melnādainai) meitenei, pastaigājoties kopā ar vecākiem, uzkritis ķieģelis no daudzstāvu mājas jumta, visai ātri tiek nodēvēts par negadījumu. Ja dzīve jau tā nebūtu pietiekoši skarba un rūgta, Odetai, jau pieaugušai esot, nepaveicas vēlreiz, kad kāds izdomā viņu nogrūst priekšā pieturā pienākošam metro, kas rezultējas ar zaudētām kājām un ratiņkrēslu. Odeta un Deta nevarētu būt vēl atšķirīgākas viena no otras. Kamēr viena ir izglītota, labestīga un pieklājīga, tikmēr otra ir Pateicoties viņai, varu atķeksēt kategoriju A book with a character who has a disability, kategoriju manā bingo kartītē. Varētu pat teikt, ka Odetas invaliditāte ir gan fiziska, gan garīga, kaut arī varbūt tieši šī duālā personība ar krasi atšķirīgām rakstura īpašībām noder Rolandam viņa kvestā sasniegt Tumšo torni.

Ar trešo lozi, pēc orākula vārdiem pirmajā grāmatā, Rolandam lemts izvilkt nāvi. Vai tā būtu viņa paša? Diez vai, jo sērija vēl pašā sākumā :D, bet, ja nopietnāk, kurš tad cits mūs spētu aizvest līdz tornim? Džeks Morts/Jake Mort savā ziņā The Dark Tower sērijā neparādās pirmoreiz. Gribētos teikt, ka viņš ir vēl samaitātāks nekā Deta, jo viņš no tādām nelaimēm, kā ar Odetu vai Džeiku, ķer kaifu.

Varbūt Rolandam vairs nav lemts kļūt par pēdējo strēlnieku?

Ar paša Rolanda veselību viņa pasaulē gan ir visai čābīgi. Grāmatas sākumā Rolands pamostas pludmalē, un pēc riebīgu, vēzim līdzīgu radījumu uzbrukuma zaudē dažus pirkstus. Pienācīgi neaprūpētās brūces iekaist un ar katra diena situāciju pasliktina. Tomēr arī šādā situācijā Rolands saglabā savu skarbo humoru. Bet pfff! Kaut kas taču neatturēs dižo strēlnieku no viņa dzīves mērķa. Gan savu, gan diemžēl arī Edija un Odetas dzīvību Rolands stāda zemāk.

portrait_incredible

Kad divas līdzīgās pasaules, plus vēl trijos dažādos laikos, nostatītas tik cieši blakus salīdzināšanai, bija vēl fascinējošāk doties dziļāk Kinga radītajā stāstā. Vien der atcerēties, ka, iestājoties dziļai tumsai, nav vēlams atrasties atklātu ūdeņu tuvumā!

Nedaudz varētu piekasīties pie tā, ka Odetas slimība vairākkārt tiek apzīmētā kā šizofrēnija, nevis personības dalīšanās.* Kā arī bija pāris mirkļi, kur dažas vietas šķita lēnākas, mazāk interesantas un gribējās uzsaukt ‘’nu tālāk, tālāk! Pietiks kavēties!’’. Bet tā, atšķirībā no The Gunslinger, kur viss ir pilnībā jauns un neskaidrs kas un kā, bija super!

Interesanta šķita autora pēcvārdi beigās, iesakot apdomāt iespēju, ka Rolands var arī nebūt tas, kurš sasniegs Tumšo torni.

Šeit arī cits viedoklis.

********Apzināto maitekļu zona********

*Un vēl vairāk pie beigu momenta, kur tā pēkšņi viņām paliek labāk un izveseļojas, kas, protams, prasa jaunu, kopēju vārdu Suzanna.

George R.R. Martin – A Knight of the Seven Kingdoms (The Tales of Dunk and Egg #1-3)

23306321

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Harper Voyager

Kā tiku pie šīs grāmatas?

Bibliotēka

Vērtējums: 4.5/5

Manas pārdomas

Ir pavasaris, un krūmu bruņiniekam Dunk jeb sīram Duncan the Tall nav grūtību izrakt kapu citam krūmu bruņiniekam, kurš viņu kā puiku paglāba no dzīves (latviski šķiet) Karaļa ostā. Pie dvēseles Dankanam nav nekādi dižie dārgumi un, kā jebkurš tāds bruņinieks, viņam jāceļo no viena turnīra uz citu, cerībā atrast kādu lordu, kurš būtu ar mieru viņu nolīgt, vai vismaz nezaudēt pēdējos grašus.

Par laimi, pa ceļam uz turnīru Ašfordā, Dankans iegūst pats savu ieroču nesēju(kā jebkuram sevi cienošam bruņiniekam), kādā iebraucamajā vietā sastaptu plikgalvainu puiku ar visai garšīgu vārdu Ola (Egg)). Varētu domāt, ka Dankans ir paglābis puiku tāpat kā reiz notika ar viņu, bet tavu pārsteigumu, kad vēlāk uzzinām viņa īsto vārdu.* Kaut arī puika ne reizi vien uzprasās uz kārtīgu brāzienu, viņa uzticība un lojalitāte ir teicamā līmenī.

Dankans ir tuvu septiņas pēdas garš un septiņās karalistēs nav daudz viņa izmēriem līdzīga vīra. Viņš varbūt nav tas pats attapīgākais, bet, atšķirībā no augstākas kārtas kolēģiem, viņš vēl atceras doto zvērestu, kļūdams par bruņinieku. Un tieši tāpēc, nedomājot ar skaidru galvu, Dankans, aizstāvot jaunu sievieti, leļļu teātra aktrisi, no Aerion Tārgārjena dusmām un izrēķināšanos par izrādē attēlotu pūķi, kam nocērt galvu, ne vien iesit, bet arī iesper uzbrucējam. Bet, par cik Tārgērjenu nams šajā brīdī pārvalda Dzelzs troni, šis bruņnieciskums un neapdomība draud ar kājas un rokas zaudēšanu, bet ‘’cietušais’’ pieprasa citu mēru kā noskaidrot taisnību – ‘’Trial of seven’’, kur septiņi bruņinieki pret septiņiem cīnās līdz brīdim, kad Dankans vai Tārgārjens mirst vai padodas. Visai muļķīgs iemesls, lai izlietu asinis.

Bez pirmā ‘’The Hedge Knigt’’ stāsta grāmatā iekļauti arī pēc pusotragada sekojošais ‘’The Sworn Sword’’ un ’’The Mystery Knight’’, pirmie divi izdoti arī grafiskās noveles formātā. Visu stāstu darbība noris aptuveni simts gadus pirms troņu spēlēm, un nesenā melnā bastarda pūķa sacelšanās sekas jūtamas viscaur septiņām Rietmalas karalistēm. Vārdi ir vējš, bet ar to pietiek jaunu dzirksteļu radīšanai. Un atšķirībā no lielās sērijas, kuros ir zināma tiesa maģijas un fantastikas elementa, šajos nav nekas vairāk, kā leģendu pieminēšana par laikiem, kad debesīs lidojuši pūķi, un pāris pūķu olām.

Ļoti patika melnbaltās, zīmuļa zīmēju stilā pievienotās ilustrācijas, vien brīnos, ka nav kartes. Kā arī par spīti katra stāsta apjomam, pieminēto personāžu skaits tik un tā ir liels, un lieti būtu noderējis namu pārstāvju saraksts. Tās principā būtu arī vienīgās lietas, pie kurām gribētos piekasīties.

Beigās bija vispārīgi pieminēts, ka Dankanam un Olai bijuši vēl daudzi piedzīvojumi pēc tam, un dažādās intervijās Mārtins ir izteicies par sešu līdz pat divpadsmit citu šī dueta noveļu idejām. Šķiet jāšaubās vai tik drīz tie būs arī grāmatas formātā, labāk lai pirms tam pabeidz Winds of Winter. :) Ttomēr interesanti palasīt tajā pašā Vikipēdijā par reizēm, kad Dunkans un Ola tikuši pieminēti lielajā sērijā, ko, tad lasot, vienkārši nepiefiksēju.

Grāmata izpilda brīvā lauciņa neierobežoto kategoriju manā bingo kartītē. :)

********Apzināto maitekļu zona********

*Aegon V Targaryen. Viņš gan pirmajā, gan nākamajos divos stāstos pierāda, ka nav tur nekāds izlutināts princis, kurš nav spējīgs nakšņot zem klajas debess un ēst sālītu gaļu, kura vispirms jāsamērcē, lai neizlauztu zobus. :D Jādomā, ka pieredzētais, kad no citiem, nezinot viņa izcelsmi, attieksme stipri vien atšķiras un redzētā vienkāršo iedzīvotāju dzīve, būs ļāvis vēlāk būt kaut cik labākam karalim, nekā bez visa tā.