Shirley Jackson – We Have Always Lived in the Castle (Audio book)

89724

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Blackstone Audio

Manas pārdomas

Pirms sešiem gadiem daļa no Blackwood ģimenes nomira no saindēšanās ar arsēnu, kas bija sajaukts kopā ar cukuru, atstājot Mēriju Katrīnu (iesauka Merricat ), māsu Konstanci un saindēšanās dēļ ratiņkrēslā palikušo onkuli Džulianu vienus pašus. Šis laiks ticis pavadīts arvien vairāk izolējoties no ārpasaules un tuvumā dzīvojošajiem ciematniekiem, padarot viņus par upuri negantām baumām un izsmejošiem mazu bērnu skaitāmpantiņiem.

Tā vien šķiet Džulians nav spējis aizmirst liktenīgo dienu, kad visi mājokļa iemītnieki vēl dzīvi esam bija un pats vēl spēja pārvietoties uz savām kājām. Aizbildinoties ar ieganstu, ka raksta grāmatu par ģimeni un tās dienas notikumiem, Džulians nemitīgi gremdējas atmiņās. Ir cietis un noveco ne tikai viņa ķermenis, bet arī prāts un saprašana par notiekošo; ne reizi vien viņš sāk runāt ar Mēriju vai Konstanci, uzrunājot viņas kā vienu no nu jau mirušiem radiniekiem.

Astoņpadsmitgadīgā Mērija no visiem trim ir tā, kura uzņemas to drosmi reizi nedēļā pamest drošos mājas un teritorijas mūrus, lai reizi nedēļā iegādātos nepieciešamos pārtikas produktus un paņemtu šo to no bibliotēkas. Kaut arī ir mājieni par Blekvudu ģimenes turīgumu un pārticību, bet tieši cik liela tā ir paliek visai neskaidrs. Vēl jo vairāk rodas jautājumi, vai diži vēl pēc sešiem gadiem maz kas ir palicis, jo ne vārda nav par kādiem stabiliem un regulāriem ienākumiem, turklāt atlikušie trīs Blekvudi ir vienīgie, kas apdzīvo lielo ēku; nav neviena strādnieka, kas palīdzētu mājas solī un/vai teritorijas uzkopšanā.

Mērija ir ārkārtīgi māņticīga; katram sīkumam un priekšmetam viņa piešķir nozīmi un maģisku spēku, kas var vai nu aizsargāt vai tieši pretēji, vēstīt par neveiksmju pilnas dienas sākšanos. Jo vairāk noklausījos, jo vairāk šķita, ka arī ne Konstance, nedz Mērija nav pie pilna prāta, ka arī viņām abām ‘’bēniņi’’ ir tādi sašķobījušies. Īpaši Mērijas, kuru nenosauksi par uzticamāko tēlu, par kādu ir lasīts, dēļ emocionāli gribētos pavilkt grāmatas kvantitatīvo vērtējumu uz leju, bet vienlaikus saproti, ka tāda ir tēla būtība, nevis pašas grāmatas vaina.

Visu kājām gaisā apgriež negaidīts ciemiņš – brālēns Čārlzs, kurš pēc tēva un Džuliana brāļa nāves (abu ģimenes savstarpēji nesatika) bez bažām var apciemot ilgi neredzētos draugus. Kaut arī ir pamatoti iemesli, kādēļ Čārlzu nevar nosaukt par pašu jaukāko cilvēku pasaulē, Mērija ir pati pirmā, kas viņā saskata nelieti un briesmoni, kas vēl tikai ļaunu. Tādēļ pabeidzot grāmatu, paliku ar vēl vienu jautājumu, vai viss tik tiešām ir bijis tik melns kā Mērija to stāsta, vai viņas atšķirīgā pasaules uztvere ir tam par galveno iemeslu.

Jim Butcher – Ghost Story (The Dresden Files #13) (Audio book)

8058301

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Penguin RandomHouse Audio

Manas pārdomas

Sākoties Ghost Story un arīdzan visas grāmatas garumā burvis un privātdetektīvs Harijs Drezdens ar svaigu skatu uz paranormālo pasauli ir no jauna jāapgūst līdz šim tik ļoti ierastās attiecības gan ar draugiem un sabiedrotajiem, gan ar nelabvēļiem, pie viena iegūstot nevēlamu un vienlaikus nenovērtējamu pieredzi par pēcnāves šķietamo. Tieši tā! Harijs (tā vien šķiet) ir kļuvis par spoku, kas nozīmē tikai to, ka viņš ir miris…!

Parasti sērijas paša galvenā varoņa nāve vienalga seriāls vai grāmatu sērija nozīmētu arī paša projekta noslēgšanos. Tomēr Harijs Drezdens kārtējo reizi pierāda savu ilgdzīvotāja dabu (tā teikt nenospiedīsi viņu kā prusaku), un ka pat paša slepkavība nekļūs par iemeslu, lai viņš pārstātu būt Čikāgas aizstāvis. Āķis vien tajā, ka Harijam tiek ļauts atgriezties uz Zemes spoka formā, lai noskaidrotu slepkavas identitāti. Pretējā gadījumā viņam lemts mūžīgi mūžos iestrēgt šeit, vērot, kā tuvie cilvēki cieš un/vai noveco, kamēr viņš neko nespēj ietekmēt, kas loģiski novestu Hariju līdz ārprātam un kļūšanai par atriebīgu garu, kādus pats, dzīvs būdams, ir iznīcinājis. Turklāt kopš Harija prombūtnes ir pagājis pusgads, kura laikā viņa draugiem un sabiedrotajiem papildus personīgajām sērām ir bijis jācīnās kā nu māk, lai Čikāga nekļūtu par upuri dažādu mošķu grupējumiem; vēl jo vairāk pēc tam kad (12.grāmta Changes) pateicoties Harijam vampīru Sarkanais galms ir beidzis pastāvēt.

Īpaši smagi Harija nāve ir ietekmējusi viņa tuvu draugu (potenciāli kas vairāk) un līdzšinējo caurlaidi piekļuvei dažādām noziegumu vietām un vērtīgai informācijai – izbijusi policijas detektīve Kārena Mērfija, kura mazpamazām ir palikusi arvien paranoiskāk noskaņota. Par nelaimi, lai izdzīvotu un nosargātu Čikāgu ir bijis jānolaižas tik zemu, ka jāpieņem palīdzība no mirstīgo cilvēku mafiozo bosa Džona Markoni.

Vēl krasāki emocionālie postījumi vērojami Harija Drezdena māceklei Mollijai. Iepriekšējās grāmatas grand fināla kauja jau tā atstāj Molliju fiziski ievainotu, bet atkopties no garīgi pārciestā pēc mentora nāves ir daudzkārt grūtāk izpildāms uzdevums. No sava jaunā skatpunktā un ar simtprocentīgi nekļūdīgu pieeju atmiņām Harijs var vien nožēlot savu muļķību, ievilkdams arī Mollija cīņa par meitu ar Sarkanā galma vampīriem, bet vienlaikus var arī būt priecīgs par Mollijas izaugsmi spēju ziņā.

Noslēdzoši vien pieminēšu divus sīkumus un arī mājienus. Pirmkārt, maija vidū Čikāgā vēl ir vairākus centimetrus bieza sniega kārta; zinošam cilvēkam tā būs zīme un brīdinājums par Ziemas feju klātbūtni un mahinācijām… Otrkārt, Čikāgas policijas tiesu medicīnas eksperts un galvaskausā visvairāk mītošā gara Boba pašreizējais īpašnieks Waldo Butters, kura draudzīgā palīdzība un drosme (pierādīta jau sērijas septītajā grāmatā Dead Beat) līdzās jau sērijā sastaptam ectomancer-am Mortimeram Lindkvistam. Ņemot vērā situāciju, šo divu tēlu loma ir pat ļoti nenovērtējama.

Izlasīju, lasu, lasīšu #110 (12.02-25.02) / Trīs dienas Ķīpsalā

701.pngVispirms raksts laikam būtu jāsāk ar MsMarii piektdien tviterī solītā izstādes laikā iegūtajām grāmatām.

Pirmajās divās bildēs redzamas visas nopirktās un dažas no samainītajām. Tomēr nenoturējos un kaut arī nebija Millenium trešā daļa iegādājos ceturto un piekto, kā arī paķēru Sallas Samuks ”The Snow White” triloģiju.

20180225_160344.jpg

Kā jau vienmēr gadās paņemt kā stand-alone grāmatas un palaimēties iegūt pirmo no sērijas, bet, protams, pašam nezinot, mājās nokļūst arī tās pārējās. Bet par to diži nebēdājos! :)

20180225_153006.jpg

Jau kārtējo reizi varu teikt paldies Intam, kura grafisko noveļu krājums ļauj makam neizžūt pilnībā sausam, un skaitotas gan šīs, gan augstāk skatāmās, kopējais grāmatu skaits ir iespaidīgs – 65!

komik.png

 

Par The Dresden Files sērijas 13.grāmatu Ghost Story un We Have Always Lived in the Castle by Shirley Jackson plašāk nākošās nedēļas sākumā. Diemžēl ar Anitas Liepas sarakstīto ”Ekshumāciju” apstājos pie aptuveni 360 lapaspuses, jo vairs vienkārši nespēju lasīt manā skatījumā tik vāji sarakstītu grāmatu. Drīzāk gribētos lasīt kāda sarakstītu non-fiction žanra darbu par Sondoriem un šo tēmu vai vismaz aizraujošu vēsturisko romānu; tas ka ar varoņiem notiek drausmu lietas nevajadzētu būt par šķērsli vai iemeslu, lai nomocītu arī lasītāju.

 

Izlasīju:

2886252829237211

Brian K. Vaughan, Fiona Staples – Saga, Vol.6 (Saga #6)

Brian K. Vaughan, Fiona Staples – Saga, Vol.7 (Saga #7)

16090275

Anita Liepa – Ekshumācija: Dokumentāls Romāns

18464154

Anda Līce – Via Dolorosa

35697407

Joe Ducie – Lost Grace (The Reminiscent Exile #4)

Noklausījos:

33198390

Yuri Slezkine – The House of Government: A Saga of the Russian Revolution

5603416286

John Fowles – The French Lieutenants Woman

John Fowles – The Magus

6138

Wilkie Collins – The Moonstone

8058301

Jim Butcher – Ghost Story (The Dresden Files #13)

89724.jpg

Shirley Jackson – We Have Always Lived in the Castle

Lasu:

36238519

Joe Ducie – Elder Shadow (The Reminiscent Exile #5)

24179528.jpg

Tess Gerritsen – Die Again (Rizzoli & Isles #11)

Klausos:

12216302

Jim Butcher – Cold Days (The Dresden Files #14)

 

Lasīšu:

33537944.jpg

Greg Iles – Mississippi Blood(Penn Cage #6)

935308

Hennig Mankell – Faceless Killers (Kurt Wallander #1)

Klausīšos:

19486421

 

Jim Butcher – Skin Game (The Dresden Files #15)

John Fowles – The Magus un The French Lieutenant’s Woman; Wilkie Collins – The Moonstone

16286

Manas pārdomas

The Magus

Miljonāra sagrozītās psiholoģiskās spēlītes ar dzīviem cilvēkiem, par kuru upuri, kā skolotājs nonākdams uz nomaļas Grieķijas salas, kļūst Nicholas Urf. Ātri vien Nikolass un ne tikai viņš ir kļuvuši par aktieriem par prieku jauniegūtajam paziņam/draugam, lai dzīvajā tie izspēlētu katram individuāli dotas instrukcijas.

Varu vien piekrist šai lasītājai, ka The Magus liek apšaubīt kas ir kas, un vaicāt, kurš saka patiesību; līdz esi izdomājis, kā lietas iegrozīsies, tā autors apgriež visu kājām gaisā. Neziņa un neparedzamība par gaidāmo, gluži kā dzīvē, viens no romāna plusiem.

56034

 

The French Lieutenants Wife

Viktoriāņu stila romantiskais stāsts par dilemmas priekšā nonākušo Čārlzu (32), kad, saderinājies būdams, viņš pēkšņi iemīlas citā. Atšķirībā no šīs lasītājas, diži vairāk arī nesaskatīju; varbūt grāmatu, kuru pārlasīt/noklausīties vēlāk.

 

 

 

 

 

6138

 

The Moonstone

Būdams, ja pirmais klasiskais detektīvs, tad noteikti 1868.g publicētais The Moonstone (sākotnēji sērijveidā) ir viens no pirmajiem sava žanra celmlaužiem, un nevar nesaskatīt, kur ir tikusi smelta tādiem tēliem kā Šerloks Holmss, Erkils Puaro un daudz citi.

Jau pirmajā naktī pēc dāvanas (krāšņais Mēness akmens) saņemšanas tas tiek nolaupīts un aizsākas vēlākos darbos tik ļoti iemīļotais ‘’kurš to izdarīja’’/vainīgā meklējumi. Aizdomas krīt uz ne vienu vien, ko tikai paspilgtina fakts, ka lasītājs gan par pašu zādzību, gan notikumiem, kas noveda pie dārglietas nonākšanas pie Reičelas Verinderas.

Jāpiebilst gan vien tāds sīkums, ka pirms gadsimtu mijas dārglieta tika nozagta no Hindu tempļa, piedevām zaglis (britu karavīrs) nežēloja trīs cilvēku dzīvības, lai to iegūtu savā īpašumā, tādējādi iegūdams ne tikai nu jau asiņaino Mēness akmeni, bet arī lāstu kā piedevu…

Šeit un te vēl citu lasītāju (pozitīvie) viedokļi.

Yuri Slezkine – The House of Government: A Saga of the Russian Revolution un Anda Līce – Via Dolorosa: Staļinisma upuru liecības

33198390

Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Izdevniecība: Blackstone Audio un Liesma

Manas pārdomas

Yuri Slezkine apjomīgā grāmata House of Government, kā uz to norāda apakšvirsraksts ir patiesa sāga, kura vairāk nekā 1000 lapaspusēs vēsta par komunistiskās Padomju Savienības dzimšanu un tās radītāju idealoģiju. Ar ne vienu vien piemēru lieliski tiek parādīta tās apbrīnojamā līdzība ar reliģiskajiem mītiem un izcelsmes stāstiem, kuri ir vien pasniegti citā gaismā attiecīgai publikai.

Tikmēr personas, caur kuru piedzīvoto gūstam ieskatu kā pirms varas maiņas un pēc, tā arī režīma represīvajās darbībās, ir no 1931.gadā pabeigtās masīvās daudzdzīvokļu nama iemītniekiem. House of Government nav nekāda fiksā idejā par labu grāmatas nosaukumu, bet gan reāli eksistējoša celtne ar savu kino, dienas centru bērniem, spēļu istabām, tenisa kortiem, banku, pastu, frizētavu, telegrāfu u.c. Tas tikai vēl spilgtāk apliecina, ka partijas līderu skaļi izkliegtie ideāli par vienlīdzīgu sabiedrību jau no paša sākuma patiesībā nebija nemaz tik nopietni un svarīgi. Kaut kā jau ir jāatalgo tie, kuri tomēr ir vienlīdzīgāki par citiem; galvenais, lai ‘’muļķībām’’ notic vienkāršais cilvēks un būtu pēc tam gatavs paklausīt.

Vienu gan viņiem jāliek pie sirds, ka ar vieglu roku dotais, var vienā jaukā naktī tikpat ātri atņemts. Atliek tikai vēlā vakara vai nakts stundā atskanēt neaicinātam klauvējienam, lai ‘’tavs’’ dzīvoklis un/vai postenis jau būtu piešķirts citam. Nav ne kāds brīnums, ja pēc kādas aptaujas lielākajai daļai partijas biedru ir konstatēta kāda neirotiskas dabas kaite, ja ik mirkli ir jāatskatās pār plecu, jo, pat būdams dedzīgs partijas ideoloģijas atbalstītājs, vari tikt pasludināts par ‘’kulaku’’, valsts nodevēju, kam par sodu vari tapt uzreiz nosūtīts uz nošaušanu, tikt ieslodzīts vai izsūtīts. Līdzīgi var pieminēt arī par šāvējiem/nāves soda izpildītājiem, kuri paši pēc tam ņem identisku likteni.

Neskatoties uz to, ka House of Government fokusējas uz laika periodu no Pirmā pasaules kara beigām un varas maiņas līdz Otrā ievadam, ir apbrīnojams autora smalkais darbs sameklējot dažādo nama iemītnieku dienasgrāmatu, sarakstu u.c. liecības, no kurām noteikti tikai kripatu ir bijis iespējams pasniegt lasītāja acij. Par spīti iespaidīgajam apjomam atliek vien padomāt, kādu apjomu būtu vēl bijis iespējams sasniegt, piemēram, ja tiktu sīkāk apskatīts cariskās ģimenes liktenis un apvērsums vai Ukrainas bads. Nemaz nerunājot par partijas priekšsēdētājiem un citiem nozīmīgiem ‘’spēlētājiem’’.

Šeit vēl cita lasītāja viedoklis. Bet tālāk daži vārdi par Via Dolorosa.

18464154

***

Via Dolorosa sevī slēpj liecības par traģiskajiem notikumiem, kurus ar Padomju varas nostiprināšanos Latvijā piedzīvoja daudzi jo daudzi iedzīvotāji. Daļa izsūtīto atmiņas, kuri pamanījās izdzīvot par spīti visam, tad nu tikušas apkopotas 1990.gadā izdotajā Via Dolorosa

No ārpuses ar košu vāku ne man iedotās Via Dolorsa kopijas baltie noņemamie vāki, nedz cietie melnie vāki, bet grūti iedomājamie un neskaitāmie izpostītie cilvēku likteņstāsti kopā veido smagu lasāmvielu. Grāmatas sākums galvenokārt sastāv no 1941.gada 14.jūnija liecībām, bet diemžēl tālāk ir gan par 1949.gada notikumiem, gan par atkārtotām cilvēku izvešanām, kuri bija pamanījušies atgriezties Latvijā, u.c. notikušajām zvērībām.

Tīri personīgi vairāk patika cilvēku personīgie atmiņstāsti un vēstuļu sarakstes, neskatoties uz atšķirīgajiem valodas stiliem, kas saprotams vienam padodas lasāmāks nekā citam, kā arī ar tematiku saistītie dzejoļi, nekā grāmatu fragmenti, par piemēru minot fragmentu no Anitas Liepas dokumentālā romāna ‘’Ekshumācija’’; īpaši kad jau pirms Via Dolorosa biju nodomājis to lasīt kā nākamo. Kā arī, ja tā ļoti gribētos piekasīties no šodienas lasītāja skatpunkta, tad tas būtu par atšķirīgajiem fontiem dažādās grāmatas vietās, kas drusku izsit no ritma.

Tuvojoties valsts simtgadei der gan svinēt šo brīdi, gan atcerēties vairāk par līdz šim notikušo – kā priecīgus atgadījumus, tā dažādās pārestības gan valstiski, gan individuāli. Noteikti iesakāms tiem, kas vēlas uzzināt ko jaunu un/vai atsvaidzināt zināšanas šajā tematikā.

Joe Ducie – Lost Grace (The Reminiscent Exile #4)

35697407

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Bēdīgi slavenais Deklans Heils, kurš, būdams viens no atpazīstamākajiem Bruņiniekiem/Knights Infernal, gadu gaitā ir ieguvis ne vienu vien iesauku gan pateicoties savas ēnas neesamībai, gan tādu uzvaru dēļ, par kurām ir bijusi tik augsta cena, ka tikpat labi pārsvaru varētu būt guvis arī ienaidnieks. Sērijas ceturtajā grāmatā apokaliptiska mēroga katastrofa draud ne vien kādai Story Thread pasaulei, bet galvenokārt mūsu pašu True Earth, kuras notikumu epicentrā ir slepena, maz zināma pilsēta – Atlas Lexicon. Ir tikai viens, kam var lūgt palīdzību tik kritiskā brīdi, lai vienalga kā tiktu panākts vajadzīgais, un tas ir Deklans Heils!

Paralēli noris divas sižeta līnijas, katra savā ziņā varētu būt kā novele, bet pamīšus kopā veido īsu un vienlaikus izklaidējošu grāmatu. Viens no šiem sižetiem noris Atlantīdā desmit tūkstošus tālā pagātnē, kad agri vēl pirms visiem galvu reibinošajiem notikumiem sērijas pirmajās trijās grāmatās un kad vēl visi deviņi senie dievi jeb Everlasting ir dzīvi. Deklanam, protams, iešaujas prātā doma, ka varētu šo to izmainīt nākotnē, bet reizē apzinās, ka pastāv varbūtība, ka tieši tādēļ attīstīsies tāda notikumu gaita, nevis par spīti viņa darbībām. Kopā ar Deklanu ir viņa mūža mīlestība Tal Levy, kura vēl neapzinās kādi šausmīgi un drebuļus uzdzenoši pārbaudījumi Everlasting dēļ viņai vēl stāv priekšā.

Konkrēti Lost Grace grāmatas reizē uzmanības centrā ir Deklana un viņa sabiedroto, īpaši detektīves Annie Brie, spēkošanās ar Dread Ash. Tāpat vērā ņemamas ir Deklana attiecības ar citu seno dievu un abu bērna māti Emīliju Greisu jeb Fair Astoria. Sērijas lasītājs beidzot var gūt ieskatu abu pašā Deklana un Fair Astoria attiecību sākumā, kurā viena vai otra darbība un pateikts vārds kā tauriņveida efekts atsaucas vēlāk. Kas zin, ka tik pats Deklans nav pie vainas, kādēļ kad abi sastopas sērijas sākumā un Deklanam nav ne jausmas par nākotnes/pagātnes likstām, viņa izvēlas saukties tieši tā.

Grāmatas garums ir gan tās pluss, gan mīnuss. No vienas puses nav pārāk daudz iespēju lieki novirzīties liekās mini sižeta līnijās, bet tajā pašā laikā neradās iespaids par dižu tēlu iespaidu. Noslēdzoši jāpiebilst, ka beigu lielā pavērsiena potenciālo šoku krietni nomaitāja Deklana muļķīgā/dumjā rīcība, ņemot vērā līdz tam gūtos panākumus.

Brian K. Vaughan, Fiona Staples – Saga, Vol.6 and Vol.7 (Saga #6-7)

28862528

Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Izdevniecība: Image Comics

Manas pārdomas

Tā vien liekas, ka būtu pagājusi vesela mūžība kopš pēdējo reiz pabiju Brian K. Vaughan un Fiona Staples radītajā Sāgas sērijas trauksmainajā Visumā, kur viens mazs bērns (Heizela) starp divu karojošu pušu vecākiem(Marko un Alana) spējis rezultēties tik lielā tracī.

Kamēr Heizela/Hazel cietuma nometnē uzsāk gaitas bērnu dārza, bet vecmamma mēģina palīdzēt saglābt nosacītas normalitātes sajūtu, tikmēr meitenes vecāki, lai arī vēl nav pilnībā salabuši, apvieno spēkus un centienus, izglābt Heizelu no gūsta un tomēr atjaunot stipru ģimeni, kāda tā vienubrīd bija.

Starp citiem tēliem, kuri izcēlās uz pārējo fona, pieminēšanas vērti ir divi sensāciju alkstoši žurnālisti, kuru ceļi par nelaimi pašiem krustojas ar algotu slepkavu sauktu par The Will, kuram tā vien šķiet pārdzīvojumu un narkotiku dēļ dažas skrūvītes ir šur tur pazudušas. Kā arī nevar aizmirst par Prince Robot IV, kura statuss kopš pirmās parādīšanās Sāgas sērija ir radikāli mainījies gan politiski un saistībā ar savu vietu karaliskajā hierarhijā, gan ņemot vērā jauno tēva lomu.

29237211

***

Kad koka mājai/raķetei negaidīti uzrodas degvielas sūce un izrādās, ka starpplanētu ceļošanas galamērķa sasniegšanai vispirms nepieciešama ārkārtas apstāšanās, transportlīdzekļa remonts un resursu atjaunošana, Alana un Marko kopā ar nesen atgūto meitu un vēl dažiem ceļabiedriem ir spiesti piestāt uz karadarbības izpostītas apmetnes, uz komētas sauktu par Phang. Lielākie cietēji ir uz komētas vēl palikušie iedzīvotāji, jo jau labu laiciņu notiekošās militārās sadursmes ir kļuvušas par teātri, kuru kaut gan upuru netrūkst dažādu iemeslu dēļ neviena puse nevēlas pārtraukt.

Ar katru nākamo krājumu Heizela tā vien pieaug lasītāja acu priekšā un varetu iedomāties vai spoks vārdā Izabela un reizē meitenes pieskatītāja viņas dzimšanas vēl ir nepieciešama. Diemžēl tikai mirklī, kad neatgriezeniski tiek atņemta izvēles iespēja, kļūst skaidra skaudrā patiesība.

Šo divu krājumu garumā The Will ir redzams slīgstam bezdarbībā, depresīvā noskaņojumā un nespējā atvadīties no tuviem cilvēkiem un kolēģiem, kuri darba pienākumus pildot ir zaudējuši dzīvības. Žēl ka Melu kaķis/The Lying Cat šoreiz dots tik maz iespējas sevi parādīt, bet abu attiecību sakarā The Will vēlreiz nākas saprast, ka savstarpējo uzticību un draudzību iespējams nekas vairs atjaunot līdz ‘’labo dienu’’ līmenim.

Jācer uz pozitīvāku notikumu pārmaiņu vējiem gan saistībā ar vairāku varoņu personīgo noskaņu, gan lielā sižeta ietvaros, par cik šoreiz tas vairāk sliecās uz drūmuma un bēdīgas noskaņas pusi.

 

Izlasīju, lasu, lasīšu #109 (29.01-11.02)

Šo divu un domājams arī nākošo divu nedēļu produktivitāte ļauj turēties līdzi ar uzstādīto Goodreads izaicinājuma mērķa tempu. Esmu pievārējis sev pieejamās pirmos sešas American Vampire sērijas krājumus, atliek vēl atgriezties Sāgas pasaulē.

Ar dažādām sekmēm ir gājis audio grāmatu ziņā, ko pēc House of Government pabeigšanas cerams izmainīs 13. The Dresden Files sērijas grāmata.

Māc šaubas, vai līdz Ķīpsalas izstādei izdosies pabeigt Via Dolorosa, bet neslinkošu tādā ziņā, ka centīšos noklausīties John Fowles divas grāmatas un Wilkie Collins klasika The Moonstone. :)

Izlasīju:

13532244

Scott Snyder – American Vampire, Vol. 4 (American Vampire #4)

1837330421555976

Scott Snyder – American Vampire, Vol. 5 (American Vampire #5)

Scott Snyder – American Vampire, Vol. 6 (American Vampire #6)

Noklausījos:

2923142978

Laurie Lee – Cider with Rosie (The Autobiographical trilogy #1)

James Hilton – Lost Horizon

Gerry Jones – Time After Time

Lasu:

18464154

Anda Līce – Via Dolorosa

35697407

Joe Ducie – Lost Grace (The Reminiscent Exile #4)

28862528.jpg29237211.jpg

Brian K. Vaughan, Fiona Staples – Saga, Vol.6 (Saga #6)

Brian K. Vaughan, Fiona Staples – Saga, Vol.7 (Saga #7)

Klausos:

33198390

Yuri Slezkine – The House of Government: A Saga of the Russian Revolution

5603416286

John Fowles – The French Lieutenants Woman

John Fowles – The Magus

6138

Wilkie Collins – The Moonstone

Lasīšu:

16090275

Anita Liepa – Ekshumācija: Dokumentāls Romāns

36238519

Joe Ducie – Elder Shadow (The Reminiscent Exile #5)

Klausīšos:

8058301

Jim Butcher – Ghost Story (The Dresden Files #13)

Gerry Jones – Time After Time; Laurie Lee – Cider with Rosie; James Hilton – Lost Horizon; Sebastian Baczkiewicz – The Last Submarine Hunter

blank-133x176-8b769f39ba6687a82d2eef30bdf46977

Manas pārdomas

Time After Time  by Gerry Jones

Pamostoties sev svešā un nepazīstamā vietā jebkurš justos vismaz nedaudz apjucis, bet, kad visi apkārtesošie (viesnīcas personāls) uzvedas uzkrītoši dīvaini un izteikti lien vai no ādas laukā, lai izvairītos no tiešas jautājumu atbildēšanas, un piedevām ir grūtības atcerēties paša vārdu, vai, lai kā tu censtos tikt prom, vienmēr attopies atkal kur sāki, nav jābrīnās, ja sāc apšaubīt savu veselo saprātu.

Šitik trakoti neparastā situācijā sanāk nonākt Polam Vudam (Paul Wood), kam par atvieglojumu nenāk arī sastapšanās ar citu personu (Robert Craig), kuram ir tāda pati liksta.

Ja pieņemam, ka gan Polam, gan Robertam prātā viss vēl ir savās vietās, rodas pamatoti jautājumi par citu nodomiem un rīcības motivāciju. Viesnīcas personāls, policisti un daudzi citi. Vai tiešām viņi strādā kāda labā, lai šādi āzētu cilvēkus? Vienkārši sabiedrības locekļi vai tomēr kādas vērienīgākas konspirācijas līdzdalībnieki?

Aizraujoša mistērija, kuru nedaudz, bet ne ļoti, pabojā noslēguma izskaidrojumus. Kaut arī tas ir iespējams vien izdomātā pasaulē, tik un tā tas ir pietiekami ‘’normāls’’/racionāls iemesls, lai pārdabiskā burvība drusku noplaktu.

292314

Cider with Rosie by Laurie Lee

Godīgi, līdz šim neko nebiju dzirdējis par tādu Laurie Lee, un diemžēl viņas autobiogrāfiskā memuāru triloģijas pirmā grāmata, lielākoties par bērnību, neizraisīja vēlmi to mainīt.

 

 

 

 

2978

Lost Horizon by James Hilton

Ir ‘30tie gadi un četru pasažieru lidmašīna tiek nolaupīta, tās pasažieri nokļūst noslēpumaini krāšņajā Zilā Mēness ielejā (Šangrilā). Vide, kalnu retinātais gaiss un gadsimtiem glabāti noslēpumi no ļaunās ārpasaules glabā ļoti vērtīgu dāvanu – ārkārtīgi garu mūžu -, ja vien ir vēlme pieņemt nosacījumus.

Līdzīgi kā iepriekš minētā grāmata, arī šī neizraisīja sajūsmu; vairāk filozofēšanas ar autora priekšzināšanām par gaidāmo Otro pasaules karu, kur izskan doma ļaut agresoriem vienam otru iznīcināt, lai lēnprātīgi rāmie un uz mieru tendētie varētu pēc tam ņemt lietas savās rokās, nekā dižs sižets un/vai uzmanības vērti notikumi.

blank-133x176-8b769f39ba6687a82d2eef30bdf46977

The Last Submarine Hunter by Sebastian Baczkiewicz

Pēdējā laikā Zviedrijas ūdeņos manīti vairāk nekā septiņi tūkstoši nezināmi zemūdens objekti – saīsināti USO -; tā teikt, ja jau var būt UFO, tad kāpēc lai ar okeāna ūdeņiem, no kuriem izpētīts ir krietni par maz, būtu citādāk. Liela daļa met aizdomu ēnu uz Krieviju, kas atsauca atmiņā šo 2014.gada ziņu sižetu.

Ēriks, kurš bija apsēsts ar zemūdenēm, bet tagad jau kā gadu ir pazudis, un par lielu sakritību viņa pazušana aptuveni sakrīt ar personas slepkavību, kuram sakāpinātā strīdā viņš bija izteicis nāves draudus. Tad nu klausītājs var dzirdēt gan izmeklētāju intervijas ar viņa māsu, gan to varbūtējo saistību ar iepriekš minēto.