Anthony Horowitz – Magpie Murders (Susan Ryeland #1)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Susan Ryeland, redaktore izdevniecībā, kurai ir tas gods izdot Alana Konveja detektīvu mistēriju sēriju, saņem potenciāli Atticus Pünd sērijas pēdējo romānu, bet mistērija gluži neaizsākas līdz brīdīm, kad Sjūzena tiek līdz pēdejai saņemtajai lapaspusei un atklāj, ka trūkst dažas nodaļas.

Magpie Murders ir detektīvmistērijas divi vienā. Autors Anthony Horowitz izvēlējies taktiku, ka vispirms lasītājs pilnībā tiek iepazīstināts ar Attikusa Punda mistēriju, cik nu Sjūzena pati var izlasīt, un pēc tam Sjūzenas pašas mistēriju, kuru vēl intriģējošu padara fakts, ka Alans Konvejs negaidīti itkā izdarījis pašnāvību, kaut arī diagnosticēts ar vēzi vēlā stadijā un neplānoja nekādu radikālu ārstēšanos.

Attikuss ir klasisks ‘’zelta ēras’’ detektīvs kā Šerloks Holms vai Erkils Puaro, kurš kā svešinieks ierodas kādā Anglijas ciematā, un okšķerēdams un iztaujādams atklāj pastrādāto slepkavību, lai pēc tam pazustu. Alana īpašā odziņa detektīvam ir viņa pagātne, izdzīvojis gadu Nacististkās Vācijas koncetrācijas nometnē, turklāt pats ir vācu tautības un skaidrības pēc detektīvsērijas noris 40.tajos gados pēc Otrā pasaules kara beigām. Lieki teikt, ka pie šādas izklāsta pieejas viens no mistērijām nenovēršami šķitīs, ja ne gluži sliktāka, tad noteikti mazāk saistoša, un diemžēl tas gods tiek ‘’izdomātajam’’ romānam iekš izdomātā detektīva.

Krietni interesantāka izvēršās redaktores Sjūzenas sadaļa. Iespējams tādu to padara šī varoņa tēls, bet pavisam droši spēles likmes šķiet augstākā līmeni, jo šī taču ir īstenība ar potenciāli reālām sekām. Izlasīju neskaitāmus ‘’whodunit’’ stāstus, pirmo reizi savā dzīvē Sjūzena pati kļūst par īstenu detektīvu, jo kā jau klasiskā stāstā pašnāvība reti kad ir pašnāvība un nevis slepkavība. Vien Sjūzenai der paturēt prātā, ka nenovēršami, ka viņas darbības, visu iespējamo cilvēku iztaujšānu par to, kur un kad un ar ko kopā bijis, agri vai vēlu piesaista slepkavas uzmanību, kas nebūt nav tas labākais, ja slepkavas identitāti nāktos noskaidrot drusku par vēlu.

Attikusa Punda un Sjūzenas mistēriju kombinācija iznākusi gana interesanta, bet ja būtu jāizvēlas ar kuru turpināt un kuru aizmirst, tad bez kavēšanās izvēlētos Sjūzenas.

Izlasīju, lasu, lasīšu #216 (06.06-19.06)

Izlasīju:

Dan Simmons – The Fifth Heart

Noklausījos:

Kevin J. Anderson – Horizon Storms (The Saga of Seven Suns #3)

Kevin J. Anderson – Scattered Suns (The Saga of Seven Suns #4)

Russell Blake –Black #1-4

Lasu:

Cassandra Clare – City of Heavenly Fire (The Mortal Instruments #6)

Klausos:

Anthony Horowitz – Magpie Murders (Susan Ryeland #1)

Lasīšu:

Nick Petrie – The Drifter (Peter Ash #1)

Klausīšos:

Kevin J. Anderson – Of Fire and Night (The Saga of Seven Suns #5)

Kevin J. Anderson – Scattered Suns (The Saga of Seven Suns #4)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Haidrogi turpina savu nosprausto karagājienu/genocīdu pret cilvēkiem, bet ar to vien viņiem nepietiek. Aiz mazas, šķietami niecīgas nesaprašanās ar Ildiranas Impēriju, ar kuras nelielu palīdzību tie reiz iznīcināja Klikis rasi, tie apņēmušies iznīcināt arīdzan otru humanoīdo rasi.

Sižeta uzmanība Scatterd Suns laikā tiek sadalīta vairākās frakcijās, veltot uzmanību gan Ildiranu mazītiņajam pilsoņu karam, pašreizējā Mage-Imperator Džoraha brālim cenšoties viņu gāzt, gan cilvēces Hanzas līgas impērijā, kurā Priekšsēdētāja Bazila Vinčeslava rīcībā pēdējā laikā kļūst bīstami iracionāla un neparedzama, gan Klejotāju (Roamer) klaniem, kuri kļuvuši par vienu no Bazila fokusa upuriem. Tā teikt, ja nav iespējams gūt vieglu un ātru uzvaru pār haidrogiem, tad propagandas vārdā ir nepieciešams cits teorētiski vieglāk sakaujams naidnieks.

Imperatora Džoraha arguments centieniem gāzt esošo valdnieku ir līdzīgs Bazila Vinčeslava rīcībai, ka viņa pieņemtie lēmumi drīzāk apdraud pavalstniekus un impēriju kā tādu, ka viņa virsvadībā cerība sakaut tik bīstamos haidrogus ir tikpat kā neeksistējoša. Turpinot domu gājienu līdzīgā gultnē, kaut arī vieglas vēja pūsmas par šādu rīcības virzienu pavīd vien uz šīs grāmatas beigām no Hanzas (marionetes) karaļa Pītera puses, ka iespējams nepieciešama Bazila slepkavība, lai novērstu lieku apdraudējumu miljoniem citu cilvēku. Šo salīdzīnoši līdz šim tik radikālo lēmumu pamudina Pītera sievas, ar kuru precības noorganizētas tīri politiski, bet kuru iemīlējis, negaidītā grūtniecība, kuru +/- trīs mēnešus izdevās noslēpt, bet nu vairs ne, bet tas neliedz Bazilam dot rīkojumu, ka jāveic aborts, bez mazākajām šaubām, ka viņa vārdam būtu jāklausa bez mazākās iebildes.

Lai arī haidrogi nemazina savu iecerēto posta darbu apjomus, tad sērijas ceturtajā grāmatā viņiem veltītais laiks ir salīdzinoši mazāks, vairāk pavadot laiku pie iepriekš minētājiem jautājumiem. Tikmēr tikpat iracionāls uz iznīcības un genocīda nospraustais ceļš ir Klikis robitiem, kuri apņēmušies ‘’atbrīvot’’ no verdzības visus cilvēces radītos robotus, tā teikt savus brāļus, un par šo pārkāpumu iznīcināt visus cilvēkus un Ildiran impērijai rūpīgi jāuzmanās, lai tāpat kā cilvēceu nekļūtu par ienaidnieku gan haidrogiem, gan klikis robotiem. Tomēr autors Kevins J. Andersons dod zināmu cerības stariņu elementālo rasu izskatā ar WorldForest īpašajiem mežiem un ūdens bāzes rasi Wentals. Lai arī varētu argumentēt, ka viņu spēju izskaidrojums ir gandrīz vai neeksistējošs un robežojas ar maģiju, tad nešaubos, ka tieši šie spēki arīdzan gūs atriebību pēc pašu zaudētā kara pret haidrogiem pirms tūkstošiem gadu.

Citādi Scattered Suns ir bijusi pagaidām labākā grāmata The Saga of Seven Suns ietvaros, ja neskaita ierastās lietas, kas man nepatīk zinātniskajā fantastikā kā tādā, kur tāltālā nākotnē varoņi atsaucas uz kādu kultūras fenomenu vai zvaigzni, kas zināma mums tagad, bet nepiemin neko salīdzinoši svaigāku no pašu laika. Un vēl šāds tāds sīkums, kas no autora puses prasītu lielāku uzmanību radītās pasaules uzbūves sīkākajām vēstures detaļām.

Russell Blake – Black – #1-4

Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Manas pārdomas

Artemuss ‘’Džims’’ Bleks reiz bija Losandželosas mūzikas biznesa augstumos, bet neveiksmīgu sakritību un krāpnieciskas rīcības dēļ nu jau vairāk nekā divdesmit gadus nav pieskāries ģitārai un skatījies tajā virzienā. Izmēģinājis veiksmi dažnedažādos biznesos Bleks ir kaut cik nostabilizējies privātdetektīva amatā. Kaut cik, jo no grāmatas uz grāmatu un no vienas lietas uz otru, lai cik turīgi nebūtu klienti, dienas beigās ir jākasa kopā pēdējais dolāra cents, lai izvilktu.

Teorētiski sēriju varētu nelasīt sērijas grāmatu secībā, jo katra no tām iesāk un noslēdz ar citu nesaistītu izmeklēšanu. Vienīgai, ko varētu ne līdz galam uztvert būtu Bleka un viņa asistentes Roksijas savstarpējās attiecības, dialogi un turp un atpakaļ pavilkšana uz zoba, kuru mērķis nereti ir Bleka ģērbšanās stils vai nepārāk labvēlīgā attieksme pret reiz pieklīdušo ofisa kaķi Magziju, kura šķērsizmērs ir vērā ņemams.

Black – filmu bizness, kurā reiz slavena, bet tagad pārādos ieslīdzis režisors cer ar savu pēdējo filmu radīt kases grāvēju, kas atgrieztu viņu slavas zenītā. Vienīgi izskatās, ka kāds dara visu iespējamo, lai to nepieļautu. Black Is Back – fokusā ir hip-hopa uzlecošā zvaigzne B-side, kuram aizvien biežāk nākas saskarties ar savas dzīvības apdraudējumiem, bet ne industrijas ierastajā stilā no lodēm, bet nejauši izvairoties no elektrokūcijas nepareizi savienotam mikrofonu vadam ar pārējo sistēmu vai pirms liela koncerta kādam no līdzi pavadošās kompānijas pirmajam pagaršojot eksotisku saldumu, lai pēc tam knapi attaptos slimnīcā. Vien pavisam nesen B-side brālēns Blunt, tikpat jauns un nesen slavens Jamaikā ticis uzspridzināts un kura slepkavība pārsteidzoši nav tikusi atrisināta. Baumas un vaļa fantāzijai par motīviem un potenciālo ļaundari sit augstu vilni.

Black Is The New Black ieved Bleku augstas modes un modeļu pasaulē, kad aizdomīgi bieži vienas aģentūras modeles, pēc tam kad paklīdušas baumas par citas aģentūras viņu pārpirkšanu, sāk mirt dažādos šķietamos negadījumos. Personīgi no visām četrām šī trešā šķita visvājākā gan sižeta ziņā, gan ļaundaru atklāšanas kulminācijas brīdī un viņu noziegumu motivācijās. Pat viscaur pirmajām četrām grāmatām vienlīdz spēcīgais humors starp Bleku un Roksiju nespēja diži palīdzēt.

Black To Reality savukārt aizved Bleku pašu atpakaļ pie mūzikas spozmes, kad viņam negaidīti piedāvā piedalīties mūzikas realitātes šovā. Turklāt vēl grupā, kurā gadu iepriekš palika otrajā vietā, bet tas arī izrādās par iemeslu piedāvājumam tieši viņam, jo apstākļi, kādos tas notika izvērtās pavisam aizdomīgi, un kā to parādīs grāmatas notikumi, tad tas pats draud notikt arī šoreiz.

No citiem otrā plāna tēliem, bez kura palīdzības Bleks visnotaļ iespējams laicīgi nebūtu atrisinājis pat pusi lietu, ir detektīvs Stens, viņa kontakts policijā. Drusku atšķirīgā manierē kā dialogi ar Roksiju un ar lielāku profesionālu melnā humora piesitienu, bet arī šajās Bleka attiecībās valda zināms atslodzes humors, ko gan nevarētu teikt par viņa sesijām pie psihologa dusmu mazināšanas nolūkos.

Dan Simmons – The Fifth Heart

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Sphere

Manas pārdomas

Divi diži prāti slavenākais Anglijas privātdetektīvs un viens no labākajiem amerikāņu 19.gadsimta rakstniekiem nejauši satiekas pie Sēnas. Vēl īpatnējāks ir abu iniciālais iegansts atrasties tik tuvu kādai ūdenstilpnei tumšā vakarā, bet abu negaidītā sastapšanās pavisam noteikti par 180 grādiem izmaina rakstnieka Henrija Džeimsa dzīvi, un kas zina, varbūt ievieš pozitīvas pārmaiņas arī Šerloka Holmsa dzīvē un tās uztverē.

Stāsts sāk uzņemt nosacītus apgriezienus, kad Šerloks Holms vienkārši paziņo Henrijam, ka abi dosies uz ASV, lai atrisinātu cita slavena Henrija (Adams) sievas Clover nāvi pirms septiņiem gadiem, kas gandrīz nevienam nav radījusi šaubas, ka tā bijusi pašnāvība. Ņemot vērā, ka runa ir par izdomātu romānu, tad diezin vai šis aspekts atbildīs oficiālajai versijai. Bet, kā romāna gaitā atklāsies, tad Henrija Adamsa sievas nāves apstākļu izmeklēšana ir vien iegansts un patiesais iemesls ir kārtējā saķēršanās ar profesoru Moriartiju un viņa anarhistisko plānu izjaukšana, kuru aizsāktu prezidenta Cleveland atentāts.

The Fifth Heart notikumi tiek attēloti pārsvarā no anonīma teicēja perspektīvas, kurš vien gadiem vēlāk un varbūt pat gadsimtu vēlāk ir apkopojis šo notikumu hronoloģiju, bet citkārt tiek sekots gan Šerlokam un Henrijam Džeimsam individuāli, gan abiem darbojoties kopā.

Dena Simonsa Šerloks Holms ir gana savdabīgs tēls jau tā ekscentriskajā varonī. Ir saglabāti un neslēpti fakti kā narkotisko vielu lietošana, kas nemazina viņa dedukcijas spējas, bet fokusēts tiek personīgs eksistenciālas dabas jautājums, kuru Šerloks uzdod Henrijam. Vai viņš ir reāls cilvēks vai vienkārši doktora Vatsona vai Artūra Konana Doila izdomāts figments? Un tādā gadījumā, kas ir Džeims un citi personāži ap Holmsu? Tik garlaicīga Šerlokam ir viņa ar izmeklēšanu nesaistītā ikdiena, ja prātu nestimulē kāds ļaundaris.

Attiecībā uz autora Dena Simonsa talantu, no viņa daiļrades lasītā, jāsaka pat ļoti atzinīgi vārdi, īpaši ņemot dažu darbu kā Ilium, Hyperion, The Terror un šīs The Fifth Heart atšķirīgo manieri vai pat tās galveno žanru. Piektā Sirds tās manierē patiesi atgādināja agrāka stila detektīvstāstu, kas lasīts, piemēram, kādā no Oto Penzlera īso stāstu kolekcijām. To sakot, no grāmatas nevajadzētu gaidīt spraigu, asu sižetu no viena grāmatas vāka līdz otram, pretēji var sanākt vilties.

Kevin J. Anderson – Horizon Storms (The Saga of Seven Suns #3)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Karš starp trim lieliem spēkiem, kuriem cer pievienoties vēl vismaz viens (ventali), starp cilvēces Hanzas līgu un gāzveida hydrouges un starp cilvēkiem līdzīgajiem, bet visnotaļ atšķirīgo Ildiran impēriju un arīdzan haidrogiem. Tomēr pat divi nopietni lielizmēra pretinieki neliek haidrogiem satraukties vai atturēt viņus no paša galvenā mērķa iznīcināt pasauļu kokus, kuri spēj savā starpā sazināties, lai uz kuras planētas neatrastos.

Diemžēl vienotība ne Ildiranu, ne cilvēces pusē ir tā spēcīgākā pat šādos kritiski svarīgos apstākļos. Hanzā pie varas un troņa cenšas noturēties Priekšsēdētājs Bazils Vinčeslavs, kurš līdz šim arī pirms pašreizējā karaļa Pītera no aizkulisēm vadījis un kontrolējis visus pieņemtos lēmumus. Vien Pītera kandidāta izvēle šķiet bijusi pat pārāk laba. Ja iepriekšējo karali nekas diži neinteresēja un varēja viegli bīdīt un ietekmēt, tad Pīters turpina audzēt un parādīt mugurkaulu un spēju pieņemt paša lēmumus, kas nebūt nav Vinčeslavam pa prātam tik lielā mērā, ka līdzīgā manierē, kā atrada Pīteru, viņš no impērijas dzīlēm izvelk Danielu kā potenciālu Pītera aizvietotāju, ja nu nemierīgajos kara laikos ‘’kaut kas nelāgs notiktu’’.

Politiska nestabilitāte tiek parādīta arīdzan Ildiran impērijā. Kaut arī pirmais iespaids varētu būt, ka tik vērā ņemams naidnieks kā haidrogi varētu likt diviem ārēji līdzīgiem spēkiem apvienoties, tad tas būtu maldīgs priekšstats. Vēl jo vairāk problēmu Ildiranu pusē un it īpaši pašreizējam Mage-Imperator Jora’h rodas, kad cita spēcīgam un ietekmīgam politiskajam konkurentam un censonim uz imperatora sēdvietu nāk klajā neglaimojoši fakti par veidu kā Džorahs pēc iepriekšējā imperatora un tēva nāves pārņēmis varu.

Par spīti visam kā vieniem, tā otriem vispirms jāmēģina panākt vienotība pašu rindās, pirms var būt jebkāda cerība noturēties pret vai pat sakaut varenos haidrogus. Tajā pašā laikā neaizmirstot par Klikiss robotiem, kuriem arīdzan ir samaitāti cilvēcei un Ildiran impērijai nedraudzīgi plāni.

Kopumā pagaidām kompetenta, nesasteigta sci-fi sērija.

Izlasīju, lasu, lasīšu #215 (23.05-05.06)

Izlasīju:

Cassandra Clare – City of Lost Souls (The Mortal Instruments #5)

Stef Penney – Under a Pole Star

Noklausījos:

Kevin J. Anderson – A Forest of Stars (The Saga of Seven Suns #2)

Karen Rose – Scream for Me (Daniel Vartanian #2)

Dean F. Wilson – The Great Iron War – #1-6

Lasu:

Dan Simmons – The Fifth Heart

Klausos:

Kevin J. Anderson – Horizon Storms (The Saga of Seven Suns #3)

Lasīšu:

Cassandra Clare – City of Heavenly Fire (The Mortal Instruments #6)

Klausīšos:

Russell Blake – Black (Black #1)

Dean F. Wilson – The Great Iron War – #1-6

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Džeikobs ir vienkāršas dabas kontrabandists, kuram ikdienas rūpes un raizes nesagādā, kas notiek lielajā pasaulē. Fakts, ka jau 15 gadus cilvēce karo ar ‘’dēmoniem’’ ar Dzelzs Imperatoru priekšgalā no kādas citas dimensijas, no citas pasaules nav tik būstisks, lai Džeikobs aktīvi iesaistītos pretošanās kustībā. Vēl jo vairāk, jo šķiet, ka iebrucēji agrāk vai vēlāk gūs uzvaru, bet viss mainās, kad Džeiku notver Režīma likumsargi un viņu izpestī pretošānās kustība.

Līdz šim Džeikobam savā gana veiksmīgajā kontrabandista karjerā ir nācies domāt pārsvarā par sevi, un sākums pretošanās kustības rindās ir visai līdzīgs, bet sērijas gaitā no grāmatas uz grāmatu. To savā ziņā panākt palīdz arī negaidīta un pat ļoti vajadzīga draudzība kā vienam, tā otram ar puiku/jaunieti sauktu par Whistler. Kaut arī Vistlera pienākumos būtu atpazīt iebrucējus ‘’dēmonus’’, tad tā vien šķiet, ka nejauši viņam sanāk būt par whistle blower pret paša kolēģiem. Šī un vēl cita iemesla dēļ puisim nepieciešama kāda autoritātes figūra, kurš varētu būt arī par tuvāku draugu. Jo lai arī Vistlera māte pretošānās kustībā ieņem svarīgu pozīciju un Vistleram ir gana daudz iespēju sastapt pašu pretošanās kustības līder ģenerāli Rommond, tad tomēr rangs un viss pārējais ir par šķērsli kam vairāk.

Pirmā sērijas puse pavisam noteikti ir kā individuāli piedzīvojumi ar tiem pašiem tēliem. Hopebraker (kaut kas uz tanka pusi), Lifemaker (zemūdene) un Skyshaker (dirižablis) izvadā galvenos varoņus un lasītāju pa visām iespējamām vietām uz zemes, zem ūdens un gaisā. Katrā no ‘’lokācijām’’ tiek sastapts kāds Režīma/Impērijas spēku pārstāvis, kuru sīvā,bet uzvarošā cīniņā sanāk pieveikt. Pat rodas jautājums, cik nopietna ir šī pretošanās kustība, vai arī, cik daudz tiek atstāts lasītāja ziņā, lai piedēvētu viņiem pa kādam nopelnam aizkulisēs

Par cik, pirms šīs sērijas biju lasījis/klausījies The Coilhunter Chronicles sēriju (izdota vēlāk) no šīs pašas pasaules, tad prātā fonā bija jautājums, kura no sērijām darbības laika ziņā būs kā pirmā, uz ko pārliecinošu un nepārprotamu atbildi sniedz The Great Iron War sērija. Interesanti, ka noslēgums tāds, ka nebūtu pārsteigums, ja vēlāk sekotu Džeikoba un Vistlera piedzīvojumiem veltīta sērija.

Otrs jautājums, kas vairāk dotu gandarījuma, apmierinājuma sajūtu man, kā jau pieminētās otras sērijas un tās galvenā varoņa Noksa fanam, ja viņš parādītu sevi arī šeit, kas arī notiek. Pieļauju, ka noslēpumainais un no citu tēlu leģendām un mītiem apvītais tēls izraisījis gana labu atsaucību, vai izraisījis ziņkārību pašam autoram, lai vēlāk veltītu viņam individuāli veltītus piedzīvojumus.

Autors, no kura līdz šim lasītais ir pat ļoti labi paticis, lai iedrošinātu laika gaitā pieķerties klāt citām viņa sērijām.

Cassandra Clare – City of Lost Souls (The Mortal Instruments #5)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Walker Books

Manas pārdomas

City of Lost Souls iepazīstina tās lasītāju ar plašāku The Mortal Instruments un dēmonu mednieku pasauli. Kaut arī galu galā rezultāts lielā ļaundara (Sebastiana) apturēšanā vismaz šīs grāmatas ietvaros nāk no cita avota, kā arī iegansts, lai apmeklētu šīs jaunās lokācijas ir gana vienkāršots.

Iron Sisters – līdzīga sekta kā Silent Brothers vien ar atšķirību, ka viņas izgatavo ieročus kā stele nazi, kurus dēmonu mednieki izmanto katru reizi dodoties cīņā pret ļaunajiem spēkiem.

Praetor Lupus –vilkaču pārvaldīta organizācija, kura uzrauga tikko par monstriem kā vilkači un vampīri u.c. pārvērstos. Viņu iesaiste uz brīdi sižetā saistīta ar epizodi, kurā Džeiss un Sebastians, apciemojot vilkača Lūka mājokli, ar kuru Klarisas māte plāno precēties, pamodina visus mājas iemītniekus, ne tikai Klarisu, kura ir Džeisa lielā romantiskā interese, kas rezultējas ar Lūka nopietnu savainošanu ar dēmoniskas izcelsmes ieroci, no kura ievainojuma potenciāli letālām sekām var glābt zināšanas, kuras gadsimtu gaitā glabājas vien pie šīs Praetor Lupus organizācijas. Protams, visam ir sava cena, arīdzan pretimnākšanai un palīdzībai no viņu puses.

Citādi City of Lost Souls turpina ierasto sižeta gaitu, kā jau iepriekšējās sērijas grāmatas, kad pārliecinoši lielāko lapaspušu skaitu aizņem dažādu attiecību dramatiskās gaitas augšup un lejup, kamēr ar ļaundari saistītais sižets tiek paralēli sekundāri virpināts uz priekšu.

Pārdomās par iepriekšējo City of Fallen Angels pieminēju trīs pārus un viņu attiecības un lielos vilcienos tas pats tiek turpināts arī šajā, vien ar āķi, ka nu Džeiss ir jāglābj no Sebastiana ļaunā spēka ietekmes. Tad šoreiz pieminēšu citu pāri sērijas homoseksuālās attiecības starp dēmonu mednieku  Alec un Ņujorkas burvi/warlock Magnus Bane. Līdz šim lielais jautājums bija ‘’no skapja’’ iznākšana galvenokārt paša vecākiem un visādi citādi publiska attiecību atzīšana, bet, iesākoties jau sērijas ceturtajā grāmatā, kas tiek turpināts šajā, jautājums par Aleka un Magnusa attiecību nākotni ar fokusu uz to, ka kamēr Aleks noveco Magnuss ir nemirstīgs, ja vien neatgadās kaut kas momentā letāls. Pa vidu vēl jūtu virpuļi no Aleka puses par Magnusa pagātnes attiecībām, lai nebūtu garlaicīgi.

Nebūtu slikti, ja autore sērijas noslēguma grāmatā kodolīgi un neizplūstot spētu savilkt kopā visus sižetus un neatrisinājos jautājumus, bet, ņemot vērā, ka City of Heavenly Fire ir visgarākā no visām, tad lielas cerības uz to neloloju, kaut arī citādi diezgan sakarīga YA sērija.

Karen Rose – Scream For Me (Romantic Suspense #8, Daniel Vartanian #2)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

GBI specaģents Daniels Vartanians ir spiests atgriezties dzimtajā pilsētā. Spiests, jo kāds samaitātais ir izdomājis sākt atdarināt 13 gadus slepkavības, kuru upuru fotogrāfijas reiz atradušās pie cita sērijveida slepkavas – Daniela brāļa Saimona, kura gals pienāca iepriekšējā Die For Me grāmatā.

Danielam jāstājas pretim arīdzan savai iekšējai sirdsapziņai, ka varbūt būtu varējis novērst šībrīža trakumus, ja vien pirms 11 gadiem, kad nejauši atradis fotogrāfijas būtu kādam par to ziņojis, bet, par cik, brālis īsi pēc tam itkā mira autoavārijā, vairs nebija vajadzības, lai lieki aptraipītu ģimenes vārdu.

Sream for Me Daniela romantiskā interese Alex Fallon stāstā iesaistās, jo bezvēsts pazudusi pamāsa Bailey, ko jo satraucošāku padara fakts, ka bez aprūpes atstājusi četrgadīgu meitu, bet vien piecus gadus kā spējusi attūrēties un dzīvot skaidrā no narkotiku lietošanas. Mazpilsētā kurā viens par otru reizēm zina vairāk nekā pats par sevi, Beilijas kādreizējā atkarība nav nekāds noslēpums, un Aleksai jāsaskaras ar apsmejošu attieksmi pat no daža laba policista un mediķa. Vienīgi Daniels, varbūt jo vairs tur nedzīvo, izrāda pretimnākošu attieksmi un vēlmi patiesi palīdzēt. Traģēdija, kas abus savedīs kopā, un izvērtīsies patiesi laimīgā notikumā, pat ja iemesls tāds tam ne tuvu nav.

Līdzīgi, kā Die For Me, tad arī par triloģijas turpinājumu var izteikt uzslavas romantikas un kriminālizmeklēšanas sabalansētības ziņā, pat ja personīgi gultas prieku ainas varētu būt bijušas mazāk un īsākas. Viens izteiktāks mīnuss un kritika gan jāsaka par spriedzes, azarta un/vai intrigas trūkumu grāmatu atrisinājuma kulmināciju brīžos kā šajā, tā iepriekšējā grāmatā. Lai arī nevarētu teikt, ka kaut kas būtu sasteigts, jo pēkšņi autore izdomājusi, ka viss, tad tomēr gandarījuma sajūta, ļaundara notveršanā vai citā iznākumā tomēr netiek sasniegts.

Papildus mazu izbrīnu raisīja Aleksas aktīva iesaiste kriminālizmeklēšanā, potenciālu liecinieku iztaujāšanā kā civilajai. Ja vēl Die For Me ietvaros Sofija bija pirms tam piesaistīta kā eksperte, tad par Aleksu to nevarētu teikt. Protams, romāna nolūkos uz to varētu pievērt acis, bet tomēr.