Autors: poseidons99

poseidons99https://poseidons99.wordpress.comarnis_krists_veveris@inbox.lv
poseidons99's avatar

Terry Brooks – The Elfstones of Shannara (The Original Shannara Trilogy #2)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Ir pagājuši 50 gadi kopš Šejs Ohmsford un Fliks kopīgiem spēkiem ar druīdu burvi Allanon izglāba dienvidu zemes no Warlock lorda karaspēka. Tagad nelaimē nokļuvuši elfi rietumos, jo sens, maģisks Ellcrys dižkoks, kurā ieslodzīti mīt spēcīgi dēmoni, bet visu ļaunākais murgs sāk pārtapt par realitāti, kad dižkokam sāk kalt lapas. Kas tikai nozīmē, ka tas ir vien laika jautājums, līdz dižkoks pilnībā zaudēs spēku un ieslodzītie dēmoni tiks brīvībā.

Cerība, ka labo ir iespējams saglabāt, netiek pilnībā pazaudētā un par vēstnesi, lai mudinātu labos tēlus, kuru likteņos iekritis šis varoņdarbs, uz rīcību atkal ir burvis Allanons, kurš pēc ārējā izskata nebūt nešķiet novecojis. Pirmā vizīte ir pie Šeja mazdēla, jauna puiša Vila, kurš cer kļūt par ārstu/dziedētāju un vispār ir vairāk nosvērtas dabas, miermīlīgs un labas sirds, nevis tendēts uz bīstamiem piedzīvojumiem kā vectēvs Šejs. Bet ko padarīsi, ja liktenis sauc un tevī rit gana daudz elfa senču asins, lai Allanona īpašumā esošie Elfstones varētu tikt pielietoti.

Otra vizīte ir pie nelaimē kritušajiem elfiem, kuriem ne tikai jāpiedzīvo dižkoka pamazāma nokalšana, bet arī traģisks fakts, ka atmodušies dēmoni jau tagad pulcē armijas, lai postītu, un daži to aģenti kā dēmons vārdā Reaper bez želastības ar nolūku nogalina Elkrisa dižkoka Izvēlētos, kuriem uzdots atmodināt dižkoka sēklu, lai varētu dzimt jauns koks un ieslodzītie dēmoni nekur tālu neaizbēgtu. Viena no Izvēlētajiem, Amberle Elessedil, pamanās nenonākt Reaper redzeslokā, kam galvenokārt par iemeslu Emberlijas nevēlēšanās uzņemties viņai piešķirto nastu, bet liktenis paliek liktenis un nekur no tā neizsprukt.

Vilam un Emberlija ne bez Allanona palīdzības jāpārvar gan iekšējie psiholoģiskas dabas pašu uzliktie šķēršļi, lai varētu glābt gan elfus, gan visus pārējos no dēmonu ordām, gan ārējie galvenokārt jau dēmona Pļāvēja veidolā, kura nolūks ir apturēt viņus no iecerētā īstenošanas. Jāsaka gan, ka slikto tēlu nosaukšanā autors izvēlas vārdus, lai bez šaubu ēnas varētu noprast ne tik, kurš ir ļaunais, bet arīdzan vizuālajā departamentā Pļāvējs ar izkapti tā pa tiešo visu pasaka lasītājam.

Aizdomīga kļūst Allanona rīcība The Elfstones of Shannara laikā. Jau otro reizi divu grāmatu laikā, viņam kaut kā izdodas pazaudēt galvenos varoņus un tieši tad viņi, šoreiz Vils un Emberlija, iekļūst dzīvībai bīstamās situācijās. Ja vēl iepriekšējā grāmatā neko uz to pusi varētu nenojaust, bet, kad kaut kas līdzīgs notiek atkārtoti, ir vērts atskatīties uz notikušo citām acīm. Kā Šejam un Flikam, tā arīdzan Vilam un Emberlijai druīdu burvja nozušana un paļaušanās vien uz saviem spēkiem liek atmosties iekšēji paslēptiem talantiem un atmodināt varoņa tēlu, gluži kā jaunajai dižkoka sēklai.

Mira Grant – Parasite (Parasitology #1)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Ne tik tālā nākotnē, 2027.gadā SymboGen kompānija un tās zinātnieki radījuši unkālu ģenētiski modificētu lenteni, kuru uzņemot ķermeni ar nieka vienas tabletes palīdzību ir iespējams atbrīvoties no (teju) visām iespējamām slimībām. Ja esi ar kādu hronisku saslimšanu vai citu nopietnu kaiti, vairs nav jāuztraucas par regulāru medikamentu uzņemšanu vai to izmaksām. Vairs nav bažu, ka kaut kad nākonte varētu pienākt diena, kad cilvēka ķermenis uz antibiotikām vairs nereaģē. Kas gan varētu būt labāks par šo!

Sally Mithcell ir viena no pirmajām, kurai tikai SymboGen parazītiskais brīnumtārps, bet ne gluži brīvprātīgā kārtā. Pirms sešiem gadiem Sallijai bija tā nelaime iekļūt smagā avārijā un tad komā, tuvinieki pat bija gatavi atvienot dzīvības uztorošās iekārtas, bet pēdējā mirklī Sallijai izdevās atmosties. Diemžēl tuviniekus sagaida nepatīkams pārsteigums, jo Sallijai nākas tikpat kā visu, ieskaitot lasīšanu, rakstīšanu, tuvinieku vārdus u.c., iemācītos no jauna. Turklāt neatminas pilnībā neko, kas būtu noticis pirms avārijas.

Ja kaut kas šķiet pārāk labs, lai būtu patiesība, tad visai iespējams, ka realitāte ir atšķirīga un patiesība ir krietni nepatīkamāka. Aizdomas par to attiecībā uz SymboGen sāk rasties, kad Sallija un viņas draugs Nathan, parazitologs valsts slimnīcā, pirmo reizi lielveikalā un vēlāk jau citur un vairāk novēro šķietami nekaitīgus mēnessērdzīgos gaišā dienas laikā un tā pēkšņi. Vienā brīdi vēl ierastā persona, pēc mirkļa uz ārējiem stimulatoriem varis nereaģē. Apzinoties, ka šāda blakne varētu ne tikai radīt paniku populācijā, bet galvenokārt SymboGen akciju vērtību krišanos, kompānija dara visu iespējamo un iedomājamo, lai pēc iespējas ilgāk apspiestu plašu šāda rakstura ziņu izplatīšanos. It īpaši, kad mēnessērdzīgie kļūst agresīvi un pat nogalina.

Interesants un izteikti atšķirīgs skatījums uz apokalipses pirmsākumiem, kad vēl iespējams visu nokontrolēt un iegrožot, bet vienas korporācijas kāre uz peļņu varētu to izjaukt. Gandrīz vai varētu teikt, ka Parasite būtu arīdzan atšķirīgs skatījums uz zombiju apokalipsi, bet vien gandrīz, jo šajā Parasitology sērijas pirmajā grāmatā, bet nojaušami vairāk tās turpinājumos, parazīti ne tikai pārņem vienkārši kontroli pār saimniekķermeņa organismu, bet ir spējīgi paši veikt racionālu domāšanu, attīstīt runas spējas un visu pārējo cilvēkam iespējamo. Tā teikt, ir dzimusi jauns humanoīds organisms. Var kārtīgi pašausmināties, bet galvenais tā ilgi neiedziļināties Parasite vāka dizainā, pirms pašam vajadzīga kāda zāle vai uztura bagātinājās tabletes vai kapsulas formā.

Linwood Barclay – Never Look Away

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Orion Books

Manas pārdomas

David Harwood ir ļoti labs žurnālists kādreiz izcilā ASV mazpilsētas Promise Falls laikrakstā Standard un nu Deivids beidzot ir tuvu, lai varētu nakt klajā ar ziņu/rakstu par privāto cietumu firmu Star Spangled Corrections un, kā tās vadītājs Elmont Sebastian parastu kukuļu, slēptu dāvanu un visvisādos citos veidos ‘’ieeļļojis’’ vieglāku ceļu, lai pilsētas deputāti atbalstītu viņa uzņēmuma filiāles izveidošanu.

Tas, protams, neliedz pa kādai reizei doties izklaidēties. It īpaši, ja tev ir 4gadīgs dēls Ethan un sieva pēdējās pāris nedēļās šķietami ne no kā sāk izteikt depresīvas un pat uz pašnāvību vērstas domas. Diemžēl cerētie prieki atrakciju parkā izvēršas ļaunākajā murgā, kādu Deivids varētu iedomāties. Vispirms novēršot skatu vien uz mirkli pazūd Ītans, bet vien pāris minūtes vēlāk, kad dēls atrasts, nekur vairs nav atrodama sieva Jan. Lielu neizpratni rada fakti, kas turpinās vien krāties, kas tiešā veidā rada konfliktu ar Deivida notikumu versiju, un vien vēlāk Deividam ar cita palīdzību pieleks, ko Džena cenšas panākt. Bet, lai līdz tam vēl tiktu, autors meistarīgi piedāvā nevienu vien interesantu vainīgā piedāvājumu ar privātā cietuma vadītāju Elmontu priekšgalā.

Neviens cits izņemot Deividu nav sievu redzējis kopš iepriekšējās dienas pirms pazušanas, kad viņš Dženu paņēma līdzi sievu izbraucienā uz nomaļu lokāciju blakus mežiem, lai tiktos ar slepenu konktaktu saistībā ar topošo rakstu. Neviens cits izņemot Deividu nav pamanījis, ka Dženai varētu būt bijušas depresīva rakstura domas, kur nu vēl iespējams pašnāvības risks. Jo vairāk policijas detektīvs Barry Duckworth uzzina, jo pievilcīgāks sievas slepkava Deivids izskatās, kurš izgudrojis kaut kādu tur muļķīgu stāstiņu, kas neiztur pat minimālu kritiku.

Ne viss ir tā kā tas izskatās, pat ja ar personu laulībā nodzīvoti jau aptuveni seši gadi, no kuriem četri vēl ar dēla klātbūtni ģimenē. Ne mirkli nevar novērst skatienu, lai kaut kas neizmainītos un ierastā ikdiena nebūtu apgriesta kājām gaisā. Nedaudz izdomāta trillera cienīgi, kā jau allaž, it īpaši uz beigām teatrālisms un Holivudisms stāsta maizes rikas uzlikts dubultā, bet citādi pat ļoti iesakāms romāns.

Terry Brooks – The Sword of Shannara (The Original Shannara Trilogy #1)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Shea Ohsmford pēc būtības ir bārenis un fantāzijas žanrā un arīdzan Shannara lielajā pasaulē tas tikai nozīmē, ka puisim ir lemts paveikt lielas lietas. Bet Šejam mazam vēl esot paveicās tikiet adoptētam un iegūstot jaunu ģimeni un draugu, kuru var saukt par brāli Flick. Abi ne gluži idilliski, bet ne ar patstāvīgām milzu raizēm pavada dienas necilā, mierīgā Shady Vale ielejā, ko tā teikt izjauc druīdu burvja un vēsturnieka Allanon (*khm* pavisam noteikti prātāk nenāk Gendalfs) negaidīta uzrašanās, kurš ne tikai brīdina par bīstama naidnieka nenovēršamu iebrukumu no ziemeļu zemēm, bet ir vēstnesis pareģojumam un atklājumam, ka Šejs ir karaliskās dzimtas pēdējais mantinieks, uz kuru liktas visas cerības, lai viņš varētu būt tas vienīgais, kuram spēkos būtu sakaut ļauno Warlock lordu un viņa Skull Kingdom. Vārdi un nosaukumi, lai nevienam nebūtu šaubu, kurš skaitās sliktais tēls.

No punkta A – miermīlīga ciematiņa, līdz kulminācijas punktam, Šejam un Flikam nākas pieredzēt ne vienu vien momentu, kad sirds teju kāpj pa muti laukā, kad tā vien šķiet, ka pēdējā stundiņa klāt. Vēl jo vairāk izdzīvošanas instinkts tiek pārbaudīts, kad brāļiem sanāk nošķirties no druīdu burvja un kulties uz priekšu pretim burvju artefaktam pašu spēkiem, un vēl jo vairāk, kad apstākļu spiesti uz laiku šķiras arīdzan Šeja un Flika ceļi.

Lai nu kādu rūpju, uzzinot, ka ir pēdējais diženā elfu karaļa Jerle Shannara mantinieks, Šejam par kompanjoniem piedzīvojumā pēc zobena pievienojas vairāki interesanti tēli, lai nebūtu jāgarlaikojas tikai ar jau zināmo Fliku. Vispirms mazas karalistes princis un Ohmsford ģimenes draugs Menion Leah, vēl no ievērojamākajiem kompanjoniem atzīmējams zaglis Panamon Creel ar neparastu personību salīdzinoši ar citiem, kuri kopā pavisam noteikti izveido interesantu Zobena  brālību (*wink, wink* gredzena brālība).

Paralēli saspīlējumam, ko rada Warlock lorda iebrukums dienvidu zemēs, Callahorn karalistē sākas cīņa par varu, konflikts starp diviem brāļiem Palance un Balinor Buckhannah. Kamēr Palance prātu saindē korumpēts tiešais padomnieks, kurš ieņēma troni pēc tēva neparastas un atskatoties aizdomīgas nāves, lai arī skatās jaunāks, tikmēr Balinoram (labajam tēlam) jāpārvār Warlock lorda spiega Stenmin radītie šķēršļi, lai varētu likt lietā Callahorn karalistes spēkus un armiju cīņā ar Galvaskausu karalisti.

Kā jau klasiskā tipa fantāzijā The Sword of Shannara autors Terry Brooks nespēj izbēgt no žanra dižgara Tolkīna un viņa Gredzenu Pavēlnieka ietekmes, kā arī varoņu piedzīvojumi lielā mērā veic gana paredzamu ceļu līdz šīs grāmatas beigām. Nepārsteidz ne labo, ne slikto varoņu vispārējais attēlojums, bet vismaz gana aizraujošs izklāsts, lai piešķirtu sērijai un stāstam savu unikalitāti.

Deon Meyer – Dead Before Dying (Mat Joubert #1, Benny Griessel #0.5)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Hodder & Stoughton

Manas pārdomas

Reizēm detektīvam Marcus Andreas Tobias jeb vienkārši Mat dzīve vairs nešķiet tā vērtā, ik pa brīdim pēdējos divos gados nākas sevi pieķert, kam par iemeslu ir sievas (arī policiste) slepkavība darba pienākumus pildot. It īpaši grūti notikušo Matam sev piedot, jo tīrākās sakrītības rezultātā un nesaskaņojot ar priekšniecību noklausījās personu, kura atbildīga par slepkavību.

Tā nu divi gadi Matam pagājuši kā pa miglu, darba produktīvitātei un atrisināto lietu skaitam pamanāmi krītoties. Acīmredzami Matam nepieciešams kāds ārējs grūdiens motivācijas uzlabošanai un par tādu kalpo nodaļas priekšniecības nomaiņa Bart de Wit personā, kurš pilns ar jaunām un citur nepārbaudītām idejām, iespējams pateicoties pazīšanām, ir gatavs tās likt lietā jaunajā darba vietā. Lai arī pirmā reakcija uz ko tādu ir noraidoša, tad Mats kā viens no retajiem tās tomēr liek lietā, apzinoties cik zemu tomēr nolaidies.

Lielāku interesi Deon Meyer izdevās radīt par pašu Matu, viņam apmeklējot psihologu, runājot par pagātni, nekā par un ap aktuālo sērijveida slepkavību izmeklēšanu. Ja vēl Mats turpinātu būt drūms skandināvu stila detektīvs, tad varbūt varētu teikt citādāk, bet viņa tēla spēks un attīstība uz pozitīvo pusi ar paša gribasspēku noteikti ir kaut kas tāds uz ko varētu uzbūvēt tālāku sēriju. Žēl, ka ir vien vēl tikai divas grāmatas ar viņu kā centrālo tēlu, bet papētot autora sērijas šķiet, ka tās mijas un detektīvs, kurš šajā ir vien fona tēls, citā ir galvenais.

Ir sajūta, ka upuri krīt kā mušas un policijai nav tikpat kā neviena kārtīga paveidiena, kam pieķerties un sasaistīt kopā izvēlētos upurus. Kam prasi neviena upura radi, draugi vai paziņas nepazīst citu un nemāk pateikt, kāpēc slepkava izvēlējies viņu tuvinieku. Vien slepkavas izvēlētais ierocis simtgadīga Mauser pistole no koloniālajiem laikiem ir kaut kas neierasts un unikāls, lai dotu pirmo cerību, ka jaunās priekšniecības labad agrāk nekā vēlāk vainīgais tiks noķerts.

Grāmatas aizmugures apraksts drusku pārcenšas un samānīja vismaz mani, liekot nodomāt, ka mīsies detektīva Mata un slepkavas nodaļas, kas izvērtīsies nenovēršamā sadursmē, bet pat piemirstot to, jo aprakstu jau saraksta kāds cits, tad var just, ka autors Deon Meyer vēl ir karjeras sākumā. Izjūtu, ko apstiprina uz grāmatas aizmugures vāka citāts/blurb, ka Dead Before Dying ir autora debijas romāns (1996.g.).

Varbūt vēlāk lasot autoru atklāsies, ka tas piederas pie autora stila, ceru ieraudzīt mazāk vienkāršus nepaplašinātus vai vispār vienu, divu vārdu teikumus,Otrs, ko ceru, ka tā ir vienkārši pārpublicēšanas un šī 2012.gada metiens, bet pieļauto gramatikas kļūdu skaits bija pamanāms un gandrīz vilka uz kaitinošo pusi. It kā sīkumi, kur pie ‘’He’’ piemirsies r burts vai pie ‘’The’’ y burts, bet, ja nākas pārlasīt teikumu, jo kaut kas neiet kopā, kas izrauj no stāsta, tad priecīgs neesmu.

Nick Petrie – Light It Up (Peter Ash #3)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Head of Zeus

Manas pārdomas

Tam vajadzēju būt vienkāršam darbiņam, pieskatīt dažas paciņas (nauda) un pārvadāt tās no punkta A uz punktu B. Pat zinot, ka pirms nedēļas līdzīga pārvadājuma laikā ar tā paša klienta paciņām bez vēsts pazuda aizsardzības Heavy Metal Protection firmas līdzdibinātājas vīrs un vien pirms trim mēnešiem nolīgt, bet augsti novērtēts kolēģis, ne Pīters Ašs, ne kāds cits būtu varējis iedomāties, ka notikumi izvērtīsies tik trillerim cienīgi.

Pītera šībrīža galvenais mērķis ir pārvarēt PTSD pēckara Irākas un Afganistānas tūru radīto klaustrofobiju, kas neļauj iekštelpās normāli pavadīt pat pusstundu. Apzināti meklē palīdzību un maziem soļiem veic dotos padomos, lai vērstu problēmu par labu. Tomēr galvenais motivators nav tik paša veselība vai vēlme atgriezties kaut cik normālākos dzīves apstākļos,bet gan Burning Birght ietvaros satiktā Džūna un vēlme ar viņu uzsākt kaut ko nebūt nopietnāku, lai mūžīgi nevajadzētu gulēt zem klajas debess. Bet kā gan atteiksi brīvprātīgajos darbos satiktam citam kara veterānam Henrijam (70+gadi), Heavy Metal Protection līdzdibinātājas meitai, kad vēl nekas neliecina par kaut ko nopietnāku.

Uzbrukums ir ātrs un profesionāls, bet kā jau paredzams šāda tipa sērijā, un kur nu vēl ja ir vēl turpinājumi, tad uzbrucēji pieļauj vissmagāko kļūdu, kāda būtu iespējama un no visiem Heavy Metal Protection darbiniekiem dzīvajos atstāj tieši Pīteru, kurš teorētiski pēc paskaidrojumiem policijai varētu doties prom pie pirms tam iecerētā galamērķa un neiesaistīties cita problēmās. Bet tāda nav Pītera daba, vēl jo vairāk, ja nogalināti ir citi kara veterāni un var pat teikt draugi, lai cik maz laika kopā būtu pavadīts.

Ja pēc Burning Bright Pīters atsakās valsts piedāvājuma kļūt par aģentu slepenā, ārpus oficiālo ierakstu esošā organizācijā, tad viņa iesaiste privātā aizsardzības firmā, kura uzreiz piedzīvo asāka tipa piedzīvojumus, gana loģiskas sižeta meklējumu turpinājums. Nekur tālu vajadzīgā brīdi neizpaliek Pītera iegūtais draugs un palīgs Luiss ar kriminālās pasaules pieredzi un pēc sērijas pirmās grāmatas arīdzan tā teikt naudas maks. Ja Burning Bright laikā lasītāji varēja iepazīt Džūnu un viņas pagātni, par cik sižets kā tāds grozījās ap un par viņu, tad tā vien rodas sajūta, ka ja ne uzreiz nākošajā grāmatā, tad vispār sērijā kā tādā prasītos kāds piedzīvojums, kurā atklājas kas vairāk par pagaidām visai noslēpumaino Luisu.

Light It Up kulminācija ir asa sižeta cīņas ainu pilna un tikpat aizraujoša, kā līdz šim Peter Ash sērijā. Vienīgais pie kā gribētos tā vairāk piekasīties, ir neatrisinātais jautājums par uzbrukumu, zādzību finansētāju miljardieri, kurš izmanto privātos algotņus, lai apzinātu nosistu vērtību firmām, kuras pa lēto nopirkt un pēc tam pārdod ar milzu peļņu. Vai viņš paturēs naidu uz Pīteru par izjaukto darījumu, par līdz tam brīdim uzticamo kareivju nogalināšanu un radīs kādu konfliktsituāciju sērijas turpinājumā? Vai vienkārši norakstīs notikušo pie zaudējumiem?

Russell Blake – The Day After Never – #1-4

Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Manas pārdomas

Ir pagājuši pieci gadi kopš pasauli pāršalca nāvējošāka pandēmija, kādu tā piedzīvojusi. Jaunā slimība ir bijusi tik lipīga un nāvējoša, ka īsā laikā tā sagrāvusi līdz tam eskistējošo pasaules kārtību, kādu to zinājām līdz tam. Ja esi starp laimīgajiem, kuri vēl joprojām ir dzīvajos, tad visai liela iespējamība, ka dzīvo zem kādas bandas psihopātiskā līdera dzelzs dūres, kurā pat par šķietami niecīgu pārkāpumu vai ne tādu skatienu vari tikt nogalināts.

Sērijas galvenais varonis izbijis Teksasas reindžers Lucas Shaw gan nedzīvo patstāvīgās bailēs, bet īpatnējā kārtā pamanījies arī netikt savervētam kādā bandā, no kurām vislielākā ietekme viņa apkārtnē ir The Crew un ar kura arīdzan kalpos par galveno ļaundari The Day After Never sērijā. Lūkass mierīgi bauda dzīvi, kāda nu tā ir, kad vienā jaukā dienā atrod pusnemaņā esošu jaunu lēdiju, pāris apgalinātus kompanjonus un padzen pāris ‘’maitu lijas’’, kuras acīmredzami vainīgas pie nodarītā. Kā jau būdams Teksasas reindžers, pat pasaulē, kurā īsti Teksasa vai ASV vairs neeksistē, tad Lūkass nevar tā vienkārši skaistu dāmu tā atstāt nelaimē, vēl jo vairāk, kad pamostas pēc smaga iekaisuma, lai uzzinātu, ka viņas, Sierra, aprūpē ir maza meitenīte vārdā Eve.

Ieva, kura no jaunās slimības ir imūna, savā veidā ir iekāres un apsēstības objekts The Crew bandai, kuras līderis Magnuss par visām varēm vēlas, lai viņa kontrolē esošie zinātnieki pirmie izstrādātu efektīvu vakcinu, kuru apmaiņā pret izdevīgiem darījumiem un citiem labumiem izplatīt, bet ne izdāļāt tā vienkārši aiz labas sirds. Tā nu četru grāmatu garumā izvēršas garum gara cīņā, lai tā teikt savā kontrolē iegūtu Ievu, bet Lūkass aiz cēlas sirds tiek ierauts pret The Crew un citu tai līdzīgu bandu pretošanās kustībā.

Varētu padomāt, ka tikai viena persona, lasītāju labad vien maza, sevi aizsargāt nespējoša meitene, būtu imūna pret slimību, no kuras mirstības procents ir virs 50. Pat nevienā brīdī netiek pieminēta kāda alternatīva persona vai tās meklējumi. Saprotams, ka autors Russell Blake savā distopijas pasaulē piedāvā ļaundarus, kuriem nav nemazāko problēmu nogalināt ne svešinieku, ne kādu, kas ilgstoši zem viņa strādājis. Viena dzīvība vai pat daži simti nav nekas, ja vien tā nav viņa, bet līķu skaits, kas krīt te pa labi, te kreisi ir tik liels (protams, pārsvarā anonīmas statistikas tēli), ka rodas jautājums par pēc vīrusa postažas eksistējošu populācijas skaitu, kura joprojām pakļauta potenciālai saslimšanai. Tā vien šķiet, ka ilgtermiņa domāšana The Crew ļaunum ļaunajiem līderiem nav galvenais pārvaldes princips.

Diemžēl Sierra tēls biežāk kalpo, lai radītu jaunas problēmsituācijas Lūkasam, metoties briesmās, jo redz viņai kaut kas nepieciešams, nepadomājot par sekām ne personīgi, ne par citiem, un ātri vien attopas situācijā, no kuras atkal vajadzīga glābšana. Ne gluži vienmēr bezpalīdzīgas damsel in distress tipa tēls, bet noteikti tāda, kuru autors izmanto, lai iesviestu galveno tēlu acīmredzami bīstamā, konfrontējošā situācijā ar sliktajiem tēliem.

Kā jau izdomātā romānā, kas šoreiz ir ietilpināms postapokalipses kategorijā, vēl jo vairāk pēc postošas pandēmijas (#1 grāmata publicēta 2016.g), nākas pieregulēt skepses līmeni. Galvenais ieņemt piedāvātos spēles noteikumus.

John Katzenbach – What Comes Next

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Head of Zeus

Manas pārdomas

Lai arī profesors Adrians Tomass ir vien savas dzīves septītajā desmitgadē, viņa dzīve strauji tuvojas tās noslēgumam. Galvenokārt, jo nesen diagnosticēts ar straujas attīstības tipa demenci, kas mazāk nekā gada laikā atņems viņam jebkāda veida patstāvīgas dzīves iespējas. Kaut arī Adrians līdz šim nav varējis sūdzēties par finansiālajiem apstākļiem, tomēr dzīve nav bijusi tā labvēlīgākā, zaudējot brāli pašnāvības dēļ, kurš pēc kara tūrēm nespēja iedzīvoties civilajos apstākļos, zaudējot dēlu, kara žurnālistu, pildot savus pienākumus, un visbeidzot sievu arīdzan pašnāvībā, kura nespēja dzīvot bez dēla. Tā vien šķiet, ka nu pienākusi Adriana kārta, bet visu izmaina 16 gadīgās Dženiferas nolaupīšana, kurai par liecinieku pavisam nejauši kļūst Adrians un kuras atrašanu viņš nespēj tā vienkārši atstāt policijas vai kāda cita rokās.

What Comes Next sadalīta savstarpēji mainošās četrās perspektīvās – Adriana Tomasa, nolaupītās Dženiferas,detektīve Terri Collins un ļaundaru pāris Maikls un Linda. Ne pie vienas no perspektīvām netiek pavadīts vienā reizē netiek pavadīts ne par daudz, ne par maz laika, nodrošinot intrigu un ieinteresētību visās notikumu gaitās un perspektīvās.

Ja pirms tev Dženiferai šķita, ka dzīve nevarētu būt vēl sliktāka, lai jau trešo reizi mēģinātu aizbēgt no mājām un cerētu izrauties no garlaicīgās mazpilsētas, netīkamās skolas un vēl nepatīkamākiem skolasbiedriem, tad Maikls un Linda paver viņai skatu uz ļaunākajiem murgiem un samaitāto pasauli, par kuru labāk neuzzināt.

Maiklam un Lindai Dženifera nebūt nav pirmais nolaupīšanas un plānoti vēlāk slepkavības upuris, bet pavisam noteikti pati jaunākā un iemesls šādai rīcībai nav vien prasts riska un adrenalīna azarts. Aiz tā slēpjas liela nauda, kuru abi cer nopelnīt tumšā/melnā interneta dzīlēs pārraidot sagūstītās Dženiferas video straumi un dažādās mocības, kuru tai pakļauj. Diemžēl viscaur pasaulē netrūkst cilvēku, kuru būtu gatavi maksāt gana augstu stundas likmi, lai pieslēgtos video tiešraidei.

Detektīvei Terijai Kolinsai šāda tipa noziegums ir pirmais viņas karjerā. Nenoliedzami vienmuļajā mazpilsētā un tās apkaimē nekas tāds Terijas un viņas kolēģu atmiņā nav noticis. Vien nākas turēties pie proceduālās kārtībās protokoliem pazudušas personas gadījumā, bet tieši tāpēc Adrians nespēj tā vienkārši par jaunieti aizmirst.

Adrianam Tomasam visas grāmatas gaitā jācīnās ar laiku gan, lai paspētu laicīgi atrast nolaupīto Dženiferu pirms Maiklam un Lindai viņa apnikusi un/vai kļuvusi par pārlieki lielu noņemšanos, gan ar savu strauji degradējušos mentālo stāvokli. Šajos centienos dīvainā kārtā diezgan liela palīdzība Adrianam nāk no zaudēto trīs tuvo radu halucinācijām un dialogiem ar tiem, kas acīmredzami padara Adriana par neuzticamu tēlu, bet vienlaicīgi arīdzan par pašu būtiskāko Dženiferas izglābšanā.

Kevin J. Anderson – The Ashes of Worlds (The Saga of Seven Suns #7)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Hanzas impērija un jaunizveidotā karaļa Pītera un karalienes Estaras Federācija, Klikiss roboti un no aizmirstības iznākusī Kliss rase un Ildiranas impērija atkal ar jaunu iekšpolitisko viļņošanos. Visas valstis, visi spēlētāji savstarpējos karos, kur šķiet sabiedrotie tikpat ātri var kļūt par iznīcības cienīgiem ienaidniekiem.

Hanzas impērijas priekšsēdētāja Bazila Vinčeslava nocelšana no tik dārgā troņa būtu varējusi notikt jau ceturtajā vai vismaz piektajā grāmatā. Viņa pieņemtie lēmumi, kas vairāk atbilstu kādas bandas vadoņa vai mafiozo rīcībai, jau to atkārtošanās manieres dēļ vien sāka pārbaudīt pacietību. Lai arī tas nebūt nebija sērijas fokuss no autora Kevin J. Anderson puses, tad ik pa brīdim iedomājos, kāda gan varētu būt ekonomika pie šādas pārvaldes stila.

Klikiss rase, kura tik brīnumaini ne no kurienes uzradās, jo izmiršanās baumas The Saga of Seven Suns sērijā nekad nav patiesas, un tās radītie to agrāko planētu draudu atgūšanas draudi arīdzan izkūp neizteiksmīgā atrisinājumā, kurā kā maģija tiek atgriezts pazudis/miris cilvēka tēls, kura prāts nezkā, kaut kā asimilējies lielāja insektveidīgo Klikiss stropa prātā. Kā rezultātā ir iespējams novērst pirms tam Klikiss ieceri pilnībā iznīcināt cilvēci.

Tikpat liela maģija šķiet ir uz uguns zvaigznēs dzīvojoši Faeros~, ūdens rase Ventali un inteliģentie WorldForest koki. It īpaši uz grāmatas beigām radās sajūta, ka autoram drusku par daudz žonglējamu stāsta līniju un ka šīs divas vien ķeksīša pēc kaut kā nebūt tiek piebeigtas, lai nesanāktu galīgi piemirst un atstāt pusratā.

Tā teikt, lielāks prieks, ka beidzot sērija ir pievārētā, nekā gandarījums par laiku, ko The Saga of Seven Suns ir prasījusi. Nekas nebūtu zaudēts, bet drīzāk pat iegūts, ja sērija būtu piecu vai pat četru sauļu sāga. Pat noslēdzošajā The Ashes of Worlds grāmatā visas līdz tam iesāktās sižeta līnijas tiek vispirms līdzīgā manierē kā pirmst tam izstieptas, bet pēc tam to atrisinājumi atstāj krietnu, pliekanu mazuma piegaršu.

Izlasīju, lasu, lasīšu #217 (20.06-03.07)

Izlasīju:

Cassandra Clare – City of Heavenly Fire (The Mortal Instruments #6)

Nick Petrie – The Drifter (Peter Ash #1)

Nick Petrie – Burning Bright (Peter Ash #2)

Varun Sayal – Serpent’s Reign (Superheroes of the Multiverse #2)

Noklausījos:

Anthony Horowitz – Magpie Murders (Susan Ryeland #1)

Kevin J. Anderson – Of Fire and Night (The Saga of Seven Suns #5)

Kevin J. Anderson – Metal Swarm (The Saga of Seven Suns #6)

Ernest Cline – Armada

Ernest Cline – Ready Player One (Ready Player One #1)

Lasu:

John Katzenbach – What Comes Next

Klausos:

Kevin J. Anderson – The Ashes of Worlds (The Saga of Seven Suns #7)

Russell Blake – The Day After Never #1-4

Lasīšu:

Nick Petrie – Light It Up (Peter Ash #3)

Klausīšos:

Terry Brooks – The Sword of Shannara (The Original Shannara Trilogy #1)