Autors: poseidons99

poseidons99https://poseidons99.wordpress.comarnis_krists_veveris@inbox.lv
poseidons99's avatar

Patrick O’Brian – Post Captain (Aubrey & Maturin #2)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Ja esi radīts dzīvei uz bangojošu jūru un okeānu ūdeņiem un arīdzan brīžiem, kad lielgbala un citu ieroču šāvieni no ienaidnieka kuģa var būt tavas dzīves pēkšņs gals, tad mierpilna dzīve kaut kur uz sauszemes var būt ne vien neierasta, bet pat garlaicības kalngals. Izteiktāk tas ir kapteinim Džekam Obrijam, bet nedaudz arīdzan ārsta Stīvena Maturina gadījuma, kad nevari saprast, ko lai ar sevi iesākt, kad tik ierastā pasaule ir uz laiku liegta. Kā nu notiek, ja kapteiņu ir vairāk nekā pieejamo kuģu.

Post Captain iesākoties otrs temats bez dzīves krastā, ir jaunas sievietes izprecināšana, viņas nākotnes nodrošināšana, kas mūsdienās būtu kaut kas neiedomājams, bet pavisam pašsaprotams attiecīgajā laikā. Grāmatas ietvaros Džeks un Stīvens sastop divas māsīcas, kas gandrīz vai kļūst par ieganstu nopietnam strīdam starp draugiem, bet, par laimi gan abu draudzībai, kura tiktu dikt pārbaudīta, gan veselajam saprātam sauszemes garlaicībā, Napoleons atsāk uzdarboties.

Ir 1802.gads un starp Napoleona Franciju un Lielbritāniju tiek noslēgts miera līgums, tad ambiciozajam Napoleonam tas ilgi nešķiet pārlieku saistošs un ilgi mieram starp divām lielvarām nav lemts pastāvēt. Pēc žilbinošajiem panākumiem sērijas debijas grāmatā varētu iedomāties, ka kapteiņa Džeka Obrija nākotne būs kaldināta tikpat lielā spozmē, diemžēl ne tikai viņam iet secen jebkāda finansiāla rakstura balva, drīzāk sanāk nokļūt parādos, bet HMS Sophie vairs nav viņa kontrolē un jāsamierinās ar kaut kādu tur citu kuģi.

Pēc Master and Commander prasījās sērijās spraigāka attīstība un tādu lielākoties ar sastapu. Kaut arī sākums, viegli gurnos šūpojoties, nav tas straujākais, tad brīdī, kad apgriezini ir uzņemti un sižets kļūst straujāks, tad atliek vien pieturēties, lai izturētu un izbaudītu trakojošos viļņus.

Vienlaikus Post Captain saglabā spēcīgās, jau manītās autora Patrick O’Brain prozas puses, kuras kļūst vēl izteiktāk jūtamas, kad vairs nav vajadzības iepazīstināt lasītāju pašos sīkumos ar jūrniecības terminiem. Vien mikslis un balanss starp filozofiskāka rakstura pārdomām par dzīvi visvisādos tās aspektos un, piemēram, kuģu kaujas ainām, kas vēsturiskā jūrniecības romānā būtu puslīdz sagaidāms, ir jūtami labāk izdevies un patīkami, ka  to pašu var teikt par abu galveno tēlu izaugsmi.

Izlasīju, lasu, lasīšu #219 (18.07-31.07)

Izlasīju:

Anthony Ryan – The Waking Fire (The Draconis Memoria #1)

Noklausījos:

Wesley Chu – Time Siege (Time Salvager #2)

Terry Brooks – The Wishsong of Shannara (The Original Shannara Trilogy #3)

Patrick O’Brian – Master and Commander (Aubrey & Maturin #1)

N.K. Jemisin – The Obelisk Gate (The Broken Earth #2)

Jack Campbell – Invincible (The Lost Fleet: Beyond the Frontier #2)

Lasu:

Deon Meyer – Devil’s Peak (Benny Griessel #1, Thobela Mpayipheli #2)

Klausos:

Patrick O’Brian – Post Captain (Aubrey & Maturin #2)

Lasīšu:

Arundhati Roy – The Ministry of Utmost Happiness

Klausīšos:

Jack Campbell – Guardian (The Lost Fleet: Beyond the Frontier #3)

Jack Campbell – Invincible (The Lost Fleet: Beyond the Frontier #2)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Džons ‘’Melnais Džeks’’ Gerijs un visa viņa kosmosa flote gan personāls, gan tehnika nav paspējusi kārtīgi atpūsties un atgūties no iepriekšējās misijas, kad Alianses vadība viņus atkal sūta Visuma dzīlēs. Ne viens vien ir neapmierināts un kopējā morāle nav no tām augstākajām, it īpaši, ja tieši Gerija flote ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc izdevās uzvarēt gadsimtu ilgušo karu pār (cilvēku) Sindikāta pasaulēm. Tagad viņu uzdevums ir izpētīt, vai un cik liels drauds varētu būt Enigma citplanētieši, ar kuriem Sindikāts sadarbojās.

Patīkams vai ne tik ļoti, bet pārsteigumi Gerijam seko teju uz katra soļa. Vispirms viņi pavisam negaidīti sastop citplanētiešus, kuri pēc vizuālā izskata atgādina īpatnēju lāču-govju sajaukumu, kas rezultējies jaukā, mīlīgā dzīvā rotaļlietā, bet neļaujieties sevi apmuļķot, jo šie zālēdāji un izteiktie bara dzīvnieki uz savas dzimtās planētas ir iznīcinājuši tikpat kā jebkuru citu dzīvnieku/konkurentu un šķiet vien pateicoties Enigmām nav spējuši izplesties uz citām Saules sistēmām.

Lai kā Gerijs censtos viņi nav ieinteresēti sarunāties, bet Gerija flotes stāvoklis nav tik žilbinošs, lai varētu atļauties tiešu konfliktu un nākas bēgt. Var vien iedomāties šoku, kad bēgot no viena, uzduries citam, atkal jaunai citplanētiešu rasei. Par ironiju šī, atgādina vilku-zirnekļu sajaukumu, pēc izskata pie sliktas dūšas varētu izraisīt vemšanu, bet ir gan noskaņoti sazināties, gan sadarboties un palīdzēt pret lāču-govīm.

Jau ievadā autors izklāsta savu pieeju gan militārajām sadursmēm un to gaitai kosmosā, gan varbūtjam citplanētiešu domu gājienam un patīkami, ka labā nozīmē to var just. Ļoti viegli varētu iedomāties, kā The Lost Fleet: Beyond the Frontier sērija varētu iziet uz humora fokusētu pieeju, kā tas manīts citās līdzīgās sērijās, bet vēlreiz patīkami (vismaz man) pārmaiņas pēc gan Gerijs, gan situāciju apspēle un attēlojums ir nopietnāka rakstura. Kaut arī Gerijs ir pats galvenais un vēl ar Melnā Džeku leģendu apvīts, lai varētu visus svarīgākos lēmumus pieņemt personīgi, tad Gerijas pavisam labi apzinās, ka tālu tā vis nevarēs tikt, lai padotie nesāktu dumpoties, un arī šis aspekts atrādīts ar prasmi.

Autora Džeka Kempbela jeb John G. Hemry veikums ir gana ieintriģējis, lai turpinātu gan ar šo sēriju, cik nu tajā izdotas, gan, lai ar interesi ar laiku ķertos klāt citām The Lost Fleet sērijām.

Patrick O’Brian – Master and Commander (Aubrey & Maturin #1)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

HMS Sophie kuģa kapteiņa Jack Aubrey un tās nākotnes galvenā ārsta daktera Stephne Maturin pirmā sastapšanās varbūt nav no tām pašām draudzīgākajām, bet abi paspēj saskatīt viens otrā ko tādu, kas vēlāk ļaus dzimt gan labām profesionālajām attiecībām, gan tuvai draudzībai.

Master and Commander sižeta izklāstā brīžiem atgādināja par Mobiju Diku. Pieeja stāstam vairāk ir gan vēsturiskās puses par dzīvi uz kuģa aptuveni 19. gadsimta sākuma laika posmā, gan filozofisku pārdomu pilna par to kā no Džeka Obrija, tā Stīven Maturina puses. Kopā ar periodiskām cīņām ar dažādiem ienaidniekiem, kuri arīdzan klejo pa pasaules plašajiem okeāniem, it īpaši epizodes ar spāņu Cacafuego sagrābšanu, piešķir interesantu aspektu vēsturiskam kuģniecības romānam.

Letālu seku briesmas uz kuģa var sastapt katru dienu un ienaidnieka kuģis, militāra sadursme ar tādu ir tikai viens no tādiem. Uzmanība jāuztur formā katru dienu, pat pildot visikdienišķākos pienākumus, lai paša bezrūpība un paša kuģis, uz kura atrodies, nekļūtu par nāves iemeslu.

Uz bieži vien skarbās ikdienas fona Stīvens reizēm pieķer sevi apbrīnojam dabu, kura vēl pārsvarā lielākoties neskarta ir viņa pasaules sastāvdaļa. Būtu tie kukaiņi dievlūdzēji un to neparstā pārošanās, kāds piekrastes iemītnieks vai jūrā esoša radība, skaistums ir uz katra stūra. Kas, protams, neliedz tikpat ātri to likt uz pusdienu vai vakariņu šķīvja.

Master and Commander ir jūrniecības terminu piesātināts darbs, bet pietiek ar ašu Vikipēdijas un Google palīdzību pamatterminos, lai kaut cik noorientētos un nebūtu jāaptur lasīšana vai klausīšanas ik pēc brīža. To visu sakot, ceru, ka kapteiņa Obrija un ārsta Maturina piedzīvojumi gan Post Captain turpinājumā, gan pēcāk būs ar lielāku uzsvaru uz piedzīvojumu vai vismaz jutamāku notikumu darbību, ne filozofiska tipa pārdomām.

Anthony Ryan – The Waking Fire (The Draconis Memoria #1)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

‘’Blue for the mind. Green for the body. Red for the fire. Black for the push’’. The Draconis Memoira pasaulē eksistē uz pūķu asinīm balstīta maģija un ekonomika. Kaut arī pūķu asiņu dāvāto spēku pilnībā spēj izmantot vien aptuveni viens no tūkstoša sauktiem par Blood-blessed, ja ne vēl retāk, tad visa ekonomika balstās pamatā uz viņiem. Gan The Ironship Syndicate valstī, gan Cornvantine Impērijā izmedīšanas dēļ pieejamo pūķu skaits un/vai nebrīvē turēto dāvātā produkta kvalitāte iet mazumā. Tā vien šķiet, ka, nekam nemainoties, nākotne bez pūķu asins maģijas būs drīzāka realitāte kā daudziem gribētos domāt.

Aiz alkatības vai cerības izmainīt drūmo nākotnes perspektīvu dzimst atkārtotas ekspedīcijas ideja atrast leģendām un mītiem apvīto Balto pūķi ar nevienam nezināmām tā asinīs mītošām spējām. Viena no galvenajām politiskās pasaules spēlētājām madāma Lodima Bondersil korporatīvājā Sindikātā organizē šādu leģendas meklējumu, bet nedara to vis kaut kādā vienkāršā veidā ar vienu vienīgu ekspedīciju, bet gan trīs dažādos virzienos, kas arī tad ir par pamatu grāmatas struktūrai no trim notikumu perspektīvām.

Madāmas tiešā padotā un protežē Lizanne Lethridge – slepenā aģente, kad vajadzīgs spiedze, dažādu cīņas mākslu pārzinātāja. Viņa tiek nosūtīta koloniāla tipa piekrastes ostas pilsētu uz Arradsian kontinenta, no kura nu pamatā tiek iegūti un ķerti savvaļas pūķi. Pirms vairākiem gadsimtiem kāds traks ģēnijs iesaukt par Mad Artisan ir bijis tuvu Baltā atklājumam, ja var ticēt gan viņa paša sarakstītajam, gan citu nostāstiem un Madāmai zināms par Mad Artisan radīto dokumentu un ar pūķa atrašanu saistītas uzpariktes eksistenci, bet ne konkrēti.

To atrašana tiek uzdota Lizannai, lai viņa tālāk varētu informāciju nodot Claydon Torcreek, oficiāli nereģistrētam Blood-blessed un tāpēc Korvantiešiem nezināmam, kurš kopā ar onkuli Braddon un citiem kompanjoniem tiek nosūtīts dziļi neizpētītā Arradsian kontinenta iekšienē, lai atrastu tik ilgi kāroto Balto pūķi. Iesākoties grāmatai Claydon jeb vienkārši Clay, lai arī ir pieaudzis vīrities, vēl nav izaudzis līdz tai brieduma pakāpei, kuru varētu cienīt viņa onkulis. Starp abiem nevalda tās draudzīgākās attiecības, it īpaši pēc Kleja vecāku un Braddon brāļa nāvēm.

Trešā perspektīva ir stipri vien oficiālāka un ir no Sindikāta flotes leitnanta Corrick Hilemore, kuram gan vairāk uzdots lasītāju iepazīstināt ar plašāko The Draconis Memoria pasauli tik ļoti nefokusējoties tieši uz Balto pūķi un tādēļ varētu šķist mazāk saistoša, bet pasaules uzbūves ziņā tikpat interesanta. Korvantiešu impērija un tās imperators ir ne mazāk ieinteresēts mītiskā pūķa atrašanā, kas noved pie jauniem, atkārtotiem militāriem konfliktiem un sadursmēm starp abām lielvlastīm. Ja eksistē citas civilizētajā pasaulē, tad tās būs ne īpaši svarīgas. Katrā valda propaganda, kas slavina attiecīgo pārvaldes sistēmu un tās līderus, noskaņojot iedzīvotāju prātus vienu pret otru, nemaz nesastopoties vaigā.

Gan Lizannai, gan Klejam un sērijas turpinājumos arīdzan Korikam taps skaidrs, ka Baltā pūķa sagādātie draudi pasaules kārtībai ir krietni lielāki pār visiem citiem.

N.K. Jemisin – The Obelisk Gate (The Broken Earth #2)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Četru gadu starplaiks kopš klausos The Broken Earth sērijas turpinājumu un arī tad nebiju pārlieku daudz pozitīvu iespaidu par The Fifth Season. Diemžēl par The Obelisk Gate tādu ir vēl mazāk un šaubos, vai man būtu jēga piespiest sevi pieķerties pie triloģijas noslēguma The Stone Sky.

Gribētos teikt, ka sērijas lielākais spēks, ja tā pamatīgi ieskatās un cenšas tādu saskatīt, ir lielā ideja par klimata pārmaiņām, par aizvien postošākiem un nekontrolējamākiem laikapstākļiem, kurus tomēr daži indivīdi kā Essun, un tagad jaunie tēli Alabaster un sen pazudusī Essunas meita Nassun spēj izmainīt gan uz labu, gan sliktu.

Ja vēl Piektās Sezonas ietvaros autores N.K. Jemisin radītā pasaule ir jaunums un ir interesanti to iepazīt, tad turpinājumā prasījās krietni kas vairāk par galveno varoņu psiholoģiskajiem pārdzīvojumiem un iekšējām pārdomām gan par pagātnē piedzīvotajām netaisnībām, gan šībrīža nedienām.

Varbūt nepareizi to piedēvēt šai sērijai, bet pieķēru sevi pie domas, ka šī sērija, izmantojot anglisku terminu, ir pārāk woke priekš manis. Ja vēl citreiz sanāk lasīt sēriju, par kuru var saprast, kas bijis par iemeslu lielajai popularitātei, pat ja pašam tā šķiet vien +/- vienkārši laba, tad šoreiz nav pat tas minimums. Nu neko, nav jau tā, ka pasaulē trūktu lasāmvielas.

Terry Brooks – The Wishsong of Shannara (The Original Shannara Trilogy #3)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Šoreiz ir pagājuši vien 20 gadi, kad atkal ļaunie spēki liek par sevi manīt, kad atkal druīdu burvim Allanonam jāizlien no savas slēptuves, lai sauktu talkā iepriekšējās grāmatas galvenā varoņa meitu Brinu. Turpat blakus ir Brinas jaunākais brālis Jair, kurš bez Brinas vai Allanona palīdzības arīdzan tiek iesviest galvu reibinošos un bīstamos piedzīvojumos. Tumsas spēku apsēstas būtnes un monstri saukti par Mord Wraiths sēj postu un nelaimi, bet viņu izcelsmes avota spēks mīt Ildatch melnās maģijas grāmatā, kas no senseniem laikiem ir samaitājusi un izmantojusi savos nolūkos katru, kas to mēģinājis izmantot, tai skaitā sērijas pirmās grāmatas ļaundari Warlock lordu.

Ildritch – viena grāmata, kas valdītu pār visām. Pēc būtības autors Terry Brooks dara negodu literārajai pasaulei, kuru pārstāv. Piešķirdams Ildričas grāmatai tik lielu spēku, kuru tā pati sāk izmantot pār citiem, ka pienāk laiki, kad kādam drosmīgajam tā jāiznīcina. Viens no kulminācijas punktiem ir Brinas cīņa ar sevi par pašai piemītošās maģijas spēju izmantošanu iecerēti labos nolūkos, bet pretstatā tam ir it kā sevi apzināties spējīgā maģijas grāmata, tik pilna ar gadu simtos uzkrātām zināšanām, kura grib it kā novest neceļos. Rezultātā Brina gandrīz vai ir kā anti-literatūras protagoniste, kura varbūt vienkārši neiztur liela spēka un lielas atbildības slogu.

Katra pirmās Shannara triloģijas grāmata pēc būtības varētu tikt lasīta kā individuāla un tikpat kā ar iepriekšējo nesaistīta grāmata. Mainās tikpat kā viss, kas varētu vienu saistīt ar otru, kuri attiecīgi ir druīdu burvis Allanons un galveno varoņu radniecība ar iepriekšējo. To sakot katra no Shannnara grāmata seko diezgan viegli pamanāmai formulai. Ja vēl proza un manā gadījumā audio grāmatas ierunātājs nebūtu savos augstumos, tad diezgan ātri būtu aizgājis uz nebaudāmo pusi. Paredzamība nebūt nav krusts pāri, kas neļautu izbaudīt grāmatu. Galvenais jau ir izpildījums, lai arī ne spīdošs, The Wishsong of Shannara ietvaros.

Viens kas atkārtojās Shannara triloģija un bija manāms arī šajā grāmatā, ir tēli kā instrumenti, kuri izpilda galvenajiem varoņiem kādu tajā brīdī pat ļoti noderīgu uzdevumu, bet tikpat ātri tie pazūd no lasītāja redzesloka, lai vairs neparādītos. Vien drusku labāki, bet ne diži nešķiet tādi, kuri savu klātbūtni saglabā līdz pat pēdējai, bet pēc būtības ir visai līdzīgi iepriekšējiem, jo dzīvojuši mierīgi savā nodabā, kad pēkšņi uzrodas labais varonis, kuram nenākas pārāk nomocīties, lai tas pamestu visu un dotos palīgā. Teoretiski to pašu varētu teikt par Allanonu un galvenajiem varoņiem, kam gan drusku ir cita nianse, bet tā jau būtu atšķirīga diskusija.

Vēl, kas ne pārāk patika, tieši Wishsong of Shannara bija divu pavisam jaunu monstru/būtņu uzrašanās Shannara pasaulē, par kuriem iepriekšējās divās grāmatās ne vārda, ne miņas. It kā tas ir melnās maģijas Ildritch grāmatas spēka nopelns, bet veids kā milzu kalmārs Krakens un citā epizdoē pēc būtības Mole People vien nosaukti atšķirīgāk tika atrādīti, nebija tas spožākais Terija Brūka veikums šajā triloģijā.

Rekomendētu vien tad, ja ir vēlēšanās iepazīt kādu salīdzinošo senāku fantāzijas sēriju pasauli un drusku atpūsties no modernāka tipa fantāzijas.

Wesley Chu – Time Siege (Time Salvager #2)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Spēkošanās par nolaistās Zemes nākotni, 26.gadsimta tagadni un arīdzan pagātni pilnā sparā turpinās Time Salvager sērijas turpinājumā Time Siege. Galvenais varonis, izbijušais Chronmen Džeims Grfins Marss ir šīs cīņas priekšgalā kopā ar laika ceļošanas izgudrotāju Greisu Prīstliju, no pagātnes ‘’nolaupīto’’ zinātnieci Elise Kim un Chronmen kolēģi Levinu. Katram ir savas idejas un skatījums, kā uzveikt gan izbijušos Chronmen kolēģus, gan galvenokārt tehnoloģiski spēcīgāku Valta korporāciju, kura tikai slēpjas aiz publiskajiem mērķiem glābt Zemi no iznīcības, bet no malas alkatība ir acīmredzama.

Viniem četronei nebūtu nekādu cerību uz panākumu. Tādēļ interesanta ir ‘’iezemiešu’’ Zemes cilšu iesaiste sižetā un par iezemiešiem kļuvuši tie nelaimīgie, kuru senčiem pagātnē nepaveicās tikt prom no Zemes uz kādu citu planētu un nācās regresēt uz sabeidrības modeli krietni pirms moderno tehnoloģiju laikmeta. Ja vēl pirmajā grāmatā tādus pirmoreiz sastopot Džeimss ir vīzdegunības un augstprātības kalngals, tad, iepazīstot viņus un galvenokārt Elfreth cilti, nākas nokaunēties un saprast, ka viņi lielā mērā nav ne ar ko sliktāki par tevi, un Time Siege ietvaros, kad Valta algotņi viņus ielenc jo ciešāk, Džeimsam nākas to iemācīt jaunākajam sabiedrotajam Levinam.

Tomēr liels nopelns noderīgajai sadarbībai vispirms ar Elfreth cilti un pēcāk ar citām pienākas Elise Kim. Tieši viņai piemīt redzējums, spējas un vadones šarms, lai apvienotu visas pārējās tuvumā esošās ciltis un lai paralēli nebūtu jāuztraucas par militāra rakstura konflitkiem ar tām, kad galvenais drauds nāk no Chronmen un Valta korporācijas.

Pašam Džeimsam grāmatas gaitā jāpārvar nopietna problēma un iekšēja cīņa ar personīgu dēmonu. Alkohols ir problēma, kas kļūst par atkarību daudziem viņa profesijas pārstāvjiem, un 20+ gadu garumā arī Džeimss ir šādi sevi kupējis, bet nu pienākusi diena un laiks, kad atkarības dēļ var ciest gan tuvākie sabiedrotie, gan visi pārējie labo varoņu cilšu palīgi. Detoksikācijas epizodes un personīgās Džeimsa pārdomas par savu situāciju gana svarīgs moments, lai arī ne pārāk liels grāmatas procents, ko nevarētu nepieminēt.

Time Siege (publicēta 2016.g)šķita labs un saistošs turpinājums, bet viena no lielākājām vilšanām, ka noslēgums tāds, kuram nepārprotami būtu jāsesko vēl vismaz viens turpinājums, kura diemžēl neeksistē.

Izlasīju, lasu, lasīšu #218 (04.07-17.07)

Izlasīju:

John Katzenbach – What Comes Next

Nick Petrie – Light It Up (Peter Ash #3)

Linwood Barclay – Never Look Away

Deon Meyer – Dead Before Dying (Mat Joubert #1, Benny Griessel #0.5)

Noklausījos:

Kevin J. Anderson – The Ashes of Worlds (The Saga of Seven Suns #7)

Russell Blake – The Day After Never #1-4

Terry Brooks – The Sword of Shannara (The Original Shannara Trilogy #1)

Terry Brooks – The Elfstones of Shannara (The Original Shannara Trilogy #2)

Mira Grant – Parasite (Parasitology #1)

Lasu:

Anthony Ryan – The Waking Fire (The Draconis Memoria #1)

Klausos:

Wesley Chu – Time Siege (Time Salvager #2)

Lasīšu:

Angus Donald – Outlaw (The Outlaw Chronicles #1)

Klausīšos:

Terry Brooks – The Wishsong of Shannara (The Original Shannara Trilogy #3)