Anthony Ryan

Anthony Ryan – Blood Song (Raven’s Shadow #1)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Ace Books

Manas pārdomas

10 gadīgajam Vaelin Al Sorna-m rīts sākas ar šķietami patīkamu pārsteigumu no tēva puses, ar iespēju izbaudīt ātrumu uz zirga aiz tēva drošās muguras, kas iesveļ reti negaidītu prieku pēdējos divos mēnešos pēc mīļās mātes nāves. Tomēr priekam nav lemts piepildīt Vaelina sirdi nemaz tik ilgi, kad seko teju vai nodevība no tēva puses un viņš to atstāj pie Sestās Brālības vārtiem. Tiek nodots organizācijas rokās, kuras rokās kā māls Vaelins tiks pārveidots ideālā karotājā, kaut arī sižeta gaitā šķiet jau pirms tam mantots un dabas dots Vaelinā jau mīt pat pārdabisko pusi velkošs talants.

Raven’s Shadow triloģijas pirmā grāmata Blood Song iesākas ar prologu kā priekštvēstnesi par pieturpunktu Vaelina nākotnē līdz kuram vēl 10 gadus vecajam Vaelinam tāls un grūts ceļš priekšā mērojams. Jau no pirmās dienas Vaelins un citi puikas tiek pakļauti apmācībām no skarbās puses. Neviens netiek žēlots, lai nākotnē kā pilntiesīgi Sestās Brālības biedri varētu tikt Apvienotās Karalistes (romānā vienkārši kā the Realm) armijas sastāvdaļas nāvējošākais ierocis. No biedriem, kuru vidū Vaelins pamatoti izpelnīsies līdera godu, ir gan tādi, kuru bērnība jau pirms Brālības bijusi neapskaužamu grūtību pilna, lai arī Vaelinam ne kāda rožainā, tad arī ne tik skarbi, gan tādi kā Nortaha tēls, kura tēvs, vismaz romāna pamatdarbībai aizsākoties, karaļa Janusa galmā ieņem svarīgu amata posteni.

Paralēli treniņiem un vēl jo sarežģītākajiem Pārbaudījumiem, kuru mērķis atsijāt vājākos reizēm beidzas ar daža laba puikas nāvi, ne tikai vienkārši izslēgšanu, ja Pārbaudījumu neiztur, Vaelins un reizē ar viņu lasītājs sāk apjaust lielāku sižetisko problēmsituāciju griežņus un noslēpumainos, bīstamos spēlētājus tajā. Lai arī karalis Januss un galvenokārt meita princese Lirna visnotaļ paši sevi uzskata par prasmīgiem spēlētājiem ar galvenajām lomām, tad pagaidām pirmās grāmatas ietvaros vien fonā, bet ar nojaušamām pārmaiņām par to tiek izveidotas aprises krietni bīstamākam un episkās fantāzijas cienīgi teju pārdabiski spēcīgu, ļaunas maģijas spēju pilnam naidniekam. Vien mistisks un domu virpuļu uzkurinošs (ja prāts jau nes uz bažām, tad vēl jo vairāk) The One Who Waits pareģojuma vārds tam tiek dots.

Pārbaudījumi ir bīstami un potenciāli nāvējoši, kuru vai drīzāk fonā ‘’guļošā’’ super-ļaundara pakalpiņu iecerēts upuris Vaelins kļūtu, ja ne pašam Vaelinam nepiemistu talants, kuru tas sākotnēji pat pilnvērtīgi neapzinās, bet ir gana spēcīgs, lai kā likteņa virzīts pirksts ar simboliski leģendu un mītu cienīga vilka veidolā dotu zīmi, kas sekojoši ļautu paglābties. Vien pa uzlasītai kripatai, saklausītam un izvilktam pavedienam Vaelinam ir iespēja piešķirt apzīmējumu šim savam talantam, iekšējai Asins Dziesmai, kas gandrīz bez paša gribas un iesaistes virza tā roku un zobenu tajā pret attiecīgā brīža naidniekiem. Nogalināt vai pašam mirt ir nosacītas izvēles, kas sākumā vien puikam esot nav psiholoģiski viegli un ir kā psiholoģiskais faktors, kuru katram Brālības biedram jāpārvar, bet vēlāk, ne gluži bez emocijām, jau nāk vieglāk.

Būtiski bez paša izaugsmes no puikas līdz vīram ir ciešo draudzības saišu izveidošanai ar biedriem, uz kuriem vēlākajās gaitās vajadzēs paļauties ar dzīvību. Kas vēlāk prasa emocionālus pārdzīvojumus, kad nenovēršami kādā nebūt kardarbībā rezultējas ar kāda nenovēršamu nāvi, lai kā to negribētos, lai kā censtos novērst. Vaelina gadījumā tam paveicas vienā no pārbaudījumiem iegūt visai neordināru biedru, cilvēka labākā drauga suņa veidolā. Kaut gan par Scratch nosauktajam sunim suga no tādām, kuri piemēra pēc netiek izmantoti ar nolūku vienkārši noķert kādu izbēgušo, bet gan to bez žēlastības saplosīt. Tomēr Vaelinam pieeja un cieņpilna attieksme ir gana, lai Skrečs izjustu pietiekoši lielu uzticību un lojalitāti un necenstos to kādā Vaelina nezumanības brīdī izmantot, atmaksāt par kādu nebūt pāridarījumu – atšķirībā no lielas daļas šīs sugas suņu audzētājiem.

Brālības iekš Apvienotās Karalistes kopskaitā ir sešas, un katrai no tām ir savi specializācijas pienākumi. Vieni kā Sestie ir karotāji, citi kā Piektā ir dziednieki. Bet starp Brālībām kā inkvizatoriem un par Faith sauktās reliģijas ķeceru un cita veida noliedzēju (to skaitā citu dievu pielūdzējiem) ir Fourth Order. Saistībā ar Deniers/Noliedzējiem Vaelinam pirmā puslīdz nopietnā saskare ir ziemas izdzīvošanas un izdzīvošanas Pārbaudījumiem zem klajas debess, kad vien nejaušība ļauj tam paglābt divu personu dzīvības, kad uznāk neierasti skarba sniegavētra. Vien vēlāk Vaelinam top zināms, ka nedaudz īpatnējās jaunās sievietes Sellas uzvedība bijusi šķietami dīvaina ne tikai aiz tās mēmuma. Tā tikusi medīta kā Noliedzēju ragana un īpaši bīstamu par Dark sauktu maģijas spēju piepratēja.

Bet Vaelina pieredze un saskare ir pietiekoši atšķirīga no māņticības pilno un fanātiskāk noskaņoto Faith ticības sekotāju uzkurinātajām bailēm, lai tām akli nepakļautos, lai nenedotu Sellu, tās kompanoju vai vēlāk sižetā citu Ceturto lemtam liktenim un ļoti iespējami nāvei tikai tāpēc, ka tiem atšķirīga ticība no Apvienotās Karalistes oficiālās reliģijas. Cita lieta, protams, kad pats karalis sūta Sesto un to skaitā Vaelina vadītu vienību pret Noliedzēju grupu, kuri patvērumu raduši Cumbraelin karalistē, kuras tābrīža līderi salīdzinoši atklāti mēdz izrādīt nepatiku pret karaļa Janusa virskundzību, kuri ļoti iespējami klusībā lolo cerības atgūt no tā kādreizējo brīvību.

Kā Brālības biedriem, kā Faith un Karalistes sargiem ne Sestās, ne kādas citas biedriem nav ļauta ģimenes izveidošana ne ar kādu civilo, kur nu vēl citas Brālības pretējā dzimuma (vairāk tādu starp medicīnas prasmju piepratējiem Piektājā) pārstātvjiem. Tas gan Vaelinam neliedz ieskatīties māsā Šerinā par spīti potenciālajām sekām, nākotnei, kurā tiem potenciāli liegts būt katram savā Brālībā (kā tas bijis ar Vaelina māti), bez kuras (Šerinas) palīdzības un zināšanām vēlāk sižetā būtu krietni bēdīgākas sekas. Attiecību dinamika, kura piešķir atšķirīgu niansi un saistošu tēlu raksturu daudzslāņainību, pat ja Šerinai vēlāk triloģijā lemts dzīvot vien Vaelina atmiņās. Līdzīgs liktenis, bet kā epizodes sižeta līnija pirms nopietnāka un globālāka rakstura pārmaiņām, saistās ar Nortaha tēlu, kuru itkā pārmācīt un saukt pie atbildības uzņemas pats Vaelins, kā grupas līderis, bet, kad redz reālo situāciju vaigā un uz vietas, Vaelinam jāpārskata pirms tam nospraustā apņemšanās.

Tēlu Blood Song romānā ir daudz. Ne visiem lemts būt Likteņa griežu dzirnu griežējiem, bet arī katram mazajam zobratam citu mehānismu darbībā ir sava nozīmīga un nereti neatsverama loma. Pat ja dažam labam tādam sižeta gaitā un karaļa Janusa mantas un/vai politiskās varas kāres uzsākta kara dēļ lemts mirt, tad to pienesums Vaelina pieredzē, pasaules uztveres un rakstura veidošanā ir pietiekoši būtisks.

Ja vajadzētu vilkt paralēles starp The Realm karalistēm un uz pirmās grāmatas beigās iepazīstināto Alpiran Imēriju ar mūsu realitāti tad prātā nāk Lielbritānija (kāpēc arī The Realm, kura pēc sniegtās kartes grāmatā ir kā liela sala, gribas pārtulkot kā Apvienoto Karalisti) un Francija, kas dotu labu pamatu karaļa Janusa ne visai pārdomāti uzsāktajam karam pret to, lai kādi nebūtu daiļdarba varoņa iegansti.

Autora Anthony Ryan lielisko sniegumu jau agrāk ir bijis tas gods pabaudīt citas triloģijas The Draconis Memoria pirmo divu grāmatu ietvaros. Abas turklāt attiecīgajā mēnesī no izlasītajām toreiz tālajā 2022.gadā, kā labākās esmu atzinis. 2022.gads pie izskaidrotu, kāpēc pat līdz šim brīdim neesmu pieķēries šīs triloģijas noslēdzošajai grāmaitai. Pēc cita nākamās lasāmvielas izvēles un sekojoša pārdomu raksta izveides principa vadījos. Ja ne Blood Song sižeta vērienīgums, kam autors nolemj Vaelinam iziet cauri, tad ļoti iespējami pieturētos pie tagadējā, kad sērijā uz trim grāmatām ir viens raksts.

Anthony Ryan – The Legion of Flame (The Draconis Memoria #2)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Tik spēcīgais Baltais pūķis ir ticis atmodināts un vienīgais, ko tas vēlas ir varas pārņēmšana un dominance pār visu pasauli. Tikai trīs varoņi – Claydon Torcreek, Lizanne Letheridge un Corrick Hilemore – no triloģijas pirmās grāmatas The Waking Fire patiesi apzinās, kas par pretinieku viņiem jānogalina, lai cilvēcei būtu cerība izdzīvot. Neskartiem to neizdosies panākt tā vai tā, bet vismaz paglābt no liesmu iznīcības un Baltā pūķa izmantoto maģisko kristālu korupcijas gan.

Pirmās grāmatas noslēgums saved militāro Sindikāta flotes leitnantu, nu jau kapteni, Koriku Hilmoru un Klejdonu Torkrīku viena laivā vai pareizāk sakot kuģī. Lai arī pirmā saķeršanās ar Balto pūķi nerezultējas veiksmīgi, tā tomēr ar pūķa unikālo asins maģijas starpniecību sniedz Klejdonam pavedienu vīzijas veidā, kur meklēt ceļu, lai noskaidrotu ko vairāk par šo pūķi, par veidiem, kā to nogalināt. Ceļš abus, kopā ar Klejdona māsīcu Loriabeth, onkuli Braddon un citiem kuģa apkalpes locekļiem vai ekspedīcijas biedriem, aizved tālu arktiskos ūdeņos. Pat grūti brīžiem iztēloties, ka kādreiz kaut kas tur būtu varējis dzīvot un vēl kaut ko celt, būvēt, bet acīredzami tā reiz bijis, ko visnotaļ iespējamu padarījis vulkāns, kam, ilgu laiku aizmigušam, ir lemts pamosties.

Tikmēr Exceptional Initiatives operatīvei, spiedzei un slepkavai Lizannai tiek piešķirts jauns uzdevums atrast leģendām apvīto Mad Artisan vai vismaz uzzināt visu iespējamo, kas ļautu iegūt citus viņa izgudrojumus un visādi citādi dotu labāku iespēju pieveikt Balto pūķi. Ja nosacīti kolēģu ceļš ved uz aukstuma piesātinātu pasauli, tad Lizannai gan reizēm burtiski, gan pārnestā nozīmē jānolaižas pavisam zemu, jo visa iegūtā informācija liecina, ka Trakais Ģēnijs meklējams visnežēlīgākajā cietumā, turklāt tas vēl atrodas kaimiņu Corvantine impērijā, kur sargi apsargā vien tā perimetru, bet ļauj ieslodzītajiem pašiem organizēt notiekošo, kamēr vien tas neietekmē dažādu izrakteņu ieguvi Sindikāta labumam.

Lizannai nepieciešams izmantot visu līdz šim apgūto, lai veiksmīgi spētu vispirms iefiltrēties un vēlāk iegūt kāroto mērķi, bet, kā zināms, ne vienmēr iecerētais ideālais plāns norit kā pa diedziņu un realizējas bez aizķeršanās. Tā nu nākas improvizēt, kas galu galā izmaina visu ģeopolitisko situāciju, pat neieslēdzot aprēķinos Baltā pūķa eksistenciālos draudus.

Pirms lielās kulminācijas starp Balto pūķi un civilizāciju, katrai pusei nepieciešams uzkrāt un akumulēt vēl lielākus spēkus. Ja Baltā pūķa gadījumā tas noris tradicionāli iekarojot jaunas teritorijas, tad izmantojot pieejamo maģiju, lai ‘’iesauktu’’ armijā papildspēkus, tad pretējā nometnē sērijas galvenajiem varoņiem tā drīzāk ir informatīva ieguves ekspedīcija. It īpaši Klejdona gadījumā, kurš lasītājiem sniedz iespēju uzzināt krietni vairāk par reiz zudušo pasauli un civilizācijām pirms Ironship Trading Syndincate un Corvantine impērijām un par ar pūķu asinīm saistītas maģijas izcelsmi. Jāuzteic autora Anthony Ryan talants padarīt sagataves tipa triloģijas vidējo grāmatu interesantu.

Anthony Ryan – The Waking Fire (The Draconis Memoria #1)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

‘’Blue for the mind. Green for the body. Red for the fire. Black for the push’’. The Draconis Memoira pasaulē eksistē uz pūķu asinīm balstīta maģija un ekonomika. Kaut arī pūķu asiņu dāvāto spēku pilnībā spēj izmantot vien aptuveni viens no tūkstoša sauktiem par Blood-blessed, ja ne vēl retāk, tad visa ekonomika balstās pamatā uz viņiem. Gan The Ironship Syndicate valstī, gan Cornvantine Impērijā izmedīšanas dēļ pieejamo pūķu skaits un/vai nebrīvē turēto dāvātā produkta kvalitāte iet mazumā. Tā vien šķiet, ka, nekam nemainoties, nākotne bez pūķu asins maģijas būs drīzāka realitāte kā daudziem gribētos domāt.

Aiz alkatības vai cerības izmainīt drūmo nākotnes perspektīvu dzimst atkārtotas ekspedīcijas ideja atrast leģendām un mītiem apvīto Balto pūķi ar nevienam nezināmām tā asinīs mītošām spējām. Viena no galvenajām politiskās pasaules spēlētājām madāma Lodima Bondersil korporatīvājā Sindikātā organizē šādu leģendas meklējumu, bet nedara to vis kaut kādā vienkāršā veidā ar vienu vienīgu ekspedīciju, bet gan trīs dažādos virzienos, kas arī tad ir par pamatu grāmatas struktūrai no trim notikumu perspektīvām.

Madāmas tiešā padotā un protežē Lizanne Lethridge – slepenā aģente, kad vajadzīgs spiedze, dažādu cīņas mākslu pārzinātāja. Viņa tiek nosūtīta koloniāla tipa piekrastes ostas pilsētu uz Arradsian kontinenta, no kura nu pamatā tiek iegūti un ķerti savvaļas pūķi. Pirms vairākiem gadsimtiem kāds traks ģēnijs iesaukt par Mad Artisan ir bijis tuvu Baltā atklājumam, ja var ticēt gan viņa paša sarakstītajam, gan citu nostāstiem un Madāmai zināms par Mad Artisan radīto dokumentu un ar pūķa atrašanu saistītas uzpariktes eksistenci, bet ne konkrēti.

To atrašana tiek uzdota Lizannai, lai viņa tālāk varētu informāciju nodot Claydon Torcreek, oficiāli nereģistrētam Blood-blessed un tāpēc Korvantiešiem nezināmam, kurš kopā ar onkuli Braddon un citiem kompanjoniem tiek nosūtīts dziļi neizpētītā Arradsian kontinenta iekšienē, lai atrastu tik ilgi kāroto Balto pūķi. Iesākoties grāmatai Claydon jeb vienkārši Clay, lai arī ir pieaudzis vīrities, vēl nav izaudzis līdz tai brieduma pakāpei, kuru varētu cienīt viņa onkulis. Starp abiem nevalda tās draudzīgākās attiecības, it īpaši pēc Kleja vecāku un Braddon brāļa nāvēm.

Trešā perspektīva ir stipri vien oficiālāka un ir no Sindikāta flotes leitnanta Corrick Hilemore, kuram gan vairāk uzdots lasītāju iepazīstināt ar plašāko The Draconis Memoria pasauli tik ļoti nefokusējoties tieši uz Balto pūķi un tādēļ varētu šķist mazāk saistoša, bet pasaules uzbūves ziņā tikpat interesanta. Korvantiešu impērija un tās imperators ir ne mazāk ieinteresēts mītiskā pūķa atrašanā, kas noved pie jauniem, atkārtotiem militāriem konfliktiem un sadursmēm starp abām lielvlastīm. Ja eksistē citas civilizētajā pasaulē, tad tās būs ne īpaši svarīgas. Katrā valda propaganda, kas slavina attiecīgo pārvaldes sistēmu un tās līderus, noskaņojot iedzīvotāju prātus vienu pret otru, nemaz nesastopoties vaigā.

Gan Lizannai, gan Klejam un sērijas turpinājumos arīdzan Korikam taps skaidrs, ka Baltā pūķa sagādātie draudi pasaules kārtībai ir krietni lielāki pār visiem citiem.