Gene Doucette – The Spaceship Next Door (Sorrow Falls #1) (Audio book)

27809678

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Pirms trim gadiem dzīve mazajā Sorrow Falls (SF)pilsētiņā izmainījās uz neatgriešanos, kad tajā nolaidās citplanētiešu kosmosa kuģis. Dīvainākais, ka pa visu šo laiku no tā neviens nav izkāpis, tas nav izkustējies no ieņemtās vietas ne par mata tiesu, vai izdarījis jeb ko citu acīmredzamu, kā vien stāvējis uz vietas.

Tādēļ The Spaceship Next Door galvenajai varonei, no kuras POV piedzīvojam grāmatā notiekošo, 16 gadīgajai Annie Collins, šķiet, ka nekas dižs nemaz nav izmainījies par šiem trim gadiem. Tomēr SF jaunā ciemiņa žurnālista Edvarda ‘’Eda’’ Samervila negaidītā uzrašanās liecina par pretējo vai vismaz to, ka kuģa inaktivitātes posms nu ir cauri. Eda žurnālista nodarbošanās būtu liekama pēdiņās, jo patiesībā viņš ir valdības iesūtīts darbinieks ar uzdevumu klātienē novērtēt riskus un iespējamos rīcības scenārijus. Viņa nesagatavotība sev izvēlētajām aizsegam pilsētas iedzīvotāju acīs ir tik acīmredzams, ka visi tikai pieklājības pēc turpina izlikties.

Viņa un viņu iekš SF pazīst teju ikviens, savas zinātkāras, attapīgās, sarkasmīgās un visādā citādā ziņā daudzveidīgās iedabas dēļ, kura tā vien prasa uzzināt visu pēdējo un bāzt degunu gan kur vajadzīgs, gan kur ne, Annija sev pašsaprotamā veidā izmanās atrast vietu jauno pavērsienu epicentrā un līdzās Edam. Šo abu tēlu saspēli ir interesanti vērot. Labi, ka to vai grāmatu nesabojā koncentrēšanās uz lieku romantisko sižetu un visa spriedze ar un ap citplanētiešu kosmosa kuģi neieņem otrā plāna lomu. Vairāk šāda veida YA grāmatu; kaut arī par tādu drīzāk saucama tikai galvenās varones vecuma dēļ. Pēc Goodreads uzrādītā ir iznākusi vēl viena grāmatā Sorrow Falls sērijā, un ja ne tuvākajā laikā, tad nākotnes kaut kad lasāmo/klausāmo grāmatu sarakstā to noteikti ievietoju.

Terence Strong – Cold Monday

6461897

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Pocket Books

Manas pārdomas

Edvards ‘’Eds’’ Koltreins ir izbijis SAS aģents. Pirms septiņiem gadiem Bosnijas kara laikā viņā jaunlaulātā sieva, UN tulks, tika nežēlīgi noslepkavota, bet slepkavas palika nesodītas. Eds joprojām sēro par sievas zaudējumu, un, kaut arī Eds vairs nav SAS aģents, tad tomēr brīvajā laikā reizēm dodas uz Bosniju cerībā kaut ko mainīt.

Jau vairākus gadus piestrādā šur un tur (šobrīd noliktavas uzraugs), dzīvo noplukušā dzīvoklī, ir ieaudzis parādos, un vienvārdsakot uz neko dižu arī vairs nelolo sapņus. Bet kā no zila gaisa nāk piedāvājums – ar pievilcīgu naudas summas ēsmu un neatvairāmu atriebības āķi – pielikt punktu vismaz vienai no sievas slepkavu dzīvēm. Protams tikai virspusēji darbiņš šķiet ātrs un vienkāršs, pēc kura it kā nekas nebūtu bijis Eds varētu atgriezties dzīvē kā pirms tam.

Eds mazpamazām atripina vienu no lielākajiem konspirāciju kamoliņiem, attiecīgās grāmatas gadījumā par Eiropas Savienību. Jau kopš tās dibināšanas ES vadībā pakāpeniski ir iefiltrējusies organizētā noziedzība un dažādas mafijas. Tikai no malas jaunizveidotā struktūrvienība SRO (līdzīga Interpolam) izskatās nevainīga datu vākšanas organizācija, bet slepenībā kriminālie elementi to cer izmantot, lai nesodīti varētu darboties uz pilniem apgriezieniem pa visu eiropu. Atliek vēl tikai ratificēt dokumentu ar slepeniem pielikumiem un sīkajām drukām, lai lieta būtu darīta. Par nelaimi viņiem un par laimi vienkāršajam cilvēkam, atrodas tādi ‘’svilpes pūtēji’’/klerki un birokrāti, kuri pazīstu vīru vārdā Edvards Koltreins, kurš nepavisam negrasās stāvēt klusi malā, neskatoties ne uz kādiem draudiem.

Nav grūti iztēloties grāmatas autora uzskatus attiecībā uz ES vai kāda varētu būt viņa balss Brexit balsojumā (grāmata publicēta 2004.g.). Izteikti bija jūtams autora viedoklis un idejas, tā vietā, lai skaļāki būtu grāmatas tēli, no kuriem bez Eda nevienam citam nebija nopietna pagātnes stāsta, tēla dziļuma vai iemesla just līdzi.

Izlasīju, lasu, lasīšu #124 (03.09-16.09)

Neplānoti turpinu būt konsekvents un arī šajā divu nedēļu periodā ir sanācis izlasīt un noklausīties četras grāmatas, no kurām Ardievu, Atlantīda! nebija pat tuvu manam radaram, bet tāpēc nenožēloju, ka izlasīju.

Līdzīgā veidā manās rokās nonācis Pūķa ķērāja eksemplārs, kuru gan tūdāļ nesākšu lasīt, jo ir pienākusi kārta gan City Book Review grāmatai Iron Dogs, gan turpināt burties cauri Kingam – pēc Cujo, nākošā būs Christine.

Iepriekšējās nedēļas sestdienā Āgenskalna tirgu esošais maziņais grāmatu apmaiņas punkts negaidīti ir patukšojis šādām nolūkam noliktu grāmatu kaudzi, kas attiecīgi pamudināja uzsākt lasīt vispirms Cold Monday, bet arī ar turpmāku skatu uz citiem fiziski taustāmu grāmatu eksmeplāriem manos plauktos.

Izlasīju:

34670700

Craig Alanson – Trouble on Paradise (Expeditionary Forces #3.5)

13512202

Valentīna Freimane – Ardievu, Atlantīda!

Noklausījos:

34554132

Dennis E. Taylor – We are Legion (We are Bob) (Bobiverse #1)

41014635

A.G. Riddles – Departure

Lasu:

28270716

Stephen King – Cujo

6461897.jpg

Terence Strong – Cold Monday

Klausos:

2767793

Brandon Sanderson – The Hero of Ages (Mistborn #3)

27809678

Gene Doucette – The Spaceship Next Door (Sorrow Falls #1)

Lasīšu:

39970695

Neil Chase – Iron Dogs

13417180

Khaled Hosseini – Pūķa ķērājs

10629.jpg

Stephen King – Christine

Klausīšos:

10803121

Brandon Sanderson – The Alloy of Law (Mistborn: The Alloy Era #1)

12974372.jpg

Marie Brennan – A Natural History of Dragons (The Memoirs of Lady Trent #1)

Craig Alanson – Trouble on Paradise (Expeditionary Force #3.5)

34670700

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Trouble on Paradise iesākas ar paralēliem notikumiem sērijas trešajai grāmatai vēl pirms kāmjiem līdzīgie Ruhar uz Paradīzes planētu ir nosūtījuši kosmoskuģu armādu, lai to aizsargātu ar jaunu sparu, jo mākslīgais intelekts Skipijs viņiem mānīgi licis domāt, ka uz planētas ir izdevies atklāt senās rases Elder ļoti vērtīgos artefaktus. Kamēr neesmu noklausījies ceturto Black Ops grāmatu, varu tikai minēt, vai pēcāk notikušais arī norit vienlaikus ar to.

Skatpunkts uz notikušo netiek pasniegts tikai no cilvēku skatpunkta, bet arī gan no Ruhar, gan ķirzakām līdzīgajiem Kristang, un neviens no trim sugu POV nešķita izteikti vājāks, par katru bija zināma interese. Uz Paradīzes planētas iesprostoto cilvēku liktenis nav apskaužams. Informācija vai cita veida resursi no dzimtās Zemes planētas vairs nepienāk nemazākajā mērā un arī pirms tam tā nebija spīdoša, kas piespiedis UNEF nosūtītajiem karavīriem sadalīties divās pretējās nometnēs – tajā, kuri akli pieturās sākotnējām pavēlēm un par spīti visam joprojām tic, ka Kristang ir cilvēces sabiedrotie (nosaukti par Keepers), un tajos, kuri tagad ir pārgājuši Ruhar pusē. Baumas un misinformētība plaukst ar katru dienu arvien vairāk.

Ja Keepers gadījums ir bezcerīgs, lai vai cik labi viņi censtos pārstāvēt Zemi un cilvēci, un nekas viņus neglābs, un, kaut arī Ruhar attieksme pret cilvēkiem ir labāka, tad bieži vien liela daļa kāmju tik un tā neslēpj nicinājumu pret primitīvajiem cilvēkiem; vismaz visi tādi nav un pat ir labvēlīgi noskaņoti.

Kaut arī man ir aizdomas, ka pēc šīs noveles sērijas #4 grāmatu derētu uzsākt uzreiz, tad cerēšu, ka arī ievērojot lielāku pauzi (gan pēc #3, gan pirms#4) tā labi noderēs atmiņu atsvaidzināšanai.v

A.G. Riddle – Departure (Audio book)

41014635

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Audible Studios

Manas pārdomas

Nick Stone un Harper Lane ir divi no lidmašīnas 305 pasažieriem, kuri vairākas stundas pēc pacelšanās no Ņujorkas attopas avarējuši kaut kur virs Anglijas. Kamēr viena daļa krīt panikā, abi divi un īpaši Niks uzņemas līderību, cenšoties iespēju robežās nomierināt izdzīvojušos, glābt glābjamo un cerēt uz drīzu palīdzības ierašanos. Bet, kad paiet vairāk nekā diennakts un joprojām neviens no ārpasaules nav uzradies, ne tikai minētajiem diviem pasažieriem rodas aizdomas, ka kaut kas varētu nebūt ne tā, un ar to domājot vairāk par aviokatastrofu.

Hārpera avārijas brīdī ir spoku rakstniece, kura beidzot vēlas pati ar savu vārdu uz grāmatas vāka gūt atzinību, nevis aplaimot citus ar savu talantu, bet ir krustceļu/izvēles priekšā tādā ziņā, lai izvēlētos, kādu ceļu uzsākt. Vienīgais iemesls, kādēļ Hārpera lidojumā varēja baudīt pirmās klases ekstras, ir fakts, ka viņai ir izteikts piedāvāt rakstīt Titan foundation dibinātāja biogrāfiju. Šai organizācijai ir ārkārtīgi ambiciozi un pasauli izmainoši mērķi. Uz labo vai slikto pusi parādīs tikai laiks, bet rupors pozitīvas un populāras grāmatas vai potenciālu vēl citu grāmatu veidolā nekādīgi nekaitētu. Tajā paša laikā pavisam kas cits būtu izšķiršanās realizēt dzīvē ideju par SFF grāmatu sēriju, par kuru domas un idejas ir tikušas maltas gadiem ilgi.

Niks Stouns tikmēr ir bagāts investors, lielākoties jaunas start-up uz tehnoloģijām un programmatūrām vērstām kompānijām, kuras vēlāk var izdevīgi pārdot vai norakstīt ieguldīto naudu zaudējumos. Tas viss varētu šķist fantastiski, atliek tikai vairumā gadījumu likt likmi uz pareizo ideju, bet Nikam pēdējā laikā šāda dzīve vairs nesagādā dzīvesprieku, tā drīzāk šķiet arvien tukšāka un bezmērķīgāka. Kaut arī atšķirīgā profesija ir ļāvusi viņam neiestrēgt atpazīstamā tēva diplomāta ēnā (atšķirībā no daža laba cita dēla šajā grāmatā), tad šobrīd par spīti visam nekas vairs nesagādā tās emocijas, kādas šķietami pienāktos piedzīvot; kaut kam ir jāmainās.

Šīs grāmatas gadījumā tās duālā ierunāšana – Nicola Barber un Scott Aiello – nāca tai tikai par labu. Palīdzēja gan labāk saprast un atšķirt, kurš tēls kad runā, gan vieglāk tādejādi paturēt sīkākas detaļas atmiņā; ne vienmēr tam ir tāds efekts. Departure tēliem (ne visiem) ir tā laime ielūkoties nākotnē un novērtēt, kāda tā varētu izvērsties, vai viņi ir ar tādu apmierināti un nevēlētos neko izmainīt, pieņemot, protams, ka visu pēcāk spēj atcerēties. Savā ziņā interesanta spēlē ar tauriņa efekta ideju.

Valentīna Freimane – Ardievu, Atlantīda!

13512202

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Atēna

Manas pārdomas

Ardievu, Atlantīda! ir personas, Valentīnas Freimanes, dzīvesstāsts, par kuru (un arī daudzas citas), pirms šī grāmata nonāca manā rīcībā, pirms tam neko nezināju. Ne mirkli, nesāka šķist, ka stāsts kļūst sauss un garlaicīgs vai sevi žēlojošs attiecībā uz piedzīvoto Otrā pasaules kara laikā un pēc tam; varēja just Freimanes balsi, nevis cita viņas atmiņu pārstāstu.

Augusi pārtikušā un turīgā, kā arī labi izglītotā un kultūru mīlošā ebreju ģimenē, kur viņai ļauta gribas, prāta un domu brīvība, bet ne visatļautība, bērnības lielu daļu dzīvojot galvenokārt Berlīnē un Rīgā, gan arī Parīzē, V. Feimane nebūt nevarētu diži sūdzēties par tā brīža dzīves apstākļiem. Kā pati to vairākkārt to atzīmē, tad līdz pat salīdzinoši lielam vecumam bijusi pasargāta no lielās pasaules un dažādam negācijām pret ebrejiem, īpaši Hitleram gūstot arvien lielāku varu un tuvojoties Otrajam pasaules karam.

Ardievu, Atlantīda! sniedz arī interesantu ieskatu autores pasaulē, kur tikšanās/sastapšanās (vai vismaz regulāra viņu darbu baudīšana un attiecīgā mākslinieka pazīšana) ar lielu daļu tā laika aktieriem (kino, teātris) un operas, baleta māksliniekiem minētajās pilsētās viņai nebija nekas svešs. Nemazāk interesanta bija grāmatas beigu daļa par Valentīnas slēpšanos Rīgā un pārvietošanās no vieniem labiem ļaudīm pie nākošajiem, un kad pat tad varētu teikt, ka viņai nosacīti veicas, nepiedzīvojot tās šausmas, kā citi.

Gandrīz vai rodas vēlme par vienu vai otru, vai kādu citu grāmatā minētu tematiku, palasīt tam veltītu darbu.

Dennis E. Taylor – We are Legion (We are Bob) (Bobiverse #1) (Audio book)

34554132

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Jau kādu laiku We are Legion (We Are Bob) bija manīts zinātniskās fantastikas grāmatu rekomendāciju sadaļās, kādēļ vairs nenocietos, lai izmēģinātu pats, cik laba un vai vispār par tādu dēvējama ir šī grāmata. Vienkāršots vērtējums – viennozīmīgs ‘’Jā’’, varbūt lielā mērā pateicoties arī grāmatas ierunātājam Ray Porter.

Grāmatas galveno varoni Robertu ‘’Bobu’’ Johansonu vispirms iepazīstam mūsdienās, 21.gadsimtā, kā bagātu cilvēku, kurš, nesen pārdevis savu programmatūras kompāniju, ir visai liels sci-fi fans un visa kā cita nerd lietu cienītājs, prāto kur un kā varētu tālāk investēt un sevi nodarbināt. Kā arī tā starp citu, kaut arī netrūkst starp draugiem tādu, kuri uz to rauc degunu, Bobs ir nodrošinājies, ka viņa nāves gadījumā, kriogēna kompānija saglabās un uzglabās viņu tā, lai nākotnē Bobu varētu atdzīvināt. Interesantais pavērsiens seko brīdī, kad Bobs ‘’pamostas’’ nākotnē kā sevis digitalizēta versija, kam var sekot filozofiskais ekspedīcijas ceļš, lai izpētītu, ko nozīmē būt cilvēkam.

Nemazāk neparasta ir autora iedomātā nākotne, kurā gandrīz visas valstis ir konsolidējušās lielās supervarās un tādu individuālu, nacionālu valstu tikpat kā vairs nav. Šīm konglomerācijām vairāk rūp sacenšanās savā starpā un būt pārākai vienai par otru, nekā ikdienišķā vidusmēra cilvēka labklājība, patiesība labākajā gadījumā ir kaut kas otršķirīgs. Pat tik ļoti, ka reiz jau ir noticis ‘’neliels’’ kodolkarš, un tā vien šķiet, ka no jauna pievēršot acis sacīkstei par Visuma izpēti un iekarošanu, spriedze aug augumā no jauna. Katra lielvara grib būt pirmā un vienīgā, kura ar Von Neumann pašklonēties spējīgu zondi/robotu atklātu jaunas apdzīvojamas planētas, resursus un izkonkurētu pārējos no eksistences.

Ray Porter lieliski demonstrē Boba un vēlāk sekojošo kopiju personības šķautnes; ir jāseko līdzi, bet pie tāda nosacījuma vairs nejūk kurš Bobs ir kurš. Pats Bobs nav diez ko reliģiozs, kaut arī FAITH valsts (mūsdienu Ziemeļamerikas teritorijā), kam pieder Bobs un ir viņu ‘’atmodinājusi’’, ir iestrādājusi viņā dažādus drošības mehānismus, lai nodrošinātos, ka Bobs darbojas tikai FAITH interesēs, tas nekalpo kā nepārvarams šķērslis visas atlikušās cilvēces labā.

Ir visai loģiski, ja dažādajām Boba kopijām, veicot atšķirīgus uzdevumus dažādos Visuma nostūros, izveidojas sub-sižeti, kuri pilnībā vai gandrīz nemaz nav saistīti viens ar otru. Tas tikai vēl labāk ilustrē lielo kopainu un palīdz ticamības faktoram.

Brandon Sanderson – The Well of Ascension (Mistborn #2) (Audio book)

68429

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Macmillan Audio

Manas pārdomas

Pēc gadsimtiem ilgi ar dzelzs dūri valdošā Lord Ruler nāves, Elend Venture kā spēcīgākā nama atvase (tēvs sacelšanās laikā pameta pilsētu) kā loģiskākā izvēle ir kļuvis par galvaspilsētas Luthadel karali. Viņa uzdevumos ietilpst vien tik tāds nieks kā neatsvešināt dižciltīgāko sabiedrības daļu, dodot līdz tam apspiestajiem Skaa lielākas tiesības visās dzīves jomās.

Elends ir ideālists un grib visiem kā labāk, kādēļ tiek izveidota konsultatīva Padome ar dažādu grupu pārstāvjiem, bet ne bez ievērojamām politiskajām ietekmes spējām. Elends nevēlas kļūt par cita veida Lord Ruler, bet līdera pieredzes trūkums, ārēji no Padomes biedriem tiek uztverts kā pārliecības trūkums un riskanta nedrošība tuvojošos briesmu un grūtību priekšā.

Ārpus Lutadeles starp bijušajiem imperatora vasaļiem un šobrīd pašdeklarētiem karaļiem notiek ietekmes pārdale uz pilnu klapi, bet trīs no viņiem, to starpā Elenda tēvs, ir spējušie savākt pietiekami lielas armijas, lai apdraudētu tagad Elenda pārvaldītas pilsētas drošību. Vienkāršu varaskāri papildina alkatība, kuru tikai vēl vairāk pastiprina baumas par lielam visvērtīgākā metāla krātuvēm Elenda rīcībā vai kaut kur paslēptām pilsētā.

Ne bez Vinas un citu mirušā Kelsier pulcētās komandas, kā Sazed, Spook un Breeze, Elends spētu tikt galā dienu no dienas. Uz katra iekšējiem pārdzīvojumiem un cīņu ar dažādām tiek pavērsta lasītāja uzmanība. Ja Elenda problēmu sarakstā ietilptu vien uz viņa troni aci uzmetušie trīs pretendenti, tad ar asiem prātiem un laiku būtu iespējams gandrīz vienkārši tikt galā.

Pavisam cita rakstura briesmas sagādā migla/mist, kura pēc Lord Ruler sākusi uzvesties gan ne kā līdz tam, tā arī laupīt dzīvības šķietami nejaušā ‘’izvēles’’ kārtībā. Risinājums izklausās pat vēl neiespējamāks par Kelsiera plānu gāzt neapgāžamo Lord Ruler – Vinai iešaujas prātā ideja atrast pareģojuma tekstos minēto well of ascension, kurai vajadzētu dod nepieciešamo spēku. Pati Vina otrās grāmatas laikā, kā jau liela daļa tēlu, paralēli izcīna iekšējo izaugsmes cīņu, lai sarastu ar savu jauno lomu karaļvalstī, ar savu pašvērtējumu un attiecībām ar nu jau karali Elendu, kā arī ar šaubām, vai tik tiešām viņa varētu būt jaunā Hero of Ages, kura iepriekšējo inkarnāciju Lord Ruler pie akas reiz sen, sen nogalināja.

Kaut arī Mistborn sērijas pirmās divas grāmatas kā tādas nešķiet notikumu darbības mērogā tik vērienīgas un episkas kā jau lasītās The Stormlight Archive grāmatas, tad bija sajūta, ka Sandersons laikā starp Final Empire un The Well of Ascension ir kļuvis meistarīgāks, un, kā novēroju pēc abām sērijas grāmatām, to vērtējums rakstīšanas procesā par tām tikai auga.

Izlasīju, lasu, lasīšu #123 (20.08-02.09)

Ņemot vērā noslogojumu darbā šajās divās nedēļās, pa divām grāmatām lasāmajā un klausāmajā kategorijā nav nemaz tik peļams rādītājs. Par cik, The Well of Ascension esmu pabeidzis tik šodien, tad par to plašāk cerams ne vēlāk kā trešdien, bet varu teikt, ka Sandersons vēl nav licis vilties.

Nedaudz iemērcu kāju Middle Grade grāmatu žanrā – nebija slikta, bet ne arī tāda, kurā kaut ko vairāk var atrast arī lielāks lasītājs. Pēc tās izvēle krita uz Bobiverse sērijas pirmo grāmatu, bet par Departure by A.G. Riddles sanāca kaut kā piemirst.

Nekur nav pazudis plāns izlasīt vairumu no Stīvena Kinga sarakstītā un neizlasītā, tikmēr negaidīti manās rokās nonāca Ardievu, Atlantīda!. Godīgi teikšu, ka par Valentīnu Freimanu neko līdz šim nezināju un nebiju dzirdējis.

Izlasīju:

14781219

James Patterson, Mark T. Sullivan – Private Berlin (Private #5)

40540847

Varun Sayal – Time Crawlers

Noklausījos:

1113545

Brandon Mull – The Candyshop War (The Candyshop War #1)

68429

Brandon Sanderson – The Well of Ascension (Mistborn #2)

Lasu:

34670700

Craig Alanson – Trouble on Paradise (Expeditionary Forces #3.5)

13512202.jpg

Valentīna Freimane – Ardievu, Atlantīda!

Klausos:

34554132

Dennis E. Taylor – We are Legion (We are Bob) (Bobiverse #1)

2767793

Brandon Sanderson – The Hero of Ages (Mistborn #3)

Lasīšu:

28270716

Stephen King – Cujo

Klausīšos:

10803121.jpg

Brandon Sanderson – The Alloy of Law (Mistborn: The Alloy Era #1)

41014635

A.G. Riddles – Departure

Brandon Mull – The Candy Shop War (The Candy Shop War #1) (Klausāmgrāmata)

1113545

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Neitans uzsāk gaitas jaunā skolā un ir pamatoti satraukts par to, kā veiksies ar iejušanos un jaunu draugu iegūšanu. Pie malas pat netiek mesta lūgšanās pie mātes sirdsapziņas varbūt izlaist pirmo skolas dienu. Bet bailēm nav pamata, jo Neitans ātri vien sadraudzējas ar trim sava vecuma bērniem – Samera, Paul saukts par Pidgeon un Trevors, iztur pārbaudījumu, lai iekļūtu viņu mazajā klubiņā un varētu uzsākt galvu reibinošus un tai skaitā ārkārtīgi bīstamus piedzīvojumus!

Pieļauju, ka attiecīgā vecuma mērķauditorijai grāmata šķitīs vēl interesantāka, kāda tā izklausījās manām ausīm. Maģiskais un neparastais aizsākas ar kopīgu jauna saldumu veikala apmeklēšanu, kur aiz letes bērni sastop šķietami nekaitīgu veco un sirmo veikala īpašnieci Belinda White.

Ar ‘’nejauši’’ izsprukušu frāzi par īpašām konfektēm, kuru eksistences fakts jāsargā kā sava dzīvība, un slepenām receptēm, Belinda panāk kā bērnu ziņkārība ņem virsroku un viņi ir gatavi izpildīt Belindas doto uzdevumu, lai pretī saņemtu vēl vairāk īpašo konfekšu. Protams, sākumā prasītais ir pavisam kas nekaitīgs, bet jo tālāk Neitans, Samera, Trevors un Balodis piekrīt doties, jo tumšāki un bīstamāki tie kļūst. Lūk, pamācība nepieņemt saldumus no svešiniekiem! :D Pat pirmajā iespaidā draudzīgām omēm.

Ja Belinda White ir ļaunais varonis, kura maskējas kā pati labiņā, tad kā divi mānekļi grāmatas varoņus neliek mierā divi skolas huligāni, kuri tā liekas ir fokusējušies uz mūsu četrotni. Pats galvenais ar tādu kārdinājumu acu un garšas kārpiņu priekšā nepazaudēt spēju atšķirt labo no ļaunā!