Varun Sayal – Time Crawlers

40540847

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Time Crawlers – sešu īso stāstu kolekcija, kuru laipni piekritu izlasīt, kad to saņēmu no autora e-pastā šī mēneša sākumā un citādāk diez vai būtu lasījis. Katram stāstam ir sava interesantā ideja, bet diemžēl nevarētu teikt, ka kāds no tiem izceltos pāri atlikušajiem pieciem vai paliktu kaut cik atmiņā. Neteiktu, ka būtu jānožēlo lasīšanā pavadītais laiks, bet neizjūtu pat vidusmēra patiku par grāmatu kopumā, un līdz sajūsmai par kādu no tiem vispār nerunājot. Atliek cerēt, ka turpinot rakstīt, ideju izpildījums uzlabosies – vismaz pēc Goodreads autora lapas nekas cits nav publicēts. Noteikti ir lasīti labāki īsie stāsti un to krājumi.

Eclipse – ir par pasauli, kurā varu bez ieročiem un izšautām lodēm, lāzeriem vai ko citu šaujamu, vai kādam diži protestējot, ir pārņēmuši citplanētieši no ceturtās dimensijas. Gandrīz ikviens viņus redz kā parastus cilvēkus, tādēļ Iefiltrēšanās praktiski visu valstu politiķu aprindās vai teroristiskajās organizācijas, vai kļūšana par slaveniem mūziķiem vai sportistiem tiem nav sagādājušas ne mazākās grūtības. Neviens no mūsu 3D būtņu ieročiem nespēj viņiem kaitēt, pat ja visi spētu redzēt cauri viņu cilvēku imitētajam izskatam, ir tikai viens drauds un tas nāk no Zemei tuvākās zvaigznes un tās vēja, kā arī aptumsumiem. Stāsts lika atcerēties par Flatland, kas zin, varbūt kalpojusi kā iedvesma.

Death by Crowd – vēsta par dārkveba šovu ar attiecīgo nosaukumu un tās radītāja saistīto plaukstošo kriptovalūtu. Viss ir pavisam vienkārši – teorētiski neārstējami slims cilvēks piesākās sadedzināties vēl dzīvam esot (nevar izslēgt, ka pieteikumu anketu filtru iztur arī kāds, kas mānās) un tuvinieki tad saņem ~75% no konkrētās epizodes ienākumiem.

Trešais krājuma stāstu Genie varētu apzīmēt kā grāmatas zemāko punktu. Nedaudz tizls stāsts par džungļos apmaldījušos puisi, kurš nejauši atrod džina lampu, bet iznieko sev piešķirtās trīs vēlēšanās un stāsts beidzas ar pilnībā neko. Interesantākais visā ir džinu izveidotie likumi un vēlmju ievēlēšanās noteikumi, bet uz +/- jokiem balstītais dialogs nepavisam nebija izdevies.

Ja jāizvēlas, tad tam sekoja favorīts no visiem sešiem stāstiem – titulstāsts Time Crawlers, kuru tādu padara tajā esošais sižeta pavērsiens/pārsteigums, kas paver iespēju debatēm par to, kurš varētu būt realitātes īstais variants, bet pēc idejas vēsta par 42,5 personu eksistenci, kuras vienlaikus ne tikai eksistē dažādos laikos, bet arī vienlaikus katra versija zina un var izmantot zināšanas un tehnoloģijas no tām visām.*

Kā priekšpēdējais ir The Cave – par uz kādas planētas alā iemitinājušos enerģijas radījumu, kas palēnām pieaug gan izmēros, gan apjomā un nenovēršami draud pasauli iznīcināt, kuru pašsaprotami tās iemītnieki nevēlas pieļaut. Draudus var novērst visai ātri un vienkārši, bet āķis vien tajā, ka Ģenerālim jāpiekrīt, ka viņa armija vairs neiekaros nevienu citu planētu un ārkārtīgi spēcīga telekinētiķe tad piekritīs darīt kaut ko lietas labā.

Un grāmatu noslēdz Nara-Astra. The Hell Weapon. Kaut arī neesmu nedz supervaroņu Green Arrow vai Hawkeye fans, tad šis stāsts ar tā ideju par ar bultās iekonstruētiem superieročiem, uzreiz lika iedomāties par abiem komiksu varoņiem.

********Apzināto maitekļu zona********

*Patiesība vai trakonama iemītnieka murgi!?

 

James Patterson, Mark T. Sullivan – Private Berlin (Private #5)

14781219

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Little, Brown and Company

Manas pārdomas

Neraksturīgi sev Kriss Šneiders, viens no Private privātdetektīvu aģentūras izmeklētājiem, jau vairākas dienas par sevi nav devis nekādu ziņu. Ir vien tikai loģiski, ņemot vērā bieži vien dzīvībai bīstamos darba uzdevumus un personas likuma otrā pusē, ja kolēģi ar bijušo saderināto Matildi priekšgalā sāk uztraukties, kur gan viņš ir palicis. Visi cer uz to labāko, bet tā vien šķiet, ka pēdējā Krisa misija, par ko kolēģi netika informēti, atvēra kārbu pilnu ar labāk pagātnē atstājamiem un aizmirstamiem tārpiem.

Private sērija jau kā tāda ir visai komerciāla rakstura (pēc iespējas plašākam cilvēku lokam domāta) un pilna ar klišejām, ir jāsažmiedz acis, lai atrastu ko dziļāk tekstā iepītu, un ja vēl piepluso to, ka katra sērijas grāmata norit citā lokācijā ar plašu jaunu tēlu klāstu, tad gan Patersonam, gan otram autoram (neizteikšos par domām par apjoma sadalīšanos), tad šoreiz Berlīne salīdzinoši ar nesen izlasīto Londonu, neturēja līdzi. Pietrūka kaut kas tāds, kas bija Londonas grāmata un kas ļāva paslēpt labāk grāmatas mīnusus, bet kas nebija šajā.

Slepkava/ļaunais varonis ir pilnībā samaitāts un caurēm melns, ne kripatas no labiem, pašattaisnojošiem iemesliem saviem nekrietnajiem dzīvību atņemošajiem darbiem, kas nav nekas cits kā patika un vēlme ielūkoties mirstoša cilvēka acīs brīdī, kad viņa acis izgaist, un ziņkāre par dvēseles likteni. Līdz šim diži nav patikušas grāmatas ar vairākām izmeklēšanām vienlaikus. Neizdevušās spekulācijas par to, vai tas viss kopā ir vai nav saistīts ar Krisa pazušanu, kas beigās tikai lieki sadala lasītāja uzmanību.

Ceru uz kaut kādu nebūt uzlabošanos Privātajā Losandželosā. : )

Ingrid Rojas Contreras – Fruit of the Drunken Tree

36636727

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Doubleday

Manas pārdomas

Balstīta lielā mērā uz patiesiem notikumiem Ingrid Rojas Contreras dzīvē un bērnībā pat bez autores pēcvārda, lasot Fruit of the Drunken Tree valodas stilā var just memuāra noskaņu. Grāmatas galvenā varone meitene Chula, kaut arī nav pilsētas pašu turīgāko ģimeņu atvase, dzīvo salīdzinoši pārtikušā vidē aiz mūra sienām un sargu uzmanītiem posteņiem. Kopā ar māsu Kasandru viņas aizvada dienas gan bezrūpīgi spēlējoties, gan baidoties, vai tik nepienāk diena, kad Pablo Eskobars viņas bez iemesla uzspridzina. Tikmēr tēvs lielākoties ir prom, strādājot naftas ieguvē, un lielākā autoritāte mājās ir māte.

Pagrieziena punkts, kad lielā mērā viss sāk iet uz leju, notiek brīdī, kad māte par mājkalpotāju nolīgst 13gadīgo Petronu no pilsētas trūcīgākajiem rajoniem. Līdz šim šādas meitenes salīdzinoši ātri pārkāpušas tām uzliktos noteikumus un tādēļ atlaistas. Tomēr Petronas gadījums ir atšķirīgs un īpašs, neskatoties uz kraso ienākumu un sociāla stāvokļa atšķirību starp abām ģimenēm. Petronas tuvinieku dzīvē līdzās Kolumbijas valdības varai tikpat nozīmīga ietekme, ja ne reizēm vēl lielāka, ir dažādām partizānu un paramilitārām grupām.

Čulas prātu nomāc lietas, kā jau minētās nāves briesmas un vardarbība, par kurām ideālā situācijā nevienam bērnam nebūtu ikdienā jāapsver. Cik no sevis, cik no Čulas tēla, bet autore lieliski iepin viņas un māsas Kasandras pārdomās dažādas māņticības kā reliģiska rakstura, tā arī vairāk pārdabiskas dabas. Tāpat viens no romāna plusiem ir Čulas attiecības ar māsu un māti, kā arī mēģinājumi izprātot, kādēļ tieši Čulai izveidojas tās ciešākās attiecības ar Petronu.

Izlasīju, lasu, lasīšu #122 (06.08-19.08)

Nemaz nešķiet, ka pa divām nedēļam būtu izlasītas vai noklausītas tik daudzas grāmatas, turklāt par kvalitāti un lasītprieku varētu sūdzēties vai piekasīties vien dažos gadījumos.

Labs bijis progress Stīvena Kinga daiļdarbu lasīšanas frontē, kur no divām kā skaidra favorīte ir The Dead Zone. Pēc Private sērijas piektās grāmatas noteikti plānoju turpināt ar Cujo, bet pirms tās vēl divas pavisam īsas grāmatas – viena, lai mierīgāks prāts turpināt sēriju, otru negaidīti saņēmu no autora epastā, tad jau redzēs kāda būs.

Tikmēr pavisam neplānota bija Fruit of the Drunken Tree izlasīšana, kuru bija iespēja lasīt pateicoties City Book Review; par to plašāk kaut kad nākamnedēļ (cerams vēl pirms piektdienas, bet nevar prognozēt).

Tikpat pozitīvi audio grāmatu ziņā gan ar Unhuman sēriju, gan Expeditionary Force sērijām – labs avots ikdienas humora devai. Visticamāk Mistborn sērijā to atrast būs mazāka iespēja, bet vienlīdz vērta, lai to klausītos vai lasītu, kaut arī pagaidām The Well of Ascension ir izteiktāk jūtams, ka ir jau bijusi sērijas pirmā grāmata pirms tās.

Izlasīju:

11573233667

Stephen King – The Dead Zone

Stephen King – Firestarter

36636727.jpg

Ingrid Rojas Contreras – Fruit of the Drunken Tree

Noklausījos:

68428

Brandon Sanderson – The Final Empire (Mistborn #1)

32723950

Craig Alanson – Paradise (Expeditionary Forces #3)

34356718

Wilkie Martin – Inspector Hobbes and the Gold Diggers (Unhuman #3)

41016100

Michael Lewis – The Coming Storm

1770225916123747

Keith C. Blackmore – The Hospital (Mountain Man #0.5)

Brian D. Anderson – The Jewel of Dantenos (The Godling Chronicles #0.5)

Lasu:

14781219

James Patterson, Mark T. Sullivan – Private Berlin (Private #5)

Klausos:

1113545.jpg

Brandon Mull – The Candyshop War (The Candyshop War #1)

68429

Brandon Sanderson – The Well of Ascension (Mistborn #2)

Lasīšu:

34670700.jpg

Craig Alanson – Trouble on Paradise (Expeditionary Forces #3.5)

40540847.jpg

Varun Sayal – Time Crawlers

28270716

Stephen King – Cujo

Klausīšos:

2767793.jpg

Brandon Sanderson – The Hero of Ages (Mistborn #3)

41014635

A.G. Riddles – Departure

Firestarter by Stephen King UN Inspector Hobbes and the Gold Diggers (Unhuman #3) by Wilkie Martin

Sakarā ar aizņemto darba nedēļu, paša izveidoto divu nedēļu kopsavilkuma grafiku, kā arī vēlmi uzrakstīt, kamēr grāmatas ir svaigi atmiņā, šajā rakstā īsi par divām grāmatām uzreiz.

******

233667

Stephen King – Firestarter

Čārlijai (pilnā vārdā Charlene; atkal šī kaitinošā vārda saīsināšana) jau kopš dzimšanas ir nācies saskarties ar briesmām gan pašai no sevis, gan trešajām ieinteresētajām pusēm savu pamatā pirokinētisko, bet arī citas ar prāta spēku saistītām spējām. Jau no mazotnes Čārlija ir tikusi pakļauta novērošanai, vajāšanai un objektifikācijai no slepenas valdības aģentūras, saukta par The Shop, kura iedomājas, ka viņu (alkatīgo) gala mērķi stāv pāri cilvēktiesībām un likumiem.

Grāmatas gaitā, kura pārsvarā ir no Čārlijas tēva Endija POV, lasītājs tiek iepazīstināts ar iemesliem, kuri pamudināja divus studentus iesaistīties neskaidras/nezināmas zāļu vielas eksperimentā, pretī saņemot 200 dolārus. Ir arī apakšnodaļas no The Shop aģentu un tās vadītāju skatpunkta, bet ir skaidri noprotams, kuri tēli ir labie un kuri ļaunie, tā teikt, ar kuriem būtu jājūt līdzi.

Atšķirībā no The Dead Zone šajā mentālās spējas tiek radītas nevis nejauši negadījumā, kuras izpaužas vēlāk dzīvē, bet tiek radītas apzināti un ļaunais elements politikā un aģentūru gaiteņos ir gatavi negaidītos rezultātus brutāli izmantot savā labā. Tajā pašā laikā līdzīgais, ka minēto spēju pielietošana, varbūt izņemot Čārliju, būtiski saīsina to lietotāju dzīves mūža garumu.

34356718

Wilkie Martin – Inspector Hobbes and the Gold Diggers (Unhuman #3)

Inspektors Hobs, izjaukdams bankas zelta krātuves apzagšanu, vienā vakarā kļūst nelielu vietēja mēroga sensāciju gan TV ziņās, gan internetā pēc tam, kad kāds anonīmi ievieto video YouTube vietnē, kurā tas ticis nofilmēts. Un praktiski visa tālāk sekojošā grāmata lielā mērā mēģina tikt galā ar izraisīto domino efektu.

Hobs izmeklēšana zelta zādzības mēģinājuma lietā gandrīz noteikti norisinātos arī bez video eksistences, bet ne viņš, ne Endijs nevarētu paredzēt, ka tas varētu iedod jaunu dzirksti pazuduša ģeologa un akadēmiķa pazušanas lietā vai pavērst (nevēlamu) gaismu vietējo zelta raktuvju virzienā.

Pavisam cita rakstura ‘’zelta racēja’’ uzrodas uz Hobsa mājas sliekšņa tieši internetā ievietotā video dēļ, un tā ir Keitija, apgalvojot, ka ir Hobsa meita. Keitija pati līdz tam par Hobsa eksistenci pat nenojauta, bet māmiņa laipni pacenšas viņu pēc video noskatīšanās par to informēt. Keitijas uzvedība un maniere ārēji ir visai vīzdegunīga un mantas kāra, bet cik ļoti tas ir tikai šoks par negaidīto tēva figūru un cik ļoti patiesa mantkārībā, atliek uzzināt vien pašam izlasot vai noklausoties.

Tikmēr Endijs, kurš, neskaitot katrā grāmatas nosaukumā minēto inspektoru Hobsu un otrajā plānā esošo Mrs. Goodfellow un tagad arī suni Dregs, ir sērijas galvenā zvaigzne, joprojām aiz labās Hobsa sirds dzīvo viņa, joprojām ir bez kārtīga darba. Protams viņš pats sevi aizstāvētu ar piemēriem, kas palīdzējuši noķert vairākus krimināli noskaņotus personāžus, kaut arī dažreiz Endija palīdzība būtu jāieliek pēdiņās. Nereti Endijs ir paša drošībai un dzīvībai lielākais drauds. Jau atkārtošos no iepriekšējās grāmatas, ka Endijs ir labs humora zibens novedējs. Endijs vienkārši tāds ir un viņa neviltotās reakcijas un sekojošā rīcība gandrīz vienmēr izvēršas (traģi)komiski neveiksmīga.

 

Craig Alanson – Paradise (Expeditionary Force #3)

32723950

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Podium Publishing

Manas pārdomas

Varētu domāt, ka Džo Bišops divreiz izglābjot Zemi un cilvēci (ar lielu mākslīgā intelekta Skipija un arī merry band of pirates komandas palīdzību), saņemtu lielāku pateicību, ka ašu paldies, pēc kā politiķi un visi, kam nav slinkums, vienā balsī sāk kritizēt lielā stresā pieņemtus mirkļa lēmumus, kā saka, pēc kara jau visi gudri.

Par Paradīzi sauc planētu, kur Apvienoto Nāciju/UN izveidotais kopīgais militārais spēks tika nosūtīts, lai no tās evakuētu Ruhar (kāmjiem līdzīgu rasi), kad vēl nebija pat mazāko šaubu, vai Kristang tik tiešām ir cilvēces sabiedrotie. Pašiem to nezinot tā tika ierauta gadsimtiem ilgušā un neskaitāmu zvaigžņu sistēmu plašā karā starp divām frakcijām. Daļēji kā par sodu UN sūta Džo Bišopu jaunā misijā, lai viņš uzzinātu, kāds ir uz Paradīzes iesprostoto cilvēku pašreizējais stāvoklis, un vai kaut ko nepieciešamības gadījumā ir iespējams izdarīt, lai to uzlabotu, bet vienmēr atceroties, ka tas nedrīkst vēlāk pakļaut riskam Zemi. Tikai saprotams ir pārsteigums, kad top skaidrs, ka Ruhar vēlas iemainīt Paradīzi un ka tas ir tikai laika jautājums, kad viņi vienosies ar Kirstang par atbilstošu maiņas darījumu. Vēl jo vairāk, nevienam nav noslēpums uz Paradīzes esošo cilvēku liktenis, kad Kirstang planētu atgūs.

Interesantu dinamiku tēlu attiecībās rada UN pierīkotā ‘’aukle’’ Džo, caur kuru jāsaskaņo visi kaut cik nozīmīgie lēmumi (praktiski gandrīz ikviens). Jauks jauns avots jokiem un humoram grāmatā papildus jau visiem ierastajiem līdz šim sērijā. Var vien vēl piebilst, ka attiecību sākums šai ‘’auklei’’ ar Skipiju nav no tiem gludākajiem.

Ar pašu Skipiju notiek pārmaiņas personībā, kā pats to atzīst privātā sarunā ar Džo vai citā mirklī drusku aizraujoties ar pielietoto spēku pret ienaidniekiem. Joprojām saglabājas viņa ‘’augstās domas’’ par cilvēku attīstības pakāpi un tās sasniegumiem, nav gala viņa mokām brīžos, kad kaut kas jānovienkāršo un jāizskaidro, bet vairs arī nevar apgalvot, ka Skipiju interesē tikai un vienīgi viņam līdzīgu MI un/vai senās Elders rases atrašana.

Paradise līdz pat pašām beigām notur interesi un spraigais sižets (+humors) neļauj nevienā brīdī ieslīgt garlaicībā; ir tikai interesanti kā Džo, Skipijis un pārējā komanda tiek pie rīcības plāna, lai Ruhar mainītos plāni attiecībā uz Paradīzes planētu.

Trīs vienā: The Jewel of Dantenos, The Hospital, The Coming Storm

Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Manas pārdomas

17702259.jpg

Brian D. Anderson – The Jewel of Dantenos (The Godling Chronicles #0.5)

Viena no divām šajā ierakstā pieminētajām sēriju prequel novelēm (visas trīs grāmatas bez maksas bija pieejamas iekš Audible), un atšķirībā no The Hospital, šī nebūt neieinteresēja mani uzsākt pamata sēriju. Ja pilnībā neizstrādāti vai sēriju nezinošam lasītājam īsajā darbā līdz galam neiepazīts tēls vēl ir kaut cik saprotams, tad sižets ne sākumā, ne vidū un vēl jo vairāk beigās galīgi neko neizteica. The Jewel of Dantenos vērts lasīt/klausīties sērijas fanam.

 

 

 

16123747.jpg

 

Keith C. Blackmore – The Hospital (Mountain Man #0.5)

Augusts Berijs cenšas izdzīvot zombiju sērgas piemeklētā pasaulē, un viens pats šī īsā stāsta ietvaros viesojas slimnīcā cerībā atrast materiālus, kas to atvieglotu, bet saskaras ar nepatīkamiem un potenciāli letāliem pārsteigumiem. Pirms klausīšanās nebiju ieskatījies, kurš ierunā The Hospital – izrādās tas pats džeks, kurš ierunā Expeditionary Force. Mountain Man sēriju noteikti piefiksēšu kā klausīties vērtu.

41016100.jpg

 

Un noslēdzoši Michael Lewis – The Coming Storm

Non-fiction žanra stāsts gan par laikapstākļu prognozēšanu un to kā un kāpēc cilvēki izvēlās reaģēt vai pārlieku ilgi neņemt vērā brīdinājumus; lielākoties nepamatota pārliecība, ka viņus tas neskars, gan arī par big data, kas ikdienu tiek ievākts (ne tikai metereoloģijas sfērā), par potenciālajiem ieguvumiem, ja tie ir publiski pieejami, un ka ir cilvēki, kuri ir gatavi nopelnīt uz citu cilvēku dzīvību un īpašumu drošības rēķina. Varu vien teikt vien to, ka The Coming Storm papildināja iemeslu sarakstu, kādēļ esmu vēl priecīgāks, ka nedzīvoju ASV.

Brandon Sanderson – The Final Empire (Mistborn #1) (Audio book)

68428

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Gadsimtiem ilgi Final Empire ir pārvaldījis viens un tas pats valdnieks Lord Ruler, tik ilgi, ka lielākās daļas prātos viņš ir iemantojis teju nenogalināma dieva statusu. Ar viņa dzelzs dūri aristokrātija katru brīdi skaitā daudz lielākajai cilvēku masai, skaa tautai, viņiem pienācīgo vietu. Kaut arī grāmatas garumā var noprastu, ka starp šīm divām grupām nav dižu fizisku atšķirību, Lords Valdnieks ir sekmīgi izplatījis propagandu starp aristokrātiem, kas attaisno esošo kārtību.

Šī ir sabiedrība, kurā skaidri eksistē divu kastu sistēma, kuras varbūt tikpat labi varētu pārdēvēt bagātajos un nabagajos. Skaa ir neskaitāmas reizes mēģinājusi sacelties pret valdošo netaisnību, bet katrs mēģinājums, visi kā viens, ir tikuši sagrauts. Psiholoģiski skaa ir tik tālu cietuši, ka vairums par dumpi pat vairs neuzdrošinās domāt un ir priecīgi par to pašu, bet, ja arī ir kāds uzplaiksnījums, tad brutālu sakāvi, kur ir izdevies nogalināt vērā ņemamu daļu no Lorda Valdnieka armijas, uzskata par panākumu.

Kelsier līdz šim dzīvē ir organizējis skaa zagļu bandas, turklāt diezgan veiksmīgi. Tomēr veiksme mūžīgi nav viņa sabiedrotā, un liktenīgs projekta fiasko, bet pēc tam sekojošais ieslodzījums un tuvā saskaršanās ar nāvi, likusi viņam pārorientēt dzīves mērķus no parastas eksistēšanas nosacītā luksusā (noteikti salīdzinot ar citiem skaa), un pievērsties kaut kam tik vērienīgam kā imperatora gāšana no troņa.

Kā jau katrā pienācīgā fantāzijas pasaulē, arī šajā eksistē maģijas sistēma, kura pamatā saistīta ar desmit metāliem un šo metālu dāvātajām spējam, piemēram, iegūstot ekstra spēku vai spēju ietekmēt cita emocijas, tos patērējot/sadedzinot.* Loģiski ne visi, arī starp aristokrātiem ne, ir uz ko tādu spējīgi. Biežāk sastopami ir cilvēki saukti par mistlings, kuri spēj patērēt tikai vienu no metāliem. Rezultātā vairums ir diezgan prasmīgi savā jomā, bet tik un tā viņu spēku ne tuvu nevar salīdzināt ar Mistborn, kuri spēj patērēt pilnīgi visus metālus, un tāds ir arī Kelsiers un viens no viņa rekrutētajiem zagļiem šajā cīņā – jauniete Vin, kura jau ir paguvusi uz savas ādas izjust rūgto un skarbo skaa dzīvi. Eksistē vēl otra ar maģijas spējām apveltītu cilvēku grupa (nedaudz atšķirīgs spēju klāsts), kura metālus izmanto nevis tos sadedzinot, bet gan tajos uzkrājot spējas, par piemēru, lai uzkrātu spēku, pirms tam kādu laiku jābūt vājam. Ārkārtīgi retas ir personas ar gan viena, gan otra maģijas veida iemaņām.

Interesants ir veids, kā Sandersons ir izvēlējies atklāt Kelsiera rīkoto apvērsumu – caur necilās Vinas acīm, kura sākotnēji ir paranojas pilna, kādēļ gan viņa ir tikusi izvēlētā būt par daļu šajā trakajā plānā. Viņa tiek iemesta politisko intrigu dziļajā baseina galā. Ja sākumā Vina nejūtas komfortabli, tad ar katru reizi viņa pārsteidzoši ātri kļūst ievērojami labāka (to pašu var teikt par viņas mistborn spēju apguvi). Pēdējās Impērijas sašķelšanas nolūkos, viņai ir uzdots apmeklēt aristokrātu regulāri rīkotās balles, kamēr skaa dzīvo dziļā nabadzībā. Nejauši sastapts aristokrātu puisis** no paša ievērojamākā aristokrātu nama, aizsāk galvu reibinošus notikumus.

****************

*Mistborn pasaulei vajadzētu būt pat ļoti bagātai ar dažādiem metāliem, lai šādi bāzēta maģijas sistēma varētu darboties ilgtermiņā.

**Elend Venture nav apmierināts ar to, kā Lord Ruler pārvalda impēriju, šaubās vai pret skaa tik tiešām būtu jāattiecas tik nežēlīgi, tomēr viņa rīcība aprobežojas ar diskusijām un cerībām mainīt sistēmu pa solītim no iekšpuses kaut kad tālākā nākotnē, bet ne ar Kelsiera iecerēto metodi.

Stephen King – The Dead Zone

11573

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Negadījums vienā jaukā ziemas dienā, kad Džonijam Smitam pilnā ātrumā, spēlēdams hokeju, uztriecas daudz lielāks un smagāks jaunietis, iesēj Džonijā aizmetni. Reizēm Džoniju pārņem tādas kā priekšnojautas, bet pārdabiskās spējas pilnībā liek par sevī manīt pēc auto avārijas. Kāds varbūt arī priecātos par tādu spēju iegūšanu, bet Džonijs, domājams, piekristu un noteikti tā varētu spriest pēc citu reakcijas, ka tas drīzāk ir lāsts.

Iepriekšējo vakaru pirms ceļu satiksmes negadījuma, varētu apzīmēt kā labāko Džonija mūžā. Lieliski pavadīts vakars gadatirgū/atrakciju parkā ar tā brīža draudzeni Sāru, turklāt, iespējams par nelaimi, tieši pirms slēgšanas, ejot prom, kad jau visas citas būdiņas slēgtas, Džonijs šķiet izlieto veiksmi vairākus gadus uz priekšu un vairākas reizes pēc kārtas (tā teikt uncanny veidā) vinnē laimestu pēc Laimes Rata grieziena – kopā vairāk nekā $500. Kingam caur Sāras skatpunktu lieliski padodas uzburt baigu atmosfēru, kuru savādāk varētu izskaidrot pavisam vienkārši. Un ja jau veiksme paņemta uz kredītu, tad to nākas smagi atdot atpakaļ, piedzīvojot ne tikai minēto negadījumu, bet piedevām pēc tam komā pavadot 4,5 gadus.

Pamostoties no jauna, Džonija pasaulē viss ir mainījies līdz nepazīšanai, turklāt Sāra ir gan vīrs, gan dēls. Pats Džonijs arīdzan nav palicis neskarts un negadījums kalpo kā katalizators, ļaudams spējām pilnībā manifestēties. Reizēm pieskaroties cilvēkam vai priekšmetam, pastāv iespējamība, ka Džonijs par tiem spēs kaut ko ‘’saskatīt’’, ja cilvēku gadījumā parasti tā ir nākotne, tad priekšmetu ziņā – pagātne. Rezultātā Džonijs ātri vien tiek ierauts mediju un (pus)trako uzmanības lokā, kas nereti Džoniju piespiež norobežoties no sabiedrības; labi, ka vēl ir tādas atbalsta personas kā tēvs (un arī viens no ārstiem). Par nožēlu Džonijam, gandrīz ikviens notic Džonijam, kad jau ir par vēlu, bet pēc notikušā vēl ir gatavs viņu tajā apvainot.

The Dead Zone burvīgi izmanto pārdabiskā elementus, lai atspoguļotu patiesas emocijas. Lasītāja uzmanība ar vairākiem kulminācijas brīžiem un spriedzītes pieaugumu pirms tam, konstanti tiek turēta saspringumā, nav diži mierīgu posmu un arī beigas ir pieņemami loģiskas un pienāk īstajā mirklī.