


Linki uz grāmatu Goodreads lapām
Manas pārdomas
Sen tik sen tālā pagātnē Zeme reiz patiesībā bijusi maģiskas Enerģijas pārpilna. Tieši no tādiem laikiem cilvēces kolektīvajā atmiņā saglabājušies stāsti par milžiem, titāniem, fejām, rūķiem un visiem citiem mūsdienās vien fantāzijas romānos sastopamiem radījumiem. Tā arī bija domājis Victor of Tuscon sērijas galvenais varonis līdz dienai, kad viņa pasaule izmainījās uz neatgriešanos.
Pirmajā momentā jebkurš un pats Viktors varētu nodomāt, ka viņa nokļūšana vispirms Fanvatas pasaulē un pēcāk Zaforā, kas gan ceturtās grāmatas Titan Blood ietvaros sērijas ietvaros šķiet ir vien tāds kā izmests līkums pirms atgriesties atpakaļ. Tad jo tālāk autors izvadā Viktoru pa piedzīvojumiem un tajos sastaptajiem pretinieku pilnajiem ceļiem, jo vairāk Viktors atklāj jaunas spējas, turklāt diezgan unikālā un dažam labam groteskā sakauto naidnieku siržu apēšanas veidā un caur šādu metodi piekļūst senču atmiņu vīzijām no attiecīgo Enerģijas pārbagātības laikiem, kā visa ietekmē Viktors maz pamazām pārtop, par ko krietni atšķirīgāku, kā vienkāršs cilvēks arī bez visām jaunajām Talantu un ar tām saistītajām spējām (pieejamām burvestībām), jo vairāk rodas aizdomas, ka tā vis tik vienkārša sakritība vis nebūs.
Kā tas piederas, tad piedzīvojumu ceļš varbūt arī tiek uzsākts vienam, bet palikt vienam piedzīvojumos, ja ir vēlme izdzīvot ilgāk par vienu vai divām grāmatām, nebūts lemts. Noslēdzoties trešajai Spirit Hunter un aizsākoties turpinājumam, par tādu ir kļuvusi Vala. Kapteine, kura sākotnēji pret jebkuru svešinieku cenšas izturēties ar profesionālu pietāti vai pat no malas šķietamu vēsumu, kas daudzus ilgtermiņā drīzāk pat atgrūstu Bet abiem esot vēl par Fanvatu svešākajā Zaforā, nav izvēles, kā neizbēgami, bet sižetiski ne uzreiz satuvināties kopīgi pārciestos piedzīvojumos, ja ir vēlme atgriesties arī Viktoram nu par mājām saucamajā planētā Fanvatā.
Lai arī Titan Blood ir ar izklaidējošu sižetu, tad, par cik nākošo divu grāmatu ietvaros tai nav dižas nozīmes, tad par un ap to paterētā lpp laika izskaidrojumos gandrīz šķiet lieki pavadīts laiks. Ja nu vienīgi ņem vērā nenoliedzamu faktisko uzlīmeņošanās labumu, kas gan ir neizbēgams viens no gala iznākumiem katras sērijas grāmatas ietvaros. Papildus tam nevar neatzīmēt pat uz Fanvatas, kura varbūt tās iemītniekiem šķiet jau sena, bet ne tuvu nestāv klāt Zaforai, kurā sastopami vēl lielāka radījumu dažādība. To skaitā par sabiedroto iegūta pūķene (maģija ļauj eksistēt cilvēka veidolā un izmēros) Tesa, kuras sniegtā palīdzība un zināšanas noderīgas gan akutājā brīdī uz Zaforas, gan vēlāk jau bez viņas tiešas asistēšanas un klātbūtnes.
Viktors varbūt un cerams nav tik unikāls un īpašs, lai viņa spēju avots, kad sākotnēji iegūst Spirit Core un caur to ar emocijām saistītus Talantus, nebūtu kaut kas līdz šim neredzēts, bet nenoliedzami, lai kādi pakāpeniski bīstami pretinieki netiktu tam likti par šķēršļiem, ir gana spēcīgs, lai, spējām progresējot, spētu tos pieveikt. Ja vēl sērijas pirmajās grāmatās Viktors gana bieži moka sevi satraukumos par potenciālu iespēju zaudēt cilvēcību, tā agrāko ‘’Es’’ vēl no Zemes eksistences laikiem, tad pakāpeniski un jo vairāk iepazīstot, ka teorētiski un pratiski vien atgūst senču reiz iespēto, pat ja tas ntās paaudzes atkapakļ vēl pirms aizvēstures laikiem, domām liek sākt mainīties.
Interesants, bet visai epizdosisks ir pārdomu moments, kad Viktors atklāj, ka nemaz nav gluži vienīgais cilvēces pārstāvis uz Fanvatas uz Zemes, ka uz tās pat ir to izveidota kolonija. Vien sērīgā noskaņojumā par vecmammu un citiem tuvajiem liek ieslīgt pavērsiena šoks, jo tie ne tikai uz Fanvatas nav nokļuvuši caur kādu nebūt maģisku portālu, bet atkļuvuši ar paaudžu tipa kosmoskuģu palīdzību, kuri, esot uz Zemes, bijuši vēl vien idejiskā izstrādes līmenī. Laika plūsmas linearitāte Viktora gadījumā gluži nebūs izdomāts relatīvs jēdziens.
Piektais turpinājums Battlemaster liek Viktoram un tā sabiedrotajiem, starp kuriem Relijas tēls (un gandrīz visas ieceres galvenā sponsore) salīdzinoši nesen pat par naidnieku bijusi saucama, bet vien aiz brieduma un vieduma žēlastības ir sabiedrotā, ne nogalināta, jāsaskaras ar agresīvi noskaņotiem Raidonas impērijas aristokrātiem, kuri cenšas tai letāli likt ceļā spieķus, lai arī agrākā pirms sērijas laikā Relijai ir rokā atļauja jauniem un pašas Raidonas impērijas neiegūtas teritorijas iekarojumiem. Un vien šī raksta noslēdzošajā Magma Heart ietvaros Viktors, Vala un Relija ir spējīgi tam nodoties.
Titāna Asinis, Cīņu Meistars un Magmas Sirds, kā varētu latviskos grāmatu nosaukumus, visi saistīti ar pakāpenisku Viktora asinslīnijas, rases un senču izzināšanas, līmeņošanās ceļu, kura laikā nāk klāt jo spēcīgākas burvestību un cita veida saistītas spējas, lai vieglāk spētu pieveikt pretinieku, un pat tad reizēm vien ir kā ir, ar diegu uz pusēm. Bet savā ziņā, kā gan citādāk, ja lielos vilcienos, Viktoram, kurš vēl nemaz tik ne sen dzīvoja pie mīļotajiem vecvecākiem pēc vispirms mātes (no tā tendence uz naidu un dusmām) un pēcāk tēva nāves, ja sērija turpinās, nekas ilgtermiņā pārlieku draudīgs un postošs nevar notikt.



You must be logged in to post a comment.