Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Manas pārdomas

Kārtējā ikdienišķā atgriešanās mājās pie vecvecākiem Viktoram Sandevalam uz neatgriešanos sagriež pasaules kārtību kājām gaisā, kad kāpiens pāri slieksnim liek tam attapties Fanwath fantāzijas pasaulē pilnā ar mošķiem. Lai nebūtu garlaicīgi jau no pirmajiem mirkļiem, iemesls, kāpēc Viktors vairs neatrodas uz dzimtās Zemes, sasaistās ar tā tūlītēju nonākšanu verdzībā un nosūtīšanu uz gladiatora tipa cīņām.

Tas, ka Viktoru nav skārusi kāda pēkšņa liga vai halucināciju lēkme, noprotams jau no pirmajiem mirkļiem, redzot ap sevi ne vienu vien līdz šim tikai fantāziju daiļdarbos un filmās sastopamus mošķus, bet ilgi pārdzīvot nav laika, ja vien nav pašnāvnieciska vēlme papildus visam arīdzan atvadīties no dzīvajos esošajiem. Viktoram, kā jau galvenajam sērijas varonim, vismaz paveicas ar celles biedriem, kurā tiek iesviest. Kā rezultātā Irelas un Vulu tēli kalpo gan kā labs informatīvais avots par un ap Enerģiju ar lielo burtu, jo tiek izmantota autora MC Gallup ar pseidonīmu Plum Parrot izveidotajā LitRPG fantāzijas subžanra maģijas Sistēmā, kā arī dod citus noderīgus padomus, kuri palīdz pārciest pirmās dienas un nedēļas un sasniegt periodu, kad drīzāk citiem jau jāsāk raizēties par savu drošību un dzīvību, esot ienaidnieku pusē.

Nevarētu teikt, ka, pirms nonākšanas Fanvatas pasaulē, Viktoram būtu diži daudz, par ko dzīvē sūdzēties. Vienīgi, ka labprātāk pie vecvecākiem tikai ciemotos, bet realitāte ir nedaudz sērīgāka un abi vecāki (māte sāpīgāk vispirms) ir miruši. Tas šķiet puisi nebūt nav ne salauzis, ne iedzinis kādā nebūt depresivitātes stāvoklī, bet ir spējis iekšējo dusmu jūru novirzīt produktīvā virzienā, nodarbodamies ar grieķu-romiešu tipa cīņas sportu. Sports, pie kura pēdējā laikā gan pieturējies, jo pārāk labi padodas un citi būtu šokā, ja pamestu, bet, kas lieti noder tagad, kad no iegūtajām prasmēm gan pirms tam, gan tagad pie saņemtajām sākuma visnotaļ augstvērtīgajiem starta statiem un atribūtikām (atgādinājums, ka Viktors ir galvenais tēls) ir atkarīga viņa dzīvība.

Pirmie nopietnie, ja neskaita tādus sīkumus, kā cīņas uz dzīvību un nāvi, citu alkatīgās naudas un izklaides vārdā, noris teju aiz tā, ka Viktoram pat pārāk labi padodas izdzīvot un tābrīža saimnieks iekārto cīņā pret ne tās zemākās kārtas noziedznieku – tā teikt, ja Viktors uzvar, tad vainīgs un nāvessods, ja izdzīvos, tad brīvs no sodiem par izdarīto pārkāpumu. Paredzami Viktoram tiek uzvaras lauri, bet reizē nepateicības alga ar galamērķi nu jau Great Bone raktuvēs, kur tiek pierīkots pie komandas, kurām uzdots pārbaudīt nereti mošķu pilnus tuneļus, pirms tajos dodas citi klaušu tipa strādnieki.

Victor of Tuscon sērijā bez Enerģijas kā burvestību darbinošais faktors būtisks ir no indivīdam piemītošās Spirit Core/Gara Serdes, kas Viktora tēla gadījumā ir dominējošais Naids. Ne reizi vien puisi izglābj ārkārtīgais spēka un muskuļu masas palielinājums, tik tas mīnuss, ka vienmēr pastāv risks sevi spēju pielietošanas laikā tik tālu pazaudēt, ka var nākties ciest par sabiedrotiem sauktiem tēliem. Tomēr bažām vai bailēm vien trešās Spirit Hunter grāmatas ietvaros sāk augt kājas, kad atklājas jo jauni un jo lielāki Viktora Serdes aspekta talanti, no kuriem Bailes pārsteidzošā kārtā ir pat ar lielāku jaudu nekā Naids. Baiļu aspekts gan uztverams no skatpunkta, kurā par spīti raizēm un bažām, pirmkārt jau par citiem, Viktors neļaujas, lai bezdarbībā sastingtu, bet tā vietā metas briesmām tieši rīklē. Fakts, kas virza sižetu raiti uz priekšu.

No citiem izceļamajiem tēliem, kā pirmo noteikti jāatzīmē laimīgā kārtā atrasts medaljona amulets un intelektuālais konstrukts Gorz iekš tā. Pieļauju, ka vēl dažus gadus agrāk nebūtu tāda asociācija tā uzreiz izveidojusies, bet tagad gan sarunās ar Viktoru Gors brīžiem liek iedomāties par tādu kā Mākslīgo Intelektu, kurš vismaz šajā versijā ir labvēlīgi noskaņots pret tā jauno īpašnieku. Gora iekšējā atmiņa, tam pieejamā zināšanas, kuras gan pats tā vienkārši nevar iegūt, ja neeksistē IT sistēmas, gan par maģijas Sistēmu, gan tam pieejamās kartes un daudz kas cits noderīgs ļauj Viktoram rast izeju no problēmsituācijām, kuras citkārt beigtos krietni bēdīgāk.

Tikpat bēdīgi un vēl trakāk klātos bez raktuvēs iegūtas sabiedrotās Theilas, kuras humanoīdais un fiziskās realitātes taustāmākais veidols (šeit gan nebūs runa par romantiskā sižeta līnijas mājieniem). Tā pierāda sevi par gana uzticamu sabiedroto, lai pēc viena otra iepazīšanas Raktuvēs, to ņemtu talkā turpinājumu piedzīvojumos, starp kuriem Theila pati ne bez pašas pieļautām kļūdām uz mirkli kļūst par raižu galveno vaininieci. Tā teikt problēma no nekā, kuru atrisināt neklājas nemaz tik viegli, bet Viktors gods godam vēlāk to nebāž degunā ar ‘’es taču teicu’’ tipa attieksmi.

Naids, Iedvesma (kā otrs par affinity saukts Gara Serdes sižetā gaitā iegūtais talants) un Bailes vien pavirši ieskatoties, līdz galam neiedziļinoties varētu šķist, kā kaut kas uzreiz labs vai ļauns. Šajā ziņā varētu to uztvert, kā ideju par domu, ka instruments pats par sevi ir tikai tik labs, cik tā pielietotājs. Sevis izpratne, lai sekojoši nekaitētu ne sev, ne sabiedrotajiem (tā vietā rastu spēku iespējā paļauties uz sevi un draugiem), bet tieši liktu trūkties naidniekiem, no kuriem pirmie ir vien kā iesildīšanās pirms turpinājumos noteikti gaidāmi nopietnāki izaicinājumi.

Ak, jā! Gandrīz aizmirsu par ilustrāciju vākos redzamajam tēlam esošo cirvi – Viktora galveno cīņas instrumentu, kuru pirms tam tā agrākais īpašnieks nav spējis atslēgt līdz galam, bet izrādās ierocis (atbilstoši nosaukts par Lifedrinker, un, protams, tiek uzrunāta sievietes dzimtē) ar īpašu talantu, ka Theilai ne reizi vien gandrīz labestīgā greizsirdībā jāaizrāda, cik ļoti Viktors to apčubina. Saikne starp abiem, kas uz mūžu un kura noteikti jātur goda vietā, sekojoši ļaujot plūkt augļus kritiski svarīgos momentos.

Laba un gara (cerams lieki neizstiepta) fantāzijas sērija, kurā piedzīvojumi pirmo trīs grāmatu laikā virknējas ar domu un pamatu (ar reti vien epizodiskiem piedzīvojumu fragmentiem), ko autors ceru spēj arī turpinājumos saglabāt. Vienīgi, ka lielais piedzīvojumu sižets, uz kuru Viktors trešās Spirit Hunter sākumā tiek pierunāts, turklāt no tēla, kura vien nesen par naidnieku bijusi, līdz grāmatas beigām tā arī nepienāk. Turklāt noslēgums tāda veida, kas liek apšaubīt, vai maz pienāks tāds brīdis.