Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Kontinents

Manas pārdomas

Kad 79 gadus vecais miljardieris Reds Daimonds uz savām Ņujorkas mājām kā uz sapulci šībrīža jau kā sešus gadus ilgajai draudzenei lēdijai Džeinai Bentlijai liek sasaukt savus trīs dēlus, tie kā likts arī atsaucas. Par spīti tam, ka neviens no tiem pret tēvu pamatoti nelolo siltas jūtas (tik pamatoti, ka jābrīnās, kā gan tam izdevušies panākumi biznesā) un kur nu vēl bērnības atmiņas, tad tie tomēr ir ieintriģēti, kas nu tam šoreiz tik svarīgs paziņojams. Kas zina, varbūt ir ar vāju veselību un pirms miršanas grib laboties.

Neviens no Reda trim dēliem, jaunākais Džets, vidējais Kriss un vecākais Maksvels vai vienkārši Makss neierodas Ņujorkā aiz mīlestības pret tēvu. 24gadus gadus jaunais Džets vispār Ņujorkā atgriežas pēc trīs gadu prombūtnes un modeļdarba Itālijā. To ar dzimto Ameriku saista vēl citas negatīvas, ar alkohola un narkotiku atkarībām saistītas atmiņas. Atmiņas, kuras ne bez palīdzības puisim izdevies kā pārvarēt, tā nenorauties no ķēdes, kas Lovers & Players romāna sižeta pavērsienu gaitā sagādās nevienu vien pārbaudījumu. Vēl jo vairāk, kad atgriezies Ņujorkā, sazvana labu paziņu, zvaigžņu kosmetoloģi Beverliju, bet jo būtiskāk, ka sakritība vai varbūt liktenis to nosēdina blakus galdiņam, pie kura vecmeitu vakaru atzīmē skaistu sieviešu kompānija.

Ar šo kompāniju un konkrētāk Eimijas Skotas-Saimones tēlu (bagātniece pati par sevi), kuru viens otram nezinot (kā gan, ja satiekas pirmoreiz), uz attiecīgo momentu nākotnes plānos saistīs paredzētā Eimijas laulība ar Džeta vecāko, 43 gadus veco brāli Maksu. Bet abi saskatās, Eimijai, kura kā jau piederas ir vairāk kā parasti iedzērusi, prātā ir draudzenes Tīnas padoms iztrakoties, kamēr vēl var un to nesaista apgredzenotības saites. Nav jābūt lielam gaišreģim, lai spētu paredzēt, ka ar šīm attiecību drāmām romāns spēs piepildīt nevienu vien lapaspusi, kad atklājas patiesība, un kā Džets, tā Eimija pārdzīvo notikušo, bet reizē nespēj viens otru aizmirst.

Aizmiršanas centienos, īpaši Eimijai, nenāk par labu, ka jo tālāk romāna darbība norit, jo mazāk tīkamu iezīmju vismaz no atrādītā Maksam piemīt. Kas īpaši izceļas tā attiecības ar piecgadīgo meitu Lulū (vienā vietā pa visu romānu izskan pilnais vārds Lulija), kuru, pat ja tiek piedots un saprast trauksmaino notikumu dēļ, tas diži nezina ko iesākt un tad ka tik nogrūzt vai nu kādai auklei vai savu reizi Eimijai, kamēr pašam nodoties saviem pārdzīvojumiem.

Pats Lulū tēls gan ir visai īpatnējs (bieži vien izsakās par sevi trešajā perosnā) un drīzāk kā instruments, ar kuras palīdzību var jo uzskatāmāk atrādīt, ka Makss tēva lomai, lai arī nav tik drausmīgs kā paša tēvs Reds, nebūs piemērots. Ne Makss, ne bijusī sieva un māte Mariska, ne kāda no auklēm meiteni ir tā izlaidusi, ka tai nav nekādu robežu un pieklājības normu izjūtas, ko labi parāda tās epizodiskās tikšanās ar tēva topošo jauno sievu, pat ja pieņem, ka māte, kuras aprūpē tā dzīvo, ir sastāstījusi meita pilnu galvu ar savu ienaidu pret Maksu un jauniņo Eimiju. Vai vēl jo uzskatāmāk situācijās, kad jau pieradusi, ka tās paklausību un labo uzvedību uzpērk ar dāvanām, ka ne reizi vien šķiet pašsaprotami pieprasīt dāvanu tāpat vien. Pat par nopietniem aizrādījumiem, kur nu vēl nopietniem mēģinājumiem labot uzvedību autores Džekijas Kolinas attiecībā uz šo tēlu, to nenosauksi un tiek iztikts ar tādu kā pirksta pakratīšanu un ‘’ai, tā nav labi/smuki teikt’’.

Turpinot par citiem Reda dēliem, tad vēl pirms izsaukuma uz tikšanos tas, tiem nezinot, kā ļoti samaitātu un īpatnēju izaicinājumu un rakstura pārbaudi. Tā attiecībā uz vidējo Krisu, kurš iepriekšējās draudzenes dēļ uz laiku bijis aizrāvies ar azartspēlēm Lasvegasā, aizkulisēs uz pazīstamu viesnīcas un kazino īpašnieku uzliek lielāku spiedienu, lai tas savukārt no ‘’mīļā’’ dēļuka pieprasītu ātrāk parādu atdot. Bet, lai Krisa tēlam nebūtu garlaicīgi, kad jau tā pietiek uztraukumi par naudu, tad, kamēr tas atrodas Ņujorkā, Losandželosā, kur tam izbūvēta villa stāva nogāzē, plosās lieti un pat plūdi ar bēdīgām sekām tā miteklim. Krisa tēls no visiem trim brāļiem salīdzinoši vismazāk apaudzēts ar drāmu, kuru tā sižetā ievieš profesionāli izklaides biznesa jurista pienākumi risinot vairāk vai mazāk kaprīzu klientu vēlmes un problēmas.

Kā sava veida paralēlais sižets, kurš gan atbilstoši dramatiski noslēgumā tiek sasaistīts ar pārējiem tēliem, saistīts ar nieka 19gadīgu oficianti Libertiju, kurai netrūkst ambīciju un mērķu reiz kļūt par slavenu dziedātāju. Līdzigi kā tās dažus gadus vecākajai māsīcai un kafejnīcas kolēģei Sindijai, kura ir tā, kurai kā no zila gaisa nospīd uzaicinājums piedalīties jauna repera mūzikas video uzņemšanā un aiz neko darīt uzaicina līdzi arī Libertiju. Nevar nesaskatīt ne vienu vien notikumu attīstības sakritību un paveikšanos, lai vien nedēļas laikā tai nospīdētu meteoristisks lēciens tik alktajā sapņu zemē. Bet reizē jaunai Libertijai itkā piemīt raksturs un nedomā tā lekt starp palagiem ar kuru katru, lai nodrošinātos, ka tiek pamanīta. Itkā, jo teorija no prakses šķiet Libertijas gadījumā drusku atšķiras, pat ja tiek Libertijas tēla gadījumā tiek piedota sižetiskā loģika, kur tai lielos vilcienos paveicas un netiek izmantota, lai pēcāk tiktu atstāta agrākajā aizmirstībā.

Lovers & Players vai ar latviskoto nosaukumu Mīļākie ir interesants ieskats attiecību drāmās, kur lielākā daļa varoņu nav tikai vienkārši turīgi, ja jau viens no tiem miljardieris, bet, kā jau pie cilvēkiem, tad nauda visam var nebūt kā atbilde. Visu un tai skaitā laimi nenopirksi, pat ja Reds un ne tikai, ir pretējos uzskatos un pār visām varēm cenšas to pierādīt. Pie reizes, kur būs nauda, būs arī ar to saistīti kašķi un raizes un pat ar slepkavībām saistīta sižetlīnija, jo apetīte, kā saka, rodas ēdot, vai vēl nāk prātā cita versija ‘’jo vairāk naudas, jo vairāk problēmu’’, kuras romānu varoņiem noteikti netrūkst.