Pirmdienas teikumā izceļu teikumu no tā, ko pašlaik lasu vai nesen esmu lasījis.
Her face was barely visible under the hood’s fringe of white nylon fur, but I could see in her eyes that she was dying.
Andy McNab – Deep Black (Nick Stone #7)
Izlasīju, lasu, lasīšu #96 (18.09 – 24.09)
Kamēr mums nevienam nav citas izvēles, kā vien ceļot laikā konstantā ātrumā tikai uz priekšu, tad šonedēļ pabeigtas divas grāmatas, kurās to varoņi nav tik ierobežoti. Un abas gan Survivor, gan The Eyre Affair katra ar atšķirīgiem paņēmieniem ir vienlīdz labas. Pēc Thursday Next sērijas otrās grāmatas plānots atkal noklausīties vienu no ”Laika Rata” sērijas.
Neliels progress gan Nick Stone, gan The Sandman sērijās. Cerams abas šobrīd iesāktās līdz oktobra sākumam izdosies arī pabeigt.
Izlasīju:
Brett Battles – Survivor (Rewinder #3)
Noklausījos:
Jasper Fforde – The Eyre Affair (Thursday Next #1)
Lasu:
Neil Gaiman, Marc Hempel, Richard Case, D’Israeli, Teddy Kristiansen, Glyn Dillon, Charles Vess, Dean Ormston, Kevin Nowlan, Frank McConnell – The Sandman, Vol.9: The Kindly Ones (The Sandman #9)
Andy McNab – Deep Black (Nick Stone #7)
Klausos:
Jasper Fforde – Lost in a Good Book (Thursday Next #2)
Lasīšu:
Neil Gaiman, Marc Hempel, Michael Zulli, John J. Muth, Mikael Gilmore, Charles Vess – The Sandman, Vol.10: The Wake (The Sandman #10)
Andy McNab – Aggressor (Nick Stone #8)
Klausīšos:
Robert Jordan – The Dragon Reborn (The Wheel of Time #3)
Jasper Fforde – The Eyre Affair (Thursday Next #1) (Audio book)
Links uz grāmatas Goodreads lapu
Izdevniecība: ISIS Audio Books
Manas pārdomas
Thursday Next dzīvo no mums paralēlā Visumā, kur uz Zemes, ne tikai vēsturiski šis tas ir noticis atšķirīgi, bet arī netrūkst personas, kuras ‘’šeit’’ tiktu uzskatītas par superspējām. Lai tiktu galā ar mazāk ikdienišķa rakstura noziegumiem, kuri, piemēram, ir saistīti ar ceļošanu laikā vai ar nozīmīgu kaitējumu literārajai pasaulei, tai skaitā galvenās varones nolaupīšana no oriģinālā manuskripta, ir izveidota atsevišķa specvienība(SpecOps), kura attiecīgi iedalās tālāk pa savām nozarēm. Labākais, ka lielākā daļa no tām klāj tik liela noslēpumainība, ka praktiski neviens nezina pilnīgi visas.
Ir 1985.gads un Ceturdiena 36 gadu vecumā ir Krimas kara veterāne, kurš šajā realitātē ilgst jau vairāk kā 100 gadus, bet tagad bez dižām sadursmēm iestagnējis, nevienai no pusēm nevēloties uzsākt pamiera sarunās. Kā arī Ceturtdienas ikdiena tagad tiek piepildīta ar darbu SpecOps27 vai ar sabiedrībā plašā zināmo vārdu ‘’Literatecs‘’ nodaļā. Tikmēr viņas tēvs ar skatienu vien spēj apturēt laiku un vēl pāris traki laicīgas lietas, kas nenozīmē, ka pilnīgi visus ietekmē viņa klātbūtnē – attiecīgi Ceturdienas tēvs (vārds nezināms) ir/bija/būs (kad un kā uz to paskatās :D) SpecOps12 jeb tāds kā laika policijas aģents. Viņš sev atvēlētajās epizodēs atklāj savdabīga večuka priekšstatu, ko varbūt varētu arī sagaidīt no personas, kura spēj pieredzēt visas iespējamās versijas un no dialogu drumstalām noprotams, ka starp visām var atrast arī mūsējo variantu. Tomēr par laika izjūtu Ceturdienas tēvs sūdzēties tiešām nevar. *ba dum tss*
The Eyre Affair lielais, ļaunais ļaundaris ir Ceturdienas kādreizējais literatūras profesors Acheron Hades. Reiz izpelnījies Ceturdienas apbrīnu, tagad Heidijs, no malas skatoties, ir pazaudējis pārāk daudz skrūvīšu. Viņš ir apveltīts ar spējām, kuras ļauj brīvi iekļūt jebkurā (daiļliteratūras) darbā un izpausties pēc sirds patikas. Apvienojumā ar radikālajām idejām un neesošo sirdsapziņu, Heidijs ir kļuvis par vienu no meklētākajiem noziedzniekiem pasaulē, un tieši kopējās pagātnes dēļ Ceturdiena ir viena no retajām, kura pēc izskata spētu Heidiju identificēt, kādēļ ir vispiemērotākā no visiem Literatecs aģentiem viņa notveršanai.
Noslēdzoši vēlreiz jāatgriežas pie jau pieminētā Krimas kara un konkrētāk pie ieroču ražotāja Goliath, kas gadu gaitā ir ieguvis arvien lielāku politisko ietekmi visā Britu impērija un arīdzan plašajā pasaulē. Viņu ārēji cēlie mērķi, ciešāk ielūkojoties, ir pilni ar alkatīgiem, savtīgiem nolūkiem, kurus šī organizācija ir gatava realizēt arī pārkāpjot gan metaforiskiem, gan reāliem līķiem. Šīs grāmatas ietvaros to varētu attiecināt uz viņu piedāvāto jaunāko ieroci, kas mainītu visa kara gaitu. Tik vien tāds sīkums, ka ierocis spējīgs darboties vienīgi ‘’izdomātajās’’ pasaulēs.
The Eyre Affair ir grāmata ar humoru, kas visiem varētu nešķist smieklīgs, un interesanti apspēlētām idejām, kura, cerams, nav aizraujoša tikai pirmajā grāmatā, kad vēl visa informācija ir jauna un svaiga. Starp citu, kā to liecina grāmatas nosaukums (+tās koncepts), tad romāns diezgan plaši apspēlē Šarlotes Brontē ‘’Džeinu Eiru’’ un vienā brīdi pat sniedz nelielu kopsavilkumu, tādēļ, ja ‘’Džeina Eira’’ vēl nav lasīta, bet ir tāda vēlme, tad ieteiktu to izlasīt pirms šīs grāmatas, ja vien nav iebildumu pret maitekļiem.
Un jau nedaudz ierasti pašās beigās linki uz citu lasītāju viedokļiem (un šoreiz visi ir video) ar visai lielu dažādību.
Brett Battles – Survivor (Rewinder #3)
Links uz grāmatas Goodreads lapu
Manas pārdomas
Realitāte, kurā nonāk Denijs pēc tam, kad Lidijai 1242.gadā sekmīgi izdodas novērst mongoļu ziņnešus no lielās armijas sasniegšanas ar vēsti atgriezties dzimtenē, jo valdnieks ir miris. Rezultātā dramatiski tiek izmainīta pasaules vēstures notikumu attīstība, daudzos aspektos radot ‘’tagadni’’, kura ir pat vēl sliktāka par to, kuru iepazīstam sērijas pirmajā grāmatā Rewinder.
Kaut arī teritorija kā tāda pēc būtības ir tā pati un nedaudz pazīstama (San Diego, Kalifornija un LA), nav jābūt ģēnijam, lai pamanītu neskaitāmās atšķirības, no kurām vairums bijušas uz slikto pusi. Vispamanāmākā ir valoda, kurā no angļu valodas saklausāmas vien drumstalas un pirmajā mirklī Denijs pat saklausāmo nodēvē par Mushian. Būtu jāpiebilst, ka pēc mežonīgā apjoma lēcieniem laikā. plus vēl pats pēdējais no 13. uz 21.gadsimtu, kā arī cīniņa ar Lidiju, Denija kondīcija ir tālu no simts procentiem, kas padara gan viņu, gan chaser iekārtu, kas ļauj ceļot laikā, viegli sagūstāmu. Labi, ka vēl Denija kameras biedrs Jovan pieprot latīņu valodu un spēj palīdzēt komunicēt ar pilsētas režīma līderi. Tādejādi Jovan kļūst par Denija vienīgo draugu un sabiedroto svešajā un dīvainajā zemē.
Bet galvenokārt šī pasaule nav centusies pietiekami, lai izvairītos kara ar kodolieročiem, kas smagi atspēlējies, jo pašreiz redzamā sadrumstalotība savā starpā konfliktējošās pilsētvalstīs, ātri dzimstošās un tikpat ātri izirstošās savienībās šķiet ir pārņēmusi ne tikai mūsu realitātes ASV teritoriju, bet arī lielāko daļu pasaules.
Lai varētu uzsākt Lidijas posta darbu novēršanu (gluži vai piemērots viesuļvētras nosaukums :D), Denijam nepieciešams ielūkoties dziļi sevī, lai nepazaudētu drosmi pārvarēt gan citu uzliktos slogus un pārbaudījumus, gan paša pārmetumus! Lai atgrieztos pie māsas Ellie un draudzenes Iffy, vispirms jāpaveic vien tāds sīkums, kā chaser iekārtas un vēstures grāmatas atgūšana, pēc kuras vadījās Lidija.
Survivor ir ideāli piemērots noslēgums Rewinder triloģijai, un, kaut arī šis tas no pielietotajiem paņēmieniem tagad atkārtojās nedaudz atšķirīgā rakursā, tad tas nemazināja konkrētās grāmatas kopējo kvalitāti. Patīkami, ka sērija, kurā katrs romāns sagādāja lielu lasītprieku, netiek nevajadzīgi stiepta garumā, jo grūti saskatīt jēdzīgu notikumu attīstību. Ja nu vienīgi turpinām sekot Denijam jau pilnīgi citā sērijā ar jaunām un atšķirīgām problēmsituācijām, jo beigas ir tieši tādas, kuras liek jautāt, kas notiek tālāk?
Andy McNab – Dark Winter (Nick Stone #6)
Links uz grāmatas Goodreads lapu
Izdevniecība: Corgi
Manas pārdomas
Beidzot! Vajadzēja pienākt sērijas sestajai grāmatai, lai galvenais varonis Niks Stouns pievērstu uzmanību Kellijai un viņas stāvokli, ne tikai būt ierakušamies darbā, praktiski neredzot neko citu ārpus tā. Grūti iedomāties, kas vēl viņu varētu raksturot. Kaut arī kopš zaudēšanas ir pagājuši vairāki gadi (turklāt to dzirdēt un paglābties par mata tiesu), psiholoģiski gūtās traumas nav sadzijušas, kuru sekas izpaužas arī ikdienā un saskarsmē ar citiem. Ko līdzīgu varētu teikt arī par Niku, vienīgais viņš to ir iemācījies labāk noslēpt.
Tādēļ, neredzot labāku risinājumu, tiek pieņemts lēmums atsākt uz laiku vizītes pie psiholoģes, vienalga cik tās izmaksātu, un pie reizes apciemot Kellijas vecvecākus, kādēļ seko ceļojums uz Lielbritāniju. Diemžēl, mans lasītāja priekam nav lemts ilgs mūžs, jo autors, Andy McNab, izvēlas to sev vieglāku un jau iestaigātu ceļu, kad maitas priekšnieki, labi zinādami situāciju, neļauj pat kārtīgi atpūsties, kad brīvprātīgi piespiedu veidā Nikam tiek piespēlēts jauns uzdevums. Jāaptur bioloģiskā terorisma uzbrukums! Tam ir potenciāls nogalināt desmitiem tūkstošu vai pat būt ļaunākam par mēri. Protams, Niks ir tik neaizstājams, ka citu viņa vietā atrast jau nevar.
Un jau atkal šīs sērijas sakarā varu gausties par Niku Stounu, viņam piemītošo darbaholismu un pat varoņa kompleksu. Uzdevuma ietvaros Niks strādā kopā ar kolēģi, un mans izmisums pēc kaut kā vairāk, nevis +/- tā paša vairāku grāmatu garumā bija tik liels, ka man pat nebūtu bijis iebildumu, ja autors būtu attīstījis tālāk romantisko līniju. :D Potenciālu varēja atrast.
Nepieminot detaļas un sīkumus, jāpauž sarūgtinājums un bažas, neatkārtojot iepriekš minēto, par sērijas turpinājumiem, pēc tām izvēlēm, kuras autors veic Dark Winter noslēdzošajā daļā. Tas vēl vairāk liek šaubīties par viņa turpmāko motivāciju, kas nerezultējas ar vēl lielāku nodošanos karjerai, un jautāt, vai būs lemts galveno varoni arī daudzmaz ikdienišķākās situācijās. Bet kas zin, iespējams, jāaprod ar domu, negaidīt pārmaiņas uz labu, un censties izbaudīt piedāvāto.
Pirmdienas teikums #166
Pirmdienas teikumā izceļu teikumu no tā, ko pašlaik lasu vai nesen esmu lasījis.
None the wiser as to why he singled me out, I march down the hall with my cellmates and join the line of other prisoners heading to the cafeteria.
Brett Battles – Survivor (Rewinder #3)
Izlasīju, lasu, lasīšu #95 (11.09 – 17.09)
Šīs nedēļas noslēgumā varu lepoties ar pēdējā laika rekordskaitli – trim izlasītām grāmatām, un kā jau ierasts par vienu no tām pārdomas publicēšu nākošās nedēļas sākumā. Šoreiz tas iegadījies ar sesto Nick Stone sērijas grāmatu Dark Winter, pēc kuras ieturēšu no sērijas spontānu pārtraukumu, lai pabeigtu citu sēriju, Rewinder, ar šogad iznākušo Survivor.
Progress veikts arī ”Laika Rata” sērijā, pabeidzot otro grāmatu The Great Hunt. Pa solim vien kļūst labāk, bet katra grāmata ir tik liels kumoss, ka ieturēšu vismaz divu grāmatu pauzi, un, pirms klausīties trešo grāmatu, uzsākšu jau atkal citu sēriju – Thursday Next, alternatīvā vēsture ar laika ceļošanu un vēl visvisādiem brīnumiem.
Kā arī pavisam nemanāmi jau nav tālu The Sandman sērijas finišs. :)
Izlasīju:
Neil Gaiman, Bryan Talbot, Michael Zulli, John Watkiss, Shea Anton Pensa, Stephen King, Alec Stevens, Gary Amaro – The Sandman, Vol.8: Worlds’ End (The Sandman #8)
Andy McNab – Dark Winter (Nick Stone #6)
Noklausījos:
Robert Jordan – The Great Hunt (The Wheel of Time #2)
Lasu:
Neil Gaiman, Marc Hempel, Richard Case, D’Israeli, Teddy Kristiansen, Glyn Dillon, Charles Vess, Dean Ormston, Kevin Nowlan, Frank McConnell – The Sandman, Vol.9: The Kindly Ones (The Sandman #9)
Brett Battles – Survivor (Rewinder #3)
Klausos:
Jasper Fforde – The Eyre Affair (Thursday Next #1)
Lasīšu:
Neil Gaiman, Marc Hempel, Michael Zulli, John J. Muth, Mikael Gilmore, Charles Vess – The Sandman, Vol.10: The Wake (The Sandman #10)
Andy McNab – Deep Black (Nick Stone #7)
Klausīšos:
Jasper Fforde – Lost in a Good Book (Thursday Next #2)
Robert Jordan – The Great Hunt (The Wheel of Time #2) (Audio book)
Links uz grāmatas Goodreads lapu
Izdevniecība: Audio Renaissance
Manas pārdomas
Roberta Džordana radīta Laika Rata pasaule pēc visiem iedomājamajiem rādītājiem ir tiešām masīva, kura, varoņu mērotajiem ceļiem savijoties, sašķeļoties un vēlāk atkal apvienojoties, prasa pievērst maksimālu uzmanību.
Pēc pirmās grāmatas izlasīšanas izteicu nožēlu, ka autora iedvesmas avots (LOTR) ir tik ļoti acīmredzams. Un, kaut arī sākums, kad Rands aiz bailēm, ka savu spēju dēļ var sajukt prātā un nodarīt kādam pāri, speciāli mēģina saraut attiecības ar draugiem, Matu un Perinu, kas sekojoši lika atcerēties par gredzena brālības izjukšanu. Par laimi, romānam tieši sava lieluma dēļ nav vajadzīgs daudz laika, lai Laika Rata novītais ceļš atdalītos no šāda veida līdzībām.
Lai varētu pilnībā izbaudīt gan konkrēto romānu, gan sasaistīti visu sēriju, brīžiem nākas samazināt savu skepses līmeni pret notiekošā iespējamību, kā arī pieņemt dažus šāda tipa grāmatu noteikumus. Pirmkārt jau ka pasaules glābējs un vienīgā cerība, par kura eksistenci vairums pat nenojauš, nāk no pilnīgas nekurienes vai lauku nomales – mūsu gadījumā tas ir Rands. Šajā ziņā interesanta likās epizode, kad, Randam izmantojot portāla akmeni/portal stone, viņš un ar viņu kopā esošie biedri, piedzīvo neskaitāmas pašu dzīvju versijas, to skaitā parastas un bez jebkādiem asins stindzinošiem trollokiem vai mīrddrāliem, kuros, piemēram, Rands nodzīvo līdz sirmam vecumam un mirst nepametis Divupju ciematu. Bet, kad mirst ‘’galvenais’’ Rands dzird Bālzamonu ļauni nosmejam un priecājamies par vienu no daudzajām uzvarām pār Randu. Tādejādi ļaujot secināt, ka arī Randa uzvara pār Bālzamonu pirmās grāmatas noslēgumā varētu būt tikai viena no neskaitāmajām, kuras ir nepieciešams izcīnīt. Otrs aspekts būtu tas, ka vairums varoņu nevar sūdzēties par savu ārējo izskatu, nav dižas variācijas.
Ja pieskaramies no Divupes nākošo puišu līdzgaitniecēm, Egvēnu un Nīnēvu, tad tur pārsteigums arī viņas nav nekādas parastās laucinieces, bet gan potenciāli vienas no visu laiku spēcīgākajām Aesu Sedajām. Kaut gan ne vienas, ne otras īpašības un raksturs nav no tiem siltākajiem un patīkamākajiem, tomēr, neskatoties uz to visu, nevar apskaust ar viņām romāna ietvaros notiekošo. Vismaz saistošs bija ieskats jauno Aesu Sedaju apmācībā, pat ja tā bija vien neliela daļa no tā, kas tiek atklāts prīkvelā New Spring, kā arī debates par kandidāšu atlases kritērijiem, ņemot vērā pieaugošos Tumsas spēkus.
Un kā jau tas reizēm ierasts, tad noslēgumā daži linki uz citu lasītāju viedokļiem (šeit raksts, bet šeit, šeit un šeit pa video). Vienīgais jābrīdina, ka visi video vairāk ir visa notikušā apskats.
Neil Gaiman, Bryan Talbot, Michael Zulli, John Watkiss, Shea Anton Pensa, Stephen King, Alec Stevens, Gary Amaro – The Sandman, Vol.8: Worlds’ End (The Sandman #8)
Links uz grāmatas Goodreads lapu
Izdevniecība: Vertigo
Manas pārdomas
Viesnīca/krogs pasaules malā ir vieta, kur no vētras ir paglābušies ceļotāji (ne tikai cilvēki) no dažnedažādām dimensijām, laikiem un visām iespējamām realitātēm. Ar lielāko daļu, kas tāds notiek pirmo un vienīgo reizi viņu mūžā, bet, kā to atzīmē viesnīcā strādājošie jeb tie, kuri pēc iepriekšējām vētrām nav vēlējušies atgriezties, tad viesnīca sen nav bijusi tik piepildīta, kas var vien norādīt uz tauvojošiem lieliem notikumiem. Lai īsinātu viens otram laiku, ceļotāji izklaidējas, atstāstīdami interesantus un aizraujošus atgadījumus.
Starp raibajiem viesnīcā patvērumu guvušajiem ir arī divi ikdienišķi cilvēki no mūsu realitātes – darba kolēģi Brents Takers/Brant Tucker un Keitija, kuru auto pārbraucienā uz Čikāgu sniega vētras laikā vasaras vidū iekļuva avārijā, par laimi bez nopietnām traumām. Tomēr dīvaināk par sniegu karstas vasaras laikā, ir pati viesnīca, kura tapis lemts nokļūt, jo kā to novērodams, secina pats Brents, tā vien šķiet, ka ēkas izmēri un telpu izkārtojums mainās pēc pašas ēkas iegribas un vajadzībām. Tikpat īpatnējs ir arīdzan laika ritējums tik tuvu pasaules malai, par cik pēc daža laba stāsta ir pagājis tā drusku vairāk laikā, kā varētu domāt.
Faktiski Worlds’End ir vēl viens īso stāstu krājums The Sandman sērijā, vien šoreiz pēcgarša ir stipri vien labāka, tomēr jāsaka godīgi, ka tieši tādēļ sākumā iepriekšējās pieredzes dēļ bija zināmas bažas. Diemžēl lasītājs ļauts uzzināt vien kripatu no visiem vētras laikā izskanējušajiem stāstiem, jo notikumi viesnīcā ir no Brenta skatpunkta un dzirdam tikai tos stāstus, kurus dzird viņš pats. Būtu jau jauki vēlreiz atgriezties viesnīcā pie pasaules malas. :)
Starp favorītiem nosauktu Hob’s Leviathan, kurā lēdija uz burukuģa maskējas par vīrieti, un Golden Boy. Par zelta puisēnu kopš dzīves pirmajiem mirkļiem, kuram māte ieliek vārdu, saīsinot vārdu ‘’prezidents’’, un kurš arī to visu attaisno. Ilustrāciju stila un stāsta pasniegšanas manieres dēļ gribētos izcelt arī A Tale of Two Cities, bet ne tik ļoti intriģējošs likās Cluracan’s Tale par kaut kādu tur feju, un Crements – stāsts no pilsētas, kuras iemītnieki ir visu iespējamo mirstīgo atlieku apbedīšanas speciālisti.
Neil Gaiman, Vince Locke, Peter Straub, Dick Giordano, Jill Thompson – The Sandman, Vol.7: Brief Lives (The Sandman #7)
Links uz grāmatas Goodreads lapu
Izdevniecība: Vertigo
Manas pārdomas
Nīla Geimena The Sandman sērijas septītā krājuma Brief Lives pati galvenā loma būtu piešķirama nevis pašam Sapnim, bet gan viņa jaunākajai māsai Delīrijai/Delirium, pašai jaunākajai no visiem Mūžīgajiem. Tieši viņai, kaut arī tas notiek ciemos pie Iekāres, ienāk prātā ideja beidzot atrast brāli Iznīcību, kurš jau aptuveni 300 gadus vairs nepilda savus pienākumus.
Kaut arī ar vardarbību un uz iznīcību rosinošām darbībām cilvēci šķiet nevajag diži daudz pamudināt, Sapņa viedoklis tomēr nedz par saviem, nedz arī par brāļa nav darba pienākumiem šo gadu laikā nav mainījies. Tomēr iesākoties grāmatai, Sapnis cieš no tikko izjukušām attiecībām, nolemdams savas zemes iemītniekus vairāk kā nedēļu ilgstošām lietavām. Tādēļ Delīrijas negaidītais piedāvājums atrast Iznīcību, ko Sapnis sākotnēji neuztver pārlieku nopietni, pat nāk kā saukts, lai novirzītu domas citā gultnē.
Kā to pierāda viens no mazāk nozīmīgiem tēliem, kuram lemts grāmatas ietvaros ņemt nelāgu galu, tad arī pēc +/- 15 000 gadus gara mūža, brīdī, kad pēc tevis ierodas pati Nāve, gribas teikt ‘’vēl ne’’. Pēc viņiem piešķirtā nosaukuma Mūžīgie/Endless varētu domāt, ka šīs septiņas būtnes gan pastāvēs ilgāk par visiem, bet kā visam, kam ir sākums, tas automātiski pēc loģikas paredz, ka jābūt arī beigām. Un kā jebkuram dievam, kas reiz ticis pielūgts, gan jau arī viņiem reiz būs laiks atvadīties.
Par laimi, ne viss krājums norit tik sērīgās noskaņās, un par to atkal ir jāpateicas Delīrijai, kuras darba aprakstā ietilpstošās īpašības un raksturs nu nemaz nepalīdz nopietni darbu veikšanai, kas prasa uzmanības koncentrēšanu. :D
You must be logged in to post a comment.