The Home by Chris Stoesen un Mutation Z: The Ebola Zombies (Mutation Z #1) by Marilyn Peak

26176179

Links uz grāmatu Goodreads lapām

Manas pārdomas

Tā vien šķiet, ka lielākā daļa (post)apokaliptisko darbu aizmirst parādīt, kas notiek ar cilvēkiem, kuriem, piem., kā ar diabēta slimniekiem ir nepieciešams regulāri saņemt zāles vai ar vecāka gada gājuma ļaudīm sociālajos aprūpes namos, kuru ikdiena ir atkarība no citu aprūpes. Iespējams, viņi uzreiz tiek norakstīti pie upuriem, kurus nav pat vērts pieminēt.

Tikmēr The Home dod balsi un iespēju atspoguļot vienu no daudzajiem varbūtējiem notikumu scenārijiem, un visai nelielajā apjomā sniedz lasītājam bagātīgu gammu emociju.

***

23247491

Kad Emma Džonsone, brīvprātīgā no ASV, vēlas izdarīt labu, kādam palīdzot un pie reizes izraujoties no garlaicīgās ikdienas, viņa pat trakākajos murgos nebūtu varējusi iedomāties, kādas šausmas cēlā mērķa vārdā nāksies piedzīvot.

Otrs stāsts zombiju tematikai pieiet klāt krasi atšķirīgāk. Kā jau liecina darba apakšvirsrakstā iekļautās Ebolas slimības nosaukums, tad dzīvo miroņu izcelsme saistīta ar tās uzliesmojumu vairākās Āfrikas kontinenta valstīs, nu gluži kā mūsu realitātē, vienīgi vēl pavirpinot jautājumu – ja nu… Mutation Z atkal apspēlē domu, ka zombiju apokalipse nāk kā sods par visiem iedomājamiem un neiedomājamiem cilvēces grēkiem.

Kaut arī šis stāsts ir par kādām 20 lapaspusēm garāks, kopējais iespaids un sajūta, kas radās izlasot darbu, bija sliktāka nekā to iespēja The Home. Vai nu tas valodas stila dēļ, vai tādēļ, ka The Home vairāk parūpējās par atmosfēru un nepieskārās nemaz zombiju izcelsmes izskaidrošanai.

Jeremy Laszlo, Carlos Cara – Left Alive #1

22847458

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Charlie Duwain vienatnē ceļo pāri ASV vai vismaz pāri tam, kas no tās ir vēl atlicis. Vienīgais, kas Čārliju dienu no dienas vēl motivē vispār kaut ko darīt, ir cerība vēlreiz sastapt abas Floridā mācību dēļ mītošās meitas – Lexi un Val. Pārtikas un ūdens ir maz, briesmu no citiem, kuri to pašu mazumu ir gatavi atņemt ar spēku, uzglūn no katra tumšāka stūra, turklāt par kronis visam sāk vēl klīst baumas par zombijiem!

Viss sākās kā jau vienmēr, ar labiem nodomiem. Zinātnieku cerībām ar ģenētiski uzlabotu super-mēslojumu paātrināt augu un labības augšanas ātrumus, palielināt ražu skaitu un tādējādi atrisināt badu pasaulē bija pamatotas cerības. Diemžēl, labu gribot, ar labajiem nodomiem bruģētais ceļš uz elli šajā gadījumā tiek pabeigts un sasniegts pilnā krāšņumā. Salīdzinoši ātri visā pasaulē izzūd jebkādi augi, augsne kļūst toksiska un neizmantojama, rezultātā aizsākas griezties nāvējošs un neapturams ritenis, atstājot katru cīnāmies par sevi.

Apstākļi kļūst tik traģiski, ka visniecīgākā varasiestāžu kontrole pār notiekošo pēc Lielās Panikas pazūd kā ar vieglu rokas mājienu, un ar to jau sākas zināmas ticamības problēmas. Pat ja arī pieņemam, ka tāda apstākļu kombinācija tik ātri liktu pagaist pat visniecīgākajai valsts ietekmei, tad vēl jocīgāk ir fakts, ka mūsu galvenais varonis, cilvēks parastais, ar simtprocentīgu pārliecību ir spējīgs pavēstīt pat par tik attāliem notikumiem kā Indija vai vēl sazin kur, kaut arī plašsaziņas līdzekļi kā tādi vairs neeksistē.

Pie Left Alive augošās mīnusu kaudzes vēl var pieskaitīt pašu Čārliju. Viņš nav varonis, kurš metīsies kādu glābt un uz krīzes fona pacelsies pāri citiem, lai tādējādi varētu viņam just līdzi, un pat ne sakarīgs un pat bik ļauns, bet šarmants antivaronis viņš nav. Čārlijs drīzāk aiz bailēm apdraudēt sevi noskatīsies, kā kādu nosit līdz nāvei vai slēpsies, kamēr norimst palīgā kliedzieni. Lai cik objektīvi būtu attaisnojumi, jo varbūt tiešām Čārlijs pats kļūtu par upuri, tas tomēr kaut kā viņu nepadara lapaspusēm pievilcīgu un neizmaina faktu, ka es no Čārlija drīzāk censtos turēties pa gabalu un neizvēlētos viņu par savu kompanjonu. Situāciju vēl sliktāku padara tas, ka Left Alive ir pilnībā no Čārlija skatpunkta.

Ar visu to rodas pārliecība, ka Čārlijs nejūtas nemaz tik diži sarūgtināts vai sagrauts, ceļojot vienatnē pa postapokaliptisko pasauli, kaut gan pats apgalvo pretējo.

Izlasīju, lasu, lasīšu #100 (16.10 – 22.10)

Un atkal esam atpakaļ jau pie ierastāka skaitļa ar divām pabeigtām grāmatām, bet nākošā nedēļa varētu būt kvantitatīvi bagātāka, jo pēc Left Alive abi atlikušie zombijstāsti kopā nepārsniedz 90lpp.

Citādā ziņā kvantitatīvi bagāts izvērtās mazo Rīgas grāmatu svētku apmeklējums Kongresu namā ar 19 jaunām grāmatām plauktos… Tā it kā plauktos nebūtu neizlasītu grāmatu. :D Bail pat domāt, kas varētu notikt februāra beigās :D Varbūt jau pēc īsā stāsta The Home uzsākšu lasīt pašmāju autoru darbus un pārnest to uz novembri. :)

Pēc trim noklausītām Thursday Next sērijas grāmatām var droši teikt, ka esmu pieskaitāms pie šīs sērijas faniem, bet tagad, uzsākot Joe Ledger triloģiju, arī ausis ir pārņēmuši zombiji.

Izlasīju:

25517872

Michael John Grist – The Last (Zombie Ocean #1)

Noklausījos:

27001

Jasper Fforde – The Well of Lost Plots (Thursday Next #3)

Lasu:

22847458

Jeremy Laszlo, Carlos Cara – Left Alive #1

Klausos:

3993839

Jonathan Maberry – Patient Zero (Joe Ledger #1)

Lasīšu:

23247491

Marilyn Peake – Mutation Z: The Ebola Zombies (Mutation Z #1)

26176179

Chris Stoesen – The Home: A Zombie Survival Story

Klausīšos:

535441

Max Brooks – The Zombie Survival Guide: Complete Protection from the Living Dead

Jasper Fforde – The Well of Lost Plots (Thursday Next #3) (Audio book)

27001

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: HighBridge Audio

Manas pārdomas

Dzīve starp izdomātiem tēliem jaunajai un uzlecošajai Jurisfiction aģentūras zvaigznei Ceturdienai ne mirkli neļauj atvilkt elpu. Cīņa par varu un ietekmi tā noslogo viņas dienaskārtību, ka vīra Landen reaktualizācija, kuru no realitātes izdzēsa, izmainot kritisku pagātnes notikumu, Goliath ieroču firma, paliek otrajā plānā. Līdz brīdim, kad tam varēs pievērst pilnu uzmanību, svarīgākais ir pieveikt pašas prātā un atmiņā iestrēgušo pirmās grāmatas The Eyre Affair ļaundara radinieci, neaizmirst vīru un gaidāmā bērniņa tēvu kā tādu, laika rituma inertais spēks ir vērā ņemams. Šajā ziņā jāpiemin Ceturdienas šerpā vecmāmiņa, un, kamēr citi radinieki kā onkulis un uz trakā zinātnieka tipāžu tendētais Maikrofts ir kaut kur nozudis, Granny Next ir ļauts izpausties pilnā krāšņumā!

Daiļliteratūras pasauli ar vēja spārniem pārlido ziņa par jaunāko grāmatu formāta izgudrojumu UltraWord, kurai tās lobētāji devuši moto – ‘’The ultimate reading experience!’’. Pasakaini labumi tiek piesolīti ne tikai lasītāju pusei, kas, ja vien lasītāju skaits nav izteikti zems, liek jautāt par šīs pasaules iedzīvotāju kopskaitu, bet arī ikvienam tēlam sākot no maznozīmīgākajiem fona tēliem ar labi ja kādu sakāmo vai vienkāršu bērnu skaitāmpantu iemītniekiem un beidzot ar slavenāko klasiku galveno lomu varoņiem. Skaļāk par skaļu tiek skandēts, ka neviens netikšot atstāts novārtā.

Tomēr, kā to atklāj Ceturtdiena un viņas tiešā priekšniece Miss Havisham, ja kaut kas izklausās pārlieku labi, lai atbilstu patiesībai, der ieskatīties rūpīgāk un pārbaudīt vai tā tiešām ir. Trakākais, ka UltraWord izstrādātāji ir ieguldījuši pārāk daudz jaunās sistēmas izveidošanā, lai tagad bez ierunām tāpat vien atkāptos. Viņu skatījumā ieguvumi, no kuriem daudziem ir personīgs raksturs, krietni pārsniedz jebkādas nepilnības, kādēļ viņi nekautrējas rīkoties radikāli. ‘’Pa labam’’ uzpērkot atbalstu un atteikuma gadījumā arī sniegties slepkavību virzienā.

Par grāmatas galveno sižetu tas tā kā arī būtu +/- viss, bet pirms pielikt pēdējo punktu, gribētos pieminēt zudušo sižetu akai, kā varētu tulkot romāna nosaukumu. Kaut arī Ceturtdienai nav svešas nāves briesmas un pret viņu vērsti slepkavību mēģinājumi, jautrību uzlabo tādi kā Ceturdienas ‘’adoptēti’’ tēlu izejmateriāli jeb generics, dodama tiem (amizantus) vārdus Ibb un Obb (bet nevajadzētu pieņemt, ka tas ir akmenī iekalts :D), un apmācot viņus par katram cilvēkam pašsaprotamām lietām kā zemteksts un konteksts. Citādi kā interesanta ideja šķita pašu daiļliteratūras tēlu rīkotā ikgadējā balva. Vienīgais mīnuss, ka balsotāji šķiet ir smagi nosvērušies par labu klasiskām vai arī Jasper Fforde vienkārši nevēlējās sabērt tekstu ar pašizdomātiem ‘’svaigajiem izdevumiem’’ un neeksistējošiem autoriem.

Michael John Grist – The Last (Zombie Ocean #1)

25517872

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Vairāku mēnešu garumā, vēl pirms pasauli nakts laikā pārņēma zombiju apokalipse, izmainot pasauli, kādu to pazinām līdz šim, Amo bija ārstu acuraugs un intereses objekts. Tik cik interesants bija Amo veselības stāvoklis un tā maiņas komas laikā, tikpat īpatnēji ir ārsta dotie norādījumi, kad ir atgūta samaņa, lai izvairītos no atkārtotas epizodes vai pat vēl ļaunāk. No tiem uzacis liek saraukt ieteikums atturēties no seksa, ja pašapmierināties, tad arī pēc iespējas klīniskāk un bez stimulācijām.

Fizioloģiski neparasts ir viņa izmainītais metabolisms, kas vairs neprasa tik daudz barības vielu, bet fiziski nav jūtamas nekādas bada sajūtas. Bet no cita aspekta, kas vairāk sit pa kabatu ir Amo alerģija pret mākslu, visu radošo un fantāziju karinošo, jo Amo ir komiksu mākslinieks. Varbūt liktenis vai kā, bet Amo tieši pirms liktenīgā notikuma strādāja pie savas grafiskās noveles par zombijiem. Vismaz Amo ir paveicies atrast monotonu dienas darbu preču noliktavā, kā arī paša izveidotā Deepcraft spēles modā, kas imitē pieminēto darbu, atrast draugu un domubiedru Cerulean, kuru arī skārusi tā pati slimība, kas viņu.

Un visticamāk pateicoties šai slimībai, Amo no rīta pēc vētrainās nakts vēl ir pie veselā saprāta, kamēr pārējā cilvēce ar baltām, tukšumā pavērstām acīm un asinīm notraipīti bezmērķīgi klaiņo pa ielām. Kaut arī negribu teikt diži daudz par autora radīto zombiju dabu, jo tas ir visai nozīmīgs pavērsiens, bet vienu gan, Amo stereotipiskais pieņēmums no filmām ir visai tālu no patiesības.

Tādam postam neviens (prāts) nespētu pienācīgi un adekvāti sagatavoties! Vienīgais, kas var palīdzēt Amo tikt galā ar prātam neaptveramo ir humors, un to viņš, par laimi, pieprot. Kas nedaudz nokaitināja, bija viņa īslaicīgā iekrišana depresīvā domāšanā un sevis žēlošanā. The Last nav izteikti gara grāmata, bet līdz ar to viss būtiskākais ir kompakti sakārtots. Noteikti paturēšu sēriju prātā, lai vēlāk turpinātu. : )

Robert Jordan – The Dragon Reborn (The Wheel of Time #3) (Audio book)

34897

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Books on Tape

Manas pārdomas

Rands vēl nespēj atzīt sev un pieņemt, ka tieši viņš un neviens cits ir Atdzimušais pūķis/The Dragon Reborn. Tikmēr Randa neizlēmības laikā, kamēr puisis izcīna iekšējo cīņu ar sevi un mēģina tikt galā ar uz viņa pleciem uzvelto milzu atbildības nastu, izceļas militāras sadursmes starp Randa kā īstā Atdzimušā pūķa atbalstītājiem un tiem, kuri vien vēlas apturēt kārtējo viltus pūķi. Tas tikai palielina Randa jau tā augsto stresa līmeni, un, kas dzen Randu vēl lielākā izmisumā, ir Moiraine aizliegums pievienoties viņa aizstāvjiem, lai izvairītos no vieglas notveršanas un ātras nāves. Bet vairākkārtēja Bālzamona nogalināšana vēl neko nepierāda. Atšķirīgie viedokļi rezultējās ar kārtēju konfliktu un ar to, ka Rands uz savu galvu izdomā doties pēc īpaša artefakta, kas spēj palielināt tā īpašnieka maģijas spēku vismaz simtkārtīgi!

Ne mazāk jautri iet arī Randa draugiem Perinam un Matam, kuru došanās līdzi sākuma tika pasniegta kā tīrākā sagadīšanās, bet redz, kā ir izvērties tagad. Perina talants saprast un sarunāties ar vilkiem uzņem apgriezienus un kļūst arvien izteiktāks, bet līdzīgi kā ar draugu Randu, arī Perins baidās palikt traks un aiziet pa tumsas ceļu vai vienkārši neatgriezeniski izmainīties uz slikto pusi. Perina bailes tiek vēl jo vairāk sakāpinātas, kad viņš sastop kāda bāra īpašnieku un (laikam) viņa brāli, kurš arī pēc ārējā izskata ir permanenti aizgājis pa vilka ceļu un pat vairs neatceras, ka ir bijis cilvēks. Turklāt tas nebūt nav Perina vienīgais trumpis! Viņš ir arī viens no retajiem, kas spēj ietekmēt Sapņu pasauli, kur starp citu pēcnāves dzīvē nonāk visi vilki, un pat ietekmēt tādejādi arī reālo pasauli!

Tikpat vērtīga un izteikti jautrāka ir Mata superspēja, kas izpaužas gandrīz vai neizsmeļamā veiksmē un lieti noder pēc izveseļošanās no tumšo spēku inficēta dunča ietekmes. Svarīgi tikai atcerēties, ka, lai veiksme darbotos, neko nedrīkst darīt pēc plāna, ko vislabāk ilustrē viena uzvara pēc otras katrā kauliņu spēlē, bet ne tik ļoti kāršu spēlēs. Jo lielāks nejaušības princips, jo labāk. Bet ne jau azartspēlēs slēpjas šo spēju vienīgais pluss, tas ļauj no posta glābt trīs iedomīgas topošās Aesu Sedajas, kurām viss, kas notiek par labu viņām, ir pašsaprotama lieta, un jau otro grāmatu pēc kārtās šie tēli kļūst vēl mazāk patīkami.

Nobeigumā linki uz citu lasītāju viedokļiem : ) – te, šeit un šiten.

Izlasīju, lasu, lasīšu #99 (09.10 – 15.10)

Beidzot nedēļa ar kārtīgu izlasīto grāmatu ciparu! Kaut arī vairāk kā puse ir The Sandman komiksi, kurus varēšu drīzumā atdot viņus atpakaļ :), un ne visas grāmatas bija izcilas, bet starp piecām kā favorītus izceltu Endless Nights un noslēdzošo The Sandman sērijas krājumu The Wake. Bet plašāk par The Dragon Reborn vēlākais līdz trešdienai jāgaida.

Tagad gan, lai pamainītu ierasto paleti, gan piemērojoties aizvien vairāk dominējošajam tumšajam diennakts laikam, piemērotas šķiet šausmu žanram tuvākas grāmatas. Tādēļ gan pašreiz lasāmā The Last (labs humors arīdzan), gan arī nākošās trīs būs par zombijiem, un pēc The Well of Lost Plots arī ausis varēs izbaudīt divas zombiju grāmatas!

Izlasīju:

781097317671912

Neil Gaiman, P. Craig Russell – Sandman: The Dream Hunters

Neil Gaiman – The Sandman: Endless Nights

13533747

Neil Gaiman, Marc Hempel, Michael Zulli, John J. Muth, Mikael Gilmore, Charles Vess – The Sandman, Vol.10: The Wake (The Sandman #10)

666677

Andy McNab – Aggressor (Nick Stone #8)

Noklausījos:

34897

Robert Jordan – The Dragon Reborn (The Wheel of Time #3)

Lasu:

25517872

Michael John Grist – The Last (Zombie Ocean #1)

Klausos:

27001

Jasper Fforde – The Well of Lost Plots (Thursday Next #3)

Lasīšu:

22847458

Jeremy Laszlo, Carlos Cara – Left Alive #1

23247491

Marilyn Peake – Mutation Z: The Ebola Zombies (Mutation Z #1)

26176179

Chris Stoesen – The Home: A Zombie Survival Story

Klausīšos:

535441.jpg

Max Brooks – The Zombie Survival Guide: Complete Protection from the Living Dead

3993839.jpg

Jonathan Maberry – Patient Zero (Joe Ledger #1)

Andy McNab – Aggressor (Nick Stone #8)

666677

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Corgi

Manas pārdomas

Ceļodams ar vienkāršu busiņu par Austrālijas plašumiem kopā ar brīvdomātāju no Vācijas ar iesauku Silkija/Silky, Niks pēc ilgiem laikiem var relaksēties un beidzot izbaudīt, kas ir dzīve, nevis būt mūžīgā darbā. Ilūzijas burbulim tomēr nav lemts pastāvēt pārlieku ilgi, kad, garām braucot, Niks izdomā apciemot atvaļinātu biedru un draugu Čārliju; vēl pirms laikiem, kad Niks nokļuvu britu izlūkdienestā. Tā vietā, lai sastaptu Čārliju izbaudām saimniecības dzīvi relatīvā drošībā, Nikam pēc sarunas rodas dīvainas sajūtas par drauga prāta stāvokli, un nekādīgi nebūtu varējis paredzēt, ka Čārlija apciemojums ieraus viņu atpakaļ pasaulē, kurā viņš cerēja vairs neatgriezties. Šis vairs nav Deep Black romāns, pēc Kellijas zaudējuma Nika dzīvē atkal ir persona, kuras dēļ ir vērts būt īpaši modram! Iespējams īsajā laikā ir radusies dziļāka saikne ar Silky, kā Nikam pirmajā brīdī varētu šķist…

Iemesls, kas motivē Čārliju pēc daudzajiem gadiem atgriezties ložu krustugunīs, ir reizē dramatiski nopietns un klišejisks – letāla slimība bez cerībām uz izveseļošanos. Vēl pirms ‘’nolikt karoti’’, ‘’atstiept kājas’’ un aiziet no šīs Zemes atliek ienirt vēl ‘’pēdējā darbiņā’’, lai nopelnītu lielos dolārus un nodrošinātu, ka laulātajam draugam nav jāuztraucas par finansēm. Par laimi gan Čārlijam, gan sievai kā no debesīm uz viņu sliekšņa nokrīt Niks Stouns. Draugs ar lielo burtu, kurš piekrīt palīdzēt bez atlīdzības sev, kamēr Čārlijs nopelna nieka 200 tūkstošus par pāris dokumentu nozagšanu.

Romāns norisinās 2005.gadā un tādēļ nedaudz amizanta šķiet autora Andy McNab prognoze par Turcijas ātru un vieglu ceļu Eiropas Savienības sastāvā. Tomēr ne par Turciju ir stāsts, bet gan tās korupcijā nogrimušo kaimiņvalsti Gruziju. Minētie dokumenti ieinteresē ne vienu vien, daži pat nežēlo naudu algotām slepkavām, lai tos iegūtu un izvairītos no sava vārda nokļūšanas televīzijā negatīvā sižetā. Varbūt kāds no uzpirktajiem politiķiem, varbūt organizētā noziedzība vai arī dižā ASV ar interesēm aizsargāt nevis demokrātijas intereses, bet gan naftas cauruļvadus. Nevienam pat īsti nerūp, kādus potenciālus draudus dabai un izcilā Borjomi ieguves vietai varbūtējas dabas kataklizmas gadījumā varētu radīt cauruļvada bojājums.

Diemžēl lasot jau astoto Nick Stone sērijas grāmatu un vēlreiz pieredzot +/- līdzīgus scenārijus (īpašs sarūgtinājums par gandrīz identisku atbrīvošanos no tēla, kā tas bija Deep Black beigās), vien ar citiem no fona izstumtiem un viegli aizmirstamiem (kartona) tēliem, kuriem pietrūkst personības un dziļuma. Tajā paša laikā var saskatīt (vairāk ne paša konkrētā romāna nopelni) iemeslus, kādēļ, ja neviena Nick Stone sērijas grāmata nav pirms tam lasīta, Aggressor varētu patikt vairāk.