Izlasīju, lasu, lasīšu #125 (17.09-30.09)

Ražena diena gan rakstu ziņā (būtu par vienu mazāk, ja muļķīgā veidā būtu pamanījis, ka neesmu agrāk publicējis domas par Mistborn sērijas #3 grāmatu), gan šis divu nedēļu periods ar septiņām pabeigtām grāmatām – Cujo šo pēcpusdien, tāpec par to plašāk nākošās nedēļas laikā.

No izlasītajām varētu izcelt Iron Dogs, kuru lasīju pateicoties City Book Review un varu ieteikt, ja tiek meklēta laba grāmata Oktobrim/Halovīna menesīm. Bet audio grāmatu ziņā ne vienu nevarētu ne izcelt pār atlikušajām divām, ne īpaši nopelt.

Stīvena Kinga grāmatas bez šaubām iederas lasīt, kad saulesgaisma katru dienu paliek mazāk, bet pēc Christine plānoju beidzot izlasīt Ghosts of Savo, kuru biju noskatījis šādam mērķim pirms diviem gadiem, un pēcāk arī Surviving The Evacuation sērijas pirmo grāmatu – arī noskatīta vismaz pirms gada. Audio formātā baudīšu zombijus ar Zombie Fallout sēriju.

Izlasīju:

28270716

Stephen King – Cujo

6461897

Terence Strong – Cold Monday

39970695

Neil Chase – Iron Dogs

Noklausījos:

2767793

Brandon Sanderson – The Hero of Ages (Mistborn #3)

10803121

Brandon Sanderson – The Alloy of Law (Mistborn: The Alloy Era #1)

12974372

Marie Brennan – A Natural History of Dragons (The Memoirs of Lady Trent #1)

27809678

Gene Doucette – The Spaceship Next Door (Sorrow Falls #1)

Lasu:

10629

Stephen King – Christine

13417180

Khaled Hosseini – Pūķa ķērājs

Klausos:

8167001.jpg

Mark Tufo – Zombie Fallout (Zombie Fallout #1)

35224512.jpg

Craig Alanson – Black Ops (Expeditionary Force #4)

Lasīšu:

24795001

Vered Ehsani – Ghosts of Tsavo (Society for Paranormals #1)

18655852.jpg

Frank Tayell – London (Surviving The Evacuation #1)

Klausīšos:

15756383.jpg

Mark Tufo – A Plague Upon Your Family (Zombie Fallout #2)

33152440.jpg

Wilkie Martin – Inspector Hobbes and the Bones (Unhuman #4)

Marie Brennan – A Natural History of Dragons (The Memoirs of Lady Trent #1) (Audio book)

12974372

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Ja patiesus memuārus lasu reti, tad A Natural History of Dragons būs mans pirmais izdomātais. Vismaz atmiņā nestāv, ka būtu lasīts vai klausīts kaut kas līdzīgs.

Kā jau liecina grāmatas nosaukums, tad šis memuārs ir par pūķiem, par slavenās pūķu pētnieces lēdijas Trentas karjeras pašu sākumu, kad ceļojums uz kalnaino Vystrana šķita vien kā pirmā un pēdējā iespēja redzēt pūķus tuvumā pirms atgriezties garlaicīgajā ikdienas dzīvē un sabiedrībā, kura no dāmām sagaida piedienīgu uzvedību un nodošanos sievišķīgām nodarbēm, nevis kaislīgai nodošanās dažādu pūķu pētniecībai.

Kā pati lēdija Trenta brīžiem ļauj noprast, tad memuāru uzsākusi rakstīt vien sirmā vecumā, jo piedzīvotais sagādā pārāk sāpīgas atmiņas, lai būtu bijis iespējams tās ātrāk uzlikt uz papīra visu lasīšanai. Interesantas un patiesas šķiet epizodes, kad galvenā varone nedaudz novirzās no temata, lai atzīmētu savu to dienu jaunības naivumu un rūpēm par citu domām, kad tagad viņai nesagādā pat mazākās problēmas.

Jau kopš bērnības lēdiju Trentu ir aizrāvuši maģiskie pūķu, un, lai kā citi nespētu redzēt tālāk par asajiem nagiem un zobiem, viņa saskata to diženumu. Tādēļ ir tikai pašsaprotami, ka Trenta pamanās pierunāt un pārliecināt savu vīru (un arī ekspedīcijas rīkotāju) ņemt viņu līdzi kā sekretāri un mākslinieci. Un tikai ar nākotnes zināšanām, atskatoties atpakaļ, Trenta var nebeigt novērtēt un pabrīnīties par varbūtību, ka viņa tiktu atstāta mājās, kā būtu rīkojušies vairums vīru, un pasaulei būtu laupītas tik daudz zināšanu par pūķiem.

A Natural History of Dragons ir neierasta pieeja veidam, kā pasniegt stāstu, un var tikai minēt cik tas no lēdijas Trentas puses ir uzticams, piedomājot pie tā, ka paša rakstītā memuārā noteikti iezogas vēlme sevi pasniegt labākā gaismā. Turklāt viņa pati (varbūt tieši, lai novērstu aizdomas, ka arī šoreiz tā rīkojas) piekodina lasītājus neņemt vērā jaunībā sarakstīto grāmatu par šo ekspedīciju. Lielus piedzīvojumus sagādā ne tikai pūķi, bet arī vietējie iedzīvotāji, kontrabandisti un korumpēti varas pārstāvji.

Brandon Sanderson – The Alloy of Law (Mistborn: The Alloy Era #1) (Audio book)

10803121

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Macmillan Audio

Manas pārdomas

Ceturtā grāmata atgriežas Mistborn pasaulē aptuveni 300 gadus pēc The Hero of Ages noslēguma, kur iepriekš iemīlētie varoņi tagad ir daļa no vēstures leģendām. The Alloy of Law galvenais varonis ir Ladrian nama galva Waxillian ‘’Wax’’ Ladrian, kurš par spīti no ģimenes un sabiedrības gaidām izvēlējās iet savu ceļu un pēdējos gadus pavadīja mežonīgajās Roughs teritorijās, lai apkarotu noziedzību un aizstāvētu neaizsargātos civiliedzīvotājus.

Lai kāds būtu patiesais mērķis – atpūsties no nebeidzamās cīņas ar noziedziniekiem un/vai pārņemt ģimenes nama vadības grožus – Vakss par pārsteigumu sev pamazām vien atklāj, ka modernā Elendel pilsēta (atšķirībā no visu pieņemtā) varētu būt pat savā ziņā vēl bīstamāka nekā Roughs teritorijas. Vaksam dažādu iemeslu dēļ nav izveidojusies tā pati labākā reputācija augstajā sabiedrībā, kā arī Ladrian nama kase ir visai patukša, un, lai to labotu, Vakss pārsteidzošā kārtā ir spējis vienoties ar citu namu par precībām ar viņu atvasi.

Diemžēl pasaulei ir sava kārtība un lielais ritenis turpina griezties par spīti taviem plāniem – arvien lielāku bēdīgu slavu gūst presē nodēvētie Vanishers zagļi, kuri pamanās nevienam nemanot nozagt veselus vilcienu vagonus, bet arī nolaupīt dažu labu jaunu dāmu. Momentā ieslēdzas Vaksa ietrenētais likumsarga prāts, plus kopā ar bijušo kolēģi Wayne, kurš kalpo par vienu no galvenajiem joku un humora avotiem, ķeras klāt pie ragiem un atrastu pastrādātajās neģēlībās vainīgo vērsi.

Lieti noder gan Vaksa, gan Veina dažādās metālu maģijas spējas, un kaut arī neviens vairs nav tik spēcīgs kā Vina vai Elends pirms trim gadsimtiem, tad joprojām var atrast indivīdus, kuriem piemīt vērā ņemams spēju spēks un talants, tai skaitā divus pieminētos likumsargus. Vēl jāpiemin Vaksa topošās sievas māsīca lēdija Marasi, kurai pašai šķiet, ka viņai piemīt nekur nederīgas spējas. Kopā šai trijotnei izveidojas laba attiecību ķīmija, no kuras bailēs jātrīc katram ļaundarim.

The Alloy of Law lielais, sliktais ļaundaris ir cits Vaksa izbijis amata brālis no Roughs teritorijām, kuram apriebās bez redzama gala rezultāta dienu no dienas tvarstīt zagļus, slepkavas un citus noziedzniekus, kamēr Elendel pilsēta, no kuras vairums tādu uzrodas, neko lietas labā neuzsāk. Tādēļ viņš ir izsecinājis, ka jārisina problēma tās saknē, bet tā vien šķiet līdz galam neapzinās, ka viņa operāciju sponsoram (dēvē sevi par Mr. Suit) ir drusku citādāki mērķi un motivācija.

Tā pati pasaule, bet citi varoņi; vienkāršāks un ne tik pārdabisks ļaunais tēls vai vēl citi faktori, bet kopumā jaunās sērijas sākums kopējā Mistborn sērijā nešķita tik spožs.

Brandon Sanderson – The Hero of Ages (Mistborn #3) (Audio book)

2767793

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Macmillan Audio

Manas pārdomas

Negribot Vinas izlaistais spēks no Well of Ascension, saukts par The Ruin, plosās pa Sandersona radīto Mistborn sērijas pasauli ar nolūku iznīcināt. Tas netiek darīts ar ļaunu, tāda vien ir šīs entītijas būtība, kura beidzot ņem tam apsolīto. Ruin pretstats ir Preservation, tieši šis pretspēks bija tas, kas vēl pirms Lord Ruler laika ieslodzīja savu kolēģi Akas atrašanās vietā, tādējādi cerot dot (gan ar dažādajām maģijām, gan vienkārši novilcinot izšķirošo konfrontāciju) tā radītajiem cilvēkiem iespēju nākotnē sevi paglābt no apsolītās iespējās Ruin/Iznīcības spēkam tos iznīcināt.

No debesīm aizvien vairāk krītošie pelni pārtikas audzēšanu padara ar dienu jo grūtāku, arī citi uz iznīcību vērstās dabas katastrofas kā zemestrīces noris jo biežāk un spēcīgāk. Tā pat optimists, kur nu vēl regulāras pacilātības cilvēks, var iegrimt nelielā bezspēcīgas depresijā, kad šķiet, ka nekas vairs nespēj apturēt Run loloto plānu par pasaules galu. Labi pasaulei un cilvēcei, ka tajā šajā grūtajā brīdi Iznīcībai pretī stājas Vina un viņas vīrs, Jaunās Impērijas valdienieks, Elends. Lai cik grūts un bedrains bija viņa sākums pārņemot varas grožus, tik pārliecinošs un jau ar neatsveramu situāciju un pieredzes bagāts Elends spēj pieņemt lēmumus, kuri iepriekš viņu būtu apgrūtinājuši un lieki apstulbinājuši. Tiek rasts balanss starp stingru valdīšanu, savas pārvaldāmās teritorijas paplašināšanu, tā lai nepazaudētu savas personības rakstura iezīmes un nekļūtu par jauna veida tirānu.

Patika, ka salīdzinoši liela uzmanība tiek veltīta arī citiem oriģinālās Kelsiera sapulcētas komandas biedriem, kā Spook vai kā Sazed, kurš izcīna cīņu ar sevi, apšauba vai viņa pirms tam ilgā nodošanās dažādo Lord Ruler apspiesto un iznīcināto reliģiju pētīšanai ir maz bijusi jēga. Nākas iziet cauri daudz kam, lai atgūtu dzīvotprieku, par spīti tam, ka, lai kā viņš gribētu pretējo, katrā ticībā var atrast acīmredzamus loģikas robus. Caur šo tēlu Sandersons drusku iebrien reliģiskās tematikas filozofēšanā; pluss, ka tas nešķita izrauts ārpus konteksta un bija iederīgs kopējā stāstā.

Pretstatā Elendam vai tam pašam Sazed Vina ērtāk jūtas darbojoties tiešā veidā ar attiecīgo problēmu personīgi, nevis pirms tam studējot pieejamos tekstus un cita veida materiālus, bet arī viņas dienaskārtību nodarbina domas par veidiem kā uzveikt Ruin. Ir noiets tāls ceļš kopš viņa bija neievērojama ielu zagle, kas pat nav ne tuvu salīdzināms ar pašreizējo (dzīves) stāvokli. Papildus tam Vinai katru dienu ir jāsaskaras ar Kelsiera radīto reliģisko mantojumu un faktu, ka simtiem tūkstošu viņa ir pielūgšanas vērta.

Burvīga triloģija ar beigās meistarīgi atrisinātiem jautājumiem, dažs labs pārsteidzoši drosmīgi, jo ne katrs pat triloģijas noslēdzošajā grāmatā par to izšķirtos.

Neil Chase – Iron Dogs

39970695

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Kopš ASV pilsoņu kara ir pagājuši daži gadi un seši zaudētāju puses kareivji nav paši spējuši vai citu, piem, pārrodoties mājās jaunu apstākļu dēļ tikuši spiesti izšķirties par labu noziedzīgās dzīves ceļam. Iron Dogs necerēti labi apvieno vesternu, kā apakšžanru neesmu to diži lasījis, un šausmu literatūru, īpaši no paranormālo mošķu puses.

Bandas līderis ir Frenks, lai būtu kārtība un sīki ķīviņi nepāraugtu nevajadzīgi lielākos strīdos, viņam pieder pēdējais  vārds. Katram no pārējiem bandas biedriem ir savi personīgie iemesli, iekšējie pārdzīvojumi, dzīves grūtības un varbūt pat nožēla par pastrādāto, par neizmaināmajām izvēlēm, kas meistarīgi tiek iepīts tēlu pagātnes stāstos/flashbacks, un tikai vienā brīdī (jau tuvāk beigām) bija sajūta, ka tas gabals jau ir lieks.

Par katru (jauniņo Billiju, Frenka tuvāko domubiedru Cole, krievu Ivanu, kā arī Virgil un Džesperu ‘’Red’’ Coogan) ir izsludināta zināma naudas atlīdzība, un grāmatas sākumā iepazīstam situāciju, ka mūsu varoņi bēgdami no vēl vienas neveiksmīgas zādzības un atlīdzību medniekiem, grib nokļūt Sanfrancisko, bet pirms tam cer atpūsties mazā pilsētiņā no garā un svelmainā tuksneša šķērsošanas. Tā vietā atrodot pilnībā pamestu (spoku) pilsēteli bez ne vienas dzīvas dvēseles.

Tādejādi Frenku un viņa cīņu biedrus, kā arī lasītāju, no pirmajiem brīžiem sākumā vēl ar viegliem pieskārieniem, bet pēcāk jau ar neatslābstošu dzelzs tvērienu sagrābj pārdabiskās šausmas, pret kurām nelīdz pat pilnībā izšauta ieroča aptvere. Patika arī fakts, kā lasītājs netiek aprakts un nogurdināts/nogarlaikots ar vienu vai dažām milzīgām informācijas izgāztuvēm par pilsētiņas un tās iedzīvotāju piemeklējušo likteni. Veids kā reizē tika pasniegts gan stāsts par pilsētu, gan katru no sešiem galvenajiem varoņiem deva lielu lasītprieku! J

Gene Doucette – The Spaceship Next Door (Sorrow Falls #1) (Audio book)

27809678

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Pirms trim gadiem dzīve mazajā Sorrow Falls (SF)pilsētiņā izmainījās uz neatgriešanos, kad tajā nolaidās citplanētiešu kosmosa kuģis. Dīvainākais, ka pa visu šo laiku no tā neviens nav izkāpis, tas nav izkustējies no ieņemtās vietas ne par mata tiesu, vai izdarījis jeb ko citu acīmredzamu, kā vien stāvējis uz vietas.

Tādēļ The Spaceship Next Door galvenajai varonei, no kuras POV piedzīvojam grāmatā notiekošo, 16 gadīgajai Annie Collins, šķiet, ka nekas dižs nemaz nav izmainījies par šiem trim gadiem. Tomēr SF jaunā ciemiņa žurnālista Edvarda ‘’Eda’’ Samervila negaidītā uzrašanās liecina par pretējo vai vismaz to, ka kuģa inaktivitātes posms nu ir cauri. Eda žurnālista nodarbošanās būtu liekama pēdiņās, jo patiesībā viņš ir valdības iesūtīts darbinieks ar uzdevumu klātienē novērtēt riskus un iespējamos rīcības scenārijus. Viņa nesagatavotība sev izvēlētajām aizsegam pilsētas iedzīvotāju acīs ir tik acīmredzams, ka visi tikai pieklājības pēc turpina izlikties.

Viņa un viņu iekš SF pazīst teju ikviens, savas zinātkāras, attapīgās, sarkasmīgās un visādā citādā ziņā daudzveidīgās iedabas dēļ, kura tā vien prasa uzzināt visu pēdējo un bāzt degunu gan kur vajadzīgs, gan kur ne, Annija sev pašsaprotamā veidā izmanās atrast vietu jauno pavērsienu epicentrā un līdzās Edam. Šo abu tēlu saspēli ir interesanti vērot. Labi, ka to vai grāmatu nesabojā koncentrēšanās uz lieku romantisko sižetu un visa spriedze ar un ap citplanētiešu kosmosa kuģi neieņem otrā plāna lomu. Vairāk šāda veida YA grāmatu; kaut arī par tādu drīzāk saucama tikai galvenās varones vecuma dēļ. Pēc Goodreads uzrādītā ir iznākusi vēl viena grāmatā Sorrow Falls sērijā, un ja ne tuvākajā laikā, tad nākotnes kaut kad lasāmo/klausāmo grāmatu sarakstā to noteikti ievietoju.

Terence Strong – Cold Monday

6461897

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Pocket Books

Manas pārdomas

Edvards ‘’Eds’’ Koltreins ir izbijis SAS aģents. Pirms septiņiem gadiem Bosnijas kara laikā viņā jaunlaulātā sieva, UN tulks, tika nežēlīgi noslepkavota, bet slepkavas palika nesodītas. Eds joprojām sēro par sievas zaudējumu, un, kaut arī Eds vairs nav SAS aģents, tad tomēr brīvajā laikā reizēm dodas uz Bosniju cerībā kaut ko mainīt.

Jau vairākus gadus piestrādā šur un tur (šobrīd noliktavas uzraugs), dzīvo noplukušā dzīvoklī, ir ieaudzis parādos, un vienvārdsakot uz neko dižu arī vairs nelolo sapņus. Bet kā no zila gaisa nāk piedāvājums – ar pievilcīgu naudas summas ēsmu un neatvairāmu atriebības āķi – pielikt punktu vismaz vienai no sievas slepkavu dzīvēm. Protams tikai virspusēji darbiņš šķiet ātrs un vienkāršs, pēc kura it kā nekas nebūtu bijis Eds varētu atgriezties dzīvē kā pirms tam.

Eds mazpamazām atripina vienu no lielākajiem konspirāciju kamoliņiem, attiecīgās grāmatas gadījumā par Eiropas Savienību. Jau kopš tās dibināšanas ES vadībā pakāpeniski ir iefiltrējusies organizētā noziedzība un dažādas mafijas. Tikai no malas jaunizveidotā struktūrvienība SRO (līdzīga Interpolam) izskatās nevainīga datu vākšanas organizācija, bet slepenībā kriminālie elementi to cer izmantot, lai nesodīti varētu darboties uz pilniem apgriezieniem pa visu eiropu. Atliek vēl tikai ratificēt dokumentu ar slepeniem pielikumiem un sīkajām drukām, lai lieta būtu darīta. Par nelaimi viņiem un par laimi vienkāršajam cilvēkam, atrodas tādi ‘’svilpes pūtēji’’/klerki un birokrāti, kuri pazīstu vīru vārdā Edvards Koltreins, kurš nepavisam negrasās stāvēt klusi malā, neskatoties ne uz kādiem draudiem.

Nav grūti iztēloties grāmatas autora uzskatus attiecībā uz ES vai kāda varētu būt viņa balss Brexit balsojumā (grāmata publicēta 2004.g.). Izteikti bija jūtams autora viedoklis un idejas, tā vietā, lai skaļāki būtu grāmatas tēli, no kuriem bez Eda nevienam citam nebija nopietna pagātnes stāsta, tēla dziļuma vai iemesla just līdzi.

Izlasīju, lasu, lasīšu #124 (03.09-16.09)

Neplānoti turpinu būt konsekvents un arī šajā divu nedēļu periodā ir sanācis izlasīt un noklausīties četras grāmatas, no kurām Ardievu, Atlantīda! nebija pat tuvu manam radaram, bet tāpēc nenožēloju, ka izlasīju.

Līdzīgā veidā manās rokās nonācis Pūķa ķērāja eksemplārs, kuru gan tūdāļ nesākšu lasīt, jo ir pienākusi kārta gan City Book Review grāmatai Iron Dogs, gan turpināt burties cauri Kingam – pēc Cujo, nākošā būs Christine.

Iepriekšējās nedēļas sestdienā Āgenskalna tirgu esošais maziņais grāmatu apmaiņas punkts negaidīti ir patukšojis šādām nolūkam noliktu grāmatu kaudzi, kas attiecīgi pamudināja uzsākt lasīt vispirms Cold Monday, bet arī ar turpmāku skatu uz citiem fiziski taustāmu grāmatu eksmeplāriem manos plauktos.

Izlasīju:

34670700

Craig Alanson – Trouble on Paradise (Expeditionary Forces #3.5)

13512202

Valentīna Freimane – Ardievu, Atlantīda!

Noklausījos:

34554132

Dennis E. Taylor – We are Legion (We are Bob) (Bobiverse #1)

41014635

A.G. Riddles – Departure

Lasu:

28270716

Stephen King – Cujo

6461897.jpg

Terence Strong – Cold Monday

Klausos:

2767793

Brandon Sanderson – The Hero of Ages (Mistborn #3)

27809678

Gene Doucette – The Spaceship Next Door (Sorrow Falls #1)

Lasīšu:

39970695

Neil Chase – Iron Dogs

13417180

Khaled Hosseini – Pūķa ķērājs

10629.jpg

Stephen King – Christine

Klausīšos:

10803121

Brandon Sanderson – The Alloy of Law (Mistborn: The Alloy Era #1)

12974372.jpg

Marie Brennan – A Natural History of Dragons (The Memoirs of Lady Trent #1)

Craig Alanson – Trouble on Paradise (Expeditionary Force #3.5)

34670700

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Trouble on Paradise iesākas ar paralēliem notikumiem sērijas trešajai grāmatai vēl pirms kāmjiem līdzīgie Ruhar uz Paradīzes planētu ir nosūtījuši kosmoskuģu armādu, lai to aizsargātu ar jaunu sparu, jo mākslīgais intelekts Skipijs viņiem mānīgi licis domāt, ka uz planētas ir izdevies atklāt senās rases Elder ļoti vērtīgos artefaktus. Kamēr neesmu noklausījies ceturto Black Ops grāmatu, varu tikai minēt, vai pēcāk notikušais arī norit vienlaikus ar to.

Skatpunkts uz notikušo netiek pasniegts tikai no cilvēku skatpunkta, bet arī gan no Ruhar, gan ķirzakām līdzīgajiem Kristang, un neviens no trim sugu POV nešķita izteikti vājāks, par katru bija zināma interese. Uz Paradīzes planētas iesprostoto cilvēku liktenis nav apskaužams. Informācija vai cita veida resursi no dzimtās Zemes planētas vairs nepienāk nemazākajā mērā un arī pirms tam tā nebija spīdoša, kas piespiedis UNEF nosūtītajiem karavīriem sadalīties divās pretējās nometnēs – tajā, kuri akli pieturās sākotnējām pavēlēm un par spīti visam joprojām tic, ka Kristang ir cilvēces sabiedrotie (nosaukti par Keepers), un tajos, kuri tagad ir pārgājuši Ruhar pusē. Baumas un misinformētība plaukst ar katru dienu arvien vairāk.

Ja Keepers gadījums ir bezcerīgs, lai vai cik labi viņi censtos pārstāvēt Zemi un cilvēci, un nekas viņus neglābs, un, kaut arī Ruhar attieksme pret cilvēkiem ir labāka, tad bieži vien liela daļa kāmju tik un tā neslēpj nicinājumu pret primitīvajiem cilvēkiem; vismaz visi tādi nav un pat ir labvēlīgi noskaņoti.

Kaut arī man ir aizdomas, ka pēc šīs noveles sērijas #4 grāmatu derētu uzsākt uzreiz, tad cerēšu, ka arī ievērojot lielāku pauzi (gan pēc #3, gan pirms#4) tā labi noderēs atmiņu atsvaidzināšanai.v

A.G. Riddle – Departure (Audio book)

41014635

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Audible Studios

Manas pārdomas

Nick Stone un Harper Lane ir divi no lidmašīnas 305 pasažieriem, kuri vairākas stundas pēc pacelšanās no Ņujorkas attopas avarējuši kaut kur virs Anglijas. Kamēr viena daļa krīt panikā, abi divi un īpaši Niks uzņemas līderību, cenšoties iespēju robežās nomierināt izdzīvojušos, glābt glābjamo un cerēt uz drīzu palīdzības ierašanos. Bet, kad paiet vairāk nekā diennakts un joprojām neviens no ārpasaules nav uzradies, ne tikai minētajiem diviem pasažieriem rodas aizdomas, ka kaut kas varētu nebūt ne tā, un ar to domājot vairāk par aviokatastrofu.

Hārpera avārijas brīdī ir spoku rakstniece, kura beidzot vēlas pati ar savu vārdu uz grāmatas vāka gūt atzinību, nevis aplaimot citus ar savu talantu, bet ir krustceļu/izvēles priekšā tādā ziņā, lai izvēlētos, kādu ceļu uzsākt. Vienīgais iemesls, kādēļ Hārpera lidojumā varēja baudīt pirmās klases ekstras, ir fakts, ka viņai ir izteikts piedāvāt rakstīt Titan foundation dibinātāja biogrāfiju. Šai organizācijai ir ārkārtīgi ambiciozi un pasauli izmainoši mērķi. Uz labo vai slikto pusi parādīs tikai laiks, bet rupors pozitīvas un populāras grāmatas vai potenciālu vēl citu grāmatu veidolā nekādīgi nekaitētu. Tajā paša laikā pavisam kas cits būtu izšķiršanās realizēt dzīvē ideju par SFF grāmatu sēriju, par kuru domas un idejas ir tikušas maltas gadiem ilgi.

Niks Stouns tikmēr ir bagāts investors, lielākoties jaunas start-up uz tehnoloģijām un programmatūrām vērstām kompānijām, kuras vēlāk var izdevīgi pārdot vai norakstīt ieguldīto naudu zaudējumos. Tas viss varētu šķist fantastiski, atliek tikai vairumā gadījumu likt likmi uz pareizo ideju, bet Nikam pēdējā laikā šāda dzīve vairs nesagādā dzīvesprieku, tā drīzāk šķiet arvien tukšāka un bezmērķīgāka. Kaut arī atšķirīgā profesija ir ļāvusi viņam neiestrēgt atpazīstamā tēva diplomāta ēnā (atšķirībā no daža laba cita dēla šajā grāmatā), tad šobrīd par spīti visam nekas vairs nesagādā tās emocijas, kādas šķietami pienāktos piedzīvot; kaut kam ir jāmainās.

Šīs grāmatas gadījumā tās duālā ierunāšana – Nicola Barber un Scott Aiello – nāca tai tikai par labu. Palīdzēja gan labāk saprast un atšķirt, kurš tēls kad runā, gan vieglāk tādejādi paturēt sīkākas detaļas atmiņā; ne vienmēr tam ir tāds efekts. Departure tēliem (ne visiem) ir tā laime ielūkoties nākotnē un novērtēt, kāda tā varētu izvērsties, vai viņi ir ar tādu apmierināti un nevēlētos neko izmainīt, pieņemot, protams, ka visu pēcāk spēj atcerēties. Savā ziņā interesanta spēlē ar tauriņa efekta ideju.