Autors: poseidons99

poseidons99https://poseidons99.wordpress.comarnis_krists_veveris@inbox.lv
poseidons99's avatar

Monster Hunter International #5-6

#5 – Monster Hunter Nemesis

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Padziļināts stāsts un pilnībā Monster Control Bereau (MCB)īpašajam aģentam Frenkam veltīta grāmata ar pievienotu izcelsmes stāstu, kas atdala Frankenšteina un ap to apaugušās popkultūras lieko un mānīgo folkloru; arī starp autora izdomātajiem otrā un trešā plāna tēliem atrodas ne viens vien, kurš jauc Frankenšteina kā doktora un Frankenšteina radījuma terminus.

Noteikti der uzzināt laikus, ka līdz šim sērijas galvenais tēls un briesmoņu mednieks Ovens Zastava Pits šīs grāmatas ietvaros parādās tikai vienā epizodē, lai ne grāmatas vainas pēc rastos vilšanās. Pirmā nodaļa kā prologs, kas priekšlaikus ieskicē momentu, kurā Frenks atrodas nopratināšanas intervijā un liek lasītājam nojaust, ka autors nodomājis viņam sagādāt kaut kādu nelāgu pārsteigumu.

Slepens un aizliegts projekts Nemesis, iemeslus kam zina vien Frenks un izmeklēti mirstīgie cilvēki. Par spīti visiem brīdinājumiem, protams, atrodas kāds kā Stricken tēls ar egomaniaka varas tieksmēm un pasaules glabēja varoņa nosliecēm no STFU aģentūras (konkurē ar otru oficiālo grupu MCB), kuru savā prātā neoficiāli atšifrēju kā ‘’Shut The Fuck Up’’, ko gan neviens no tēliem neiedomājās pielietot, kas šķiet kā neizmantota iespēja, ņemot vērā, ka nevienā vien brīdī autors cenšas pavilkt lasītāju uz smieklu vai vismaz smaidu.

Bet, lai Strikens varētu palaist Nemesis projektu uz pilnu jaudu, ir nepieciešams novākt Frenku no ceļa uz neatgriešanos, jo sensenos laikos viens no ASV dibinātājiem Bendžamina Frenklina personā parakstījis beztermiņa vienošanos ar Frenku, kas paredz, ka viņš cīnīsies ASV labā pret visa veida ienaidniekiem, bet līdzko kāds izdomās radīt citas viņa kā radījuma eksemplārus, tā jebkāda vienošanas atceļas un Frenks darīs visu, lai vainīgie samaksātu pēc pilnas programmas.

Salīdzinoši daudz laika veltīts arī otrā plāna tēlam vilkacei Heather (attiecībās ar MHI līderi Earl), kura tā teikt izcieš divu gadu dienestu STFU aģentūrā zem Strikena vadības, lai termiņa beigās iegūtu PUFF izņēmuma statusu, kas pasargātu viņu no valsts vai privātā sektora briesmoņu medniekiem.

Meistara cienīgs sižets ar pārliecinošu stāsta kulmināciju un epilogu, kas liek ziņkārībā gaidīt, kas notiks tālāk.

***

#6 – Monster Hunter Siege

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Atpakaļ pie pie sērijas pamatvaroņiem ar Ovenu Zastavu Pitu priekšgalā. Bija interesanti uzzināt par Frenka pagātni, viņa motivācijām, bet tomēr sērija ir par Ovenu un viņa kolēģu piedzīvojumiem briesmoņu mēdīšanā uz aizvien augstākām likmēm sērijai turpinoties.

Monster Hunter Nemesis kā intermēdijs, kuras laikā Frenka uzzinātās informācijas grauds, ka ne visi Nightmare dimensijā iesprūdušie mednieki (Monster Hunter Legion notikumi) ir miruši, it īpaši divi no Monster Hunter International (MHI) biedriem, iedvesmo Ovenu misijas priekšlikumam ar mērķi viņus izglābt.

Portāls, kas uz noteiktu laiku atveras uz šo Murgu dimensiju atrodas Krievijā. Pirmo grāmatas daļu aizņem gan Ovena un vilkata Ērla vadītā MHI sagatavošanās process apjomīgajam uzdevumam, kopā ar citu kolēģu mednieku iesaistīšanos no visas pasaules, gan sadarbības izveidošana ar Krievijas monstru medniekiem, kuri nekautrējas papildus ienākumus gūt ar organizētās noziedzības palīdzību. Tā teikt bez valsts vienīgā alternatīva privātajam sektoram briesmoņu un mošķu medīšanā.

Asag – Haosa dievs – liels hype par un ap viņu, par konfrontāciju starp viņu un Ovenu, kurš šo sērijas sākumā pamudinājis. Vairāk kā build up sērijas turpinājumam, bet pašas Monster Hunter Siege ir noslēgums ar nelielu deus ex machina palīdzību Ovenam no autora puses, kas drusku samazina pēcgaršas labsajūtu.

Ben Westhoff – Original Gangstas UN Randall Sullivan – Dead Wrong

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Drusku māc šaubas, cik daudz Original Gangstas pastāsta jaunu un līdz grāmatas izdošanai 2016.gada 13.septembrī nekur citur nedzirdētu, par cik apakšvirsraksts sākas ar The Untol Story of…, bet, ja viens no mūzikas žanriem, kuri patīk ir reps, turklāt tāds, kurā lirikai ir nozīme, tad Original Gangstas stāsts par repa pirmsākumiem, pamatā koncentrējoties uz ASV Rietumkrasta (galvenokārt Losandželosa) mākslinikiem, bet arī principa pēc neapejot Austrumkrasta (galvenokārt Ņujorka) reperus, kad vēstures notikumi to prasa.

Nevaru apgalvot, ka esmu noklausījies visu dziesmu plejādi no apakšvirsrakstā pieminētajiem mūziķiem, kur nu vēl ntos reperus, kuri apgrozījušies un apgrozās gan mirušo, gan vēl dzīvo slavenāko reperu orbītās, bet neviens no viņiem – Dr. Dre, Eazy-E, Ice Cube vai Tupac – nav svešs.

Original Gangstas varētu iedalīt trīs daļās. Pirmās daļa loģiski ir repa pirmsākumi un grupas N.W.A. izveidošanās, kuras atpazīstamību un popularitāti dienasgaismā jaunākiem faniem palīdzēja izcelt 2015.gadā iznākusī filma Straight Outta Compton, kura tiek pieminēta brīžos, kur tās veidotāji lielākā vai mazākā mērā acīmredzami ir veikuši izmaiņas no reāli notikušā.

Kā otrās daļas zvaigzne acīmredzami ir Eazy-E un viņa izveidotā ierakstu kompānija Ruthless, peripētijas par un ap naudu. Nekad nekur tālu visas grāmatas garumā nav Losandželosas bandas Bloods un Crips, kas it īpaši izceļas grāmatas noslēdzošajā daļā, kas arīdzan ir loģisks tās noslēgums – ar Tupaku Amaru Šakuru un Death Row bosu Marion Hugh ‘’Suge’’ Knight Jr. un Tupaka nāvi 1996.gada 13.septembrī. Pēc kā nevar nepieminēt arīdzan vēlāk vien 1997.gada 9.martā sekojošo Ņujorkas repera The Notorius B.I.G. slepkavību.

***

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Vien loģiski, ka turpinu ar Dead Wrong grāmatu, kuras fokusā ir Notorius B.I.G. slepkavība un tās ‘’izmeklēšana’’, kurā, tāpat kā attiecībā uz Tupaku, oficiāli vainīgie nav notiesāti un var vien spekulēt, kuram ir bijuši spēcīgākie motīvi un iespējas, lai realizētu vienu un/vai otru slepkavību. Kā arī jāatzīmē, ka aplūkotā pasaule kā tāda ir pilna ar slepkavībām un apšaudēm arīdzan pēc 1997.gada 9.marta.

Ja Original Gangstas ir tāda kā repa izcelsmes un konkrētāk Rietumkrasta repa pirmsākumu biogrāfija, tad Dead Wrong ir klasiska true crime žanra grāmata vien ar jau pieminēto atšķirību, ka tai nav zināmi tās pastrādātāji un/vai pasūtītāji. Kas kļuva skaidrs, vismaz mani pārliecināja gan Original Gangstas, gan lielā mērā Dead Wrong, ka Losandželosas policija lielākas pūles ir pielikusi ‘’netīro’’ policistu piesegšanai starp savām rindām, kuri piestrādājuši kā apsargi pie dažādiem reperiem un to ierakstu kompānījām, nekā centušies notvert slepkavas.

Autora Randall Sullivan savāktais materiāls, kas papildināts pēc 2002.gadā iznākušās grāmatas Labyrinth par šo pašu tēmu, kurā pieminēts vēl Tupaks. Kaut arī neesmu lasījis vai noklausījies agrāk iznākušo grāmatu, tad, lai arī kuri būtu atbildīgi par vienām no lielākajām slepkavībām repa pasaules vēsturē, skaidrs ir viens, ka vaina vismaz par faktu, ka slepkavības palikušas neatrisinātas, gulstas uz Losandželosas policijas sirdsapziņas.

Izlasīju, lasu, lasīšu #206 (17.01-30.01)

Izlasīju:

Ben Aaronovitch – Moon Over Soho (Rivers of London #2)

Ben Aaronvitch – Whispers Under Ground (Rivers of London #3)

Stephen King, Peter Straub – Black House (The Talisman #2)

Frederick Burnaby – A Ride to Khiva: Travels and Adventures in Central Asia

Marie Arana – Bolivar: American Liberator

Noklausījos:

Mark Haddon – The Curious Incident of the Dog in the Nigt-Time

Blake Crouch – Dark Matter

Jonathan L. Howard – Goon Squad: Year One (Goon Sqaud #1-3)

Fiona Barton – The Widow (Kate Waters #1)

Marhta Wells –The Murderbot Diaries #1-4

Lasu:

Eric Newby – A Short Walk in the Hindu Kush

Paul Theroux – The Happy Isles of Oceania: Paddling the Pacific

Klausos:

Ben Westhoff – Original Gangstas: The Untold Story of Dr. Dre, Eazy-E, Ice Cube, Tupac Shakur and the Birth of West Coast Rap

Randall Sullivan – Dead Wrong: The Continuing Story of City of Lies, Corruption and Cover-Up in the Notorius B.I.G. Murder Investigation

Buddy Levy – Conquistador: Hernan Cortes, King Montezuma and the Last Stand of the Aztecs

Lasīšu:

Larry Correia – Monster Hunter Nemesis (Monster Hunter International #5)

Stuart Woods – Dead in the Water (Stone Barrington #3)

Klausīšos:

Brian McClellan – Promise of Blood (Powder Mage #1)

Brandon Sanderson – Firefight (The Reckoners #2)

Iepalicēji #37

Iepalicēju raksts ir mājvieta gan darba, gan neliela slinkuma dēļ iekavētiem individuāliem rakstiem, gan apzināts galamērķis grāmatām, par kurām pēc to izlasīšanas diži daudz nemaz neatrodas ko teikt.

***

Links uz grāmatas Goodreads lapu

The Curious Incident of the Dog in the Night-Time by Mark Haddon

Christopher John Francis Boone – neparasts puisis ar īpašām vajadzībām. Grāmatas gaitā tas nevienā brīdī netiek atklāti pateikts, varbūt, jo sižets ir no Kristofera skatpunkta, bet nav jābūt ģēnijam, lai pateiktu, ka puisiss sirgst ar kādu sindromu – šajā gadījumā Aspergera.

Izteikta nepatika pret konkrētām krāsām, pat vismazākajām pārmaiņām, ja laikus nav tam sagatavots, citu cilvēku pat tēva un mātes pieskārieniem u.c. ir tikai dažas no neirozēm, kas varbūt ne gluži nomāc Kristoferu, bet noteikti apgrūtina gan paša, gan vecāku dzīvi un savstarpējās attiecības.

Kristofera varonis jau pēc būtības būtu ierindojams neuzticamo tēlu tipa kategorijā, bet Aspergera sindromsa klātesamība vēl vairāk liek tam pievērst uzmanību. Protams, katrs pasauli tā vai tā uztver atšķirīgāk, bet šajā gadījumā ir vēl kritiskāk jāuzņem saņemtā info no puiša perspektīvas. Nebūšu eksperts, cik akurāti Aspergera sindroms ticis attēlots, bet puiša periodiska koncentrēšanās uz sižetam nenozīmīgiem sīkumiem brīžiem drusku pakaitināja, bet tajā pat laikā tas piederas pie šīs grāmatas būtība.

Sižets kā tāds ir pavisam vienkāršs. Ģimenes attiecību virpulis, kad māte pamet ģimeni (neiztur slodzi dēla dēļ, satikusi kādu citu), bet tēvs izvēlas vieglāku ceļu un samelo Kristoferam, lai nevajadzētu izskaidrot jauno situāciju, kam, protams, ir paredzamas sekas, kad jaunumi tā vai tā nāk gaismā.

***

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Goon Squad: Year One (Goon Squad #1-3) by Jonathan L. Howard

Alternatīvas pasaules versija, kurā daļai cilvēku attīstījušās superspējām pielīdzināmas spējas, kuri kā konsultanti tiek piesaistīti policijai, izveidojot īpašas komandas, lai ķertu krimināli noskaņotos spēju apveltītos.

Galveno notikumu centrā Mančestera, kurā notikumu epicentrā tā teikt ir vairākuma stāstu galvenā varone lielāko tiesu stāstos ir sarkanmate Tatjana, jaunākā Goon Squad biedre.

Pārāk individuāli epizodiski stāsti, kas neveido kopēju un caurvijošu sižetu, lai rastos patika pret šo garadarbu kā tādu. Visvairāk interesi piesaistīja Goon Sqaud pagātnes izcelsmes stāsts, kas vienlaikus iesaista pirmo un varbūt no mirušajiem atgriezušos pirmo lielo pretinieku. Pārējie vairāk atstāj viegli aizmirstamu meh iespaidu.

Audio grāmatas producēšanas jautājumā liels mīnuss par bieži vien nevajadzīgās vietās ievietotiem lētiem audio specefektiem, kas drīzāk izrauj no stāsta, nekā dramatizējot palīdz to izcelt un izbaudīt vairāk.

***

Links uz grāmatas Goodreads lapu

The Widow (Kate Waters #1) by Fiona Barton

Duāls stāsts divos laikos – trīs gadus sena pagātne un bezvēsts pazudušanas meitenītes lieta un stāsta tagadne. Abu laiku vienojošais tēls Jean Taylor, galvenā aizdomās turamā Glena sieva, kuru pierādījumu trūkumu dēļ detektīviem tomēr neizdodas notiesāt, bet, kuru tā arī vairs nesanāks ielikt aiz restēm, jo viņš negaidīti mirst ceļu satiksmes negadījumā, kad aiz paša neuzmanības tiek notriekts.

The Widow pati par sevi ar neko neizceļas. Ir brīži, kad rodas neliela spriedzīte par īstā vainīgā identitāti, bet netiek piedāvāti gana saistoši viltus mānekļi, lai beigu atrisinājums raisītu pārsteigumus un būtu gana satraucošs.

Par cik stāsts pamatā ir no sievas skatpunkta un arī izmeklētājiem šķiet, ka atraduši īsto, tad saprotami, ka arī lasītājam pret viņu tiek pasniegta vissaistošākie pavedieni, bet pati Džīna, nespēja radīt bērnus laulībā ar Glenu un sekojošā apsēstība par un ap maziem bērniem, dod vispārliecinošāko vainīgā alternatīvu, kas kā viltus vainīgā potenciāls māneklis nešķita izmantots līdz iespēju robežām.

Klausoties saprotama ir gan grāmatas pagātnes, gan tagadnes stāsta ideja, kuras individuāli katru varētu izvērst saistošāku nekā tas izvērsts šajā romānā. To mikslis vienā grāmatā, ne tas labākais gala produkts.

Neslikts detektīva varoņa attēlojums, bet kopumā izvērties tāds visai distants un bezpersonisks, bez pietiekoša tēlu un radītās pasaules detalizētības.

Marie Arana – Bolivar: American Liberator

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Bolivar: American Liberator ir Simona Bolivara biogrāfija caur viņa aizsākto Spāņu Dienvidamerikas koloniju atbrīvošanos un neatkarības iegūšanu. Grāmatu klausījos tās audioversijā, kuru iegādājos jau pirms laba laika kāda no Audible saita akcijām un jāsaka, ka citādi diezvai būtu kas cits pamudinājis kaut kad (šogad) to noklausīties.

Simona Bolivara (dzimis 1783.gada 24.jūlijā) dzīve un karjera pirms trauksmainajiem notikumiem, sacelšanos prot kolonijas varu, brīvības cīņām un vēlāk iekšējām nesaskaņām, neaizņem lielu grāmatas daļu. Galvenais fokuss tiek veltīts Bolivara sapnim izveidot vienotu Dienvidamerika, kas kļūtu konkurētspējīgu spēku kā Lielbritānijas Impērija. Piemēri par pamatu konstitūcijai pamatā iecer ņemt no Lielbritānijas parlamentārās sistēmas, kas nepatīk salīdzinoši nesen pilsoņu kara pārcietušajai ASV principa pēc. Lai arī galu galā pamatrezultāts, brīvības iegūšana un koloniālo virskungu varas pārtraukšana, tiek panākta, tad tomēr galvenais sapnis par lielu vienotu valsti paliek nepiepildīts. Gan paša kļūdainu lēmumu dēļ, gan iekšēju cīņu dēļ par varu un ietekmi, kā arī nespēju tik ātri pārkārtot domāšanu, kurā brīviem esot lēmumi jāpieņem pašiem.

Par cik tik liela uzmanība veltīta tieši ‘’brīvības cīņām’’ (cerams neviens neapvainosies, ja to tā nodēvēšu), tad grāmatu vairāk gribētos definēt kā Simona Bolivara Life and Times un ne gluži tikai kā biogrāfiju, kas, protams, pamatā definē šīs personas dzīvi. Nebūs melots, ja teikšu, ka pirms šīs grāmatas noklausīšanās neko par tādu Simonu Bolivaru nebiju dzirdējis un būtu grūti spriest, cik pozitīvi vai negatīvi pamatoti attēlots Bolivars, kur nu vēl kā tādas valstis kā Bolīvija (nosaukta par godu viņam), Venecuēla, Peru, Kolumbija, Panama un Ekvadora ieguvušas brīvību.

Arī autores Marie Arana piegājiens grāmatas drusku pārsteidza, it īpaši dialogu un sarunu iekļaušana, kuru gadījumā interesanti būtu tālāk papētīt izmantotos avotus. Jāpiebilst, ka neesmu ne tuvu biežs biogrāfiju lasītājs, tādēļ būtu jāpaskatās, kas vēl labs un piemirsts atrodas paša virtuālajā bibliotēkā.

Saite uz Bolivara Vikipēdijas lapu.

Frederick Burnaby – A Ride to Khiva: Travels and Adventures in Central Asia

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Oxford University Press

Manas pārdomas

A Ride to Khiva ir Frederick Gustavus Burnaby stāsts par viņa ceļojumu uz Khivas pilsētu, kuru Krievijas impērija 1875./76.gada ziemā, kad noris Frederika ceļojums, ir vien nesen iekarojusi un nosaukusi par savu. Piedzīvojumu, kuru vēl atrodoties Centrālāfrikā iedvesmo remarka, ka nesen krievi nav ļāvuši britu ceļotājiem ieiet Khiva–s pilsētā un likuši griezties atpakaļ un ka vispār ārzemniekiem tur labāk nav ko meklēt. Būdams piedzīvojumu meklētājs no dabas, par ko īsi lasītāju informē Peter Hopkirk priekšvārds, Frederika ziņkāre acumirklī pamudina viņu uz Kivu ar vai bez oficiālas iestāžu atļaujas.

A Ride to Khiva pamatā ir par autora ceļojumu cauri Krievijas impērijai turp uz Hivu,(ja pareizi atradu google kartē, tad tagad Uzbekistānas sastāvdaļa) pašu ceļamērķi izdodas apskatīt vien dažas dienas, kad ne aiz paša brīvas izvēles ir spiests doties atpakaļ. Interesantu autora stāstu padara grūtības gan laikapstākļu (lielais aukstums), gan pārtikas un citu resursu ziņā. Pārsteidzoši, ka Frederikam sarežģījumus ne ceļā, ne tiekot līdz Hivai nesagādā militārpersonas vai cita veida amatpersonas. Izceļamākais būtu civiliedzīvotāju mēģinājumi apšmaukt grāmatas autoru cenšoties pārdot klibu, neveselu zirgu vai ko citu ar zemu kvalitāti, kas domājams gadsimtu gaitā arī citur pasaulē lielākoties nebūs mainījies.

Grāmata kā laika kapsula attēlo pasauli, kurā ziņas no vienas pasaules malas ceļo salīdzinoši lēnu, ko ilustrē jautājumi Frederikam no dažnedažādiem vietējiem iedzīvotājiem un māju saimniekiem, kur nākas ciemoties. To pašu gan nevar teikt par baumu spējām izplatīties pa visu Hivas pilsētu, kad baltādainā uzrašanās, kurš nav krievs, ir notikumu notikums un izklaide teju visiem.

Grāmatā jūtamākais pasaules politikas aspekts ir Krievijas impērijas izplešanās Indijas virzienā, kura 1875./76.gadā ir vēl Lielbritānijas kolonija. Bažas vai gaidas, kādā virzienā abu impeŗiju attiecības varētu attīstīties, puslīdz diplomātiska, draudzīga līdzāspastāvēšana vai nenovēršamas militāra rakstura sadursmes.  Tāpat kā jautājumi par mēroto ceļu un apstākļiem, kultūru, soc. apstākļiem u.c. autora dzimtenē, tā arī sarunas, lielākoties no militārpersonām, skar šo tematu.

Kaut arī atpakaļceļu Frederiks ir spiests mērot pa to pašu ceļu, žēl ka, grāmatu publicējot, izvēle ir bijusi par labu to neiekļaut stāstā. Pieļauju, ka gan jau šis tas interesants un pieminēt vērts atgadījies arī tad. Ja nu vienīgi viens no apsvērumiem ir bijis papildus lapaspušu skaits, ko tas prasītu. Citādi vienīgais, ko vēl varētu pieminēt, ka nelielu lpp prasa pierašana pie drusku atšķirīgās angļu valodas manieres.

The Murderbot Diaries #1-4

Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Manas pārdomas

#1 – All Systems Red

Zinātnieku izpētes misija uz potenciālas eksoplanētas un un starp viņiem galvenais varonis robots, kas sauc sevi par Murderbot, drošības/aizsardzības robots, kas spēj sevi apzināties līdz tādai pakāpei, ka ar nolūku slēpj šo un to no oficiālās programmatūras paša ķermenī, domā līdzi un neseko akli un strikti vien ieprogrammētajiem noteikumiem.

Kad no kaimiņu zinātniskās nometnes pazūd jebkāda veida signāls, un tur pašiem ierodoties top skaidrs, ka kaut kas kritiski ir nogājis greizi, zinātniekiem, kuri noteikumu spiesti nolīguši Murderbot, jāpārvar iniciālais instinkts neuzticēties viņa tipa robotam. Jo kāds ir nežēlīgi uzbrucis viņu kolēģiem, cenšoties kaut ko noslēpt un, to darot, vainu uzvelt Kompānijai.

Kā neliela mēroga un sižetiski maz komplicēta sci-fi novelei All Systems Red gan izveidoto tēlu, gan prozas ziņā nav ne vainas, tomēr vismaz pēc sērijas pirmās grāmatas vēl nesaskatu to sajūsmas apjomu, ko esmu dzirdējis par šo sēriju.

#2 – Artificial Condition

Solis labākā virzienā pavisam noteikti. Ja All Systems Red atstāja vairāk prologa iespaidu, tad Aritificial Condition Murderbot tēlam jau ir krietni saistošāks piedzīvojums.

Galvenais sižets noveles ietvaros saistīts ar Murderbot pamatmērķi, noskaidrot visas apstākļu detaļas viņa reiz pastrādātam slaktiņam, kad atskatoties ir skaidrs, ka programmas sagājušas uz īso un pamatīga error rezultātā dzīvību zaudē personu grupa, kuri nolīguši Murderbot.

Bet lai to noskaidrotu, ir nepieciešams mērot garu ceļu starpzvaigžņu telpā, kas patvaļīgam robotam nav nekāds vieglais darbiņš, pat ja aizsega nolūkos Murderbot piesakās apsardzes “sludinājumam”. Tādēļ lieti noder necerēta palīdzība un nosacīta draudzība ar kravas/pasažieru kuģa mākslīgo intelektu ART. Atšķirīgi koncepti par palīdzēšu cilvēkiem, par pašapzināšanos un citiem robotiem jauniem konceptiem

Muderbot saskarsme un attiecību izveidošanās gan ar viņa klientiem/apsargājamajiem, iesaistīšanās viņu likstas risināšanā, gan ar ART izvērtās jūtami interesantāk par Murderbot personīgo mērķi.

#3 – Rogue Protocol

Ar Rogue Protocol sērija šķiet atgriežamies atpakaļ pie ierastas vidusmēra sci-fi izpildījuma.

Misija, kurā cita lielas korporācijas apbižota grupa nolīgst Murderbot, lai tas viņiem palīdzētu, kurš savukārt atkal izliekas par kiborgu/augmentētu cilvēku, lai nepievērstu lieku uzmanību viņa kā robota patvaļīgās brīvības statusam.

Prieks, ka autorei ir tik liela mēroga panākumi ar šo tēlu un sēriju, kas viņai nodrošinājis rakstnieces karjeru bez lieliem uztraukumiem par ienākumiem, bet šaubos, vai būšu pieskaitāms sērijas faniem.

#4 – Exit Strategy

Prieks, ka novērojams galvenā tēla Murderbot izaugsme un arī taustāmāks, saistošāks sēriju caurvijošais sižets. Vien žēl, ka nepieciešams tikt līdz sērijas ceturtajai grāmatai Exit Strategy, lai tas taptu jūtams.

Interesanti, ka šīs sērijas gadījumā labākas šķitušas otrā un ceturtā grāmata, atšķirībā no citām sērijām, kad pirmā grāmata sērijā patīkamāk pārsteidz, kad vēl viss ir jauns un autoram ir iespējams izvērsties un pārsteigt ar pasaules uzbūvi.

Idejas apspēlēšanā par robotu un mākslīgo intelektu tiesībām uz pašnoteikšanos un līdzvērtīgām tiesībām kā cilvēkiem sērija nepiedāvā neko iepriekš neredzētu.

Stephen King, Peter Straub – Black House (The Talisman #2)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

20 gadi kā pagājuši Jack Sawyer dzīvē (5gadi kopš lasīju duoloģijas pirmo grāmatu The Talisman) kopš trauksmainajiem notikumiem gan mūsu pasaules realitātē, gan Teritorijās, kā to 12 gadu vecumā Džeks nosauca, kad bija nepieciešams saņemt rokās visu iespējamo drosmi, lai izglābtu mātes un aktrises Lilijas dzīvību.

Tagad Džeks ir atvaļināts policists un ir gana turīgs, lai aizvadītu atlikušo dzīvi mierīgi nelielā French Landing mazpilsētā, kur jau atradis labu draugu aklā radio šovu vadītājā ar vairākām slepenām personībām dažādu tipu raidījumiem. Ir bijusi tik viena reize, kad ir bijis nepieciešams sniegt palīdzīgu roku vietējās policijas priekšniekam Deilam (Henrija onkulim) slepkavas noķeršanā, bet, kad īsā laikā tiek nolaupīti un nogalināti vairāki bērni, lai kā to Džekam negribētos, jo viņš ar zemapziņu nojauš, ka tiks atmodinātas aizmirstās ar Teritorijām saistītās atmiņas, ir skaidrs, ka Deilam un viņa padotajiem gaidāmie notikumi ir pāri viņu galvām.

French Landing senioru pansionātā vienu 85 gadus vecu opi ir apsēdia pārdabisks ļaunums. Ļaunums, kura nolūki un ambīcijas sniedzas krietni augstāk un tālāk par prastu slepkavošanu un baiļu sēšanu. Vietējā prese, Wendell Green redzamākais un kaitinošākais(kā tēls, kurš pēc visas tukšās bravūras uz beigām tiek atstāts tālu fonā) pārstāvis, slepkavam dod Fisherman iesauku. Ļaunuma pārstāvjiem grāmatas ietvaros ir vēl vairāki pārstāvji un kopā ar tiem Kings ievij mājienus un sasaisti attiecībā uz viņa fantāzijas sēriju The Dark Tower.

Džeka tēls ir spēcīgs gan raksturā, gan viņam piešķirtajās spējās, bet nešaubīgi, ka bez palīdzīgas rokas no raiba tēlu pulka kā pieminētā radio vadītāja Henrija, tā arī muskoļotu baikeru bandas un vēl daža laba, Džekam vienam pašam nekas neizdotos.

Šoreiz pavisam atklāti lasītājam, ja vien Kings ir maz lasīts, top skaidrs, ka Džekam lemts stāties pretim Crimson King, galvenā The Dark Tower sērijas ļaundara pakalpiņiem. Black House izdota 2001.g starp ceturto un piekto Tumšā Torņa grāmatu attiecīgi 1997. un 2003.gads. To aptverot, kļūst skaidrs, ka vispārēji labajiem varoņiem izdosies gūt virsroku. Tomēr piedomājot un parokot amiņas dzīlēs vienīgās līdzības ir starp līdzīgiem tēlu tipāžiem.

Lai kā cik ļoti patiktu Kinga daiļrade, tad esmu iemācījies saprast, ka nereti grāmatas noslēgums nav viņa stiprā puse. Paldies visticamāk co-autoram Peter Straub, jo šis nav no tiem gadījumiem.

Blake Crouch – Dark Matter

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Dalītas izjūtas pēc Dark Matter izlasīšanas. Par ideju plusi un atzinīgi vārdi, bet ne tuvu tam par veidu, kā izmantots sci-fi žanrs tā izpildei, kas vairāk šķita vien kā ērts fons un oportūnisks veids, kā iespraukties žanrā ar cerību iegūt lielāku pamanāmību.

Pēc būtības grāmatu var reducēt līdz atziņai neuztvert ikdienas mazos sīkumus kā kaut ko pašsaprotamu, likt vai nu sev apzināties vai kādam citam dod zināmu, ka tu novērtē gan brīžus ar lieliem priekiem, gan ikdienas momentus un (patīkamo) rutīnu. Arī jautājums grāmatas Goodreads aprakstā “Are you happy in your life?”, ar izdarītajām izvēlēm būtiskos un varbūt ne tik izšķirošos dzīves mirkļos un posmos ideāli un precīzi raksturo to, par ko autors vēlas lasītājam likt padomāt.

No Blake Crouch esmu lasījis vien Wayward Pines triloģiju, kas drīzāk klasificējams kā trilleris ar sci-fi elementiem. Un tajā žanru mikslis izveidots labāks, kam iemesls iespējams meklējams lielākā apjomā, kas palīdzējis loģiskāk un ne tik saisteigti piešķirt darbam jūtamāku drāmu un saistošāku problēmsituāciju un tās atrisinājuma kulmināciju.

Darkmatter gadījumā vairāk ir lielā ideja par paralēlajām pasaulēm un kā katra izdarītā izvēle no dienas uz dienu potenciāli rada jaunu paralēlo pasauli. Varētu, protams, ieslīgt garā diskusijā par cilvēka augstprātību, ka tieši viņa izvēles rada paralēlas pasaules, kas liek pieņemt faktu, ka galaktikā vienīgā dzīvība ir uz planētas Zeme, nemaz nerunājot par miljardiem cilvēku, kuri eksistējuši pirms grāmatas notikumiem un tādā gadījumā, pieņemot spēles noteikumus, paralēlo pasauļu skaits ātri vien kļūtu prātam neaptverams.

Vienkāršs otra ranga universitātes profesors, kuram reiz bija iespēja kļūt par superzvaigzni savā sfērā, tiek nolaupīts, attopas pasaulē, kas lielos vilcienos atgādina viņējo, bet ar muguras smadzenēm var just atšķirību radīto disonansi. Lekšana/ceļošana no vienas realitātes uz nākošo, kurās galvenais tēls tad arī uzdod sev visus eksistenciālos jautājumus, kāpēc arī nepameta sajūta, ka sižeta drāma paliek vien fonā un nav salīdzinoši tik būtiska.