Pirmdienas teikumā izceļu teikumu no tā, ko pašlaik lasu vai nesen esmu lasījis.
Every veteran in the hall recalled the perfectly true tale of the two dealers attending a miserable sale in a decrepit old manor house when one of them spotted a still life of a dead hare, hanging in the stairwell.
Frederick Forsyth – The Veteran
Par cik pašam ir sajūta, ka esmu iestredzis somu epa Kalevala lasīšanā, neliels pārsteigums, kad apkopoju nedēļā izlasīto, bija redzēt, ka tās ir četras grāmatas un viena klausāmgrāmata. Nelielas aizdomas, ka ar nākamonedēļu fiziski un elektronisko grāmatu lasīšanas temps varētu samazināties, bet tieši pretēji ar klausāmajām, bet tad jau redzēs kā būs. :)
Izlasīju:
Neil Gaiman, Sam Kieth, Mike Dringenberg, Malcolm Jones III, Karen Berger – Preludes & Nocturnes (The Sandman #1)
Andrejs Upīts – Spartaks
Andy McNab – Crisis Four (Nick Stone #2)
Neil Gaiman, Mike Dringenberg, Malcolm Jones III, Chris Bachalo, Michael Zulli, Steve Parkhouse, Clive Barker – The Doll’s House (The Sandman #2)
Noklausījos:
Jim Butcher – Changes (The Dresden Files #12)
Lasu:
Neil Gaiman, Kelley Jones, Charles Vess, Malcolm Jones III, Colleen Doran, Steve Erickson – Dream Country (The Sandman #3)
Klausos:
Kathy Reichs – 206 Bones (Temperance Brennan #12)
Lasīšu:
Neil Gaiman, Kelley Jones, Mike Dringenberg, Matt Wagner, Dick Giordano, George Prat III, P. Craig Russell, Harlan Ellison – Season of Mists (The Sandman #4)
Andy McNab – Firewall (Nick Stone #3)
Klausīšos:
Kathy Reichs – Spider Bones (Temperance Brennan #13)
Links uz grāmatas Goodreads lapu
Izdevniecība: Penguin Audio
Manas pārdomas
Divpadsmitā The Dresden Files sērijas grāmata Changes burvja Harija Drezdena dzīvē ievieš vērienīgas pārmaiņas un Džims Bučers neskopojas jau no paša sākuma. Harija dzīvē ar blīkšķi atgriežas viņa šīs sērijas pirmā lielā mīlestība Sjūzena Rodrigeza. Dažs labs tieši Sjūzenu varētu vainot pie kara aizsākšanas starp vampīriem (galvenokārt ar Sarkano galmu) un burvjiem. Par ‘’prieku’’ Harijam Sjūzenai arī šajā vizītē viņai līdzi ir Martins, kurš nekautrējas uzspēlēt arī pats drusku uz Harija greizsirdības notīm. Martins ir Sjūzenas pārinieks no Fellowship of Saint Giles biedrības, kura apvieno ar ‘’vampīrismu’’ inficētos, bet ne līdz galam pārvērtušos.
Sjūzenas negaidītās uzrašanās iemesls nav parasta vēlme apsveicināties, bet gan, lai pavēstītu, ka viņiem abiem ir kopīga astoņgadīga meita Megija. Šis fakts vien jau satricina Harija ikdienu, bet pasaulei tā vien šķiet pazūd stabils pamats, kad Sjūzena atklāj, ka Megija ir nolaupīta un atrodas Sarkanā galma gūstā. Kaut arī Harijs nespētu piedot tik nozīmīga fakta noklusēšanu, viņš neļauj aizvainojumam stāties ceļā, lai palīdzētu izmisumā kritušai sievietei, kur nu vēl, ja runa ir par paša meitu. Harijs diemžēl arī apzinās, ka savu ienaidnieku dēļ iesaistīšanās Megijas audzināšanā būtu pārlieku bīstamā, pat zināt par viņas atrašanās vietu varētu būt pārāk liels risks.
Harijs ir labi pazīstams ar uguns maģijas pielietošanu un +/- regulāru tīši vai netīši kādas ēkas nosvilināšanu. Šoreiz uguns tiek pavērst arī pret Hariju pašu. Šo ierindotu kā otru no lielajām pārmaiņām, kad vispirms Harijs C4 sprāgstvielas eksplozijā zaudē īrētās privātdetektīva telpas, bet vēlāk kāds ļaunprātīgi izraisa ugunsgrēku viņa dzīvoklī. Par laimi ne vienā no gadījumiem nav letāla gadījuma, bet kopā ar Hariju pasmieties, kad viņš uzzina jauno ēkas īpašnieku un viņa īres maksājumu saņēmēju identitāti.
Un, kā trešo vērā ņemamo pārmaiņu, būtu jāpiemin cena, kādu Harijam nākas samaksāt, lai viņam būtu kaut niecīgākā iespēja uz veiksmīgu iznākumu. Izvēles iespējas nav diez ko iepriecinošas – kritušu eņģeļa monētas, kļūšana par jauno Ziemas feju bruņinieku vai vēl kas cits, ir vien izšķiršanās par mazāko ļaunumu. Tomēr meitas dzīvības vārdā neviena cena Harijam nevar būt par augstu prasīta.
Uzdevums nav viegls, pat varētu domāt bezcerīgs, ņemot vērā spēku samērus, un (nekāds pārsteigums nav burvju Baltās padomes atteikšanos palīdzēt… ), bet Harijs kārtējo reizi var būt pateicīgs par grūtā brīdī līdzās esošajiem draugiem un sabiedrotajiem! Piebildīšu vien vēl to, ka autors noslēdz grāmatu uz vienreizēja klifhengera, kas būtu bijis arī saprotams un cienīgs sērijas noslēgums, ja tāda būtu bijusi izvēle.
Links uz grāmatas Goodreads lapu
Izdevniecība: Vertigo
Manas pārdomas
Tagad, kad Sapnis ir atguvis gan spēku, gan sapņu smilšu maisiņu un ķiveri, ir pienācis laiks atjaunot zināmu kārtību savos pārvaldījumos un saukt pie atbildības tos padotos, kuri viņa prombūtnes laikā izdomājuši uzsākt neatļautu pašdarbību!
Diviem no tiem (Brute un Glob) ienāca prātā ģeniālākā doma, ja jau nekur nav atrodams oriģinālais Sapnis, tad kādēļ gan lai viņi paši nemēģinātu no parasta mirstīgi izveidot paši savējo, pat nepievērsdami ne mazāko uzmanību, kādas sekas viņu darbības uz cilvēka psihi varētu izraisīt. Nedz Brute, nedz Glob neizceļas ar dižām prāta spējām, viņi drīzāk šķiet būtu piemēroti fiziskam muskuļu darbam vai konfrontācijai, bet ne kā nevainojamu plānu īstenotāji.
Daudz drūmāka situācija ir ar tipu vārdā The Corinthian, kuram viena no atbildībām sapņu pasaulē bija murgi un slikti sapņi kā tādi. Aiz neko darīt reālajā pasaulē korintietis ne gluži personīgi iedvesmojis, bet pavisam noteikti devis grūdienu diezgan plašam pulkam cilvēku pievērstiem viņu iekšējai ļaunajai pusei un kļūt par sērijveida slepkavām, kuras visai savādā nodaļā ir sapulcējušās uz izglītojošu konferenci un domu apmaiņu.
Tomēr interesantākā stāsta līnijā un reizē ikvienam uz planētas Zeme bīstamākais gadījums, ja to neviens neiegrožos, saistīts ar jaunieti Rose Walker. Ik pa laikam pasaulē dzimst persona, kura kļūst par sapņu virpuli (dream vortex), bet to kā un kādēļ tas notiek, pat Sapnis līdz galam nav izpratis, bet par vienu lietu šaubu nav ne mazāko, ja mēs gribam piedzīvot rītdienu, sapņu virpulis ir jāiznīdē par katru cenu, neskatoties uz to, ka attiecīgais cilvēks pie tā nav vainīgs. Nozīmīga loma šajā visā ir arī Rozes vecmāmiņai Unity Kinkaid, kura bija viena no tiem nelaimīgajiem, kuru Sapņa prombūtnē skāra miega traucējumi (dream sickness), kas netraucēja palikt stāvoklī vai vēlāk dzemdībās…
Otrais krājuma pluss, kad lasītājs ir ticis iepazīstināts ar The Sandman pasauli pirmajā krājumā, var vairāk pievērstiem sižetam, bet ir vēl kur pielikt, un, ja var ticēt Patrikam Rotfusam viņa Goodreads ierakstā, tad labākais vēl ir tikai priekšā. :)
Links uz grāmatas Goodreads lapu
Izdevniecība: Random House
Manas pārdomas
Gads, kuru Kellija ir pavadījusi Nika aizgādībā pēc visas tuvākās ģimenes zaudējuma un vēl jezgas pēc tam, nav bijis viegls. Vēl jo vairāk bērnam Kellijas vecumā. Abu brīvdienas kopā ar Nika kolēģi Džošu un viņa bērniem un prieku no Kellijas sejas nodzēš viens vienīgs telefona zvans, kas nosūta Niku jaunā uzdevumā, atrast potenciāli radikalizējušos aģenti Sāru.
Varētu šķist, kas gan tur tik sarežģīts un trauksmains, lai varētu sanākt grāmata virs 500 lapaspusēm, bet, protams, nekas nenotiek kā plānots un ne vienmēr varoņi pieņemt tos prātīgākos lēmumus, kuri varētu saīsināt grāmatas garumu. Kaut arī Sāra Nikam nav nekāda tuvā paziņa, arī pilnīga svešiniece viņa nav. Gandrīz pirms trim gadiem Niks un Sāra bija iesaistīti misijā Sīrijas teritorijā, kuras laikā abiem nācās tēlot pāri, bet atšķirībā no Sāras uz misijas beigām Nikam tik ļoti vairs nevajadzēja tēlot. Šāda veida jūtas, lai cik dziļi tās Nikam šķistu atrodamies, nevar nākt par labu darbā nepieciešamajām spriestspējām un lēmumu pieņemšanai, kad uzdevums kļūst daudzkārt nopietnāks par personas atrašanu. Vai Niks spēj palikt objektīvs, profesionāls un paklausīt dotajām pavēlēm, labi zinot, ka augstākstāvošajiem ir pieejams vairāk informācijas par kopējo bildi, pat ja tevi kaitina, ka no tevis sagaidītais rezultāts bieži tiek pateikts aplinkus? Vai tomēr pagātne un jūtas būs faktors, labi apzinoties, kur līdzīga uzticēšanās noveda viņu sērijas pirmajā grāmatā Remote Control?* Domājams atbildēt nav nepieciešams. :D
Interesants fakts. Crisis Four tika izdota vien nedēļu pirms traģiskajiem 11.septembra notikumiem, kādēļ ne mazāk interesanta ir sakritība, kuru tā nejauši nevar paredzēt, ka grāmatā darbojošos teroristu finansētājs un iedvesmotājs ir Osama bin Ladens.
Labs trilleris un izklaides literatūra, bet ne vairāk, tomēr nedrīkst nepieminēt, ka autors prasmīgi pielieto savas militārās zināšanas, un fragmenti ar detaļām par ieročiem, taktikām u.c. nekļūst tādēļ garlaicīgas, lai gribētos izlaist.
********Apzināto maitekļu zona********
*Jāsāk brīnīties, ka Nikam Stounam sanākusi tik gara sērija un darba devēji uztic tik svarīgas misijas.
Links uz grāmatas Goodreads lapu
Izdevniecība: Vertigo
Manas pārdomas
Ja tu esi slepenas biedrības līderis, kāds plāns gan varētu būt varētu būt ģeniālāks un ambiciozāks par pašas Nāves sagūstīšanu un pakļaušanu savām vēlmēm un iegribām. Tikmēr visur citur plašajā pasaulē Sapņa nozušanas laikā vairs nav, kas pilda viņa pienākumus, tādejādi krasi pieaug ar miega traucējumiem sirgstošo skaits. Tikai nelaime priekš slepenās sabiedrības slēpjas tajā, ka nākas nogaidīt apaļus 70 gadus, lai nejaušības dēļ tiktu pārrauta ieslodzījuma burvestība un minētā līdera dēls uzzinātu, ka viss bijis velti, jo Nāves vietā kļūdainas izsaukšanas burvestības dēļ viņi notvēra Nāves jaunāko brāli Sapni, pēc kura vārdiem viņiem ir pat ļoti paveicies, ka pieļāvuši tādu kļūmi.
Kā vienmēr, kad runa ir par Nāves un miršanas fakta neizbēgamības padarīšanu par ko neeksistējušu, gribas piebilst, ka vienlaicīgi tas pats būtu jādara ar tādu sīkumu kā vairošanās, par cik Zeme un tās resursi nav bezizmēra. Tas nereti paliek nepieminēts, kā tas ir arī šajā gadījuma. Tas nav nekāds dižais mīnuss, bet tomēr.
Krājuma interesantākā daļa sākas ar otro komiksu Imperfect Hosts, kad Sapnis ir atguvis brīvību, bet ne to spēku, kāds bija pirms tam. Tas lielā mērā tādēļ, ka viņam tika atņemti un vēlāk aizmainīti tālāk trīs vērtīgi un darba pienākumu pildīšanai nepieciešami priekšmeti – (sapņu) smilšu maisiņš, ķivere un amulets. Tikpat interesanti, ja ne vēl vairāk, ir personāži un lokācijas, kuras Sapnim jāapmeklē, lai atgūtu šos priekšmetus un savu varenību. Par sevi vēlreiz atgādina Džons Konstantīns, tad varam paviesoties ellē un pie Lucifera kopā ar vēl diviem tās pārvaldniekiem, bet pati saistošākā ir Sapņa spēkošanās ar parastu un tajā pašā laikā traku (izbēdzis no trako nama) mirstīgo.
Ja pavisam īsi par ilustrāciju un stāsta manieres stilu, tad zināmā mērā šis tas atgādināja Hellblazer sēriju. Iespējams, tas tādēļ, ka tā lasīta tik nesen, varbūt vienkārši izdošanas laika dēļ, bet arī visos mazajos sīkumos vismaz The Sandman pirmais krājums ir par kripatu labāks.
Links uz grāmatas Goodreads lapu
Izdevniecība: Liesma
Vērtējums: 2.5/5
Manas pārdomas
Domājams, Spartaks ir viena no tām vēsturiskajām personībām, kura stāstu par vergu un gladiatoru sacelšanos daudzmaz ir dzirdējusi lielākā daļa un vēstures interesenti jau nu noteikti. Šajā gadījumā Andrejs Upīts un viņa stāsta interpretācija lugas formā četros cēlienos un divpadsmit skatos.
Pieļauju, ka skolas laiku gan kāds lugas fragments būs ticis lasīts, bet tagad Spartakam ir tas gods būt pirmajai lugai, kuru izlasu no vāka līdz vākam un no brīva prāta. Kaut arī jāpiebilst tāds sīkums, ka diezin vai grāmatu varētu šobrīd ierindot pie izlasīto listes, ja vien grāmatplauktos nebūtu atstājis iepriekšējais dzīvokļa iemītnieks.
Tad nu ķeramies īsi pie paša Spartaka un lugas. *Maitekļa trauksme!* Pēc trīs gadu cīkstēšanās un mocībām, pēc impērijas pārstaigāšanas no viena gala līdz otram un atpakaļ, Spartaks kopā ar līdzgaitniekiem tiek pārliecinoši sakauts. Manā skatījumā šis Spartaks galīgi nebija piemērots, lai būtu par līderi. Spartaks ir pārāk maigs, pārāk ‘’pareizs’’ un cēls, nepietiekoši brutāls un agresīvs. lai spētu kontrolēt un vadīt gan tuvākos domubiedrus, gan desmitiem tūkstošu lielas masas. Bet lielais mērķis atbrīvot visus vergus un pārtraukt verdzību šķita visai utopisks, neņemot vērā apkārtējo situāciju un laiku. Tādos brīžos varēja sajust darba izdošanas laiku un vietu, kā arī autora pieskāriens, kurā izpaužas tēlu izteicienos/pārdomās, piemēram, nedabiskas šķita frāzes par varbūtēju Romas sabrukšanu pēc četriem gadu simtiem. Vēl pie mīnusiem var pieskaitīt pēkšņas un aprautas beigas.
Bet ja nedaudz par lugas formātu kā tādu, tad pietrūka apkārtējās pasaules uzbūves plašāki apraksti un lielāks skatījums uz kopējo bildi, un salīdzinoši brīdis, kad skatpunkts no Spartaka pāriet pie leģiona komandiera, ir pavisam neliels. No dialogiem vien to neuztvert, bet gan jau, ka jāizlasa vēl kāda luga, lai būtu labāks priekšstats. :)
Pirmdienas teikumā izceļu teikumu no tā, ko pašlaik lasu vai nesen esmu lasījis.
The Danes permitted Christian churches, but if I had tried to make a shrine to Odin on Saxon land the Christian priests would be sharpening their gutting knives.
Bernard Cornwell – The Pagan Lord (The Saxon Stories #7)
Šonedēļ pārsteidza šī gada Ķīpsalas izstādes ieguvums The Veteran, pirms lasīšanas nemaz nebiju ievērojis, ka tas ir stāstu krājums. Un kas par stāstiem! Potenciāls mēneša grāmatas titula kandidāts! :)
Izlasīju arī astoto The Saxon Stories sērijas grāmatu, šai sērijai, iespējams, pat līdz gada beigām pielikšu pieturzīmi. Līdzīga doma arī ir ar The Dresden Files sēriju pēc divpadsmitās grāmatas noklausīšanās. Atsākšu Temperance Brennan sēriju.
Nesen rakstīju, ka diez vai tik drīz lasīšu kādu grafisko noveli, bet šeit jāsaka paldies Intam, kurš dāsni piedāvāja izmēģināt The Sandman sēriju. :)
Rīt visticamāk pabeigšu lasīt Spartaku, pēc kura tad atsākšu Nick Stone sēriju pamīšus ar citām grāmatām, sākot ar somu epu Kalevala (lasīšu latviski, bet iekš Goodreads tādu neatradu, bet man derēs), pēc tā iecerēts Pans Tadeušs.
Izlasīju:
Frederick Forsyth – The Veteran
Bernard Cornwell – The Empty Throne (The Saxon Stories #8)
Noklausījos:
Jim Butcher – Turn Coat (The Dresden Files #11)
Lasu:
Neil Gaiman, Sam Kieth, Mike Dringenberg, Malcolm Jones III, Karen Berger – Preludes & Nocturnes (The Sandman #1)
Andrejs Upīts – Spartaks
Klausos:
Jim Butcher – Changes (The Dresden Files #12)
Lasīšu:
Andy McNab – Crisis Four (Nick Stone #2)
Neil Gaiman, Mike Dringenberg, Malcolm Jones III, Chris Bachalo, Michael Zulli, Steve Parkhouse, Clive Barker – The Doll’s House (The Sandman #2)
Klausīšos:
Kathy Reichs – 206 Bones (Temperance Brennan #12)
You must be logged in to post a comment.