Pirmdienas teikumā izceļu teikumu no tā, ko pašlaik lasu vai nesen esmu lasījis.
In 1880 the army of the French Third Republic seized the order’s Abbaye de Bellefontaine, and the cheese-making Trappists were booted from the country.
Kathy Reichs – 206 Bones (Temperance Brennan #12)
Varbūt, pateicoties kārtējai lieliskajai grāmatai no dižā Stīvena Kinga, šī nedēļa salīdzinoši ar iepriekšējo grāmatu ziņā šķita pat produktīvāka.
Tagad tikai ceru, ka ar otro Bill Hodges triloģijas grāmatu Kings nebūs pielietojis pārlieku līdzīgu formulu sižeta virzībā un attēlošanā. Bet ar Nick Stone sērijas trešo grāmatu Firewall nedēļas laikā sanāca mazāks progress kā gribētos, bet ceru pabeigt vēlākais trešdien, lai varu ķerties pie nākošās. :)
Izlasīju:
Neil Gaiman, Kelley Jones, Mike Dringenberg, Matt Wagner, Dick Giordano, George Prat III, P. Craig Russell, Harlan Ellison – Season of Mists (The Sandman #4)
Noklausījos:
Stephen King – Mr. Mercedes (Bill Hodges Trilogy #1)
Lasu:
Andy McNab – Firewall (Nick Stone #3)
Klausos:
Stephen King – Finders Keepers (Bill Hodges Trilogy #2)
Lasīšu:
Andy McNab – Last Light (Nick Stone #4)
Klausīšos:
Stephen King – End of Watch (Bill Hodges Trilogy #3)
Links uz grāmatas Goodreads lapu
Izdevniecība: Vertigo
Manas pārdomas
Liktenis, viena no septiņām Endless būtnēm, ir sapulcinājis radus uz kopsapulci, lai pārrunātu vai drīzāk iekustinātu svarīgu notikumu gaitu. Ierodas gandrīz visi (seši no septiņiem) –Nāve, Desire/Iekāre, Despire/Izmisums, Delirum/Delīrija un Sapnis. Lai labāk izprastu katalizatoru visam pārējām krājumā notiekošajam, prasa, lai no The Sandman sērijas būtu izlasīts vismaz prologs no otrā krājuma The Doll’s House.
Tajā attēlota viena nopietna Sapņa iemīlēšanās mirstīgajā sievietē. Aizraušanās ir tik spēcīga, ka Sapnis pat piedāvā viņai (Nada) vietu sev līdzās. Tomēr, par sarūgtinājumu Sapnim, seko sāpīgs atraidījums, kuru viņš nespēj atstāt bez atbildes, un par sodu nolemj Nadu nebeidzamām mokām dziļi elles kambaros. Kopš tās dienas ir pagājuši +/- 10 tūkstoši gadu, laiks, kurā Sapnis par savu skarbo un savtīgo rīcību mirkļa emociju iespaidā ne reizi nav aizdomājies. Līdz šim…
Toties tālākais scenārijs ir vēl interesantāks, jo vizīte uz elli, ņemot vērā, kā Sapnim tur izgāja pēdējā reizē, varētu nenākt par labu viņa veselībai. Turklāt Lucifera negaidīti savādais atbildes gājiens uz vienas skatuves izvilina tādus personāžus kā Anubisu, Odinu, Toru, Loki, fejas, dēmonus, japāņu vētru dievu un vēl citus. Jāsaka gan, ka Tora un Loki atšķirīgais izskats konfliktēja ar mūsdienu supervaroņu filmu radīto priekšstatu.
Vienīgais pie kā pa lielam varētu piekasīties, bija Episode 4 komikss par puiku, kurš no visiem skolēniem brīvdienās ir vienīgais, kurš izvēlējies (spiestā kārtā) nedoties mājup, un skolu pilnu ar nemierīgiem spokiem. Un piekasīšanās lielākais iemesls arī ir tikai tas, ka stāsts neiekļāvās kopā ar pārējiem no krājuma. Citādā ziņā arī šim nebija ne vainas. :)
Var tikai nojaust Geimena radītās The Sandman pasaules vērienīgumu, kur ne tikai kaut kur abstrakti eksistē dažādu dievi un pārdabiskas būtnes, bet arī var gadīties situācijas, kad viņas atrodas vienuviet!
Links uz grāmatas Goodreads lapu
Izdevniecība: Simon and Schuster Audio
Manas pārdomas
Bils Hodžs pēc daudzu gadu karjeras policijā, pēc kuras var lepoties ar daudzām atklātām ‘’skaļajām’’ lietām’’, tagad jau aptuveni kā pusgadu ir atvaļinājies. Varētu it kā izbaudīt vecumdienas bez stresa, bet nav vairs tā dzīvesprieka. Ir zudis kārais azarts no ļaundaru tvarstīšanas, kādēļ vēl jo skaudrāk ir jūtamas garās karjeras posta darbi pret personīgo ģimenes dzīvi – izjukusi laulība un pieaugusi meita, no kuras, bez reta zvana, vienīgā vēstis pienāk apsveikumu formā Ziemassvētkos un dzimšanas dienā. Dzīve nu šķiet tik drūma, ka Bils pat apsver domas par paša izvēlētām beigām, bet viss mainās dienā, kad Bils saņem vēstuli no mistera Mersedesa.
Mr. Merecedes ir viena no masu mediju piešķirtajām iesaukām nenoķertajai personai, kura ar nozagtu mersedesu agrā rīta stundā speciāli un bez bremzēšanas iebrauca cilvēkos, kuri bija sastājušies rindā, cerībā iegūt darbu (2009.gads). Viņš pamanās savainot piecpadsmit un nogalināt astoņus, tostarp māti ar mazuli. Skumjākais, ka pats sākums ir no darba meklētāja tieši aiz šīs mātes ar bērnu un Kings pamanās likt lasītājām just līdzi. Jau pirms klausīšanās no video ar Kingu un Mārtinu zināju par grāmatas katalizatora notikumu, bet tomēr naivi cerēju, ka vismaz viņi paliks dzīvi. Kopš tā liktenīgā rīta bez dižiem panākumiem ir pagājis gads ar veltīgiem mēģinājumiem pirmkārt jau noskaidrot vainīgā identitāti, kur nu vēl viņu aizturēt un sodīt. Nu ar šo vēstuli misters Mersedess aizsāk bīstamu deju uz visaugstākajām likmēm!
Neskaitot pieminēto ievadu, grāmata tālāk rit no diviem skatupunktiem – atvaļinātā detektīva Bila un mistera Mersedesa jeb Breidija, kura identitāte tiek atklāta visai agri, un atliek vien izbaudīt ceļu līdz nenovēršamajai kulminācijai. Breidijs par sevi ir augstās domās, īpaši redzot apkārt vienas vienīgas aitas, starp kurām viņš vilks nepamanīts vai ātri aizmirstams, un nepieciešamības gadījumā ar vieglu smaidu un pāris jaukiem vārdiem panākot savu. Breidijs lieliski apzinās, ka tas, ko viņš dara, neiekļaujas normālajās robežās, un ar patiku ir pieņēmis savu tumšo pusi, lai to izkoptu līdz detaļām. Kā arī pats ir apsvēris, vai viņš ir prātā sajucis maniaks. Lai nu kā pilnīgs muļķis Breidijs arī nav, tomēr stingrais dzelzs tvēriens pār apkārt notiekošo pamazām sāk izplēnēt. Tāpat Breidija attiecības ar no alkohola atkarīgo māti par veselīgām nenosauksi.
Tā vietā, lai rīkotos kā profesionālis un nodoto vēstuli saviem kolēģiem policijā, Bils, nu atradis motivāciju dzīvot, uzņemas uz savu roku spriest taisno tiesu un noslēgt pēdējo lielo lietu un saukt vainīgo pie atbildības. Var tikai diskutēt, cik ļoti liekam riskam Bils pakļauj gan savus ‘’asistentus’’, gan kolēģus un pārējos sabiedrības locekļus. Kaut arī grāmata nedaudz cieš no paredzamības, Mr. Mercedes ir aizraujoša kaķa(Bils) un peles (Breidijs) trilleris!
Šeit vēl cita lasītāja viedoklis. :)
Links uz grāmatas Goodreads lapu
Izdevniecība: Simon and Schuster Audio
Manas pārdomas
Kad Monreālā tiek atrasts nesen miris John ‘’Spider’’ Lowery, kurš pēc oficiāliem papīriem jau kā 40 gadus skaitās miris Vjetnamas kara laikā, tas ir uzdevums Temperansai Brenanai doties līdzi mirstīgajām atliekām uz Havaju salās esošo ASV militāro bāzi, lai pārliecinātos, kura mirstīgās atliekas tad tika atrastas un kurš, ja ne Džons, pirms 40 gadiem tika viņa vietā apbedīts, un rokot vēl dziļāk jautājumu gūzma, kā arī apjukums tikai pieaug.
Grāmatā lielu proporciju aizņem ne tikai konkrētā aktuālā lieta, bet arī diezgan daudz Brenanas personīgā dzīve. Izbaudīt tropisko klimatu, pludmales smiltis un atšķirīgo ainavu līdzi Brenanai ir devusies viņas meita Keitija. Lai novirzītu domas citā gultnē, īpaši pēc tā, kādā emocionālā stāvoklī Keitija ir nonākusi pēc tuva drauga Kūpera zaudēšanas, Brenanai tā šķiet laba doma. To pašu nevarētu teikt ar izlīdzēšanu Raienam attiecībās ar viņa meitu Liliju, kura ir uz trauslā narkotiku atmešanas ceļa, uzaicinot viņus piebiedroties, bez Keitijas viedokļa uzklausīšanas. Abu meitām pirmais iespaids vienai par otru, maigi sakot, nerodas tas labākais, un drāma var sākties! Varbūt šis tas pārspīlēti uzpūsts un ārpus reālistiskām situācijām, bet nekas ārkārtēji traks.
Temperansa Brenana, strādājot pie lietas, kurai vismaz sākotnēji nav nekādas noslieces uz mūsdienu kriminālās pasaules notikumiem, šķita vairāk esam savā elementā. Vide un apstākļi, kurā autore ievieto savu galveno varoni, nav tādi, lai viņa pārāk izteikti izjustu nepieciešamību izpausties detektīva darbā, šīs izdarības neaizēno viņas patiesos talantus, kas padara gan Brenanu, gan pašu grāmatu daudz patīkamāk lasāmu. Bet šīs sajūtas drošo stabilitāti pajauc autores mēģinājumi saduļķot ūdeņus, palielinot spriedzes faktoru, pakļaujot Brenanu, Raienu, kā arī abu meitas Keitiju un Liliju. Tas atkal aizvirza grāmatas kopējo atmosfēru tuvāk absurdam.
Kaut arī nevarētu teikt, ka Spider Bones (alternatīvais nosaukums britu izdevumam – Mortal Remains) sevī neslēpj daudz ko kaitinošu no Keitijas Reihsas piekoptā stila šajā sērijā, atšķirīgā pieeja krietni uzlaboja tās baudāmību.
Pirmdienas teikumā izceļu teikumu no tā, ko pašlaik lasu vai nesen esmu lasījis.
I went to lock myself in so no-one could enter; it was a natural reaction to being in someone else’s house when I shouldn’t, but on this occasion there was no need.
Andy Mcnab – Crisis Four (Nick Stone #2)
Beidzot šonedēļ un precīzāk šodien pieveicu somu tautas epu Kalevala, tulkojums vienlaikus šķita raits, tajā pašā laikā vai nu dēļ grāmatas formāta vai kā citādi, bet prasīja vairāk laika, kā sākotnēji biju domājis. To var arī norakstīt uz faktu, ka ar šonedēļu lielu daļu laika aizņem citas darīšanas, vienīgais pluss, ka paiet zināms laiks ceļā turp un atpakaļ, kad varu klausīties audiogrāmatas, kādēļ arī šonedēļ esmu noklausījies divas no Temperance Brennan sērijas, bet nākošnedēļ sākšu Stīvena Kinga Bill Hodges triloģiju. Progress arīdzan ar The Sandman sēriju ar šonedēļ izlasītu trešo krājumu Dream Country.
Priecīgu lasīšanu! :)
Izlasīju:
Neil Gaiman, Kelley Jones, Charles Vess, Malcolm Jones III, Colleen Doran, Steve Erickson – Dream Country (The Sandman #3)
Noklausījos:
Kathy Reichs – 206 Bones (Temperance Brennan #12)
Kathy Reichs – Spider Bones (Temperance Brennan #13)
Plašāka atsauksme rīt vai parīt.
Lasu:
Neil Gaiman, Kelley Jones, Mike Dringenberg, Matt Wagner, Dick Giordano, George Prat III, P. Craig Russell, Harlan Ellison – Season of Mists (The Sandman #4)
Andy McNab – Firewall (Nick Stone #3)
Klausos:
Stephen King – Mr. Mercedes (Bill Hodges Trilogy #1)
Lasīšu:
Andy McNab – Last Light (Nick Stone #4)
Klausīšos:
Stephen King – Finders Keepers (Bill Hodges Trilogy #2)
Links uz grāmatas Goodreads lapu
Izdevniecība: Latvijas Valsts izdevniecība
Manas pārdomas
Līdzīgi kā ar nesen izlasīto lugu Spartaks arī šo es nebūtu uzņēmies lasīt un notraust putekļus, ja vien tā neatrastos manos grāmatplauktos, kā arī, ja neviens no Kalevalas izdevums nebūtu atrodams iekš Goodreads.
Atšķirībā no šodien agrāk publicētajām pārdomām par The Sandman trešo krājumu, kur minēju, ka, pirms uzsākt lasīšanu, nebiju ielūkojis grāmatas beigās, šoreiz gan tā izdarīju, cerot atrast kādu pievienotu materiālu, par cik priekšzināšanas par Kalevalu, tās vēsturisko nozīmību man nebija. Atradu trīs priekšvārdus, kaut gan kādēļ tādā gadījumā viņi nav atrodami grāmatas sākumā/priekšā nepateikšu. :D Pirmais ir no 1849.gada izdevuma un rūnu oriģināla apkopotāja Eliasa Lenrūta, kur viņš ar nožēlu atzīst, ka, ja vien būtu agrāk sācis savu darbu, no mutvārdu tradīcijas, kuras jau tad sāka apsīkt, būtu saglabājušās krietni vairāk par 50rūnām. Otrs (1924.g) ir no tulkotāja L. Laicena latviskajam izdevumam. Trakāk ir ar trešo O. Kusinena priekšvārdu Kalevalas izdevumam krievu valodā. Tajā paustais viedoklis ir ne tikai apliets ar kārtīgu ideoloģisko mērci, bet arī padsmit lapaspušu apjoms jau vairs neiet kopā ar priekšvārdu, bet drīzāk gan kā referāts.
Epā pausto tēmu plašums ir ļoti liels. Ir gan panti, kuros pieminēta Saules, Mēness u.c. rašanās, gan par meitu, kura pret pašas gribu tiek aizprecināta un lielās bēdās pamet dzimtās mājas, lai dotos pie jaunā vīra un viņa ģimenes. Netrūkst daudz pantu par dažādām nozarēm vai amatiem kā zemkopība un lopkopība, zvejniecība, kuģu būvēšana, kalēja amats u.c. Nedaudz pārsteidz rūna, kurā tika apdziedāti padomi jaunajam vīram gadījumā, ja sieva pagadījusies nepaklausīga – kur un kā sist, lai tuvinieki un apkārtējie to nepamanītu. Kaut arī O. Kusinens savā ‘’priekšvārdā’’ min, ka varam vēl lasīt par tautu, kuru nav samaitājusi kristietība, kapitālistiskās dziņas vai nezin kas vēl, man vairāk šķita, ka rūnās vairāk atspoguļojas kristietības un rūnu mītiem sajaukšanās un mijiedarbība vienai ar otru.
Kaut arī saprotu, ka epam nav viena autora, tās nav radušās, lai pavēstītu vienu lielu un episku stāstu no vāka līdz vākam, par spīti vairākām lielākām stāsta līnijām, pietrūka tieši vērienīguma. Arī ar karu saistītās rūnas pazuda vajadzīgais skarbums, brutalitāte un kara kā tāda briesmīgums. Brīžiem arī pazuda loģiskums, tā vietā atstājot pamatīgus sižeta līniju caurumus, tādā ziņā, ka tēlu rīcība šķita pretrunā ar stāstā nodibinātās pasaules likumiem, ko ir iespējams izdarīt. Kā arī daudzkārt atkārtojas skaitlis trīs (reizēm deviņi), kādēļ jau pēc pāris reizēm kļuva paredzams, ka pirmais un otrais mēģinājums kaut ko paveikt cietīs neveiksmi vai arī nokļūšana vienā vai otrā lokācijā prasa trīs dienas.
Tagad interesanti pameklēt plašajā internetā un paklausīties dažādus rūnu dziedājumu fragmentus, vai dažādu mākslinieku darbus variācijas. :)
Links uz grāmatas Goodreads lapu
Izdevniecība: Vertigo
Manas pārdomas
The Sandman sērijas trešo krājumu Dream Country varētu nodēvēt par četru īso stāstu/sapņu kolekciju, kurai beigās īpašiem interesentiem pievienots komiksa scenārija materiāls vēl pirms zīmējumiem. Sevi starp tādiem nepieskaitu un nebiju arī iepriekš ieskatījies krājuma beigās, kādēļ bija neliels nepatīkams pārsteigums, sasniedzot faktiskās Dream Country krājuma beigas, bet vēl ir palikušas 40 lapaspuses.
Calliope – Richard Madoc ir rakstnieks ar nulle idejām. Rakstnieks, kurš visu pulveri ir izšāvis savā debijas romānā, kura arī guva dižpārdokļa panākumus, bet tagad nespēj izdomāt neko jaunu un sakarīgu, un izdevēji jau elpo pakausī, uzstājīgi prasot nākamo grāmatu. Izmisumā Ričards ir gatavs uz rīcību, uz kuru citādāk, iespējams, nebūtu piekritis. Šajā gadījumā Ričards apmaiņā pret bezoāru no matiem no cita un tagad jau veca pārpērk dzīvu, inteliģentu būtni jeb personīgo mūzu Kaliopi, bet savu rīcību sev attaisno ar to, ka tūkstošiem gadu veca būtne nevar taču būt cilvēks, un tādēļ viņš nedara neko sliktu.
Pa vidu ievietoti divi amizanti, interesanti komiksi. Viens no tiem A Dream of a Thousand Cats ir stāsts par kaķu sapņiem būt apmainītas lomās ar cilvēkiem, un būt par pasaules noteicējiem. Lai cilvēki ir viņu izmēros un brīvi apēšanai, ja to iegribas! Atliek vien pietiekošam skaitam kaķu spēcīgi (no-)sapņot un lieta darīta! Otrajā stāstā A Mid-summers Night’s Dream Viljams Šekspīrs, uzvedot lugu brīvā dabā veselam baram feju un citu mošķu, izpilda pirmo daļu līgumam ar Sapni atlīdzībā pret viņam piešķirto talantu un viņa darbu palikšanu cilvēces atmiņā.
Bet krājuma noslēdzošajā komiksā Facade izbijusi CIP aģente Urānija cieš no saules dieva Ra piešķirtās ‘’dāvanas’’, kuru viņai piešķīris, lai Urānija cīnītos pret Ra ienaidnieku. Vienīgais sīkums, ka šis ienaidnieks jau aptuveni trīs tūkstošus gadu ir miris. Urānijas izmisums ir gauži atšķirīgs no rakstnieka Ričarda. Viņa sava izskata (atgādināja citu supervaroni Rex Mason, the Element Man) un spēju dēļ vairs nespēj nedz strādāt, nedz pieklājīgi iziet sabiedrībā, nāve varētu nākt pat kā atvieglojums. Par laimi vai tieši pretēji, bet Urānijas vēlmi, iedama garām viņas dzīvoklim, sadzird pati Nāve personīgi.
Kaut arī kaķu un Šekspīra komiksi arī bija visnotaļ interesanti un baudāmi, tomēr jāatzīst un jāuzslavē izdarītā izvēle par to, kurus komiksus ielikt krājuma sākumā un beigās un kurus pa vidu.
Links uz grāmatas Goodreads lapu
Izdevniecība: Simon and Schuster Audio
Manas pārdomas
206 Bones¸12.grāmata Temperance Brennan sērijā, iesākas ar galvenajai varonei antropoloģei Temperansai Brenanai pamostoties kaut kur tumšā, šaurā un aukstā vietā. Brenanai ir sasietas rokas, viņai ir grūtības atcerēties gan to, kurš viņu sagūstījis vai kā viņa tur aizgādāta, gan pēdējo lietu, pie kuras viņa strādā un varbūt ir saistīta ar pašreizējo situāciju. Vai Brenana ir atstāta aizmirstībai un nāvei no slāpēm un bada?
Visai saprotami, ka Brenana krīt panikā, tomēr bija neliela vilšanās, ka ar racionālo un loģisko Temperansu Brenanu tas notiek tik ātri. Īpaši, kad atmiņā vēl ir Florence Deina no Lisa Gardner grāmatas Find Her.
Tālāk lielāko daļu grāmatas aizņem atmiņu uzplaiksnījumi no attiecīgās izmeklēšanas ar Brenanas pašreizējo ‘’tagadnes’’ kondīciju. Liels mīnus audiogrāmatai, ka viss tika nolasīts vienā blāķī bez ‘’šī ir tā un tā nodaļa’’ vai kā citādi, kur nu vēl izteiktāk jūtamas pārejas no viena laika uz otru un atpakaļ.
Kopā ar vienubrīd ļoti tuvu draugu, bet tagad strikti tikai kā kolēģi detektīvu Endrū Raienu Temperansa pavada veca gadagājuma kundzes mirstīgās atliekas uz Čikāgu, un par šoku Brenanai viņa tiek apsūdzēta apzināti kļūdainā skeleta analīzē un nepatiesas informācijas sniegšanā. Kaut arī atspēkot kaut ko tik absurdu prasa vairāk nervu nekā piepūles, tomēr Brenana nespēj tā vienkārši ar vieglu roku laist garām faktu, ka viņu kāds speciāli mēģināja iegāzt.
Bet labākais, ka šāda sabotāža turpina atkārtoties arī aktuālajā izmeklēšanā, kas var būt un var nebūt saistītas, bet noteikti ir attiecināma uz grāmatas nosaukumu 206 Bones – kaulu skaits vidēji katram cilvēkam. Brenana ir 100% centīgi pārliecināta, ka tieši tik arī viņa kopā ar kolēģiem ir ieguvusi no pēdējās nozieguma vietas (arī kundze gados). Tādēļ tas ir vēl viens satricinājums līdz šim ložu drošajā Brenanas pārliecībā par savu darbu. Gan lasītājs, gan Brenanas priekšnieki sāk jautāt, vai ir kas tāds, kas novērš Brenanas uzmanību un neļauj pilnībā koncentrēties. Varbūt tās ir potenciāli jaunas un šķietami veiksmīgas patoloģes/antropoloģes un daudzu citu talantu apveltītas kolēģes uzrašanās.
Iespējams, lai kā to negribētos pie vēl joprojām ir attiecības ar Raienu, kurš negaidīt visai ātri atrod kopēju valodu ar Brenanas bijušā vīra ģimeni ar latvisku izcelsmi. Visai amizanti klausīties, kā bez locījumiem ne reizi vien tiek atkārtoti vārdi, kā ‘’vecamamma’’ vai ‘’Cukuru kundze’’, kaut arī pietiktu vien ar dažām reizēm.
Lai gan šī grāmata 206 Bones bija pietiekoši laba un interesanta, lai to varētu izbaudīt un nekaitinātu +/- katra galvenās varones rīcība, pēdējais laiks saprast, ka vismaz šī Keitijas Reihsas sērija diezin vai spēs vēl pacelties tādos augstumos, ka varētu lēkāt aiz sajūsmas, bet nevar arī teikt, ka visas pēc kārtas būtu metamas pār vienu kārti. Iespējams kādu par pretējo pārliecinās šis video. :)
You must be logged in to post a comment.