Jim Butcher – Cold Days (The Dresden Files #14) (Audio book)

12216302

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Penguin Audio

Manas pārdomas

Gandrīz visas The Dresden Files sērijas 13.grāmatas Ghost Story garumā tikām maldināti ar domu, ka iemīļotais burvis Harijs Drezdens patiesi ir miris, lai tikai pašās beigās sekotu pavērsiens ar Ziemas feju karalienes Mab uzrašanos, atklājot, ka visu šo laiku, kamēr Harija gars ir bijis brīvsolī, viņa uz īpašas Demonreach salas ir palīdzējusi Harija ķermenim atkopties ar mērķi panākt, ka Harijs izpilda savu vienošanās daļu un kļūtu par Ziemas Bruņinieku.

Būtu aplami teikt, ka Harijs nebūtu paspējis iegūt ienaidniekus feju pasaulē vēl pirms jaunā amata, ko gan nevarētu teikt par daļu sīko feju/laumiņu, kurus Harijs ar picām kā samaksu ir rekrutējis par vieniem no sabiedrotajiem (un plaši zemu novērtētiem). Ņemot vēra, ka tieši Harijs ir bijis tas, kurš nogalināja gan iepriekšējo Vasaras feju Lēdiju, gan Ziemas Bruņinieku, tas tikai kalpo kā papildu iemesls neuzgriezt nevienam muguru.

Lai kā nemainītos Harija loma un vieta paranormālajā pasaulē, tie vairs nebūtu Drezdena faili, ja viņš konstanti neatrastu sevi esam situācijas ar ļoti lielu letalitātes potenciālu, kur neveiksmes cena ir ne tikai paša dzīvība, bet arī visas Čikāgas, ja ne visas valsts vai pasaules liktenis. Tādēļ nelielus smieklus izraisa epizode starp Hariju un viņa vampīrisko brāli Tomasu, kurā Harijs viņu īsumā informē par jau notikušo un vēl par to, kas jāpaveic, un Tomasa reakcija, nedaudz pārfrāzējot, būtu – ‘’Tātad viss pa vecam?’’ :D

Bet nevajadzētu ļauties Harija Drezdena ārējās bravūras apmānam un noticēt, ka tas nekādi viņu neietekmē un nebaida, ka nekādi šķēršļi viņam nesagādā grūtības. Pirmās iekšējās debates pēc kļūšanas par Ziemas Bruņinieku (bez cīņas, lai saglabātu savu ‘’es’’) ir par kontaktu atjaunošanu ar draugiem. Kā gan lai Harijs atgriežas viņu dzīvēs, labi apzinoties, ka pietiek kādam Hariju redzēt viņu klātbūtnē, lai Ziemas feju ienaidnieki izmantotu to pret Hariju.

Jau kopš sērijas pirmsākumiem Harijam radās aizdomās, ka aiz visām ‘’palaidnībām’’ patiesībā varētu slēpties vienots ienaidnieks, kurus, pieņemdams, ka tie ir burvji, nodēvēja par Melno padoma (kā pretstatu Baltajai), bet rokoties dziļāk, lai atrastu veidus, kā izpildīt šķietami neiespējamo karalienes Mab pirmo pavēlēto uzdevumu, Harijs atklāj visnotaļ pārsteidzošus faktus gan saistībā par šo problēmu, gan par sevi un Demonreach salu.

Lai kā šķietami pats Harijs necenstos nokļūt (nešaubos, ka tāda viņa būtība) dzīvībai bīstamās situācijās un tādejādi sarūgtināt sērijas fanus, viņā mājo spiedzīgs dzinulis realizēt pat pašus trakākos scenārijus un tā vienkārši nepakļauties ne viena cita gribai, kas apvienojumā ar burvju garo mūžu (Goodreads sola vismaz, ka ir gaidām pat 17.gr) ļauj cerēt uz ilgu šīs lieliskās sērijas turpināšanos.

Star Wars: Doctor Aphra, Vol.1: Aphra (Star Wars: Doctor Aphra #1) un Star Wars: Darth Maul – Son of Dathomir

3294113934958257.jpg

Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Izdevniecība: Marvel

Manas pārdomas

Dr. Aphra ir retu artefaktu medniece/arheoloģe, kura savu ikdienišķo iztiku un parādu atmaksu nopelna dienas beigās pārdodot vienalga kas vērtīgs arī nebūtu ticis atrasts par pēc iespējas augstāku summu. Viņu pavada divi visai slepkavnieciski noskaņoti androīdi Triple-Zero un BeeTee-One; vismaz viņu izteicieni un brīnumaina savaldība piešķīra zināmu daļu humora.

Vienas tādas veiksmīgas dienas noslēgumā Afra par nepatīkamu pārsteigumu sev atklāj, ka nezkāpēc viņai ir atņemta arheoloģes licence, kas nu liedz pārdot atrasto, bet tam par iemeslu izrādās pašas tēvs, kurš ir radījis un izmanto šo situāciju, lai piespiestu/pārliecinātu meitu palīdzēt viņam atrast mītiem apvīto Citadel of Rur, kura potenciāli glabā kā materiālus dārgumus, tā arī tikpat ko līdzvērtīgu attiecībā uz reiz zaudētām zināšanām. Jautājums ir tikai viens, vai atrastais tas tik tiešām būs tā vērts, lai riskētu atmodināt no guļas kaut ko aizmirstu…?

Personīgi neesmu ne Zvaigžņu Karu, nedz Star Trek. Tādēļ par tādu Doctor Aphra tēlu šajā Star Wars Visumā nemaz nebiju līdz šim dzirdējis. Vairāk uzmanības veltīts spraigām sižeta ainām, nekā tēliem, ko diemžēl var vēl vairāk teikt par manis nākošo izlasīto grafisko noveli – Star Wars: Darth Maul – Son of Dathomir.

Šajā (otrajā) stāstā uzsvars uz cīņas un action ainām ir likts vēl lielāks kā iepriekš minētajai, atstājot saturisku sižetu kaut kur pavisam tālā dibenplānā. Tēlu savstarpējās alianses dzimst un mirst gandrīz vai katrā lapaspusē, uzticēties (īpaši starp ļaundariem) nevar nevienam.

Ja vien pie vainas nav mana nezināšana, tad šeit tēli, pateicoties redzētajām filmām vai animācijām, bet arī tas diezin cik augstu kvantitatīvo vērtējumu pacelt nevar. Nebūtu vēl acij baudāmas ilustrācijas, tad jau vispār būtu pamatīga vilšanās. Kā vienu tā otru, varētu ieteikt tikai patiesam Zvaigžņu Karu fanam.

Alexander the Great: Student of Aristotle, Descendant of Heroes (BiographyIn60)

38323010

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Vienā jaukā ceturtdienas vakarā (t.i. 22.02) epastā izlasīju negaidītu piedāvājumu iemest aci vienā no in60Learning grāmatiņām, kas +/- stundas laikā piedāvā iepazīt kādu vēsturisku periodu, tematu un/vai personību, no kā varbūt lielās biezās vēstures grāmatas un biogrāfijas līdz šim ir atturējušas.

Un kā jau pēc raksta nosaukuma var spriest, tad tiku pie iespējas noklausīties vēsturisku kopsavilkumu par Aleksandru Lielo aka Maķedonijas Aleksandru. Vismaz mani tik īsa grāmata tieši ieinteresētu vēlāk ķerties klāt saturiski plašākam un sīkāk iztirzātai grāmatai, attiecīgi in60Learining materiāli pirms tam kalpotu kā ideāls ievadkurss, lai nevajadzētu rakāties pa internetu vai iztikt ar vienkāršu Vikipēdijas ierakstu.

Vien drusku māc bažas par balansu starp reāli notikušo un leģendām apvītiem notikumiem, piem. Gordija mezgls, kur abos gadījumos laika gaitā un cilvēku pārstāstos viens otram var iemaldīties faktu neprecizitātes, kas vēlāk tiek pieņemtas par patiesām.

In60Learning piedāvājums ir visnotaļ plašs, sākot no Merlinas Monro, Greisas Kellijas un Džekijas Kenedijas līdz pat Termopilu kaujai u.c., šķiet atliek vien meklēt un atradīsi sev ko interesantu, ja vien neinteresē visa vēsture kā tāda. J

Joe Ducie – Elder Shadow (The Reminiscent Exile #5)

36238519

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Pēc izteikti stulbas rīcības no Deklana Heila puses (protams, autora izpildījumā, noslēdzoties iepriekšējai sērijas grāmatai Lost Grace ), varēja noprast daļu no šīs grāmatas pamata sižeta – Deklans vairs nav vienīgais saprāts paša ķermenī. Cīņa norisinās ne tik vien par visa Story Thread eksistenci, bet arīdzan viņa cīņa ar vienu no senajiem dieviem, Lord Oblivion, par kontroli pār paša ķermeni, un līdz ar to arī par iespēju izlemt ikviena likteni!

Bet pieminētā klavieru izstumšana no ne kurienes ir atstājama iepriekšējai grāmatai par nosodījumu, un, skatoties ar atvērtu prātu, Elder Shadow par spīti teju simts lapaspušu mazākam apjomam bija krietni labāka. Spraigu ainu un elpu aizgrābjošu skatu neseko viens otram tikai lai aizpildītu telpu; šoreiz nevar teikt, ka citām lietām neatliek laika, jo grāmatu nesaukšu par garu esam, bet varbūt uzslava autoram, ja tiek saprastas savas vājās un stiprās puses.

No Bruņinieku radītās megapoles un varenās pils episkāko viduslaiku fantāzijas stilā, ne uz patiesās Zemes, kur vienkāršie ļaudis dzīvo laimīgā neziņā, līdz krāšņajai seno dievu mājvietai tuvu mūsu galaktikas centram, Deklana/Oblivion gaitas ir ārpus ikdienišķiem mērogiem aprakstāmas. Senie dievi/Everlasting, kuri paši Visuma pirmsākumos cīnījās per vēl lielākiem mošķiem, tagad paši ir kļuvuši par kaitniekiem.

Tajā pašā laikā, īpaši kad paralēli esmu atsācis klausīties The Dresden Files, salīdzinoši nākas vien secināt, ka Harijs Drezdens ir krietni vien pārāks sava žanra pārstāvis; arī draugu un sabiedroto ziņā līmeņu atšķirība ir pamanāma. To sakot arī jāpiebilst, ka notikumu lokācijas un veids nav gluži vienāds, kādēļ izbaudīt var arī The Reminiscent Exile sērijas piekto grāmatu un cerīgi drīzumā gaidīt nākošo, kurā pieļauju, ka krietna loma būs atvēlēta pašās beigās uz skatuves uznākošajam Deklana un Emīlijas jeb Fair Astoria dēlam un viņa hierarhiskajai vieta starp saviem radiniekiem…

 

Tess Gerritsen – Die Again (Rizzoli & Isles #11)

24179528

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Bantam Books

Manas pārdomas

Sešus gadus atpakaļ grupai tūristu šķita interesanti doties tuvāk dabai gida pavadībā un izrauties no rutīnas un apnicīgajiem pilsētas džungļiem. Tā vietā viņi sastapa savus ļaunākos murgus, un no visiem starp dzīvajiem beigās palika tikai viens!

Die Again tagadnē viens no labākajiem taksidermistiem Bostonā un pat visā valsts teritorijā Leon Gott tiek atrasts nežēlīgi noslepkavots pats savās mājās – pakārts kā medījums un ar izlaistām iekšām, bet tajā pat dienā no zoodārza piegādātais sniega leopards (miris ar vecumu saistītu slimību dēļ) ir pazudis. Protams, detektīve Džeina Ridzoli un viņas pārinieks Frosts kā pirmos aizdomās tur kādu pār strīpu pāršāvušu dabas draugu vai to grupu, kuriem nav patikusi upura nodarbošanās un/vai fakts, ka viņa mājokļa sienas ir noklātas ar izbāztu dzīvnieku trofejām. Tomēr, kā jau tas ir ierasts, ne viss ir tā kā tas lasītajām tiek pasniegts pirmajā brīdī.

Viens gan ir skaidrs, ka toreiz Āfrikā notikušais slaktiņš ir kādā veidā saistīts ar šodienas slepkavībām Bostonā, galvenokārt jau tāpēc, ka ik pa brīdim tiek iestarpinātas nodaļas (ar POV no vienīgā izdzīvojušā) ar ‘’maģiskā’’ safari izbraukuma notikumiem. Lasītājs tiek meistarīgi vazāts aiz degunu un uzvilināts turēt aizdomās te vienu, te otru tēlu. Vienīgais mīnuss, ka pagātnes notikumu nodaļas nav attiecīgi tā atzīmētas, radot nelielu apjukumu, par to ‘’kad’’ tās norisinās.

Nozīmīga loma grāmatas sižetā piešķirta arī tiesu medicīniskās ekspertīzes speciālistei Maurai, kurai bez problēmām mīlas frontē un personīgajā dzīvē, no jauna ir jācīnās ar kolēģu skepsi par iekāpšanu viņu izmeklēšanas teritorijā, pat ja viņas teiktais ir noderīgs un pamatots; arī draudzīgās attiecības ar Džeinu, ar kuru kopā ir pārciestas lielas lietas, ir cietušas. Kaut arī katru sērijas grāmatu var lasīt neievērojot secību, tieši šādi sīkumi var palikt nesaprotami vai tik palaisti garām. Die Again varu ieteikt gan sērijas fanam, gan vienkārši tādām, kas izbauda šī tipa romānus (par seriālu to nevaru teikt), pēc vienas izlasītas nodaļas tā vien gribēsies ķerties klāt nākosājai. Tomēr šķiet būšu sapratis, ka visvairāk patīk kriminālromāni, kur POV ir gan no izmeklētāju, gan ļaundaru puses.

Shirley Jackson – We Have Always Lived in the Castle (Audio book)

89724

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Blackstone Audio

Manas pārdomas

Pirms sešiem gadiem daļa no Blackwood ģimenes nomira no saindēšanās ar arsēnu, kas bija sajaukts kopā ar cukuru, atstājot Mēriju Katrīnu (iesauka Merricat ), māsu Konstanci un saindēšanās dēļ ratiņkrēslā palikušo onkuli Džulianu vienus pašus. Šis laiks ticis pavadīts arvien vairāk izolējoties no ārpasaules un tuvumā dzīvojošajiem ciematniekiem, padarot viņus par upuri negantām baumām un izsmejošiem mazu bērnu skaitāmpantiņiem.

Tā vien šķiet Džulians nav spējis aizmirst liktenīgo dienu, kad visi mājokļa iemītnieki vēl dzīvi esam bija un pats vēl spēja pārvietoties uz savām kājām. Aizbildinoties ar ieganstu, ka raksta grāmatu par ģimeni un tās dienas notikumiem, Džulians nemitīgi gremdējas atmiņās. Ir cietis un noveco ne tikai viņa ķermenis, bet arī prāts un saprašana par notiekošo; ne reizi vien viņš sāk runāt ar Mēriju vai Konstanci, uzrunājot viņas kā vienu no nu jau mirušiem radiniekiem.

Astoņpadsmitgadīgā Mērija no visiem trim ir tā, kura uzņemas to drosmi reizi nedēļā pamest drošos mājas un teritorijas mūrus, lai reizi nedēļā iegādātos nepieciešamos pārtikas produktus un paņemtu šo to no bibliotēkas. Kaut arī ir mājieni par Blekvudu ģimenes turīgumu un pārticību, bet tieši cik liela tā ir paliek visai neskaidrs. Vēl jo vairāk rodas jautājumi, vai diži vēl pēc sešiem gadiem maz kas ir palicis, jo ne vārda nav par kādiem stabiliem un regulāriem ienākumiem, turklāt atlikušie trīs Blekvudi ir vienīgie, kas apdzīvo lielo ēku; nav neviena strādnieka, kas palīdzētu mājas solī un/vai teritorijas uzkopšanā.

Mērija ir ārkārtīgi māņticīga; katram sīkumam un priekšmetam viņa piešķir nozīmi un maģisku spēku, kas var vai nu aizsargāt vai tieši pretēji, vēstīt par neveiksmju pilnas dienas sākšanos. Jo vairāk noklausījos, jo vairāk šķita, ka arī ne Konstance, nedz Mērija nav pie pilna prāta, ka arī viņām abām ‘’bēniņi’’ ir tādi sašķobījušies. Īpaši Mērijas, kuru nenosauksi par uzticamāko tēlu, par kādu ir lasīts, dēļ emocionāli gribētos pavilkt grāmatas kvantitatīvo vērtējumu uz leju, bet vienlaikus saproti, ka tāda ir tēla būtība, nevis pašas grāmatas vaina.

Visu kājām gaisā apgriež negaidīts ciemiņš – brālēns Čārlzs, kurš pēc tēva un Džuliana brāļa nāves (abu ģimenes savstarpēji nesatika) bez bažām var apciemot ilgi neredzētos draugus. Kaut arī ir pamatoti iemesli, kādēļ Čārlzu nevar nosaukt par pašu jaukāko cilvēku pasaulē, Mērija ir pati pirmā, kas viņā saskata nelieti un briesmoni, kas vēl tikai ļaunu. Tādēļ pabeidzot grāmatu, paliku ar vēl vienu jautājumu, vai viss tik tiešām ir bijis tik melns kā Mērija to stāsta, vai viņas atšķirīgā pasaules uztvere ir tam par galveno iemeslu.

Jim Butcher – Ghost Story (The Dresden Files #13) (Audio book)

8058301

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Penguin RandomHouse Audio

Manas pārdomas

Sākoties Ghost Story un arīdzan visas grāmatas garumā burvis un privātdetektīvs Harijs Drezdens ar svaigu skatu uz paranormālo pasauli ir no jauna jāapgūst līdz šim tik ļoti ierastās attiecības gan ar draugiem un sabiedrotajiem, gan ar nelabvēļiem, pie viena iegūstot nevēlamu un vienlaikus nenovērtējamu pieredzi par pēcnāves šķietamo. Tieši tā! Harijs (tā vien šķiet) ir kļuvis par spoku, kas nozīmē tikai to, ka viņš ir miris…!

Parasti sērijas paša galvenā varoņa nāve vienalga seriāls vai grāmatu sērija nozīmētu arī paša projekta noslēgšanos. Tomēr Harijs Drezdens kārtējo reizi pierāda savu ilgdzīvotāja dabu (tā teikt nenospiedīsi viņu kā prusaku), un ka pat paša slepkavība nekļūs par iemeslu, lai viņš pārstātu būt Čikāgas aizstāvis. Āķis vien tajā, ka Harijam tiek ļauts atgriezties uz Zemes spoka formā, lai noskaidrotu slepkavas identitāti. Pretējā gadījumā viņam lemts mūžīgi mūžos iestrēgt šeit, vērot, kā tuvie cilvēki cieš un/vai noveco, kamēr viņš neko nespēj ietekmēt, kas loģiski novestu Hariju līdz ārprātam un kļūšanai par atriebīgu garu, kādus pats, dzīvs būdams, ir iznīcinājis. Turklāt kopš Harija prombūtnes ir pagājis pusgads, kura laikā viņa draugiem un sabiedrotajiem papildus personīgajām sērām ir bijis jācīnās kā nu māk, lai Čikāga nekļūtu par upuri dažādu mošķu grupējumiem; vēl jo vairāk pēc tam kad (12.grāmta Changes) pateicoties Harijam vampīru Sarkanais galms ir beidzis pastāvēt.

Īpaši smagi Harija nāve ir ietekmējusi viņa tuvu draugu (potenciāli kas vairāk) un līdzšinējo caurlaidi piekļuvei dažādām noziegumu vietām un vērtīgai informācijai – izbijusi policijas detektīve Kārena Mērfija, kura mazpamazām ir palikusi arvien paranoiskāk noskaņota. Par nelaimi, lai izdzīvotu un nosargātu Čikāgu ir bijis jānolaižas tik zemu, ka jāpieņem palīdzība no mirstīgo cilvēku mafiozo bosa Džona Markoni.

Vēl krasāki emocionālie postījumi vērojami Harija Drezdena māceklei Mollijai. Iepriekšējās grāmatas grand fināla kauja jau tā atstāj Molliju fiziski ievainotu, bet atkopties no garīgi pārciestā pēc mentora nāves ir daudzkārt grūtāk izpildāms uzdevums. No sava jaunā skatpunktā un ar simtprocentīgi nekļūdīgu pieeju atmiņām Harijs var vien nožēlot savu muļķību, ievilkdams arī Mollija cīņa par meitu ar Sarkanā galma vampīriem, bet vienlaikus var arī būt priecīgs par Mollijas izaugsmi spēju ziņā.

Noslēdzoši vien pieminēšu divus sīkumus un arī mājienus. Pirmkārt, maija vidū Čikāgā vēl ir vairākus centimetrus bieza sniega kārta; zinošam cilvēkam tā būs zīme un brīdinājums par Ziemas feju klātbūtni un mahinācijām… Otrkārt, Čikāgas policijas tiesu medicīnas eksperts un galvaskausā visvairāk mītošā gara Boba pašreizējais īpašnieks Waldo Butters, kura draudzīgā palīdzība un drosme (pierādīta jau sērijas septītajā grāmatā Dead Beat) līdzās jau sērijā sastaptam ectomancer-am Mortimeram Lindkvistam. Ņemot vērā situāciju, šo divu tēlu loma ir pat ļoti nenovērtējama.

Izlasīju, lasu, lasīšu #110 (12.02-25.02) / Trīs dienas Ķīpsalā

701.pngVispirms raksts laikam būtu jāsāk ar MsMarii piektdien tviterī solītā izstādes laikā iegūtajām grāmatām.

Pirmajās divās bildēs redzamas visas nopirktās un dažas no samainītajām. Tomēr nenoturējos un kaut arī nebija Millenium trešā daļa iegādājos ceturto un piekto, kā arī paķēru Sallas Samuks ”The Snow White” triloģiju.

20180225_160344.jpg

Kā jau vienmēr gadās paņemt kā stand-alone grāmatas un palaimēties iegūt pirmo no sērijas, bet, protams, pašam nezinot, mājās nokļūst arī tās pārējās. Bet par to diži nebēdājos! :)

20180225_153006.jpg

Jau kārtējo reizi varu teikt paldies Intam, kura grafisko noveļu krājums ļauj makam neizžūt pilnībā sausam, un skaitotas gan šīs, gan augstāk skatāmās, kopējais grāmatu skaits ir iespaidīgs – 65!

komik.png

 

Par The Dresden Files sērijas 13.grāmatu Ghost Story un We Have Always Lived in the Castle by Shirley Jackson plašāk nākošās nedēļas sākumā. Diemžēl ar Anitas Liepas sarakstīto ”Ekshumāciju” apstājos pie aptuveni 360 lapaspuses, jo vairs vienkārši nespēju lasīt manā skatījumā tik vāji sarakstītu grāmatu. Drīzāk gribētos lasīt kāda sarakstītu non-fiction žanra darbu par Sondoriem un šo tēmu vai vismaz aizraujošu vēsturisko romānu; tas ka ar varoņiem notiek drausmu lietas nevajadzētu būt par šķērsli vai iemeslu, lai nomocītu arī lasītāju.

 

Izlasīju:

2886252829237211

Brian K. Vaughan, Fiona Staples – Saga, Vol.6 (Saga #6)

Brian K. Vaughan, Fiona Staples – Saga, Vol.7 (Saga #7)

16090275

Anita Liepa – Ekshumācija: Dokumentāls Romāns

18464154

Anda Līce – Via Dolorosa

35697407

Joe Ducie – Lost Grace (The Reminiscent Exile #4)

Noklausījos:

33198390

Yuri Slezkine – The House of Government: A Saga of the Russian Revolution

5603416286

John Fowles – The French Lieutenants Woman

John Fowles – The Magus

6138

Wilkie Collins – The Moonstone

8058301

Jim Butcher – Ghost Story (The Dresden Files #13)

89724.jpg

Shirley Jackson – We Have Always Lived in the Castle

Lasu:

36238519

Joe Ducie – Elder Shadow (The Reminiscent Exile #5)

24179528.jpg

Tess Gerritsen – Die Again (Rizzoli & Isles #11)

Klausos:

12216302

Jim Butcher – Cold Days (The Dresden Files #14)

 

Lasīšu:

33537944.jpg

Greg Iles – Mississippi Blood(Penn Cage #6)

935308

Hennig Mankell – Faceless Killers (Kurt Wallander #1)

Klausīšos:

19486421

 

Jim Butcher – Skin Game (The Dresden Files #15)

John Fowles – The Magus un The French Lieutenant’s Woman; Wilkie Collins – The Moonstone

16286

Manas pārdomas

The Magus

Miljonāra sagrozītās psiholoģiskās spēlītes ar dzīviem cilvēkiem, par kuru upuri, kā skolotājs nonākdams uz nomaļas Grieķijas salas, kļūst Nicholas Urf. Ātri vien Nikolass un ne tikai viņš ir kļuvuši par aktieriem par prieku jauniegūtajam paziņam/draugam, lai dzīvajā tie izspēlētu katram individuāli dotas instrukcijas.

Varu vien piekrist šai lasītājai, ka The Magus liek apšaubīt kas ir kas, un vaicāt, kurš saka patiesību; līdz esi izdomājis, kā lietas iegrozīsies, tā autors apgriež visu kājām gaisā. Neziņa un neparedzamība par gaidāmo, gluži kā dzīvē, viens no romāna plusiem.

56034

 

The French Lieutenants Wife

Viktoriāņu stila romantiskais stāsts par dilemmas priekšā nonākušo Čārlzu (32), kad, saderinājies būdams, viņš pēkšņi iemīlas citā. Atšķirībā no šīs lasītājas, diži vairāk arī nesaskatīju; varbūt grāmatu, kuru pārlasīt/noklausīties vēlāk.

 

 

 

 

 

6138

 

The Moonstone

Būdams, ja pirmais klasiskais detektīvs, tad noteikti 1868.g publicētais The Moonstone (sākotnēji sērijveidā) ir viens no pirmajiem sava žanra celmlaužiem, un nevar nesaskatīt, kur ir tikusi smelta tādiem tēliem kā Šerloks Holmss, Erkils Puaro un daudz citi.

Jau pirmajā naktī pēc dāvanas (krāšņais Mēness akmens) saņemšanas tas tiek nolaupīts un aizsākas vēlākos darbos tik ļoti iemīļotais ‘’kurš to izdarīja’’/vainīgā meklējumi. Aizdomas krīt uz ne vienu vien, ko tikai paspilgtina fakts, ka lasītājs gan par pašu zādzību, gan notikumiem, kas noveda pie dārglietas nonākšanas pie Reičelas Verinderas.

Jāpiebilst gan vien tāds sīkums, ka pirms gadsimtu mijas dārglieta tika nozagta no Hindu tempļa, piedevām zaglis (britu karavīrs) nežēloja trīs cilvēku dzīvības, lai to iegūtu savā īpašumā, tādējādi iegūdams ne tikai nu jau asiņaino Mēness akmeni, bet arī lāstu kā piedevu…

Šeit un te vēl citu lasītāju (pozitīvie) viedokļi.