P.D. James – A Mind to Murder (Adam Dalgliesh #2) (Audio book)

764263

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Psihiatriskās slimnīcas administratīvās nodaļas vadītāja Enid Bolam tiek atrasta slimnīcas pagrabā nogalināta ar kaltu tieši sirdī. Vienlīdz kā slepkavības pastrādāšanai nepieciešamais spēks, nosvērtums un precizitāte liek detektīvam Adamam un viņa partnerim Martinam liktu galvenokārt turēt aizdomās ja ne gluži tikai slimnīcas ārstus, tad noteikti vīriešu kārtas pārstāvi.

Starp sērijas pirmo grāmatu Cover Her Face un šo var saskatīt vairākas līdzības, par ko galvenokārt jālūkojas autores virzienā. Kā vairāki falšie zaķi un pavedienu takas, pa kurām lasītājs tiek mēģināts tikt aizvests, lai jau pēc brīža visas kārtis būtu atkal sajauktas un nāktos šaubīties par to, kurš tad īsti ir tas slepkava. To gluži nevarētu saukt par vilšanos, vairāk, ka tas neizraisa nekādus sajūsmas uzplūdus, ka bez liecinieku, darbinieku un varbūt vēl kāda ģimenes locekļa iztaujāšanas detektīvi Adams un viņa pārinieks neko citu diži nedara, un kā jau vienmēr gandrīz katram ir pa kādam noslēpumam, ko dienas gaismā izvelk nelaikā mirušais upuris. CSI tipa seriālu/grāmatu mīļotājiem šeit maz prieka. Protams, nav nepieciešama Temperance Brennan sērijas galējība, bet tomēr plika dedukcija no tā vien šķiet tā kā par maz. Bet divas reizes pēc kārtas, kad slepkavas identitāte nokrīt kā no zila gaisa un fakts ir vienkārši jāpieņem, gan varētu saukt par vilšanos.

Lielu mīnusu grāmatas baudījumam piešķīra arī ierunātāja zemā kvalitāte. Jebkurš var vienkārši nolasīt (ne visi ar skaidru dikciju), bet izcilas audio grāmatas no vienkārši labām vai viduvējām atšķir tas, ka ierunātājs izpildījums ir gandrīz kā šovs un tev nav jāpiedomā kurš tēls ko runā. Šoreiz pat brīžos, kad mainījās vīriešu tēlu POV, atšķirības starp balsīm (vispār maza variācija) nebija gandrīz nekādas. Tikpat labi tas varēja būt tas pats tēls, un, kad šāda turp atpakaļ maiņa notiek vienas nodaļas ietvaros, tas izraisa apjukumu un ir makten kaitinoši.

Tā kā A Mind to Murder darbība notiek psihiatriskās slimnīcas vidē, tad grāmatā iekļautas šādas tādas ārstēšanas metodes, kuras šodien ir novecojušas un liecina par grāmatas sarakstīšanas laiku, kad tas bija pavisam normāli – kaut vai tā pati elektrošoka terapija vai LSD došana pacientiem, lai ar garīgo kaiti slimais pacients atbrīvotos un ārsts varētu sākt mēģināt tikt līdz patiesās problēmas saknei.

Terry Pratchett – Wyrd Sisters (Discworld #6, Witches #2) un Pyramids (Discworld #7, Ancient Civilisations #1)

34504

Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Manas pārdomas

Lancre karalistes karalis Verence I mirst jeb, patiesi sakot, nevienam neko nenojaušot, viņa brālēns hercogs Felmet sievas iedrošināts pieliek punktu sava radinieka dzīvei. Kaut arī mirušajam, t.i. nogalinātajam, karalim ir troņmantinieks, puisēns Tomjon vēl ir tikai zīdains. Labi, ka vēl no drošas nāves puiku pasargā trīs raganas, nogādājot viņu drošās rokās – ceļojoša teātra trupā.

Tomēr tik gludi Felmetam jaunajā pozīcijā vis neiet, par nelaimi un trakoti neplānoti atklājas dažnedažādi nepatīkami un apgrūtinoši karaļa amata pienākumi. Kā par kroni visam, aizvien izteiktāk karaļvalsts (ar to domājot karaļvalsti kā atsevišķu indivīdu, nevis tās pavalstniekus) izrāda nepatīku pret šo uzurpatoru; kā atbildes reakcija uz viņa pārestībām gan pret iedzīvotājiem, gan karaļvalsts dabu un zemi.

Katra no raganām – Granny Weatherwas (iepazīta šīs minisērijas pirmajā grāmatā Equal Rites), Nanny Ogg un jauniņā mācekle Magrat Garlick – kā jau tas raganai pienākas ir ar savdabīgu raksturu, viņu savstarpējās attiecības, kuras reizēm aiziet kā bērnišķīgos ķīviņos, tā kopējā neizpratnē par teātra būtību, un ka uz skatuves uzvestais patiesībā nav reāli notikumi. Teātra ziņā, kā viens no veidiem kā Felmets cenšas mainīt lietu kārtību ne tikai karaļvalstī, bet arī attiecībā pret kaitinošajām raganām, tiek izmesta interesanta ideja par vārda spēku un spējām ietekmēt uztverto realitāti gan tagadnē, gan pagātnē.

Bez trim raganām atmiņā vērts paturēt arīdzan karaļa āksts/muļķis sauktu vienkārši par Fool un viņa jaukā draudzība un potenciāli romantiskā sižeta līnija (viss normas robežās, tā teikt bez bailēm visiem vecumiem droša :D). Tai skaitā interesanti notiek dažādu tēlu apspēle ar viņu stereotipiskas ievirzes manierēm un īpašībām, kas gan to izceļ dienas gaismā, gan ļauj iespēju humoram.

64217

***

Tāpat arī Diskpasaules Ancient Civilzations minisērijas pirmajā grāmatā Pyramids autors nepārspīlē un nepārcenšas ar smieklīgu joku radīšanu principa pēc, kad jau vairs smejas tikai pats joku stāstītājs. Jautrību piešķir arī fakts, ka tēli to visu saka ar patiesu nopietnību pat neapzinoties, ka viņu teiktais varētu tikt kā citādi uztverts.

Pyramids darbība norit Senās Ēģiptes vidē (Djelibeybi karaļvalsts – Diskpasaules ekvivalents), kur faraona dēls Teppic, lai izglītotos un atšķirtos no saviem priekšgājējiem, dodas uz lielpilsētu Ankh-Morpork, lai apgūtu algotas slepkavas profesiju.

Toties atšķirībā no pirmās apspriestās grāmatas, šajā valdnieks netiek nogalināts, lai arī mirst priekšlaicīgi. Un tā, ja tā drīkst izteikties, Tepikam pārņemot karalistes valdīšanu, aizsākas grāmatas galvenā jautrība. Nav nekāds noslēpums, ka vienas no slavenākajām piramīdām atrodas Ēģiptē/Djelibeybi, un katrs uzskata par svētu pienākumu ar piramīdas izmēriem, tajā iekļautiem dažādiem slazdiem un lāstiem u.c. veltēm (rezultātā pieaugošu dārdzību) pārspēt iepriekš celtās, neraugoties uz to, ka valstij ir jāieslīgst tādos parādos, ka pat parādiem ir parādi.

Bet tavu neražu! Tikai pēc nāves Faraons (viņa gars/spoks) aptver, cik muļķīga šķiet visa tā padarīšana ap piramīdām un apglabāšanas rituāliem; kāda tam tad vairs nozīme, ja pats esi miris un gadu gadiem iespriests zem tonnām akmeņu (par akmeņu un smilšu eksportu Djelibeybi nebūt nevarētu sūdzēties!). Un kas tik grāmatas ietvaros neatklājas par piramīdu maģisko spēku ietekmēt laika plūdumu/space time; ar vienu nosacījumu, ka tās ir pareizi uzbūvētas. Tas jau vien paver autoram interesantus darbarīkus citviet neordināram, bet Diskpasaule jau pašsaprotama sižeta virzīšanai.

Starp abām grāmatām pāris aspektos var saskatīt zināmas līdzības, un kā vienu no secinājumiem var izdarīt, ka ar laiku viss labais un ļaunais un pelēkais pa vidu izlīdzinās, ka karaļvalsti vada ne tikai tās karalis un/vai karaliene, bet būtiska loma ir arī pašai karalistei. Tāpatās vēlreiz bija mazītiņa romantiskā sižeta līnija starp Teppic un istabeni – tāds neliels mīnuss grāmatai; bišķīt lieki.

Pyramids nepavisam nav tas sliktākais sākumpunkts, kur sākt iepazīt Diskpasaules sēriju, ja numerāli pati pirmā nav pa rokai.

Kieron Gillen, Salvador Larroca – The Shu-Torun War (Star Wars: Darth Vader #3) un End of Games (Star Wars: Darth Vader #4)

2811884729467582

Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Izdevniecība: Marvel Comics

Manas pārdomas

Gan trešajā The Shu-Torun War, gan ceturtajā End of Games Zvaigžņu karu Dārta Veidera sērijas krājumā, tās galvenais varonis turpina lavierēt starp personīgajām un Impērijas interesēm, kuras abos gadījumos par plašākai sabiedrībai un vienkāršajam indivīdam lielākoties par labām nenosauksi.

Trešā krājuma ievadā iekļautais Annual 1 stāsts vēsta par nosaukumā minētās planētas karaļnama tronī esošās personas maiņu, nodrošinot Impērijai pakļāvīgākas karalienes nokļūšanu tajā. Bet, kā jau tas būtu sagaidāms ne visi ir apmierināti par negaidīto pavērsienu. Tādi ir Rūdu baroni (planētas galvenie ienākumi nāk no dažādām raktuvēm), kuri, pateicoties pašu turībai, uzskata sevi par patieso spēku, kas finansē troni. Atliek tikai sagaidīt, kurš kuru pieliks pie vietas!

Ceturtajā krājumā lielāka uzmanība veltīta amatierei arheoloģei un izbijušai Dārta Veidera pakalpiņam – Dr. Aphra, kuras noderīguma termiņš viņa skatījumā ir iztecējis, kādēļ būtu pienācis laiks pielikt žēlastības pilnu punktu viņas eksistencei. Protams, pati Afra par to ir pilnīgi citās domās; kā labus atbalsta/otrā plāna tēlus jau kārtējo reizi varu pieminēt uz slepkavošanu un iznīcību tendētos androīdus Triple-Zero un BeeTee-One. Pa vidu visam tam pienāk arī cīņas kulminācija starp Dārtu Veideru un viņa nelabvēļiem starp kādreizējiem kolēģiem lielajā Impērijas militārajā mašinērijā. Lai izdzīvotu un virzītos uz augšu nākas būt cietsirdīgam un nežēlīgam!

Pa lielam notikumi krājuma ietvaros, šķiet, visai atrauti viens no otra un Zvaigžņu karu lielajā sērijā kā tādā, par spīti lielajam notikumu vides mērogam. Rodas vēlme pēc kā sarežģītāka un vairāk savstarpēji saistīta no viena Visuma vai Impērijas stūra līdz pat otram. Kā arī vēl joprojām neesmu apradis ar to, ka reti kurai (ja vispār) planētai nav vienota vienas valsts vai tai līdzīga struktūra.

Henning Mankell – The Dogs of Riga (Kurt Wallander #2)

39795

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: The New Press

Manas pārdomas

Kad Istadas (Ystad) piekrastē nejauša garāmgājēja uziet izskalotu glābšanas laivu ar divu Austrumeiropas izcelsmes vīriešu līķiem (ģērbušies dārgi), detektīvam Kurtam Valanderam uzsākot izmeklēšanu pat ne mazākajā mērā nevar ienākt prātā, ka tā viņu aizvedīs līdz pārmaiņu laikos ierauto Latviju, kad brīvības smarža jau ir tikpat kā saožama, bet netrūkst cilvēku, kuri visiem spēkiem vēl cenšas turēties pie vecās sistēmas un kārtības.

Kaut arī pēc savas būtības The Dogs of Riga ir kriminālromāns, tad tik un tā ar interese ķēri detaļas par tā laika Rīgu (un Latviju) caur ārzemnieka Kurta Valandera acīm. Tā par piemēru arī varētu pieminēt ainu, kurā Kurts sadzird divu dāņu sarunu, ar kuriem reizē ielidojis Rīgā, kurā viens dānis brīdina otru par drūmajiem un vispār drausmīgajiem apstākļiem. Tā arīdzan Kurtam visai ātri top skaidrs, ka, valstij tik ilgi esot aiz dzelzs priekškara, viss tik ātri nevar vēl iet uz augšu un vecie ieradumi, kā noklausīšanās mikrofoni viesnīcā ‘’Latvija’’ vēl ir lielā cieņā. Nelielu bet tomēr kultūršoku Kurts piedzīvo, un tā, riskējot ar pašu dārgāko, viņam nākas navigēt pa labirintu labirintiem, īsti nezinot, kam līdz galam var uzticēties, lai atrisinātu noziegumu un varbūt pat novērstu plašāka mēroga konspirāciju.

Biju gatavs uz līdzīgu valodas stilu, kāds tas bija pirmajā sērijas grāmatā – Faceless Killers. Pašam par patīkamu pārsteigumu varēju vērot krasu atšķirību, un uzlabojošais efekts, ko tas sniedz, nav pat adekvāti salīdzināms. No pirmās grāmatas šādi tādi sīkumi tiek pieminēti, bet neradās sajūta, ka arī, ja Rīgas suņi tiktu lasīti vispirms, ka tad kaut kas būtu diži zaudēts; tieši tā, kā tam arī vajadzētu būt.

Braiens Selzniks – Hugo Kabrē izgudrojums

19475963

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Zvaigzne ABC

Manas pārdomas

Hugo Kabrē bērnība nav no tām pašām gaišākajām, īpaši pēc tēva nāves, kad puika nonāk tēvoča alkoholiķa apgādībā. Veltītā uzmanība no viņa puses nav diez ko dāsna un var vien priecāties, ka viņš ir paspējis Hugo ierādīt sava amata (labot dzelzceļa stacijas pulksteņus un tos regulāri uzgriezt), pirms vienā jaukā dienā tēvocis ir vienkārši pazudis un Hugo nākas rūpēties pašam par sevi.

Šī ir viena no tām reizēm, kad grāmata tiek lasīta jau pēc tam, kad filma ir redzēta (turklāt pirms krietna laika). Jāsaka, ka atmiņā vērtējums pēc filmas noskatīšanās ir palicis labāks nekā tas ir pēc ‘’Hugo Kabrē izgudrojums’’ izlasīšanas, ko vairāk šķiet varētu attiecināt uz pielietoto valodas stilu (kad viss ir pagātnes formā), ar kādu ir ticis izvēlēts atklāt grāmatas notikuus. Toties mierīgi varētu iztēloties +/- Hugo un Izabellas (meitēns, kuru Hugo iegūst sev par draugu) vecuma jaunos cilvēkus to no sirds izbaudām. Par labu arī nenāca izteikti vienkāršota stāsta problēma un tās atrisinājums, ko vismaz daļēji kompensē lielā skaitā esošās ilustrācijas. Turklāt, cik saprotu, autors šoreiz ir mākslinieks.

Būtībā sižets rit ap Hugo cerību salabot mehānisko cilvēku, veidots no zobratu zobratiem, kas ir tā īsti palicis piemiņā no tēva, un vāju iespējamību, ka tādejādi tas viņam atklās vēl kādu pēdējo vēsti. Bet pa vidu visam tam ir arī jāuztur kārtībā dzelzceļa stacijas pulksteņi, lai tikai stacijas inspektoram nerastos aizdomas, ka kaut kas nav īsti kārtībā un nenosūtītu Hugo uz bāreņu namu!

Šeit vēl pašas filmas treileris, kuru noskatoties rodas vēlme pa jaunam to noskatīties. : )

Roberto Bolanjo – Mežonīgie detektīvi

29743320

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Zvaigzne ABC

Manas pārdomas

Gribētos piekrist šim lasītājam, ka pirms lasīt Roberto Bolanjo ‘’Mežonīgos detektīvus’’ ir jābūt gatavam uz to, ko var nākties sagaidīt. Man noteikti par labu nāca, ka biju jau lasījis 2666, kas ļoti pat patika, un rēķinājos, ka Mežonīgie detektīvi mana lasītājprāta izaicinoša, reizēm pat drusku apjukumu izraisoša (ne sliktā ziņā), kad centies pēc iespējas ātrāk noorientēties.

Pirmā daļa Meksikā nomaldījušies meksikāņi, kādas 140 lapaspuses, ir jauna čīliešu studenta Mehiko 1975.gada novembra, decembra ieraksti savā dienasgrāmatā. Huans Garsija Madero vecāku mudināts aizgājis studēt šķiet jurisprudenci, bet pašu vairāk interesē literatūra un dzeja. Tā visai aši, sākot ar dažām sanākšanām un lekcijām, Huans tiek ierauts jaunā dzejnieku kustībā sauktu par viscerālo reālismu, kuras pašā centrā ir tās radītāji Uliss Lima un Arturo Belano (interesanta sava vārda apspēlēšana). Abi divi grāmatā pagaidām vairāk darbojas tā perifēri, kamēr Huans entuziasma pilns iesaistīties viscerālajā reālismā savas studijas atstāj novārtā un drauga Pančo pavadībā iepazīst Fontu ģimeni un māsas Mariju un Anheliku, kuras arī ir izpelnījušās savu daļu atzinības dzejas pasaulē. Par spīti naudas trūkumam, kā jau studentam, uzkrītoši daudz kafejnīcu apmeklējumi.

Otrās daļas Mežonīgie detektīvi, kas aizņem lielāko grāmatas apjomu, sižets (termins lietots ļoti brīvā formā) caur neskaitāmu cilvēku intervijām (un x reizes vēl vairāk citu tēlu), kur intervējamais atklāj ne tikai kādu atgadījumu kopā ar Ulisu vai Arturo, vai abiem kopā, bet arī sniedz ašu ieskatu savā dzīvē. Ir daudz balsu, pluss par to, ka katra atšķiras, un, kā tas ir dzīvē, tā arī šeit ne visi tēli ir vienlīdz saistoši; ir tēli, kuri atkārtojas vairākkārt un esi priecīgs dzirdēt no viņiem vēl kaut ko jaunu, un ir tādi, kuru vārdu ieraugot, ‘’nu kādēļ atkal viņš/viņa’’.

Starp šīm daudzajām balsīm netrūkst viedokļu atšķirīgums par viscerālā reālisma līderiem, un diezgan ievērojamai daļai par abiem rodas priekšstats, ka viņiem šī jaunā dzejas kustība un idejas ir tikai tāda ārišķīga un uz citiem vērsta izlikšanas.  Personīgi šķita, ka gan Uliss, gan Arturo pamanās izdzīvot un izvilkt no dienas uz dienu pateicoties citu dāsnajai sirdij un labvēlībai (abi uz to pamatīgi paļaujas). Noteikti bez šādas tādas dzejas publikācijas palīdz arī ienākumi no marihuānas tirgošanas; pie viena pamanās izceļot kā pa Eiropu, tā arī pabūt Āfrikā. Patika fakts, ka bez intervējamā vārda tiek norādīts gan intervijas vieta, gan laiks; par cik šī daļa laika ziņā aizņemt 20 gadu periodu (1976-1996), tad šādas mazas detaļas palīdz lieki nesarežģīt grāmatu, kura pati par sevi jau tāda ir.

Trešā daļa Sonoras tuksneši atgriežas 1976.gadā, turpinot +/- no vietas, kur noslēdzās pirmā. Neatklājot sīkumus par iemesliem, kas Huanu, Ulisu, Arturo un vēl viena pasažieri (vārdā Lupe) pamudina doties Sonoras un tās apkaimes virzienā, bet tieši tādēļ Amadeo Salvatjerras intervija(s) bija vienas no tām, kuru izbaudīju visvairāk; tas arīdzan saistīts ar grāmatas aprakstā pieminēto Meksikas plašumos pazudušās dzejnieces meklējumiem.

Neizslēdzu iespējamību, ka līdz nākošajai Bolanjo grāmatai, kuru lasīšu, var paiet tikpat ilgs laiks kā starp 2666 un šo, bet notikums kā tāds ir neizbēgams.

Jasper Fforde – One of Our Thursdays Is Missing (Thursday Next #6) (Audio book)

8131227

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Recorded Books

Manas pārdomas

Reālās pasaules Ceturtdiena, slavenā Jurisfiction un SpecOps Literatecs aģente, ir kaut kur pazudusi bez vēsts, bet vajadzība gan pēc viņas talanta, gan iegūtas reputācijas ietekmes spēka netrūkst. Vēl jo vairāk laikā, kad briest potenciāls starpžanru karš, no kura papildus visām pārējām likstām izdevās vismaz uz laiku izvairīties iepriekšējā First Among Sequels grāmatā.

Ja nav īstās Ceturtdienas, tad nekas neatliek, kā visu smagu guldīt uz izdomātās Ceturtdienas pleciem, kuru jau pieminētajā sērijas piektajā grāmatā iepazinām, kā Thursday 5, bet…* Tas spiež viņas tēlam mainīties un augt virzienos, kādos citos scenārijos, ja viss mūžs būtu pavadīts savas grāmatas ietvaros, bez reāliem dzīvības draudiem, varētu nemaz neattīstīties, ja ne vēl bēdīgāk, pasliktināties nevēlamās izpausmēs.

Savā ziņā One of Ours Thurdays is Missing laikā Ceturtdiena ne tikai cenšas noskaidrot, kur ir palikusi īstā Ceturtdiena un kas ar viņu ir noticis, bet vienlaikus meklē savu identitāti, kas nebūt nav viegli, ja esi kāda idealizēti radīta versija literatūras pasaulē ar vēlmēm un dzīves mērķiem, kuri oriģināli varbūt nemaz nav tavi, bet tomēr vienlaikus tādi ir. To vieglāku nepadara citu sastapto personāžu izteiktās šaubas, vai tik viņa nav īstā Ceturtdiena, kuru vienīgi ir piemeklējis iespaidīgs garīgais sabrukums no milzīgās nervu slodzes, cīņas ar ļaunajiem u.c. radīta noguruma rezultātā.

Visā ziņā negaidīts pavērsiens, kad sērijas sestajā grāmatā mainās tēls, no kura skatpunkta norisinās viss romāns, bet galvenā varone līdz šim tajā gandrīz neparādās. Ne katrs autors tā uzdrīkstētos, bet šajā gadījumā garām nav ticis aizšauts.

Šeit vēl video, kur autors pavisam īsi pastāsta nedaudz par šo grāmatu.

********Apzināto maitekļu zona********

*par cik Ceturtdieni 1 līdz 4 nācās izdzēst viņas atriebīgo noslieču dēļ pret īsto Ceturtdienu, tad tagad Ceturdiena 5 ir pārņēmusi visu par Ceturtdienu sarakstīto grāmatu vadību. Diemžēl gandrīz nevienam no viņas jaunajiem kolēģiem diži nepatīk ar pārmaiņām zaudētie lasītāji, kuri, lai gan bija vairāk ieinteresēti daudzajās vardarbības un 18+ ainās, bet tomēr lasīja viņu pārstāvētās grāmatas, nekā tagad, kad to skaits reizēm pat nesniedzas pāri divdesmit.

Izlasīju, lasu, lasīšu #114 (09.04-22.04)

Pēc šī divu nedēļu kopsavilkuma publicēšanas vēl ceru šovakar uzrakstīt īsi par Thursday Next sērijas sesto grāmatu, kuru var daļēji arī vainot pie tā, ka noklausījos/izlasīju pirmo reiz kādu P.D. James grāmatu.

Šodien arī pabeidzu Mežonīgos detektīvus, bet par tiem gan plašāk rīt, parīt vai aizparīt, kā arī pavisam nedaudz palicis ko lasīt no Rīgas Suņiem, bet pēc Hugo Kabrē izgudrojumiem ir plānots atgriezties The Stormlight Archive sērijas pasaulē. Šobrīd neesmu pārliecināts vai izšķiršos uzreiz mesties tālāk arī sērijas trešajā grāmatā, ja nu vienīgi vēl Edgedancer.

Jau atkal turpinu ar Diskpasauli – tagad otro no raganu mini-sērijas, bet pēcāk jaunu no Ancient Civilisations; nešaubos, ka turpinās būt tas pats labais humors, kā līdz šim.

Izlasīju:

13206900

Marissa Meyer – Winter (The Lunar Chronicles, #4)

29743320

Roberto Bolanjo – Mežonīgie detektīvi

2481981325861679

Kieron Gillen – Vader (Star Wars: Darth Vader #1)

Kieron Gillen – Shadows and Secrets (Star Wars: Darth Vader #2)

Noklausījos:

270028131227

Jasper Fforde – First Among Sequels (Thursday Next #5)

Jasper Fforde – One of Our Thursdays is Missing (Thursday Next #6)

3832

P.D. James – Cover Her Face (Adam Dalgliesh #1)

Lasu:

28118847.jpg

Kieron Gillen – The Shu-Torun War(Star Wars: Darth Vader #3)

39795

Hennig Mankell – The Dogs of Riga (Kurt Wallander #2)

19475963

Braiens Selzniks – Hugo Kabrē izgudrojums

Klausos:

34504.jpg

Terry Pratchett – Wyrd Sisters (Discworld #6, Witches #2)

Lasīšu:

29467582.jpg

Kieron Gillen – End of Games (Star Wars: Darth Vader #4)

17332218.jpg

Brandon Sanderson – Words of Radiance (The Stormlight Archive #2)

Klausīšos:

64217.jpg

Terry Pratchett – Pyramids (Discworld #7, Ancient Civilisations #1)

P.D. James – Cover Her Face (Adam Dalgliesh #1) (Audio book)

3832.jpg

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Rāmo ikdienas idilli Martingeilas muižā izjauc mājkalpotājas/istabenes Sallijas slepkavība, kad vienā jaukā rītā viņa tiek atrast nožņaugta savā gultā, bet durvis pirms tam bijušas aizslēgtas, turklāt blakus gultai uz naktsskapīša stāv sazāļots kakao dzēriens. Vai tādejādi slepkava ir gribējis pirms tam padarīt upuri pretoties nespējīgu, vai arī Sallija ir bijusi tik nepatīkama, ka pat divi personāži neatkarīgi viens no otra mēģinājuši viņai padarīt galu?

Turklāt par bāreni paliek Sallijas dēls (vēl zīdainis), jo, vismaz pēc viņas darba devēju zināšanām, (Mrs. Eleanor Maxie, viņas vīra un meitas Deboras vai dēla Stīvena) Sallija bija vientuļā māte. Bet izmeklēšanas gaitā par Salliju atklājas ne visai glaimojoša bilde; viņai piemitis raksturs, kā dēļ ne viens vien Salliju nav ieredzējis.

Uzdevums aizrakties līdz patiesības graudam un uzzināt slepkavas identitāti ir uzdots detektīvam Adam Dalgliesh, kuru no nospraustā ceļa neizbaida pat ekstravagantākās Martingeilas muižas iemītnieku, kā arī iepriekšējās dienas viesu un pārsteidzoši plašo personu loks, kas zināja par Stīvena šķietami spontāno Sallijas bildinājumu, atbildes uz personīgiem jautājumiem, pat ja konkrētajam tēlam nešķiet, ka tam ir kāds sakars ar slepkavību. Vēl jo vairāk, Eleonoras reakcija uz notikušo varētu pārfrāzēt kā ‘’Cik neiejūtīgi no Sallijas puses tikt nogalinātai tādā veidā!’’, ka tagad kaut kāds detektīvs ložņā pa viņu mājām ne gaidīts, ne lūgts.

Cover Her Face nav nekas izcils vai līdz šim noklausīšanās brīdim neredzēts un neizlasīts (īpaši beigu epizodes ar visiem sapulcētiem vienā telpā, lai tad Adams atklātu vainīgo) labākā izpildījumā, bet vienlaikus ir jāņem vērā gan romāna izdošanas laiks, 1962. gads, gan fakts, ka tas ir autores debijas kriminālromāns. Katrā ziņā pēc laika noteikti turpināšu ar sērijas nākamajiem romāniem.

Šeit vēl links uz BBC 1985.gadā uzņemto seriālu pēc grāmatas motīviem.