Elizabeth McCourt – Sin in the Big Easy

36254378

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Post Hill Press

Manas pārdomas

Sin in the Big Easy iesākas ar grāmatas galvenās varones Abby, jauniņa advokāte, kura vienā no saviem rīta skrējieniem palīdz, kā vēlāk noskaidrojas, izvairotai sievietei (Dārsija), saņemt medicīnisko palīdzību, kamēr citi līdz tam brīdim pa gabalu noskatījušies un pagājuši garām, bet vēlāk pierunā par nodarīto vērsties tiesā. Protams, vainīgajam džekam ir ietekmīgs tēvs, kurš viņu līdz šim no visiem sūdiem ir spējis izvilkt laukā; tagad pirmoreiz ir nonākts līdz tiesai.

Diemžēl grāmatai, īpaši vēl tik īsai, nav viens caurvijošs pamata sižets no sākuma līdz beigām. Radās saskaldīta darba iespaids, ka autorei bijušas vairākas idejas, kuras tad ir centusies kā nebūt sasaistīt kopā. Vispirms rodas priekšstats, ka Sin in the Big Easy varētu būt laba tiesas prāvas drāma ar apsūdzības un aizstāvības advokātu dueli, plus peripetijām ārpus tiesas sēdes. Un tad ne tikai tas vienā mirklī paliek kā kaut kas nebijis, bet nomaina toni vispār, kad Abby saņem traģisku ziņu no mātes, ka tēvs (slims ar vēzi) ir izdarījis pašnāvību. Pašsaprotami seko milzu sēras, Abigeila dodas no Ņūorleānas lido uz Ņujorkas teritoriju; būtībā pilnīgi cita grāmata. Vēl jo vairāk, šķiet galvenā tēla dziļumam, uzzinām par kaut ko pagātnē izdarītu, kuru Abigeila sev nav piedevusi un kas saistīts ar diviem bijušajiem. Bet pēc tam atkal seko pavērsieni Dārsijas lietā, pavērsieni, kurus var izskaidrot vienīgi ar to, ka citādāk autore nav spējusi iedomāties, kā virzīt sižetu uz priekšu; tikmēr ģimenes drāma pa lielam aiziet tālāk par otro plānu.

Par pašu galveno varoni, Abigeilu, nav sakāms nekas glaimojošs. Var piedot un saprast viņas lētticību, ņemot vērā profesionālo pieredzes trūkumu, bet ticēt katrai jaunajai informācijai un uzticēties katram nākošajam, kurš to viņai atklāj, jau ir par traku. Viena brīdi viens ir ļaunais tēls, kas slēpjas aiz briestošās lielās konspirācijas, kurai Abigeila uzdūrās tik nejauši, bet tad cits tēls kaut ko pasaka, viņa uzreiz notic tam, un lasītājam jāpieņem jaunā situācija par faktu…

Gribētos piekasīties arī dialogiem – grūti definēt kas pietrūka, bet šoreiz bija pretējais gadījums, kad ir par daudz ‘’he/she said’’. Par beigām vispār trūkst vārdu, nebija vispār nekāda veida atrisinājums, bet, ja domāts kā klifhengeris, tad ir lasīti krietni vien labāki.

Craig Alanson – Columbus Day (Expeditionary Force #1) (Klausāmgrāmata)

39343183

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Podium Publishing

Manas pārdomas

Dienā, kad ASV svin Kolumba dienu, cilvēce tiek ierauta jau gadu tūkstošiem ilgā karā starp divām citplanētiešu frakcijām. Zemei uzbrūk Ruhar (ārēji vislielākā līdzība ar kāmjiem), tādēļ visi ir bezgala pateicīgi, kad uzrodas Kristang (ķirzakas) un padzen kāmjus prom. Bet visai drīz atklājas ķirzaku patiesie nolūki un viedoklis attiecībā pret cilvēci, ka viņu skatījumā ‘’mēs’’ neesam nekas vairāk par vergiem (inferior species).

To sakot, jāpiebilst, ka diži labāk nav arī ar Ruhar. Kaut arī kāmji nav tik tumsonīgi un barbariski, abas frakcijas tik un tā karo izmantojot mazāk attīstītas rases (barības ķēde), turklāt jāpiebilst arī, ka ne kāmji, ne ķirzakas nav šo ķēžu virsotnēs. Katrs cenšas ne tikai visiem līdzekļiem uzveikt ienaidnieku (ir daži kara likumi, lai nesačakarētu apdzīvojamas un potenciāli apdzīvojamas planētas), un neviens brīvprātīgi nedalās ar tehnoloģiskajiem un zinātniskajiem sasniegumiem, lai palīdzētu citam attīstīties.

Džo ‘’Bārnijs’’ Bišops – armijnieks, ne visai augsta ranga, kurš pirmā uzbrukuma laikā atrodas pie vecākiem fermā, Meinas štatā. Par turpmāko var vien teikt, ka Džo gan veicas, gan stresa situācijas pieņem to labāko lēmumu un pamanās būt īstajā vietā un īstajā laikā, bet iesauku ‘’Bārnijs’’ Džo iegūst, kad kopīgiem spēkiem ar vairākiem civiliedzīvotājiem sagūsta vienu kāmju kareivi. Džo ir tikai viens daudzajiem, kuri brīvprātīgi piesakās karam pret kāmjiem, ar domu atriebties, tikai lai vēlāk tūkstošiem gaismas gadu attālumā no Zemes sastaptos ar patieso cilvēces jauno situāciju.

Un tā Colombus Day varētu iedalīt divās daļās, jo, kad Džo šķietamo sabiedroto Kristang ieslodzīts nejauši iepazīstas ar Elders (rase, kura kaut kur pazuda pirms miljoniem gadu, bet atstāja aiz sevis tādus tehnoloģiskos sasniegumus, kurus neviens vēl nav izpratis) radītu mākslīgo intelektu. Šī AI personība ir tik kaitinoša (Džo lieto apzīmējumu asshole), ka Džo viņam iedod iesauku Skipijs. Pēc šāda pavērsiena un tik vērtīga, spēcīga drauga un sabiedrotā iegūšanas mainās viss spēles lauks, un ir lieki kaut ko vēl piebilst par sižetu, lai neielaistos maitekļos.

Var vien piebilst, ka Skipija un Džo sarunas un saskarsme vienam ar otru grāmatā ienes vajadzīgo humora devu. Skipija intelekts un zināšanas ir tik lielas, ka viņa acīs cilvēces gudrība labākajā gadījumā ir pielīdzināma baktērijām; vismaz par nelielu atvieglojumu viņa domas nav diži augstākas arī par citiem.

Michael Stephenson – The Man on the Roof

39340817

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Zaks Londons – jaunietis, kura slepkavība (līķis izlikts viegli atrodamā vietā) saviļņo, kādā Klīvlendas piepilsētā kaimiņos esošu piecu ģimeņu dzīves. Katram ir noslēpumi (pat gadiem ilgi glabāti), kurus viņš/viņa vēlētos labāk paturēt pie sevis un neizpaust sievai un bērniem, kur nu vēl plašākai sabiedrībai, un rezultātā, katru indivīdu no aizdomās turamajiem pieciem pāriem viena vai otra iemesla dēļ var turēt aizdomās.

Pa vidu visam detektīves Keidijas Lambertes un viņas ‘’zaļā’’ pārinieka Breidija darbu nedaudz maisa rajona dīvainais seniors savrupnieks Herberts, kura raksturs un manieres nav no tiem, kas radītu ātru draudzību. Ja tam piešauj klāt iniciāli viņa radītās baumas par ‘’vīru uz jumta’’, kuru neviens īsti nespēj ārēji aprakstīt, un vēl Herberta paradumu novērot kaimiņus (ilgi būt augšā/maz gulēt), tad vismaz īslaicīgi aizdomas uz viņu nav grūti novirzīt. Herberta baltais kaķis un viņa baisā/creepy veidā pieminēšana šur tur grāmatā vienubrīd lika domāt virzienā, ka tik beigu atrisinājums nav ar supernatural elementu.

Veicot piezīmes acīgs un pieredzējis lasītājs varbūt arī bez tām, jo autors, neatklājot POV identitāti, trīs reizes no katra no 10 pamata aizdomās turamajiem (vīriem un sievām), dod ieskatu viņu domu gājienā, ko viņi patiesībā domā par laulāto draugu, bērniem un kaimiņiem. Protams, gadās, ka aiz dusmām nolādām, lai kādam nez kas notiktu, bet visbiežāk tālāk par domām vai fantāzijām tas neaizkļūst, tad nu šādi lasītājs var minēt, kurš uz to būtu tiešām spējīgs.

Interesanti samaitātu tēlu šajā grāmatā ir kā uziet; īpaši starp piecu ģimeņu vīriem un sievām, reti kurš ir puslīdz ‘’normāls’’.Turot vienam otru aizdomās, apspriežot, kurš tad būtu varējis nogalināt Zaku un kuram bija motīvs, plus vēl detektīvu izprašņāšana, atklāj cilvēku patiesās sejās, kuras meistarīgi tiek slēptas aiz publiskajām maskām un māju durvīm, un parāda cik vājas īstenībā ir šo piecu ģimeņu draudzība.

Izlasīju, lasu, lasīšu #116 (13.05-27.05)

Divu nedēļu laikā izdevies izlasīt pa divām grāmatām gan e-grāmatas formā, gan noklausīties audio veidā, un vienlīdz abās kategorijās ir viena ļoti laba un viena ne tik vai pat izteikti slikta.

Pie ļoti labajām var pieskaitīt The Man on the Roof, kur viena puiša slepkavība izjauc piecu ģimeņu šķietami idillisko dzīvi piepilsētā un šo piecu ģimeņu draudzību; par to plašāk rīt, parīt vai aizparīt. Bet Child of Deliverance gadījumā jo tālāk, jo trakāk.

Attiecībā uz audio – par Sandersona rakstienka spējām (visma konkrētās sērijas sakarā) nav iemesla bažīties/šaubīties. Jācer tik, ka viņam starp The Stormlight Archive grāmatām neiestāsies tāda pauze, kā Džordža R.R. Mārtina gadījumā. Tikmēr The Merchant’s House bija ne šis, ne tas un beigu beigās nekas īpašs, ko nevarētu teikt par audio grāmatu, kuru klausos pašlaik – Columbus Day.

Izlasīju:

40021828

C.W. Metz – Child of Deliverance

39340817

Michael Stephenson – The Man on the Roof

Noklausījos:

34703445

Brandon Sanderson – Edgedancer (The Stormlight Archive #2.5)

530487

Kate Ellis – The Merchant’s House (Wesley Peterson #1)

Lasu:

36254378.jpg

Elizabeth McCourt – Sin in the Big Easy

Klausos:

39343183

Craig Alanson – Columbus Day (Expeditionary Forces #1)

Lasīšu:

39876113.jpg

Neena H. Brar – Tied to Deceit

Klausīšos:

18206813

Wilkie Martin – Inspector Hobbes and the Blood (Unhuman #1)

Kate Ellis – The Merchant’s House (Wesley Peterson #1) (Klausāmgrāmata)

530487

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: ISIS Audio Books

Manas pārdomas

Jaunais Tradmouth detektīvseržants Wesley Peterson no Londonas nepaspēj pat kārtīgi iekārtoties darba vietā, kad viņam tiek tas prieks atrisināt jaunas sievietes slepkavību, kuras seja ir tikusi tā deformēta, ka sākotnēji policija pat kļūdās ar upura identifikāciju, pieņemot, ka atrastās sievietes foto pie upures ir atbilstošs, par cik lielā mērā lielākā daļa kritēriju atbilst. Tas reizē dod iespēju kādu laiku lasītāju vest pa maldinošu taku, tā arī mēģināt saskatīt potenciālo galveno aizdomās turamo, kad noskaidrojas minētais pārpratums.

The Merchant’s House ir pietiekami labs kriminālromāns, lai to izbaudītu tā lasīšanas brīdī, tomēr to pabeidzot, nerodas sajūta, ka tu to ilgi pēc tam atcerēsies (tā teikt ir lasīti labāki un aizraujošāki kriminālromāni). Kaut arī policija zina par DNS un vismaz piemin to krimināllietas risināšanā, tomēr vairākkārt šķita, ka viņi pilnībā neizmanto visu potenciālu, ko sniedz zināšana par DNS. Tādēļ vēl jo jocīgāk likās, ka pirkstu nospiedumi, pēc kā varētu noskaidrot upura identitāti, nemaz netika pieminēti.

Paralēli kriminālromānam un slepkavības izmeklēšanai, autore ir centusies to apvienot ar vēsturisko romānu, kad Vezlija draugs un profesionāls arheologs Neill (Vezlijam pašam tā ir tikai aizraušanās) un viņa komanda vecā 17.gadsimta Tjūdoru laikā tirgotāju mājas/muižas teritorijā atrod bērna skeletu. Kaut arī arheoloģijas hobijs un interese ne tikai par darbu un slepkavu notveršanu padara detektīvseržantu Vezliju maķenīt interesantāku, tomēr grūti bija saklausīt ieguvumus no šīs sub-sižeta līnijas.

C.W. Metz – Child of Deliverance

40021828

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: CreateSpace

Manas pārdomas

Nina, divpadsmitgadīga meitene no Bruklinas un amerikāniete trešajā paaudzē, pavadītajā laikā skolā atpūšas no nemitīgajiem vecāku strīdiem un kliegšanas vienam uz otru. Jo vairāk tuvojas mājas durvju slieksnis, jo gausāks paliek Ninas solis. Tādēļ kā no skaidrām debesīm, pēc izpalīdzēšanas sānieliņā kādai večiņai, (izrādās trimdā uz mūsu ikdienišķo paralēlo Zemi padzīta ragana) nāk negaidīta dāvana, kad Nina večiņai izkrata sirdi un izmet spontānu vēlēšanos kaut viņas vecāku, kuri domā tik par sevi, pazustu pavisam.

Dienu vai divas viss ir super, meitene izbauda ilgi gaidīto klusumu atgriežoties no skolas vai rīcības brīvību (plus neierobežoto TV skatīšanos un našķēšanos), bet tad, drusku skolas biedra pamudināta, Ninu sāk grauzt sirdsapziņas pārmetumi un raizes, kur tad īsti viņas vecāki ir palikuši, vai ar viņiem viss ir kārtībā; un tā lūk grāmatā lieliem soļiem iesoļo fantāzija un Ninas došanās glābt savus vecākus.

Minēto paralēlo pasauli, kurā maģija ir reāli eksistējoša parādība, tās iemītnieki dēvē par Orogos. Īpaši pēc tik spēcīga fantāzijas darba, kāds bija Words of Radiance, Child of Deliverance fantastiskā pasaule bija krietni vairākus līmeņus zemākas kvalitātes. Papildus tam gandrīz jebkurš vārds, kam ticis tas gods būt ar vārdu, ir gatavs viņai palīdzēt atpestīt Ninas vecākus no Mjornacks gūsta (bezjēdzīgi ļauni un deformēti, bet spēcīgi un muskuļoti divkājaini radījumi – viņiem nav nekas labāks kā bezmērķīgi radīt sāpes, nogalināt un postīt). Un visu šo labo dvēseļu priekšgalā ir izbijis kareivis Jean Belloq jeb vienkārši Bell (150+ gadus vecs; no rases, kura spēj nodzīvot līdz pat 300), kuru Nina pirmoreiz ierauga krogā pamatīgā reibuma stāvoklī. Papildus tam ne tā saucamie galvenie tēli, nedz jebkurš cits gan izteiksmes, gan rīcības ziņā neradīja ticamības efektu. To pašu var teikt par pasaules uzbūvi – it kā ir valstis un karaļi, bet vairāk radās priekšstats par ciematiem un pilsētvalstīm knapi ciešamā viduslaiku tipa pasaulē ar maģijas piegaršu.

Autors no vienas klišejas grābekļa uzkāpj pa taisno nākošajam; ir gan klasiskā galvenās varones (Ninas) apmācība cīņas mākslā ar zobenu, kura tiek apgūta bez mazākajiem sarežģījumiem, gan super stulbi pretinieki Mjorncaks paskatā, kuru gadījumā vilšanos sagādā viņu individualitātes pilnīgs trūkums. Nav nekādās atšķirības starp vienu vai otru; izgāšanās iespējamība cīņā ar Ninu ir vienlīdz paredzama. Bet kā pēdējais piliens bija galīgi nevietā ieliktā romantiskā sižeta līnija starp Ninu un viņas kompanjonu Bell.

Ainas no mūsu ikdienišķās pasaules sākumā uz visa pārējā fona bija maķenīt labākas, bet par grāmatu kopumā var teikt, ja galvenā ideja ir kā Ninas vecāki viņu patiesībā mīl un tikai ir nokrauti ar dažādām ikdienas problēmām, bet 12gadīgā Nina to vēl vienkārši nespēj saprast, tad grāmatas Orogos fantāzijas pasaules daļa bija pilnīgi lieks pasākums.

Grāmatu saņēmu pateicoties City Book Review, kur arī būs lasāms manas pārdomas īsākā versijā angliski.

Brandon Sanderson – Edgedancer (The Stormlight Archive #2.5) (Klausāmgrāmata)

34703445

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Macmillan Audio

Manas pārdomas

Lai nejauktu prātu turpmākajās sērijas grāmatās vai varbūt jau trešajā (neesmu vēl lasījis), kad Lifta jau ir puslīdz kārtīga Mirdzošā Bruņiniece, Sandersons dod ieskatu 10 gadīga meitēna, kura tāda jau ir trīs gadus, Lift un viņas gara/spren Wyndle izcelsmes stāsta. Pavisam īsi Liftu manījām Words of Radiance mazajās starpnodaļās, bet ja minētā grāmata ir jau lasīta pirms krietnāka laika un šis tas piemirsies, tad nav ko skumt, jo prologs šai novelei ir tieši tā pati starpnodaļa.

Cik nejauši kā Liftai izdevās ‘’iecelt’’ amatā jauno Azish imperatortu, tā tikpat impulsīvs un sporādisks ir viņas raksturs, un reti kurš, ja vispār kāds, var viņai ko darīt. Sava vecuma dēļ Lifta īsti neapzinās ko un kāpēc ir spējīga darīt – savu garu Wyndle viņa dēvē par Voidbringer, bet Stormlight izmantošanas spēju par Awesomeness. Tomēr ar vienu faktoru gan viņa ir izcili īpaša (kas zin varbūt ar laiku iepazīsim vēl kādu), kurš Stormlight nevis vienkārši izsūc no ‘’uzlādētiem’’ dārgakmeņiem, bet, kuras ķermenis apēsto ēdienu, spēj to tajā pārvērst.

Edgeancer gaitā Lifta knapi pamanoties palikt dzīvai pēc saķeršanās ar Darkness – tēls, kas nolēmis nogalināt katru indivīdu, kuram sāk parādīties ar Knights Radiance saistītas spējas, lai tā mēģinātu novērst jauna Desolation notikuma aizsākšanos un patieso Voidbringer atgriešanos. Kā uz to pēc grāmatas autors norāda, tad arī ar šo tēlu (tāpat kā Lift gadījumā) saistītas būtiskas pārmaiņas, kuras neparādot šajā novelē, paliktu aizkadrā.

Šeit vēl gribu ielikt linku uz interesantu diskusiju gan par šo, gan par sēriju līdz šim (un bik arī par Cosmere) kopumā.

Brandon Sanderson – Words of Radiance (The Stormlight Archive #2)

17332218

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Tor

Manas pārdomas

Words of Radiance darbība šķiet tik grandioza un ar tik daudz svarīgiem tēliem pārpildīta (nav viens vienīgs galvenais varonis), ka brīžiem, uz mirkli ievelkot elpu, iedomājies, kā viens cilvēks to visu savā galvā var izdomāt!

Reizēm ir redzēti darbi, kuros visi tēli, kuri pozicionēti kā ‘’labie’’ neatkarīgu no viņu sociālā statusa un cietiem varbūtējiem traucēkļiem, apvieno spēkus kopējai cīņai, palīdz viens otram jebkurā situācijā. Šeit tā gluži nav, plus katrs savā skatījumā rīkojas pareizi un atbilstoši viņa(s) uzskatiem par lietu kārtību pasaulē. Tāpat sliktie tēli/ļaundari nav tādi pašmērķa pēc, lai tādi būtu, un nemēģina sēt iznīcību un postu, jo nekas cits viņus nedefinē. Varētu protams iedziļināties gaišacu, tumšacu un vēl Paršendi kalpu/vergu sociālo struktūru*. Patika viens no YouTube atrodams video, kurā pieminēts, ka Kaladins ir tā ieciklējies uz gaišacu pārestībām pret tumšačiem, ka viņš nevis palīdz risināt problēmu, bet tikai palielina plaisu starp abām grupām.

Dalinar Kholin – Dalinars ir tieši tas, kurš daudzu acīs (pat ja skaļi to neatzīstot) ir daudzkārt piemērotāks Alethi karaļa pozīcijai uz vājā un nekompetentā karaļa Elokhar fona (par spīti tam, ja viņš no visas sirds cenšas darīt labu); grūti noliegt, ka Dalinars ir Alethi patiesais līderis. Viņa līdera īpašības noteikti nāk par labu, lai sapurinātu visus Augsprinčus un liktu tiem pārtrauk bezmērķīgo nīkšanu Sasistajos laukos, iegūstot chasmfiend dārgakmeņu sirdis, un gala rezultātu nedodošām sadursmēm ar Parshendi (labs punkts grāmatas daudzajās lapaspusēs par to, cik ilgi vēl ir iespējams tādā tempā medījot šo dzīvnieku, pirms tas izmirtu) beidzot pārietu izšķirošajā triecienā, un īstenotu atriebes vienošanos par Elokhar tēva nogalināšanu.

Vienlaikus Dalinaram netrūkst ienaidnieku starp Alethi Augstprinčiem ar Sadeas priekšgalā, kuriem nav pa prātam jaunās politiskās vēsmas un pārmaiņas, kuras Dalinars vēlas ieviest. Viņš un viņa līdzskrējēji nevilcinās izmantot visu ko vien var, piemēram, milzu vētru laikā uznākošās vīzijas (kas zin, varbūt no paša dieva/Almighty), lai grautu Dalinara un viņa nama (vienlaikus arīdzan karaļa) reputāciju. Lai nu kāda Dalinara domās izskatās vienota Alethi karaļvalsts, pēc Sadeas nodevības pirmās grāmatas beigās, Sadeasam un Dalinaram vietas tajā būs par maz; kur nu vēl abu atšķirīgās idejas par atbilstošāko valsts attīstības ceļu.

Kaladina dzīve pēc lēmuma kopā ar ceturto bridgeman kompāniju doties palīgā un no drošas nāves izglābt Dalinaru un viņa dēlu Adolinu vienkāršoti sakot vairs nav tāda pati kā iepriekš. Ja pirms tam viņi bija pat vēl zemāki par kalpiem parshmen, tad tagad Kaladins ieguvis uzdevumu Dalinara armijas ietvaros apmācīt pārējos tiltu stiepējus par ciešamiem kareivjiem, un piedevām vēl arī gādāt par karaļa drošību. Secinot, ka Dalinara nāves gadījumā visa jauniegūtā brīvība vienā mirklī var izčākstēt, Kaladins pielieto visus iespējamos un neiespējamos spēkus un resursus, lai nodrošinātu, ka nekas tāds nenotiek. Grūtāk gan ir attiecībā uz citu karalisku personu drošību, un šeit Kaladina tēla izaugsmē vērā ņemama ir goda un dotā vārda/solījuma tematika (arīdzan doing the right thing). Kaladin ‘’Stormblessed’’ turpina savu spēju un to limitu izpētes procesu, ko vēl jo interesantāku padara garu/spren loma tajā visā.**

Shallan Davar – pirmās grāmatas ietvaros (vismaz sākumā) viņas mērķis bija iemantot akadēmiķes un karaļa māsas Jasnah Kholin, lai pēcāk varētu nozagt īpaši spēcīgu maģisku artefaktu un izvilktu savu ģimeni no parādu bedres (un nenovēršamas iznīcības). Ja The Way of Kings ietvaros tika iepīts Kaladina pagātnes stāsts, tad šajā grāmatā tas vienlīdz meistarīgi tiek izdarīts ar Shallan.*** Piedevām vēl visas prātu reibinošās atklāsmes par Knights Radiant/Mirdzošajiem Bruņiniekiem, Desolation notikumu, Voidbringeriem u.c. izpētes laikā uzzinātais piespiež uz visu paskatīties jaunā gaismā…

Interesanti neparasts bija Šalanas spren Pattern un viņa ievērojamais atšķirīgums no Syl (Kaladina) vai dažās no Interludes minētajiem spren, kas vēl jo fascinējošāku un plašāku padara Roshar un šo garu Shadesmar pasauli. Kaut arī dažās atsauksmēs dzirdēts, ka Interludes starpnodaļas izrāva viņus no grāmatas ritma, tieši ieskats citur notiekošajā un lielās bildes iespaida radīšanas dēļ tikšanu līdz šīm nodaļām gaidīju ar interesi – nebiju gaidījis skatpunktu no Parshendi puses, kas nu liedz viņus skatīt kā vienotu un anonīmu organismu, kuri ir tikai ļauni un kuri nav pelnījuši neko citu, kā vien tikt sakauti.

********Apzināto maitekļu zona********

*Nemaz nerunājot par ģeniālo plānu izmantot parshmen, lai izspiegotu Alethi, vai kā vēl tagad, ar visu Everstorm padarīšanu, – efektīvu kareivju iesūtīšanu aiz ienaidnieka līnijām.

**Kaladina kļūšana par Knights Radiant, viņa gandrīz vai tagad neaizskaramības statuss vai Supermenam pielīdzināmais iespaids un citu tēlu aizēnošana, piemēram metoties arēnā palīgā Adolinam, kaut kā netraucēja.

***Visu šo laiku lasītājam bija ļauts domāt, ka Šalanas tēvs alkatības pēc sataisījis parādus un vēlāk miris no nebūt kaut kādas slimības, atstādams bērnus izstrēbt putru. Pavērsiens ar visu atmiņu nospiešanu prāta dziļākajos nostūros, paver potenciālu ‘’trakā’’ tēla novirzes taku.

****Par dažu tēlu nāvēm un jautājumi, vēl pirms trešās grāmatas lasīšanas- 1) Jasnah atriegšanās epilogā – Vai autors baidās nogalināt svarīgus tēlus un vai tas nerada briesmu sajūtas pazušanu? Viena lieta ir nogalināt simtiem un tūkstošiem anonīmus kareivjus un Parshendi, cita lieta vienu no galvenajiem tēliem. 2) Sadeas – Vai Adolins gana uzticas tēvam, lai izstāstītu par pastrādāto?

Izlasīju, lasu, lasīšu #115 (23.04-13.05)

Iepriekšējā nedēļas nogalē, visticamāk tuvojošos bakalaura darba nodošanas termiņa dēļ, pavisam piemirsu, ka bija jau pagājušas divas nedēļas kopš iepriekšējā kopsavilkuma. Tad nu šoreiz sanāk pa trim, bet, ja ar atmiņu šajā aspektā turpmāk viss būs kārtībā, tad atkal atgriezīšos pie divām nedēļām.

Tātad, beidzot beidzot februāra beigās Inta iedotos Zvaigžņu karu komiksus. Bija labi uzplaiksnījumi šur un tur, daži krājumi izcēlās uz citu fona, bet neviens nebija ”wow!, šis ir kaut kas vienreizējs” līmenī.

Ko nevar teikt par Words of Radiance (sekundārais aizmāršības iemesls). Var vienkārši apbrīnot kā vienam cilvēkam tas viss var ienākt prātā; pat vienas grāmatas ietvaros, kur nu vēl ieplānotajā 10 grāmatu sērijā. Par to plašākas pārdomas rīt, parīt vai aizparīt.

Negaidīti saņēmu ziņu no City Book Review, kur, ja nemaldos, pieteicos augustā (un var pieteikties ikviens). Pirmajā reizē pieteicoties uzrakstīt kaut ko par dažām e-grāmatā, lai nav jāgaida pastā (mēnesī max. 8 grāmatas). Par cik maksimālais vārdu skaits nav astronomisks, pat salīdzinoši mazs, tad domājams lielāku izaicinājumu prasīs to izlasīšana. Pirmās – Child of Deliverance un The Man on the Roof.

Izlasīju:

2811884729467582

Kieron Gillen – The Shu-Torun War(Star Wars: Darth Vader #3)

Kieron Gillen – End of Games (Star Wars: Darth Vader #4)

17332218

Brandon Sanderson – Words of Radiance (The Stormlight Archive #2)

39795

Hennig Mankell – The Dogs of Riga (Kurt Wallander #2)

19475963

Braiens Selzniks – Hugo Kabrē izgudrojums

Noklausījos:

3450464217

Terry Pratchett – Wyrd Sisters (Discworld #6, Witches #2)

Terry Pratchett – Pyramids (Discworld #7, Ancient Civilisations #1)

764263

P.D. James – A Mind to Murder (Adam Dalgliesh #2)

Lasu:

40021828.jpg

C.W. Metz – Child of Deliverance

Klausos:

34703445.jpg

Brandon Sanderson – Edgedancer (The Stormlight Archive #2.5)

Lasīšu:

39340817.jpg

Michael Stephenson – The Man on the Roof

Klausīšos:

530487.jpg

Kate Ellis – The Merchant’s House (Wesley Peterson #1)