Craig Alanson – Mavericks (Expeditionary Force #6) (Klausāmgrāmata)

40280648

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Podium Publishing

Manas pārdomas

Ja Expeditionary Force sērijā tev rūp tikai Džo Bišopa, mākslīgā intelekta Skipija un pārējo ‘’pirātu’’ liktenis, tad Mavericks lielā mērā droši var izlaist un ķerties pie septītās, jo minētie tēli uz mirkli pavīd vien grāmatas sākumā un atgriežas krietni tuvāk tās beigām. Pamata fokuss pārsviežas uz tiem nelaimīgajiem, kuri palika iestrēguši uz kāmjiem līdzīgo Ruhar citplanētiešu kontrolētās Paradīzes planētas.

Jo ilgāks laiks paiet nošķirtiem no saziņas ar Zemi un cerību kādreiz atgriezties mājās, jo vairāk un vairāk kareivju izvēlas pamest militāros spēkus un pievērsties kam citam. Bet ir arī tādi, kuri vai nu neredz sevi civilā dzīvē vai arī ir apņēmušies pierādīt Ruhar, ka cilvēkiem var uzticēties, un cenšas soli pa solim mainīt uz labo lielākoties rasistiskos viedokļus un aizspriedumus. Viena no tādiem ir leitnante Perkinsa, kuras vadībā un kontrolē dažādu sakritību un dramatisku notikumu rezultātā nonāk smagi cietis kosmosa kuģis un izdzīvojušie Kāmju kadeti. Tieši Perkinsa un pārējie Mavericks komandā ietilpstošie cilvēki nezaudējā vēsu prātu izšķirošajos mirkļos pēc pēkšņa uzbrukuma, kad izšķiras izdzīvosi vai nē. Gan Džo, tagad Perkinsas gadījums šajā sērijā parāda, ka tā vien šķiet ka tikai cilvēks ir spējīgs vienlaikus izdomāt absurdu ideju, kas var gan nostrādāt, gan noiet šausmīgi greizi, un pēc tam arī attiecīgi rīkoties un nebaidīties riskēt, jo kādēļ baidīties izgāzties, ja alternatīva tāpat ir droša nāve.

Laiks tikai rādīs vai Perkinsas un pārējo Mavericks pūliņi nesīs cerētos augļus attiecībā uz cilvēku sociālo statusu citu citplanētiešu un Ruhar acīs, jo grāmatas ietvaros tiek gan paveiktas lielas lietas, gan mainītas daža laba iedomīga un augstprātīga Kāmja viedoklis. Un ja jau tas ir iespējams ar tādiem kā šie, tad kāpēc gan arī lai neizdotos plašākā mērogā. Grāmatas centrālā problēma, kuru par katru cenu nākas neitralizēt, ir Ķirzakām līdzīgo Kristang slepus un nelegāli izstrādātais bioloģiskais ierocis – paslēpts un iestrādāts Vīruss Keepers DNS. Vīrusa patiesie mērķi ir Ruhar populācija uz Paradīzes, bet kādēļ gan nenovelt vainu uz ‘’nejaušu’’ mutāciju cilvēkos un atriebt zaudēto kontroli pār tiem. Tikmēr par Keepers tiek saukti tie muļķi, kuri joprojām tic, ka Kristang ir cilvēces patiesie sabiedrotie, pat ja patiesībā tādu cilvēcei vispār nav, izņemot protams Skipiju.

Gan autors, gan ierunātājs R.C. Bray ir paveikuši lielisku darbu, lai noturētu interesi, kad lielākā daļa vairāk vēlētos palikt pie Džo Bišopa un Skipija. Nešaubos, ka bija un būs tādu, kuriem nepatika lielais uzsvars uz šiem ‘’alternatīvajiem’’ galvenajiem tēliem un varbūt pat neizturēja līdz grāmatas beigām. Tiem, kuri sēriju līdz šim ir tikai lasījuši, varu vēlreiz droši rekomendēt audio versiju un kārtējo reizi izteikt uzlavās tās ierunātājam.

Rob Reid – Year Zero (Klausāmgrāmata)

12953520

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Random House Audio

Manas pārdomas

Ar pārveidotu Napster logo uz grāmatas vāka Year Zero skaidri norāda, ka lielā mērā tās tematika ir ap un par mūziku un autortiesībām. Ņemot to par pamatu grāmatas idejai, autors iztēlojas Visumu, kurā attīstītās citplanētiešu rases ir izveidojušas uz mieru bāzētu aliansi, kurā katra rase var nodoties mākslas, intelekta, kreatīvisma un visa cita veida jaunrades procesiem. Vienīgā jomā, kurā cilvēce visiem pārējiem ir priekšā ar uzviju, ir mūzika. Bet, ak vai! Neviens citplanētietis pirms tam nepārliecinās, vai ir legāli ASV pārkopēt dziesmas triljonu triljoniem reižu pirms nosūtīt tos tālāk, pirms tam nepaprasot atļauju.

Tagad dziesmu piratizējošie citplanētieši nonāk pie bēdīgas atklāsmes un ASV autortiesību likuma, kurā minēta kompensācija līdz pat 150 tūkstošiem dolāru par vienu nelegālu kopiju, un pareizinot ar ntajām kopijām, attopas pie problēmsituācijas, kurā gandrīz vai visu Visuma iemītnieku bagātība un iedzīve pieder Zemes iedzīvotājiem. Rezultātā pavisam necilu advokātu lielā firmā apciemo divi citplanētieši ar mērķi panākt saprātīgu vienošanos, kas dzēstu parādu, bet iemesls kādēļ izraudzīts tieši viņš ir viena no pirmajām norādēm uz grāmatas sliekšanos nenopienības un joku virzienā. Advokāta vārds, Nick Carter, sakrīt ar vienu no Backstreet Boys puišu grupas biedriem. Visa ideja par pamatu ņemot vienas valsts likumu tā kā sašķobās, ja gudrie un viedie citplanētieši izraudzīties valsti ar ‘’lētākiem’’ autortiesību likumiem vai vispār neliktos par kaut kādas Zemes likumiem.

Galu galā Niks Kārters tiek ierauts visā šajā afērā, un tagad tieši uz viņa pleciem gulst uzdevums paglābt cilvēci no asistētas pašiznīcināšanas, kuru labprāt vēlētos panākt gan karjeru zaudējuši citplanētiešu mūziķi, gan turīgas korporācijas, uzņēmēji u.c. personas. Visā šajā dažādo citplanētiešu burzmā pietrūka kaut cik nopietna rakstura rases. Tikpat kā visiem piešķirta kāda izteikti dīvaina ārēja izskata iezīme un īpašības. Varētu padomāt, ka tikai cilvēks būtu parasts.

Noslēdzoši vēl var piebilst, ka pēc Year Zero noklausīšanās paliek pēcgarša, ka autoram ir bijusi viena ideja, kā būtu ja… par citplanētiešiem un cilvēces radīto mūziku, bet pietrūcis to apaudzēt ar pienācīgu apjomu miesas. Citādā ziņā grāmata ir laba izklaide, kamēr to lasa vai klausās.

Izlasīju, lasu, lasīšu #134 (21.01-03.02)

Šis divu nedēļu posms ir bijis bagātāks ar izlasītām audiogrāmatām, turklāt visas trīs no sci-fi žanra, bet no kurām par Year Zero plašāks raksts taps rīt. Tikmēr lasāmo grāmatu ziņā tik raiti nav gājis galvenokārt apjomīgā Kara un Miera dēļ, kuru kopā ar Horus Heresy sērijas otro grāmatu visticamāk būs vienīgās, kuras cerams pabeigšu nākošajās divās nedēļās.

Pašlaik klausos pagaidām pēdējo Expeditionary Force sērijas grāmatu Mavericks, un kaut arī ir jau iznākusi arī septītā, tā pagaidām vēl nav pieejama audio formātā. Pēc tās plānos ir pievērsties ”čupiņai” mazu Audible Originals grāmatām gan tāpēc, ka to šķiet varētu būt +/- 10, gan to īsuma dēļ.

Pēc e-grāmatas False Gods uzsvaru likšu uz fiziski taustāmajām grāmatām ar nolūku pirms Ķīpsalas grāmatu izstādes kaut cik patukšot grāmatu plauktus, lai būtu vieta jaunām. :D

Izlasīju:

42945933

Jacqueline Druga – Bleak (Earth Endures #1)

Noklausījos:

40089999

J.S. Morin – Galaxy Outlaws (The Black Ocean #1-16.5)

36542226

Craig Alanson – Zero Hour (Expeditionary Force #5)

12953520

Rob Reid – Year Zero

Lasu:

300x0_karsunmiersi_ii_978-9934-0-4619-3

Ļevs Tolstojs – Karš un Miers

381817

Graham McNeill – False Gods (The Horus Heresy #2)

Klausos:

40280648

Craig Alanson – Mavericks (Expeditionary Force #6)

Lasīšu:

18877341.jpg

Īans Tregilliss – Rūgtās Sēklas (Milkweed Triptych #1)

Klausīšos:

42187082.jpg

Mikal Gilmore – The Queen: Aretha Franklin

42187371.jpg

Jonathan Maberry – Lullaby

42609255.jpg

Strong Ending: A Journey From Combat To Comedy

Jacqueline Druga – Bleak (Earth Endures #1)

42945933

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Bleak pēc būtības ir klimata pārmaiņu iedvesmota katastrofu grāmata. Ar nodomu vai bez gads, kurā norisinās grāmatas notikumi, nav precizēts, un kaut arī tehnoloģiju ziņā tam vajadzētu būt kādām gadam vismaz vairākas desmitgades tālā nākotne, tikpat labi tas varētu būt 2012.gads un maiju kalendāra beigas pēc tā, kādu iespaidu grāmata rada.

Par laimi, cilvēcei nav nepieciešams cīnīties par izdzīvošanu uz Zemes vai mēģināt vērst klimatu pār labu sev, jo ērtas sakritības rezultāta pašu Saules sistēmā viegli sasniedzamā attālumā eksistē nesen atklāta tārpeja, no kuras negaidīti atgriezies satelīts sniedz pārsteidzoši pozitīvu atklājumu – tārpejas otrā galā atrodas šķietami apdzīvojama Ar to visu lasītājs tiek iepazīstināts jau pašā sākumā, kādēļ tas viss šķiet drusku sasteigts, pārāk viegli tiek piedāvāts risinājums situācijai, kad, piemēram, zemestrīces, vulkānu izvirdumi, cunami u.c. seko viens otram bez iespējas pienācīgi atgūties. Atliek vien nosūtīt kādu, lai pārliecinātos par šīs planētas apdzīvojamību un lai izvērtētu vai šī nezināmā planēta var kalpto kā potenciāls patvērums, uz to tiek nosūtīta astronautu komanda, kurā katram ir sava specialitāte kādā zinātnē. Vienīgais izņēmums ir vienkārša skolotāja Rey, kuru no visiem tēliem sastopam kā pašu pirmo.

Vienlaikus Bleak ir arī optimāls lapaspušu skaits, jo garākas grāmatas gadījumā pieaugtu risks vēl vairāk akcentēt negatīvās iezīmes vai papildus tos radīt. Pēc idejas kā tādas, kur cilvēce ir novedusi Zemi tik tālu, ka tā gandrīz vai apzināti dod pretī, Bleak nav slikta, bet arī nekas spožs nav sanācis un būtu kur pielikt. Var vieglāk saskatīt, ka pamatā autorei bijusi ideja ap klimata izraisītām pārmaiņām un šī temata apspēlēšana. Šaubas māc vai zinātniskās fantastikas ceļš bija tas labākais un spēcīgākais šai reizei. Grāmatas plusi vairāk izpaužas tieši tēlu dažnedažādākajās dabas katastrofās zaudēto radu, draugu un paziņu pārdzīvojumos – grāmatas otrajā daļā, kad viegli tiek ieskicēta dažu tēlu pagātne. Noslēdzoši vēl piepildīšu, ka nelielu vilšanos sagādāja arīdzan lielais pavērsiens, kas atklāj iemeslu, kādēļ patiesībā klimats tik strauji izmainās, kurš varētu patikt vien attiecīgās teorijas atbalstītājiem.

J.S. Morin – Galaxy Outlaws (The Black Ocean #1-16.5) (Audio book)

40089999

Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Izdevniecība: Magical Scrivener Press

Manas pārdomas

Ar Black Ocean sešpadsimt grāmatu sēriju un vēl dažiem bonusa .5 stāstiem turpinu šogad aizsākto, ka dažas sērijas noklausos vienā piegājienā. Protams, tas ir iespējams vien pēc tam, kad visa sērija jau ir iznākusi, bet reizē tas arī izslēdz iespēju piemirst detaļas lielos vilcienos, kaut arī jāatzīst, ka dažs labs piedzīvojums noslēgumā ir visai piemirstams un nav atstājis paliekošāku iespaidu.

Sērijas galvenais varonis Carl Ramsey ir līderis kosmosa zagļu/pirātu komandai un kapteinis kuģim ‘’Mobius’’. Gan Karls, gan citi komandas biedri, kuru komplektē dažādu citplanētiešu rasu pārstāvji, par sevi kā kriminālās pasaules pārstāvjiem ir augstās domās. Tomēr gandrīz vienmēr viņu grandiozais plāns, kā beidzot pastrādāt veiksmīgu gadsimta zādzību, noiet greizāk par greizu. Labi vēl, ka Mobius komandai piemīt izcils improvizācijas talants, lai dienas beigās neparadzētie šķēršļi neizrādītos viņu dzīvības vērti. Papildus gandrīz simtprocentīgi drošajam likumam, ka kaut kas notiks ne tā, ja vien tas ir iespējams, lielā piķa iegūšanai reizēm arī patraucē nevietā balsi ieguvusi sirdsapziņa, rezultātā Karls var būt pateicīgs, ka visi vai lielākā daļa ir dzīvi un veseli, bet nākošajā rītā atkal nākas meklēt, lai būtu līdzekļi degvielai un pārtikai.

Black Ocean nav tikai viens piedzīvojums pēc otra, sērijai piemīt labs humors (vairāk gan uz bērnišķīguma pusi vēl izteiktāk par citām uz humoru un jokiem bāzētas, kas pēdējā laikā lasītas), papildus tam liels nopelns gulstas uz labi izveidotiem tēliem un to savstarpējām attiecībām. Kā arī patika veids, kā J.S. Morin apvieno zinātnisko fantastiku un fantāziju, dažādās nākotnes tehnoloģijas un maģiju. Bez Mobius komandā esošā burvja Morta jāšaubās vai kāds no viņiem, tai skaitā Karls, izdzīvotu tālāk par kādu trešo grāmatu un ne reizi vien tieši burvis Morts ir tas, kurš izvelk visus citus no bezcerīgas situācijas. Tajā pašā laikā Mobius nav ne tuvu pieskaitāms augstākās kvalitātes kuģiem, un, ja ne mehāniķa Roddy ntās darba stundas labojot vienu vai otru saplīsušu iekārtu vai cenšoties uz laiku pagarināt tā dzīvildzi līdz nākošajai noplīšanai, tad arī Black Ocean sērija (un arī tās varoņi) piedzīvotu ātrāku galu.

Neviena no misijām/grāmatām nebija piecu zvaigžņu līmenī, bet arī neviena arī nebija drausmīgi slikta, lai sabojātu iespaidu par gaidāmajām vai jau noklausītajām un no bonusa stāstiem visvairāk patika pats pēdējais, kas piešķīra sērijai ideālu noslēgumu, ko nevarētu teikt par dažām grāmatām atsevišķi.

Vairāk nekā astoņdesmit stundas nav nieka lieta un bez laba vai vismaz kompetenta un ciešama ierunātājā diez vai tālu tikt, tādēļ plusiņš jāpiešķir Mikael Naramore. Gan šī autora, gan ierunātāja daiļradē un Audible kolekcijā ir vēl viena apjomīga sērija Twinborn Chronicles, un abi ir veikuši pietiekami labu darbu, lai iedrošinātu vēlāk noklausīties arī to.

Craig Alanson – Zero Hour (Expeditionary Force #5) (Klausāmgrāmata)

36542226

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Podium Publishing

Manas pārdomas

Pēc ilgāka pārtraukuma atgriežos pie Expeditionary Force sērijas ar tās piekto grāmatu Zero Hour. Jau pirmo nodaļu laikā varēju atkal pārliecināties un apstiprināt pārliecību, ka pagaidām R.C. Bray ir viens no labākajiem grāmatu ierunātājiem, kādu esmu dzirdējis. Zero Hour varbūt nepiedāvā diži daudz līdz šim sērijā neredzēta, bet sērijas fanam noteikti būs ne viens vien lasītprieku sagādājošs brīdis.

Lieliskais, vienreizējais un citādi ģeniālais mākslīgais intelekts Skipijs ir tik augstās domās par sevi (un reti kad to neslēpj), ka viņš nav guvis mācību ložņājot cita miruša MI konteinerī un knapi izsprūkot no tajā mītošā Elders rases laikā radīta vīrusa. Nultā stunda, ap kuru grozās šīs grāmatas lielā sižeta līnija, pienāk brīdī, kad šis Vīruss atkal uzbrūk Skipijam, un vienīgais Skipija pagaidu risinājums, lai tas nevarētu īstenot savu mērķi, ir tāda kā Uguns mūra izveidošana pašam savā konteinerī/’’alus bundžā’’. Kaut arī no pozitīvās puses Skipijs skaitās dzīvs, tas nemaina faktu, ka ātrāk vai vēlāk Uguns mūris neizturēs, kādēļ arī grāmatai tāds nosaukums. Vēl jo sliktāku to padara fakts, ka Uguns mūris Skipiju ‘’nogriež’’ no piekļuves citām eksistences dimensijām un daudzām spējām, kas padari Skipiju Lielisku.

Lielā mērā viss atkal gulstas uz Džo pleciem, jo neviena cita viņa ‘’pirātu’’ komandas prāts nestrādā tik ērmoti, lai konstanti izdomātu idejas, kā iziet no bezcerīgām situācijām. Šajā ziņā autoram jāuzmanās neizvilkt sēriju pārlieku garu, jo jau šajā ir pietiekami daudz momentu, kuri atkārtojas gan sērijas, gan pašas grāmatas ietvaros, lai daļai lasītāju tas paliktu pārāk kaitinoši un paredzami. Galvenais mērķis, protams, ir un paliek Vīrusa iznīcināšana, lai ne Skipijs, ne Džo un viņa komanda nepiedzīvotu pāragru dzīves galu, kā rezultātā tad zustu planētas Zeme drošības garants, ka kāda no agresīvajām citplanētiešu rasēm nesadomā kārtējo reizi apciemot Zemi cerībā izmantot tās resursus karā pret otru citplanētiešu ‘’aliansi’’. Tikmēr tiek arī turpināts sižets par mistēriju laikā, kad neviens izņemot Elders rasi teorētiski nebija attīstījušies tik tālu, lai kolonizētu citas planētas, bet vai nu Elders (kopā vai kāda to daļa) vai varbūt pat kāds cita rase ir atbildīga par vairākiem liela mēroga postošiem, vardarbīgiem notikumiem.

Diemžēl Zero Hour dāvā vairāk jaunu jautājumu un mīklu, nekā atbilžu. Zinot jau iepriekš lielā mērā attiecību dinamiku starp Džo un Skipiju, ko izbaudīju par 100% arī šoreiz un ņemot vērā, ka jau tagad šis tas atkārtojas, kā viena bezizejas situācija seko otrai, kas palielina pieminēto paredzamību, atliek cerēt uz autora Craig Alanson prasmi atpazīt risku un lieki nesabojāt sēriju, kaut arī šaubos, vai es tādēļ pātrauktu to klausīties.

Visi tēli, protams, nav tik draudzīgi noskaņoti pret Skipiju kā Džo, kura gadījums ir īpašs un visticamāk perfektāku partneri, kas spētu paciest Skipija personību, Skipijs nevarētu vēlēties. Pretsats ir no Apvienotajām Nācijām misijai/komandai pieliktais diplomāts iesaukts par, kurš biežāk ir kaitinošs traucēklis, bet apiet to nedrīkst, ja vien Džo vēl kādreiz vēlas apmeklēt Zemi un saņemt atļauju no pasaules lielvarām to atkal pamest kā kuģa kapteinis. Lai kā to gan Skipijam, gan Džo negribētos atzīst, gadās arī mirkļi, kad viņi ir visnotaļ priecīgi, ka diplomāts ir daļa no viņu komandas.

Izlasīju, lasu, lasīšu #133 (07.01-20.01)

Ar sešām pabeigtām grāmatām, viena no tām desmit grāmatu sērija, (tā kā teorētiski 15) turpinu turēt galvu virs ūdens Goodreads izaicinājumā. Labi, ka vēl nesanāca pusi uz pusi, bet starp izlasītajām šajā divu nedēļu periodā iegadījās veselas divas grāmatas, par kurām jāpauž vilšanās un cerība nākotnē, ka sērijai turpinoties autors to uzlabos.

Šodien pat iesākta pasaules un krievu literatūras klasika – Karš un Miers. Ņemot vērā lielo lpp skaitu sāku jau laicīgi, kaut arī pagaidām plānos pabeigt to tuvāk februāra mēneša beigām. Līdzīgi kā ar Mobiju Diku, tad arī Kara un Miera lasīšanu pamudina lasīšanas readalong pasākums Steve Donoghue BookTube kanālā.

Tālu vairs nav 16 grāmatu garās The Black Ocean sērijas beigas, šķiet sanāks pabeigt nākošajās divās nedēļās. Atsākta Expeditionary Force sērija un atkal var pārliecināties, ka ierunātājs R.C. Bray ir ļoti labs.

Tikmēr Bleak, kuru lasu saistībā ar City Book Review īsumā apzīmējama, ka klimata pārmaiņu iedvesmota katastrofu grāmata ar zinātniskās fantastikas elementiem. Pēc tās turpināšu ar Horus Herecy sēriju, kur ceru, ka Graham McNeill būs tikpat labs, kā Dan Abnett pirmajā.

Izlasīju:

625603

Dan Abnett – Horus Rising (The Horus Heresy #1)

17321658

Aidan Harte – Irenicon (The Wave Trilogy #1)

6657006

Markus Heitz – The Dwarves (The Dwarves #1)

6007336

Larry Correia – Monster Hunters International (Monster Hunters International #1)

Noklausījos:

9714039

George R.R. Martin (editor) – Wild Cards (Wild Cards #1)

26107600

Craig Halloran – The Chronicles of the Dragon (Chronicles of the Dragon #1-10)

Lasu:

42945933

Jacqueline Druga – Bleak (Earth Endures #1)

300x0_karsunmiersi_ii_978-9934-0-4619-3

Ļevs Tolstojs – Karš un Miers

Klausos:

40089999

J.S. Morin – Galaxy Outlaws (The Black Ocean #1-16.5)

 

36542226

Craig Alanson – Zero Hour (Expeditionary Force #5)

Lasīšu:

381817

Graham McNeill – False Gods (The Horus Heresy #2)

10139008.jpg

Wilbur Smith – Those in Peril (Hector Cross #1)

Klausīšos:

12953520

Rob Reid – Year Zero

40280648.jpg

Craig Alanson – Mavericks (Expeditionary Force #6)

Larry Correia – Monster Hunter International (Monster Hunter International #1)

6007336

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Gaidot iznākam nākošo The Dresden Files sērijas grāmatu, gribējas atrast aptuveni kaut ko līdzīgā stilā un manierē, bet, protams, ne gluži to pašu. Viena no grāmatu sērijām, kura vairrākkārt atkārtojās dažādos sarakstos bija Monster Hunters International.

Owen Zastava Pitt pēc ne mazuma jaunības dienu trakulībām ir izvēlējies vienu no garlaicīgākajiem darbiem, kādu spējis iedomāties, tā cerēdams iegūt bez satraukumiem un bīstamiem momentiem pārpildītu dzīvi. Bet še tev! Atliek vienā vakarā aizskavēties ofisā, tiešajām priekšniekam negaidīti uzrasties un ieaicināt Ovenu pie sevis, lai dzīve apgrieztos kājām gaisā un izmainītos līdz nepazīšanai. Tā vietā, lai nepelnīti Ovens tiktu par kaut ko izlamāts, priekšnieks pārvēršas par vilkati un cenšas viņu aprīt. Visticamāk deviņi no desmit tā arī kļūtu par vilkača maltīti, bet beidzot Ovens var pielietot tās zināšanas, kuras bērnībā šķietami bezjēgas viņā ielika tēvs, kurš visai izteikti bija noskaņots uz gatavošanos nenoteiktā nākotnē gaidāmai apokalipsei. Ovens ir arī diezgan liels ieroču fans, piedalījies daudzās šaušanas sacensībās ar ļoti labiem rezultātiem, un starp ‘’jauniesauktajiem’’ briesmoņu medniekiem izceļas ar savām prasmēm apieties ar ieročiem, nokaitinot un pārspējot dažu labu mednieku ar lielāku pieredzi.

Lai cik neticami vai absurdi filmās redzēto monstru eksistence varētu šķist, jauniņajiem medniekiem ātri jāaprod ar jauno situāciju, ja vēlas izturēt expres apmācības, lai vēlāk nekļūtu par vieglu upuri vai arī jādodas vien mājup. Kas zin vai mēģināšana iejusties vecajā dzīvē ir vēl vieglāka, ja labi apzinies, ka briesmoņi eksistē, bet nedrīksti par tiem paust ne pušplēsta vārdiņa, ja pats nevēlies nonākt aiz restēm. Ovenam jaunais amats neiet vieglāk kā citiem, nonācis uzmanības centrā, kad top skaidrs, ka viņam ir lemta būtiska loma briestošajā cīņā pār visas pasaules likteni. Autors lieki nespēlējas un jau sērijas pirmajā grāmatā likmes ir pašas augstākās. Varas kārs, nolādēts (lielā mērā pēc paša izvēles) piecsimts gadus vecs konkistadors ir apņēmies šajā dimensijā ielaist neaptveramu un visaptverošu ļaunumu, pats neaptverdams, ka patiesībā tiek izmantots, jo bez mazākās šaubu ēnas, viņa plāna izdošanās nozīmē cilvēces un visa cita dzīvā galu. Par laimi Ovens šajā cīņā nav viens, domājot ar to ne vien pārējos mednieks, bet galvenokārt vienu konkrētu spoku (mednieks no eiropas), kurš nacistiskās Vācijas laikā, būdams ebrejs, bija apņēmies apturēt konkistadoru.

Nedaudz gribas piekasīties, ja ne drusku liekajai, tad noteikti sasteigtaja romantiskajai sižeta līnijai starp Ovenu un citu mednieci, bet visādi citādi Monster Hunters International ir gana interesants un izklaidējošs darbs. Varbūt nav pati skaistākā un elpu aizraujošākā proza, bet tematika un izpildījums bija gana labs, lai to pienācīgi kompensētu. Kā arī lasot ienāca prāta, ka teorētiski šo sēriju varētu turpināt bezgalīgi, ja vien nepieturas pie viena galveno tēlu grupas un pietiek ideju labiem stāstiem. Briesmoņu, ko medīt, visticamāk neaptrūksies.

Craig Halloran – The Chronicles of the Dragon Collection (Chronicles of the Dragon #1-10) (Audio book)

26107600

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Būs pagājis aptuveni viens pilns kopš izmantoju Audible pakalpojumu, un ir sanācis arī atklāt vairākas sērijas kā Expeditionary Force, kuras citkārt iespējams nebūtu (tik ātri) pamanītas. Tagad ar jauna gada iesākšanos pienācis mirklis kam jaunam manā lasītāja dzīvē un izmantošu iespēju noklausīties visu sēriju vienā piegājienā. Ceru arī šajos gadījumos uz patīkamiem pārsteigumiem. Kaut arī būtu varējis tā darīt agrāk un bez Audible motivācijas, bet tas tomēr ir drusku citādāk, ja visa sērija tiek atskaņota no viena faila.

The Chronicles of Dragon ir pūķa Nath izaugsmes un pieaugšanas stāsts. Ņemot vērā pūķu mūža garumu salīdzinoši ar cilvēku vidējo dzīves ilgumu, Nath jau sērijas pirmajā grāmatā ir pieklājīgā vecumā, bet patiesībā Nath ir pavisam jauns puika, vēl nenobriedis ātras dabas karstgalvis. Viņam vēl jāmiecās kur un kad ir īstais moments, lai bāztu savu degunu citu darīšanās vai nelaimēs un neiekultos liekās nepatikšanās.

Nath kā pūķis ir unikāls gadījums, jo atšķirībā no pilnīgi visiem saviem ciltsbrāļiem viņš ir piedzimis cilvēka veidolā. Arī augot Nath vairāk asociējas ar ātrāko cilvēku dzīves ritmu. Prestatā pūķu tendecei darīt visu krietni ilgāk un lēnāk, tai skaitā gulēt reizēm nedēļām, mēnešiem vai pat gadiem ilgi, Nath mēdz sasteigt lēmumus un izšķiršano par kādu rīcību. Ir skaidrs, ka agrāk vai vēlāk Nath pārtaps par pienācīgu pūķi, bet jo ilgāks laiks paiet, jo lielāka kļūst nozīme tam, kā šis process noritēs.

Pūķu garajā vesturē visi atceras tikai vienu postošu karu, un vēljoprojām ir saglabājušies stereotipi un aizspriedumi pret attiecīgas zvīņu krāsas pūķiem (melnas), kuri bija atbildīgi par tā izraisīšanu. Starp pūķiem ir pieņemts, ka viņi nenogalina citas inteliģentas dzīvās radības, neskaitot dažus izņēmumus, piemēram, orkus. Tomēr pakļaujoties savam raksturam, kad Nath ierauga bezcerīgā situācijā nonākušu pūķi (pasaulē plaukst bizness ap to ķeršanu, tirdzniecību un cita veida sastāvadļu izmantošanu), viņam piemirstas gan savs spēks, gan minētais fakts. Viņa āda uz vienas rokas pārvēršas melnās zvīņās, un ar vienu šādu  bezapdomīgu rīcību Nath, sev vēl nezinot, aizsāk krāšņo piedzīvojumu sēriju desmit grāmatu garumā!

Nath tēvs, būdams viens no pūķu karaļiem, nevar pieļaut negodu un varbūtību, ka viņa melno zvīņu ieguvušais dēls varētu būt potenciāls iemesls, kurš aizsāktu jaunu karu starp pūķiem, tādēļ kopā ar ilggadīgo draugu rūķi Brenwar (arī kareivīgas dabas kā jau visi rūķi) tiek bargi izstumts bargajā pasaulē. Kopā šīs duets veido labu komandu, un rūķis Brenwar daudzkārt kalpo kā stabilizējošs faktors un padomdevējs pūķim. Ļauno spēku pārstāvji noteikti priecātos par viņa krišanu.

Sērijas sākumā vairāk ir mazi, nelieli piedzīvojumi, tiek glābti pūķi no dažādām likstām, tā cerot panākt Nath zvīņu izmainīšanos uz labo pusi, bet sērijai progresējot uzrodas arī lielais pretinieks un spēles likmes palielinās līdz pašu dzīvību cenai un zemju iemītnieku likteņiem. Tas arī netiek sasteigts, bet gan meistarīgi tiek ļaut ļaunajiem tēliem iznākt uz skatuves, pamazām sāk izbāzt galvas no dažādiem midzeņiem ar cerību pārvilināt Nath savā pusē, kamēr vēl ir tāda iespēja, vai tomēr gatavoties kulminācijas sadursmei starp labo un ļauno.

Mērķauditorija nepārprotami ir bērni, ko ļoti labi varēja just gan pašas sērijas tematikas un noskaņas ziņā, gan audiogrāmatas stilā, kā tapusi audiogrāmata. Ir pielietoti dažādi papildus skaņu efekti un arī ierunātājs ir pacenties, lai jaunajiem klausītājiem katrs brīdis būtu interesants, šajā versijā nesastapt pliku lasīšanu. Diezin vai iespēšu to jau janvāri vai februāri, bet zinu, ka klausīšos arī otro desmit grāmatu sēriju par pūķa Nath piedzīvojumiem.