Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Manas pārdomas

Spark City Cycle tetraloģijas galveno tēlu, dižena ģenerāļa un Four Faction iekarotāja Magnusa dēlu Erohu pirmajā ainā sastopam pie kāršu azartspēļu galda pielietojam dažādus un ne vienmēr pašus godīgākos trikus, lai izmanītu no pretinieka drusku vairāk skanošā, ko citkārt varbūt drīzāk būtu zaudējis. Gan no paša tēla, gan kopējā apraksta prozas noprotams, ka puisis labrātāk turpinātu šādi baudīt dzīvi, bet liktenim ar lielo burtu tā vien šķiet būs sakāmi citi vārdi, kas krietni pamainīs kā Eroha, tā viņa sižeta gaitā tuvāko draugu un sabiedroto plānus.

Jau no paša sākuma pirmā Spark City grāmata rada iespaidu, ka šī fantāzija, stils, kādā tās sižetu autors Robert J.Power izlēmis izklāstīt būs visai īpatnējs un ne tas vieglākais, kurā tā teikt varētu ‘’iebraukt’’. Pirmajai grāmatai vēl talkā nāk fakts, ka visi tēli, pasaule un tās uzbūve ir vēl svaigs, jauns un neiepazīts. Diemžēl sevi varu pieskaitīt pie tiem retajiem, lai gan Goodreads portālā sērijai kā tādai nav daudz vērtējumu, kuriem tā arī, lai cik gari un plaši autors neizpaustos, jo grāmatu lpp apjoms ar katru nākamo augtin aug, neizdodas iemīļot un vismaz izprast domu.

Viens no būtiskākajiem Spark City Cycle debijas aspektiem ir Eroha tēla piedalīšanās par The Cull sauktajos pārbaudījumos, kurus apvij visvisādas baumas un neviens no pārbaudījumus izturējušajiem pēcāk lieki apkārt arī par to neklačojas. Kā pie fantāzijas, par kuru iespaids, ka tā vairāk gribētu vilkt uz militāro pusi, kad tiek sižetā iepazīstināts Eroha un labo varoņu lielais, ļaunais pretinieks un naidnieks, varētu sagaidīt kā The Cull arīdzan piederētos pie kādas nebūt sagataves lielajām kulminācijām gan pirmajā, gan tai sekojošajās grāmatās, bet nekā. Tā vietā The Cull, kurā pārbaudījumi tiek likti vien vīriešu kārtas priekšā, pamatā sastāv no jautājumu un atbilžu sesijām vairāku dienu garumā no jaunām sievietēm, un visa pamatmērķis jautātājām izvēlēties, kurai tad puisis šķiet atbilstošākais.

Vienbrīd šķiet, ka autors būs izvēlējies Spark City Cycle sērijai matriarhālu sabiedrības modelis, kurā sieviete un īpaši ‘’Alfu’’ kārtas dzimtas pārstāvēm būtu noteicošā loma svarīgāko lēmumu pieņemšanā, būtu tie politikā vai citās jomās, bet tad atkal notiek sava veida svārstīšanās starp šo, starp Erohu kā galveno tēlu, kuram tomēr lemts vairāk vai mazāk iet tēva pēdās, un starp naidnieku, dienvidnieku un to The Hunt armijas militārā uzbrukuma draudiem.

Ja tiešām nav sanācis pārprast sabiedrības modeli, tad uzreiz prātā nāca cita un šajā aspektā krietni labāk The Women’s War sērija. Tā vietā Spark City Cycle iznācis ne šis ne tas. Kam vēl jo mazāk palīdz The March of Magnus turpinājumu dominējošas attiecību drāmas un to fokuss nav tikai un vienīgi galvenais tēls, bet ne viens vien un dienvidnieku The Hunt armija tikmēr aizpeld stipri patālā fonā, kas tīri salīdzinoši draudu un svarīguma ziņā šķiet neizprotami.

Tā arī tēli neviens diži neatstāj paliekošu iespaidu vai tādu, kurā rodas vēlme, lai to skatpunktam atvēlētais laiks ātrāk beigtos. Ja vēl galvenais tēls Erohs un otrās grāmatas ietvaros retāku reizi arī Magnuss ir puslīdz interesanti un saistoši, tad jo tālāk no to tuvākās sfēras, jo bēdīgāk. Varbūt drusku labāk klājas ar Lijas tēlu, kurai ir lemts būt tai, kura izraudzīsies Erohu par savu partneri, bet vien nosacīti labāk. Vienlīdz vērtu vilšanos vismaz pirmajās divās sērijas grāmatās rada slikto tēlu kadri, kuru vidu tā arī neatbildēts paliek jautājums, kādēļ The Hunt armija un tās līderis Udens, kurš turklāt ieguvis idejiski satraucošu palamu, izlēmuši uzbrukt, ja vien mērķis nav vienkārši galināt. Diemžēl kaujas ainas un to skaitā kulminācija ir tālu no vēlāma efekta, kuru autors noteikti cerējis likt lasītājam izjust.

Bieži tā nav, bet laikam būs labāk atlikt trešo The Outcasts un ceturto The Actions of Gods turpinājumu uz citu, vēlāku laiku ar cerību, ka šīm divām sanācis pieķerties klāt pašam neīstajā laikā.