Thriller

Douglas Preston, Lincoln Child – Reliquary (Pendergast #2) (Audio book)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Pagājis vairāk nekā gads kopš Ņujorkas dabas muzeja briesmoņa plosīšanās. Katrs no iesaistītajiem personāžiem ir centies ar piedzīvoto tikt galā pa savam. Kamēr žurnālistam un nu jau grāmatu autoram William Smithback tas tikpat kā nemaz nav traucējis turpināt dzīvot un pat ienesis labu kapitālu no pārdotajām grāmatām par notikušo un ļāvis gūt zināmu popularitāti, tad, piemēram, muzeja kuratorei Margo Green ir bijis krietni grūtāk, un ieroča iegāde ir tikai viena no viņas aizsargmehānisma darbībām, lai neļautu murgiem turpināt kontrolēt sevi.

Sērijas otrā grāmata Reliquary par savu pārdabisko radījumu mājvietu padziļinātāk izmanto Ņujorkas pazemes tuneļu (pamesti metro, kanalizāciju sistēmas u.c.) līkločus, kas kvadrātmetru jeb kvadrātpēdu apjomos ir galvu reibinoši. Tos nepārzinot, nav nekāda lielā māksla tajos apmaldīties. Stiepjoties vairāku stāvu dziļumā tuneļi, kā izrādās, sniedz mājvietu un patvērumu ne tikai bez citas pajumtes palikušajiem, tā sauktajiem mole people, bet arī kam šaušalīgākam, kam tādam, ar ko darīšana ir bijusi pirmās grāmatas Relic varoņiem.

Lai ko varētu teikt par prozas literāro augstumu, tad par šāda aspekta izmantošanas spējām atmosfēras radīšanai (pat ja drusku sierīgi) abiem autoriem var sniegt uzslavu. Ne tik poztīvi var izteikties par jaunu tēlu no likumsargu puses Jack Waxie, kurš savā manierē un uzskatos varētu būt policista Coffee dubultnieks no pirmās grāmatas. Kā Coffee, tā arī Waxie tiek izmantots, kā tumsonis, kas tik māk augstā tonī dod pavēles un drīzāk pasliktinās jau tā kritisku situāciju, un, kad tā arī notiek, tad prioritāra būs paša karjeras drošība.

Spriedzes pilno notikumu katalizators ir divu bezgalvainu līķu atrašana Manhetenas dubļainajos piekrastes ūdeņos, kad tā vietā tika meklētas pār bortu izmestas narkotikas aizturēšanas laikā. Lai gan pirmā doma uzreiz nevienam nav, ka kaut kas līdzīgas muzeja briesmonim ir atkal atgriezies, tad FIB aģents Pendergasts ir turpat netālu, un nepieļauj tādu pašu kļūdu. Ņemot vērā pirmās grāmatas Relic epilogu, arī lasītaju nevajadzētu pārsteigt notikumu scenārijs, kurā šis tas ir nogājis greizi un pārdabiski radījumu atkal terorizē Ņujorku.

Brett Battles – The Cleaner (Jonathan Quinn #1) (Audio book)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Džonatans Kvins – ārštata operators, nepiesaistīts nevienai konkrētai aģentūrai, kura pamata uzdevums ir satīrīt citu atstātas šmuces gan pašu darba devēju, gan trešo pušu radītas, bet kurās nav vēlams parastajiem likumsargiem atrast ko nopietnāku, rastos pārāk daudz lieku jautājumu, un nogludināt jebkāda veida no tā visa izrietošās problēmas, novērst kāda vietējā policista potenciālās aizdomas citā virzienā

Visa Džonatana pasaule tiek apgriezta kājām gaisā, kad pēc pabeigta uzdevuma paša mājās cits līdzīga amata kolēģis mēģina viņu nogalināt. Labi ka vēl jauniņais Neits, māceklis, kurš tik nesen zem Džonatana sācis apgūt profesijas sīkumus, lai vēlāk varētu strādāt individuāli un izdzīvot, iepriekšējā vakarā izšķīries par labu pārnakšņošanai pie Džonatana pēc veiksmīgās misijas, jo pretējā gadījumā pastāv visai liela varbūtība, ka sērijai vajadzētu meklēt citu galveno varoni.

Džonatans pats par sevi vienmēr cenšas ievērot profesionālu piesardzību, jo citādāk nepaspēsi attapties, kad kāds tevi ir pamanījies nogalināt. Tāpēc ļaundara zināšanas par viņa mājas adresi šķiet it īpaši nepatīkams fakts un aizdomas par nodevību sāk krist pat uz ilggadējiem kolēģiem. Nekad nevari būt drošs, kad lojalitāti un koleģialitāti pārsitīs pievilcīgāka apjoma naudas summa.

Lai nekļūtu par vieglu upuri vēl nezināmiem pretiniekiem, Džonatans un Neits ir spiesti bēgt, slēpties un meklēt palīdzību pie gadiem ilgi neredzētas paziņas, varbūtēja drauga Orlando. Varbūt, jo abus saista traģisks pagātnes notikums, kura pieļaušanā kā tādā vairāk vai mazāk pamatoti vainu uz Džonatanu noveļ gan Orlando, gan Džonatans pats. Lasītājam svarīgi neļauties šokējošajam pavērsienam, kad tagadnes spriedzes pilnajiem notikumiem pievienojas konspirācijas par bioloģisku ieroci tieši pret serbiem, kā atriebību par Srebrenicas slaktiņu, ir pat ļoti cieša saistība ar traģēdiju Džonatana un Orlando kopīgajā pagātnē.

Kopumā ļoti labs trilleris kā no autora puses – proza, dialogi un asa sižeta ainas un labi izveidoti tēlo, kur galvenais varonis nav vienīgais ar miesu uz kauliem un ar pamatotu motivāciju, tā arī no The Cleaner ierunātāja Scott Brick izpildījuma puses.

Sabaa Tahir – An Ember in the Ashes (An Ember in the Ashes #1) UN Douglas Preston, Lincoln Child – Relic (Pendergast #1)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Ir pagājuši 500 gadi zem militārās Martial impērijas varas, puse no tūkstošgades kopš akadēmiķu, zinātnieku un visu citu zināšanu ieguves kāro pārvaldītā valsts/impērija tika iekarota un tās iedzīvotāji pakļauti, ierobežoti un lielākoties padarīti, ja ne par vergiem, tad noteikti zemākas kārtas iedzīvotājiem.

Kā jau tas piederas tad vienam no galvenajiem varoņiem Laia, vienam no apspiestajiem ir lemts to mainīt, ieviest pārmaiņas, kuras neviens cits pat ar ilgi pastāvošu pretošanās kustību nav spējis izdarīt. Pat ne grāmatā slavinātie Laias vecāki, īpaši māte saukta par Lioness, laika gaitā kļuvuši par nodevības upuriem no pašu vidus, jo citādāk viņu galu grūti izskaidrot.

An Ember in the Ashes notikumu katalizators ir Martial reids viņas vecvecāku mājās, kuram par iemeslu ir aizdomas par Laias brāļa darbošanos pretošanās kustībā, jo pie viņa atrod skiču grāmatu par metāla apstrādi, kas akadēmiķu/scholars pēctečiem nav atļauts. Vecvecāki protestē, iebilst, kā rezultātā karavīri viņus nogalina, brālis tiek apcietināts un Laia pamanās aizmukt, lai, kā pēdējo cerību, mēģinātu atrast kādu no pretošanās kustības un lūgtu tai palīdzēt atbrīvot brāli no gūsta.

Tomēr, lai cik attaisnotas nebūtu Laias liktās cerības uz pretošanās kustību un faktu, ka Martial vara ir ļaunumļauna, tad bez jauna kareivja Elias meitenei nekas neiznāktu. Eliasam paredz spožu nākotni Martial militārajā sistēmā, bet puisis pie sevis glabā bīstamus uzskatus, kuri viņu varētu nogalināt, ja tie taptu zināmi, bet pavisam noteikti viņu mēģinātu nogalināt, ja puisis īstenotu savus nodomus dezertēt. To gan izjauc ‘’liktenis’’ un pareģu/orākulu tipa tēli, kuri spēj saskatīt visus iespējamos nākotnes variantus un izsakās pietiekoši brīdinoši un reizē noslēpumaini, lai pievienojot tam visam četru pārbaudījumu sacensības, lai noskaidrotu jaunā imperatora identitāti, jo esošajam pēc pareģojumiem nebūs pēcnācēju.

Standarta tipa fantāzijas grāmata, kura nepārsteigs ar kaut ko būtisku, ja būs lasīts pavairāk no šī žanra, bet savā izpildījumā un audio grāmatas gadījumā arī ierunātāju sniegums (Laias un Elias katram savs, no kuru skatpunkta noris grāmata) ir apsveicami labs.

***

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Vien dažas dienas pirms grandiozas, līdz šim neredzētas izstādes atvēršanas Ņujorkas Dabas vēstures muzējā divi puikas tiek atrasti brutāli nogalināti, kuri ziņkārības un garlaicības mākti aizklaiņo uz telpām, kuras pat pieaugušam apmeklētājam bez muzeja darbinieku ziņas nebūtu ieteicams apmeklēt.

Par spīti tam, kā Pendergast sērijas pirmās grāmatas Relic gaitā būs redzams, direktoram un dažiem vēl ne pārlieku patīkamiem tēliem vairāk rūp muzeja reputācija, ienākumi un peļņa, un mazāk cena, ko citiem par to nāktos maksāt, tādēļ šāds traģisks notikums nav par šķērsli, lai atliktu izstādes atvēršanas dienu vai mazinātu svinīgā vakara pasākuma programmu, uz kuru plāno ierasties pats pilsētas mērs.

To pat nemaina FIB aģenta Pendergast ierašanās, vai vēl citu aģentu uzrašanās kā Spencer Coffey, kuram jau pirms šīs grāmatas notikumiem ir reputācija, ka viņš situāciju drīzāk padara tikai sliktāku, nevis palīdz to gludi atrisināt. Coffey tēls ir visai viendimensionāls un ar nolūku nepatīkams. Tēls, kurš pie pirmajiem sarežģījumiem pirmkārt sāks domāt, kā (iespējamu) vainu no sevis uzvelt kādam citam

Pirms šīs grāmatas no abu autoru kopējās sadarbības biju klausījies Riptide un Thunderhead grāmatas. Abas ar sensacionālisma pieskaņu, ar pārdabiskiem, paranormāliem un kriptozinātni saistītiem trillera elementiem, kuri aktīvi darbojas arī Relic grāmatā, jo atbildīgais, vainīgais par puiku slepkavībām un ne tikai tām ir kas vairāk par parastu mirstīgo.

John Katzenbach – State of Mind

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Random House

Manas pārdomas

Autors, paturpinot domu par un ap ieroču kontroles problēmām ASV, radījis pasauli, kurā tikpat kā ne viens vairs nevar justies pilnībā droši. Nozieguma un potenciālo briesmu līmenis pacelts tādā pakāpē, ka apsardze un darba beigās bruņots eskorts līdz auto jebkurā darbā ir norma un mājoklis iežogotā un apsargātā teritorijā kaut kas tāds, pēc kā tiekties. Grāmata publicēta 1997.gadā.

Džefrijs Klejtons – profesors sērijveida slepkavu uzvedībā un personības profilu izveidē mazā, vietējā universitāte. Lai arī viņa talants starp izmeklēšanas iestādēm tiek atpazīts un Džefrijs var lepoties ar ne vienu vien veiksmīgi atrisinātu lietu, pateicoties tieši viņam, tad Džefrijs nebūt neraujas plūkt finansiālus vai cita veida labumu augļus. Varētu jautāt, kas gan varētu būt par iemeslu šādai apzinātai vēlmei turēties ēnās un palikt daudzmaz neievērotam. Vai tā ir vienkārši nevēlēšanās saskarties ar potenciālas slavas negatīvajiem aspektiem, vai tomēr kaut kas drusku cits, kaut kas saistīts ar lielāku, tumšāku pagātnes bagāžas svaru?

Susan Clayton – Džefrija māsa, kuras attiecības ar brāli vairs nav tik ciešas, kā reiz bērnībā. Kamēr brālis nosacīti devās plašajā pasaulē, Sjūzena ir izvēlējusies palikt pie mātes Diānas, īpaši tagad, kad viņai vēža dēļ nav atvēlēts vairs ilgi ko dzīvot. Lai arī Sjūzenai saskarsme ar nāvi nav kaut kas tik ikdienišķs, kā tas būtu brālim, un viņa sevi nodarbina laikrakstam veidojot popularitāti ieguvušus prāta mežģus un atjautīgas puzzles utml prāta mežģus, tad grāmatas gaitā lasītājs varēs redzēt, ka māsai dažos aspektos pat ir lielāks spēks nekā brālim.

Kā vienam, tā otram reizēm piezogas nepatīkama doma, cik daudz raksturā, uzvedībā, interesēs un nosliecēs mantots no tēva, kurš neatrisinātā slepkavībā pirms 25 gadiem bija galvenais aizdomās turamais. Abi var pateikties mātei, kurai nostrājā pašas instikti, lai pamestu vīru, izglābtu bērnus un negaidītu līdz notiek kas slikts pirms spert šādu soli, pirms vēl nav par vēlu.

Stāsta tagadnē tieši Džefrijs tiek piesaistīts sērijveida slepkavas izmeklēšanā, jo izmeklētājiem ir visai lielas aizdomas, ka tas varētu būt viņa tēvs, kurš vismas oficiāli neilgi pēc ģimenes izjukšanas traģiski miris auto avārijā-pašnāvība, bet pastrādāto slepkavību maniere liek pārdomāt, vai tik tiešām tas atbilst patiesībai. Papildus komplicētus asptākļus piešķir slepkavību norises vieta. Potenciāli jauns (51.) štats ar ūtopisku nākotnes sapni, kurā neeksistē visas ar drošību saistītas rūpes, kā tas nu ir citos štatos, ko cer panākt ar tiesību ierobežošanu un striktākiem likumiem. To visu nu draud sagraut viena persona!

Tess Gerritsen – I Know A Secret (Rizzoli & Isles #12)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas


Trīs slepkavības īsā laika periodā, kuru upuri nogalināti atdarinot tieši tā katoļu svētā mocekļa atzīmējamajā dienā, kas sakrīt ar viņu dzimšanas dienu,  lai aplaimotu upuri ar tādu pašu noslaktēšanas stilu (izgriezti acu āboli, krūšu kurvī iešautas bultas). Sākuma iespaids, ka upurus savā starpā nekas nesaista, kā vien ar alkoholu kopā iedzerts(kāds piejaucis klāt) ketamīns, kā rezultāta persona vairs nespēj pretoties un sevi aizstāvēt. Tomēr, parokot dziļāk, top skaidrs, ka šāds priekšstats ir pavisam maldīgs.

Labā veidā apvienots aktīvās izmeklēšanas sižets ar personīgām detaļām no jau sērijā iepazītiem tēliem – 1)ģimenes drāma Ridzoli vecāku attiecībās, kurās māte vairs nespēj izturēt attieksmi no vīra puses, kuram šķiet pašsaprotami, ja viss tiek nolikts priekšā uz paplātes gatavs un pat neiedomājas to novērtēt ar lamuvārdu “paldies”, kur nu vēl vairāk. Papildus aspekts vīra uzvedībā un uzskatos, ka tas nav nekas, ja pašam ir mirkļa iekāres dēka ar jaunāku sievieti un pēkšņi untumi no nekā, ja sieva vairs nevēlas tā pavadīt atlikušo dzīvu, kad viņa saprot, ka atkal ir nokļuvusi tajā pašā attiecību slazdā kā iepriekš.

2) Un paur Mauras personīgo dzīvi – no vēža mirstoša māte/sērijveidslepkava, kura kritiskās veselības dēļ nogādāta slimnīcā un šķiet vēlas iežēlināt meitu kādās nebūt tuvākās attiecībās. Kaut arī to dara visnotaļ dīvainā veidā, atgādinot, ka dziļi iekšā viņām ir daudz kā kopīga, ar vienīgo atšķirību, ka Maura ir izvēlējusies legālu karjeru, kurā saskarsme ar nāvi ir ikdienas. Tas viss turpina iekšējo Mauras debati par gēnu ietekmi no mātes puses un audzināšanu no mīļajiem audžuvecākiem. Papildus drāmu ārpus darba Mauras dzīvē piešķir attiecību atjaunošanās ar mācītāju Danielu.

Ne mazāk interesantas nodaļas no potenciālas upures skatpunkta, kuras nodaļas uzvītas meistarīgi, lai paliktu gana daudz brīvas vietas lasītāja interpretācijai, cik ļoti viņas perspektīvai un notikumu versijai var uzticēties.

Par pašu būtiskāko un labāko šajā grāmata varētu nosaukt Džeinas Ridzoli un Frosta dinamisko izmeklēšanas procesu, kurā vainīgās personas vai personu atklāšanas mirklis ir vien kā sulīgs punkts uz i un kuram nav obligāti jācenšas būt augstākā sakāpinājuma kulminācijas punktam. Peripētijas ap pagātnes tiesas prāvu, kura saista upurus un kurā visai iespējami nevainīgs vīrietis notiesāts uz 20 gadiem cietumā – atbrīvots tieši neilgi pirms pirmās slepkavības. Pamatots galvenais aizdomās turamais vai tik viens liels, trekns sarkans māneklis.

Lasītāja interesi saistošs kriminālromāns, trilleris, kura galvenā zvaigzne detektīve Džeina Rizoli kopā ar pārinieku Frostu un tiesu medicīnas eksperti Maura Isles ar neatlaidīgu darbu panāk taisnīgumu slepkavību upuriem, pat ja reizēm arī viņu instinkti un pieredze aizved vispirmd ne tajā virzienā.

Michael Ridpath – Trading Reality (Power and Money #2)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Heinemann

Manas pārdomas

Kad Marks saņem steidzamu lūgumu no brāļa Ričarda mērot garu ceļu, labi zinot, cik saspringts darbs ir Markam, ierasties klātienē (no Londonas uz mazpilsētu Skotijā), jo nepieciešama palīdzība jautājumā, ko nevar tā vienkārši telefoniski atrisināt, Marks saērcināts nodomā, ka brāļa uzņēmumam atkal vajadzīga finansiāla palīdzība, bet aina, kura sagaida Marku, diemžēl ir traģiskāka.

Ričards – jauns izgudrotājs, kurš dibinājis FairSystems start-up uzņēmumu ar milzu potenciālu kļūt par celmlauzi jaunā vēl maz apgūtā nišā – virtuālajā realitātē. Savācis ap sevi spēcīgu komandu, ar kuriem kopā to realizēt un pēc smagiem pūliņiem vairāku gadu garumā ir pavisam tuvu, lai veiktu pēdējo izrāvienu un ar komerciāli gatavu produktu varētu startēt pasaules tirgū kā pats pirmais.

Virtuālā Realitāte šajā grāmatā ir tāda, kādu to domājams labprāt ir vēlētos redzēt uzņēmumi, kuri šobrīd darbojas šajā jomā. Uzlikot brilles jūties esam pavisam citā vidē, tik realistiskā, ka ātri vien var piemirsties, kur patiesībā atrodies un ka tas, ko redzi, nav gluži īsts. Potenciāls ir ne tikai spēļu nozarē. Ir iespējams virtuāli uzlaikot drēbes pirms tās nopērc, projektēt mājas u.c. un pārliecināties, ka arhitektu vai dizaineru idejas teiksim neuzdzīs sliktu dūšu. Potenciāls tehnoloģijas pielietojumam ir vien fantāzijas jautājums. Grāmata publicēta 1996.gadā un virtuālā realitāte, kādu to autors šeit ir iztēlojies, vēl nav sasniegusi tādu augstumus, bet nevarētu arī teikt, ka būtu galīgi nošauts garām, pieļauju, ka tas varētu būt vien laika jautājums.

Ievada aina, kas aizsāk visas grāmatas darbību – pēkšņi kā no skaidrām debesīm ASV grib izmainīt savas procentu likmes/intrest rates, kas liek daudziem krist panikā, zaudēt miljonus vien pārdesmit minūtēs un steidzīgi mēģināt atbrīvoties no nevēlamām opcijām, tai skaitā sērijas galvenajam varonim Mark Fairfax. Ievada moments netiek aizmirst, bet tomēr paliek fonā, un par galveno sižetu kļūst Marka brāļa Ričarda slepkavība

Potenciālo slepkavu kandidātu netrūkst, bet visai saprotami, ka paši acīmredzamākie kandidāti tie nebūs, kā anti-virtuālās realitātes grupas līderis, kurš atklāti pauž izteikumus, ka nekautrēsies pielietot jebkādus paņēmienus, lai nepieļautu virtuālās realitātes nekontrolētu izplatību un patēriņu masām, lai cik centīgi un kārdinoši autors nemēģināt pasniegt viņa kandidatūru. Drīzāk par patiesu var saukt teicienu ar domu, ka ienaidniekus jātur vēl tuvāk par draugiem, vien Trading Reality un Marka gadījumā, vispirms ir jāsaprot kurš ir kurš.

Aizraujošs sižets visas grāmatas garumā, atrisinājums, kas neliek vilties. Ja atmiņa neviļ, tad līdzvērtīgi pozitīvs iespaids bija arī par pirmo sērijas grāmatu Free to Trade.

Henning Mankell – Firewall (Kurt Wallander #8)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Vintage Books

Manas pārdomas

Netālu no bankomāta, bet bez jebkādām uzbrukuma pazīmēm, tiek atrasts, miris vīrietis – īpatnēja līdz šim nepieredzētas slepkavības veids vai tomēr dabiska nāve(?), lai cik tik tikko apmeklēts bankomāts, bet vien ar konta izdruku kabatā, nemēģinātu likt domāt citādāk.

Šķietami bezjēdzīga taksometra šofera slepkavība vien pārsimts kronu dēļ, kā vismaz apgalvo aizturētās 19 un 14 gadus vecās jaunietes, kuras bez mazākajiem sirdsapziņu pārmetumiem atzīstas izdarītajā. Tomēr Kurta Valandera intuīcija liek apšaubīt pirmajā mirklī tik viegli saprotamu un reizē nožēlojami bēdīgu iemeslu kāda cilvēka pāragrai nāvei. Kurtam Valanderam un viņa kolēģiem atliek vien grūtsirdīgi nopūsties, redzot tik jaunus cilvēkus ar 0% sirdsapziņas.

Intuīcijas pareizums ne tikai pierādās pēc vecākās meitenes oportūniskas aizmukšanas no policijas iecirkņa, pēc kā nav ilgi jāgaida līdz viņu vēlāk atrod acīmredzami nogalinātu elektrotīkla sadales stacijā. Papildus tam pie bankomāta mirušo vīrieša līķi kāds veikamīgi izzog no morga, tā vietā atstājot pierādījumus, lai pat pēdējais muļķis varētu sasaistīt kopā viņu, taksometra šoferi un pēdējo upuri. Kaut arī tas netiek uzsvērts, bet nav grūti iedomāties pamatoti kritiskus sižetus un rakstus medijos, kad tik īsā laikā likumsargi pieļauj slepkavas aizmukšanu un mirstīgo atlieku nolaupīšanu.

Kā jau tas piederas kriminālromānā, tad visas tajā esošās nāves ir vairāk vai mazāk viena ar otru saistītas, citu domu nemaz nevajadzētu būt. To izmeklēšana vecmodīgo Kurtu, kurš nedaudz tomēr cenšas iet laikam līdzi, ieved modernajā kiberpasaulē, kurā pat atrodoties citkārt neievērojamā Istades pilsēta, vari būt pasaules centrā un operēt teiksim ar akciju tirgiem visā pasaulē. Grāmāta publicēta 1998.gadā un ir šis tas, kas liek pasmaidīt – ir vai nu novecojis, vai arī autora superlatīvās prognozes nav sevi attaisnojušas ir bijuša krietni pārspīlētas. Mazākais būtu, ka dominē nevis interneta, bet gan kibertelpas apzīmējums, ar kuru arī saistās astotās sērijas grāmatas Kurta Valandera personīgās dzīves aspekts, kurā viņš ar iepazīšanās sludinājuma starpniecību cer tomēr atrast kādu kompanjonu, bet diemžēl ne bez sarežģījumiem.

Reizēm piezagās vēlme pēc labākiem dialogiem un gludāk, mazāk saraustīti un ne tik neveikli aprakstītām spriedzes ainām, bet tāpēc nevarētu teikt, ka Firewall kopumā būtu bijis sliktāks par iepriekšējiem darbiem Kurta Valandera sērijā.

Dan Simmons – The Terror

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Bantam Books

Manas pārdomas

Divu Lielbritānijas karaliskās jūras flotes~ kuģu HMS Erebus un HMS Terror ekspedīcija ar mērķi atrast un izkuģot North-west ceļu no Atlantijas uz Kluso okeānu caur Ziemeļu Ledus okeānu. Viss šķietami sagatavots pēc labākās sirdsapziņas veiksmīgam iznākumam. Kuģi aprīkoti arkitskajiem apstākļiem kā neviens cits kuģis pirms tam, arī pārtikas krājumi iepirkti ar rezervi, papildus tam iegādāts krietns daudzums ogļu, lai varētu darbināt necilus tvaika dzinējus uz katra kuģa, kuri palīdzētu tikt uz priekšu cauri ledājiem. Vienīgais, ka dzinēji paši kā tādi nav tie jaudīgākie, kas pasaulē eksistē, ievietojot lielākus izmēru un tonnāžas dēļ būtu jāietaupa uz kaut ko citu.

Starta laiks 1845.gada rudens un sākums ir gana daudzsološs, bet ilgi tam tā nav lemts turpināties, abiem kuģiem iesalstot ’46/’47.gada ziemā. Turklāt vēl laikapstākļiem atklātā vietā, kurā kuģu apkalpei tie ir vēl skarbāki nekā citur kāda līča vai salas pasargātiem turpat netālu. No kā (iesalšanas) gan būtu bijis iespējams izvairīties, ja vairums personāžu ar ego, ambīcijām un sapņiem par ātru un veiksmīgu ekspedīciju ieklausītos mazākumā, kuriem muguras smadzenes un pieredze brīdina par potenciāliem un kārtīgiem sarežģījumiem, par varbūtējiem neraksturīgākiem un bargākiem laikapstākļiem. Kādi arī pienāk nākošajā ‘’vasarā’’, kura tā arī neļauj ledājiem pietiekoši atkust, nolemjot abus kuģus vēl vienai ledū ieskautai ziemai.

Ja vēl nepietiktu ar arktiskajiem apstākļiem 19.gs vidū bez šodienas (21.gs) ērtībām, tad autors savas grāmatas varoņiem piešķir papildus paranormāla rakstura grūtības. Divreiz lielāks, daudzkārt spēcīgāks un veiklāks par ledus lāci, Erebus un Terror kuģu eksistenci nolādējis kāds pārdabisks radījums, kura iespēju robežās ietilpst spējas nemanītam pagrābt kādu nelaimīgo sardzē uz nakti nostādītu jūrnieku. Nav grūti iedomāties, kā jau tā māņticīgos jūrniekus ietekmē šāds pavērsiens, kad tā vien šķiet viņus apsēdusi pati Nāve. Radījums ar prātu un viltību, izmanību; neuzbrūk akli vai pārtikas pēc.

No grāmatas varoņiem un kuģa apkalpes ir gan krietni tēli, kuri varbūt cīnās ar negatīvajām rakstura īpašībām un iekšējiem dēmoniem, bet izpildīs darbu pēc labākās sirdzapziņas un padomās arī par citu interesēm, bet netrūkst arī, maigi sakot, nepatīkami un nicināmi tēli (vairums no tiem mazizglītoti, ja vispār), kuri kopējai nolemtības sajūtai un drūmajiem notikumiem pieliek savu ne vienu vien darvas karoti klāt, kuriem sīks aizvainojums pārraug nesamērīgas cenas atriebībā.

Aizraujošs vēsturiskais romāns, kas rada vēlmi izlasīt, ja ne gluži dokumentālu non-fiction darbu tieši par šo ekspedīciju, tad noteikti kādu no grāmatplauktos esošajām ceļojumu grāmatām pirms modernā laikmeta ar GPS, pirms interneta un mobīlajiem.

Henning Mankell – One Step Behind (Kurt Wallander #7) (Audio book)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Trīs senāku laiku 17/18.gs tērpos un vasaras saulgriežu svinošu jauniešu aukstasinīga slepkavība. Sākotnēji kompānijā bija plānota drusku lielāka, bet pēkšņi tieši attiecīgajā dienā viena no draugu un domubiedru grupas saķer vēdervīrusu, kas vismaz uz kādu laiku paglābj viņas dzīvību. Jauniešu slepkavības izplānotas un izpidlītas tik labi, ka nicilāli nekas radiniekiem un policijai neliek domāt, ka būtu noticis kas slikts. Ja viena no mātēm nebūtu paranoiskāk noskaņota vai vēlāk pats slepkava stereotipiski iesaistāt ‘’noķeriet mani, ja varat’’ spēlē, saņemot kartiņu it kā no ārzemēm, bet neticot, ka tas ir viņas meitas rokraksts, tad, kas zina, varbūt, vainīgajam būtu izdevies tikt cauri sveikā.

Neilgi pēc tam, kad izmeklēšana ir nonākusi Kurta Valandera redzeslokā un nu ir viņa atbildība to atrisināt, nogalināts tiek atrasts kolēģis policists. Ja slepkavības nenotiktu izdomāta romāna ietvaros, tad vēl varētu pieļaut iespēju, ka viens ar otru nav saistīti, ka šāds fragments ir gandrīz iekļauts, jo reizēm tā varētu notikt un neiekļaut to nedrīkstētu. Bet, par cik šis ir kriminālromāns, tad divu domu par to nemaz nevar būt. Kolēģa nāvi un apstākļus (ir šādi tādi labi skapī noglabāti skeleti) , kuri līdz tai aizved, izmeklējot Kurts nonāk pie viena secinājuma, ka reizēm vari nostrādāt gadiem ilgi līdzās kolēģiem, apspriesties un diskutēt ne tikai par darba lietām, bet tomēr būs fakti, kurus uzzinot, saproti, ka pazīsti tikai vienu personas īpašību pusi, ka daudzkas tā vai tā paliekt apslēpts.

Autors gana labi, neuzkrītoši un neuzpiesti paralēli galvenajam grāmatas izmeklēšanas sižetam turpina arī blakussižetu par pašu Kurtu Valanderu no viņa personīgās dzīves, kurā lielākie notikumi sērijas septītajā One Step Behind grāmatā ir distances attiecību pārtraukšana ar Baibu, kad neviens no abiem (vai drīzāk Baiba) nav gatavi pilnībā pārcelties pie otra. Un otrs, ka Kurtam atklāj cukuru diabētu un tālejošāki fakti, kad jāizmaina ēdienkarte, ikdienas rutīna u.c., bet ko savu nedaudz dīvainu iemeslu dēļ slēpj un kaunās, ka viņam kaut kas tāds piemeties.

Varbūt kā kriminālromāns gan One Step Behind, gan sērija kā tāda nav nekas super-īpašs, bet kvalitāte viscaur sērijai turas labi virs vidējā.

John Katzenbach – The Madman’s Tale

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Ballantine Books

Manas pārdomas

Francis Petrel jeb C-bird (iegūtā iesauka) 21gada vecumā paša vecāki ievieto Western State psihiatriskajā slimnīcā. Iemesls, kas krājies jau kopš bērnības, bet ir spējis vairāk vai mazāk to noslēpt – vairākkārt pieķerts ne tikai runājam pusbalsī pie sevis, bet esam pilnā sarunā/dialogā ar kādu, kura telpā nemaz nav, dzird balsis. Pēdējais piliens un grūdienas, kad strīda laikā piedraud nodarīt pāri gan sev, gan vecākiem ar nazi.

20 gadus vēlāk, apzinīgi lietodams medikamentus, Franciss vada šķietami bezmērķīgu dzīvi. Personīgi Franciss neapmierināts ne ar  cietiem vienmuļo darbu, ne pieticīgo dzīvokli, drīzāk negatīvā pieredze mudina izvairīties no liekas sabiedrības. Bet uzaicinājums ierasties slimnīcas teritorijā uz tādu kā atkalapvienošanos un atvadu svinībām pirms slimnīca tiek pilnībā nojaukta un tās teritojā uzceļ ko citu, uzjundī visas tās trauksmainās atmiņas, kuras Franciss būtu labprātāk paturējis aizmirstas, ap ko saistīs grāmatas galvenais sižets.

Neilgi pēc Francisa ierašanās, nakts maiņas laikā nežēlīgi tiek izvarota un nogalināta nesen darbu uzsākusi māsiņa. Ar nolūku izveidotas apstākļu sakritības, vaļā atstātas durvis, kuras citkārt vienmēr ir aizslēgtas, un vieglai atrašanai novietots asiņains pierādījums, bet ne slepkavības ierocis, pie kāda no pacientiem policijai un slimnīcas darbiniekiem, kuriem raizes vairāk sagādātu skandāls presē, nevis kāds “trakais” kā slepkava vai kā vēlāk sižets rādīs noslepkavots nojūgušais, dod iespēju ātri un bez sarežģījumiem noslēgt lietu, jo nekas nedrīkst patraucēt ierastajai rutīnai un lietu kārtībai.

Pacientu pārpildītajā Western State slimnīcā galvenokārt strādā darbinieki, kuriem vairāk rūp regulāra algas saņemšana, maiņas pavadīšana lieki nenopūloties, nekā pacienta ārstēšana, kura izpaužas cilvēka sazāļošanā, lai viņš mazāk trokšņotu. Neesmu lasījis daudz patieso stāstu grāmatas vai skatījies dokumentālās filmas par pat ne tik senām psihiatriskajām slimnīcām un apstākļiem tajās, bet ir redzēti daži šermuļus uzdzenoši video fragmenti YouTube. Tā teikt apstākļi Western State slimnīcā un darbinieki nav attēloti paši rožainākie un patīkamākie, bet pavisam noteikti autors nav attēlojis maksimāli sliktāko scenāriju

Tomēr, lai kā slimnīcas vadītājs Gulptilil jeb Gulp-a-pill un galvenais psihiatrs Mr.Evans jeb Mister Evil nevēlētos notikušo aizmirst, to viņiem neļauj jaunas prokurores/izmekl Lucy Jonas uzrašanās, kura ir pārliecināta, ka māsiņas slepkavība nav bijusi pirmā, ka iniciāli aizturētais nav īstais slepkava.
Francisa viens no labākajiem draugiem slimnīcā – Peter the Fireman. Viens no retajiem, kuram nevar piedēvēt nevienu diagnozi, bet nokļuvis slimnīcā ar tiesas spriedumu, lai tur viņam izvērtētu spriestspējas, pirms galu galā tomēr stāties tiesas priekšā par pastrādāto, lai cik šķietami taisnīgi tas attiecīgajā momentā nebūtu licies pašam Pīteram. Pīters, pirms nokļūšanas slimnīcā, bija sava veida izmeklētājs un strādādams kā ugunsdzēsējs bieži vien izmeklējā visa veida dedzināšanas. Lai arī šoreiz lieta saistīta ar cilvēka slepkavību, tad tādi aspekti, kā notikušā izcelsmes cēloņu noskaidrošana, varētu tomēr nākt par labu. To ievēro arī Lucy, kura cenšas izmantot Francisu un Pīteru savā labā.

The Madman’s Tale varētu nodēvēt par Francisa cīņu ar pagātnes dēmoniem paša prātā, jo visa galvenā darbība noris pagātnē. Francisam jau ir zināms gan slepkavas identitāte, gan liktenis, bet līdz pat pašām beigām vēl visai dzīvās balsis Francisā neļauj viņam atslābt, un, protams, nezinot gala iznākumu arī lasītājam miers iestājas vien epilogā.