Thriller

Jessie Keane – Nameless (Ruby Darke #1)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Pan Macmillan

Manas pārdomas

Jau kopš bērnības dzīve Rūbijai Dreikai sagādājusi dažnedažādākās grūtības un izaicinājumus, kas raksturā vājāku personību sen būtu sagrāvusi neizteiksmīgā, klusā pelītē, lai tikai izvairītos tikt pamanīta. Būdama tumsnēja, ar diviem vecākiem brāļiem Čārliju un Džo, kuri ir pilnībā balti, tēvs ļoti labi apzinās, ka sieva veikusi sānsoli, bet, par cik pats ir ļoti reliģiozs un sieva/Rūbijas māte pēcdzemdību komplikāciju dēļ mirst, tad rezultātā arī tas tiek kārts pār Rūbiju pēcāk par jebkuru sīkāko neizdarību.

Nav nekāds brīnums, ka Rūbija meklē un alkst izrauties no mājām, kurās tēvs regulāri viņu fiziski un morāli ietekmē, vecākais brālis Čārlijs reizēm piepalīdz, bet Džo, lai arī neiesaistās, arī nekad nemēģina palīdzēt. Tā nu Rūbija atrod ceļu uz ‘’teātra namu’’ kur jaunas, skaistas sievietes dažādos vēsturiskos tērpos puskailas izklaidē pretējo dzimumu. Lai arī kolēģe Vi brīdina neiskatīties nevienā vīrietī, tad Rūbijai neiespējami šajā padomā ieklausīties, kad viņa sastop blondo Cornelius Bray. Pat vēlāka atzīšanās no Kornēlija puses, ka viņš ir precējies nepalīdz, tas tikai nozīmē, ka jāievēro vēl lielāka piesardzība, it īpaši, jo Kornēlijs pieder aristokrātu kārtai.

Diemžēl nekāda piesardzība nepasargā Rūbijai nokļūt stāvoklī, kas 1941.gadā, būdamai neprecētai un vēl jauktas rases, būtu kas neiedomājams. Tā teikt skandāls ģimenei, ja kas tāds atklātos, būtu nepārvarams. Kā jau izdomātā romānā, lai viss nebeigtos ar abortu kādā klusā kaktu kantorī, Kornēlija ģimenei tieši noderētu jaundzimušais, jo ar sievu nekādīgi nav sanācis tikt pie bērniņa, turklāt divas reizes tas spontāni zaudēts. Tā nu Rūbijas palikšana stāvoklī aizsāk galveno dramatisko sižetu, kas caurvij grāmatas notikumus vairāk nekā trīsdemit gadu garumā.

Nameless nav tikai un vienīgi par Rūbiju un viņas dzīvi, grāmata dod arī ieskatu Lielbritānijs kriminālajā pasaulē sākot jau ar pašas brāļiem, no kuriem galvenākais un agresīvākais ir Čārlijs, kurš, ar zobenu nocirzdams vietējās bandas līdera galvu, uzsāk savu noziedznieka karjeru. Tomēr, kā pierādīs laiks, tad Nameless ietvaros, lai cik augstās domās Čārijs nebūtu par sevi, varēs atrast bosus ar krietni veiksmīgāku karjeru.

Grūti bija neievērot, ka Nameless grāmatā tikpat kā nav pilnībā ‘’tīru’’ labo vīriešu tēlu. Acīmredzami sliktie kā Čārlijs vai Kornēlijs būtu viena lieta, bet arī citi vīrieši Rūbijas dzīve vairāk nekā sievietes tēli šajā grāmatā tiek iekrāsoti negatīvās iezīmēs, kas daļēji izskaidrojama, ja viņi pārstāv pieminēto kriminālo pasauli, bet tik un tā vienīgi labie un varbūt sakritības rezultātā anonīmie tēli ir bandu upuri.

Kā mazāks sīkums pie varētu piekasīties, būtu grāmatas vāka noformējums, kas gan fona, gan nosaukuma un autora vārda fonta ziņā dod mājienus kriminālromāna ziņā. Lai arī savā mērā kriminālpasaule spēlē lielu lomu Nameless notikumos, tad drusku jāpārslēdzas attiecībā uz to, kādas ekspētācijas vismaz man izraisīja grāmatas vāks.

Ken Follet – The Third Twin

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Pan Macmillan

Manas pārdomas

Steve Logan nemaz nezinādams, ka ir dvīnis (un patiesībā skaita ziņā pat vairāk), piekrīt piedalīties zinātnieces Jeannie Ferrami un JFU universitātes pētījumā par dvīņiem. Vizīte ne tikai pašam Stīvam nenoriet, kā plānots, jo kā gan vari iedomāties, ka tev pēkšņi paziņo par līdz šim nezināma dvīņubrāļa esksistenci, bet arī lielā sižeta kontekstā universitātes teritorijā tiek pastrādāts smags noziegums, izvarošana, kurā cieš Džīnijas asistente, kas vēlāk smagi atsauksies gan uz Džīnijas pētījumu, gan pētījuma objektu Stīvu.

Džīnija tieši arī pēta atsevišķi uzaugušus un audzinātus dvīņus, no kuriem viens veicis dzīves izvēles un nogājis uz kriminālnoziegumu takas, bet otrs ir godīgs un atbildīgs pilsonis. Džīnijai nezinot viņas fakultātes un pētījuma uzraugs/sponsors profesors Berrington Jones kopā ar jaunības draugiem un biznesa partneriem grasās pārdod  savas daļas Threeplex ģenētiskajā klīniku par $180 miljoniem un par visām varēm ir gatavi noslēpt savus agrīnos un industrijā līdz tam nepieredzētus eksperimentus, kas tagad rezultējušies Stīvā un viņa ‘’dvīņu’’ brāļos.

Spriedzes trilleris The Third Twin, ja nepiekasās dažiem sīkumiem, kas ļautu saīsināt sižetu un kopējo lapaspušu skaitu, ir pat ļoti baudāms un izklaidējošs. Viens no tiem sīkumiem, kas uzreiz nāk prātā, ir dzīves laikā iegūtas rētas, pašu izvēlēs uztaisīti tetovējumi vai pīrsingi, kas ļautu izslēgt viņus no izvarošanas aizdomās turamo loka. Lielākais iztēles lēciens no autora puses šajā ziņā bija viena ‘’dvīņa’’ matu krāsas maiņa, citādi visi uzauguši izskatā pilnīgi identiski.

No citām paredzamām un sagaidāmām lietām, it īpaši grāmatā, kas apspēlē tehnoloģiskajā ziņā attiecīgās dienas zinātnieku atklājumu izrāvienus ir citas tehnoloģijas, kas līdz šodienai (2022.gadam) ir tāla vēsture, kas jaunākam lasītājam būtu pat jāieguglē, lai saprastu, kas tas ir. Ja vēl disketes, kā informāciju pārnesi, pieļauju būtu vieglāk saprast, tad publiskās telefonu būdas vai vienkārši publiskie telefoni, kas vairs nav redzami mūsdienās, būtu jau cita lieta. Attiecīgi spriedzes un intrigas ziņā ir visai izdevīgi, ja katram tēlam nav kabatā savs mobilais, lai varētu momentā viens ar otru sazināties.

No citām Kena Foleta grāmatām līdz šim bija lasīti Zemes Pīlāri, kas pats par sevi ir cits žanrs un gluži nesalīdzināms ar The Third Twin, bet pagaidām pēc vien viņa trillera un pēc atmiņas par Zemes Pīlāriem Kenu Foletu novērtētu kā labāku trilleru, ne vēsturisko romānu autoru.

Deon Meyer – Icarus (Benny Griessel #5)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Hodder & Stoughton

Manas pārdomas

Kā Ikars Ernst Richter pielidoja par tuvu veiksmes un cerētas slavas, tās davātās naudas attalgojuma saulei. Tik tuvu, ka tas viņu noved pie kļūšanas par slepkavības upuri, kuru atrod vien vairākas nedēļas pēc pazušanas. Apraktu piekrastes smiltīs, un arī tad atrasts vien pateicoties vētrai, kas atklāj viņa ‘’atdusas’’ vietu.

Ernsta pēdējais biznesa veikums bija Alibi mājaslapas un ar to saistītās aplikācijas izveidošana, kas piedāvāja lieliskus un ērtus alibi, ja gribējās drusku pavadīt laiku ārpus laulības tik striktajām robežām. Pamatā Icarus ietvaros tika uzsvērta tieši šī kompānijas mārketinga preces piedāvājums, bet, kā jau rūdītām kriminālromānu lasītājam, uzreiz iedomājos, ka alibi lieti noderētu arī kriminālajā pasaulē. Šī iespējamība grāmatas ietvaros diemžēl pavīd vien dažas reizes.

Tikpat tuvu Ikara mitoloģiskajai saulei negatīvākā aspektā pielido sērijas galvenais detektīvs Benny Griessel, kuram padzirdot par kādreizēja kolēģa traģiskajiem nāves apstākļiem, paslīd roka alkohola virzienā. Kas paralēli kriminālizmeklēšanai, izvēršas tikpat lielā un nopietnā cīņā visas grāmatas garumā. Atkārtojas tie paši sevis šaustīšanas, apšaubīšanas un pat zināmā mērā sevis nicināšanas teksti, kas lasīti iepriekšējās grāmatās.

Bet, kamēr Benijs cīnās arīdzan ar alkohola pūķi, citiem kolēģiem, kā iepriekš sērijā manītam Cupido Vaughn šī slepkavības izmeklēšana rada lielisku iespēju pakāpties pa karjeras kāpnēm, kad Benija nepieejamības dēļ tieši viņam pirmo reizi piešķir izmeklēšanas līdera/vadītāja statusu. Lai arī Kupido tas pavisam noteikti, veiskmīga iznākuma rezultātā, būtu jādara teju pārlaimīgu, tad līdzšinējie pienākumi kā vienkāršākam Benija kolēģim no tā, kas jādara tagad krietni atšķiras. Kupido vairs nevar ieturēt to pašu dumpiniciesko imidžu kā līdz šīm, kas viņu sadumso un pat sanikno attiecībā pret Beniju, kuram prasās krietna sapurināšana, lai saprastu kas ir kas un kādā dzīves virznienā un gala iznākumā gatavs doties.

Savā ziņā, pat atvieglojums, ka uz plaukta nestāv sērijas turpinājumi, jo prasās atpūsties no Benija tēlā. Ja citkārt sērijas galvenais detektīvs ir pārāk ideāls, tad Benija tēls mājo pretājā grāvī.

Deon Meyer – Cobra (Benny Griessel #4)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Hodder & Stoughton

Manas pārdomas

Kaut arī detektīva Benny Griessel vārdiem kopš pēdējā ieņemtā dzēriena ir pagājusi vesela mūžība, tad tik un tā un vēl joprojām katra diena ir kā smaga cīņa, lai neļautos kārdinājumam un neatgrieztos uz  alkoholisma neceļiem. Diemžēl ilgstošais netikums nav nācis par labu Benija pašapziņai un pašnovērtējumam, ko lieliski kā uz delnas nākas manīt sērijas ceturtajā grāmatā Cobra, kad vienā brīdī Benija žēlošanās par sevi jau nogurdina un nokaitina.

Par laimi, nekas no iepriekš minētā nespēj ietekmēt Benija profesionālo darbu un nodošanos vainīgā vai vainīgo notveršanai, kas šoreiz ir īpaši svarīgi, jo Benijam atkal uzticēta lieta, kurā iesaistīti ārzemnieki un neviens nevēlas internacionāla mēroga skandālu.

Ja Benija kolēģe Mbali Kaleni jau ir iepazīts tēls no iepriekšējām divām sērijas grāmatām, tad izvēle no autora puses par labu detektīvam Cupido Vaughn atkārtotam iznācienam ir drusku negaidīti, ņemot vērā cik bieži šajā sērijā ir mainījušies Benija tuvākie kolēģi. Kupido ir pilnīgi pretējs Benijam. Jauns, ambiciozs un moderno tehnoloģiju pārzinošs, viņš ievieš jaunas vēsmas tik ierastajā Benija kā detektīva dzīvē. Varbūt sākums abu sadarbībā nav tas gludākais, bet gan viens, gan otrs spēj atrast, ko iemācīties no otra.

Cobra ir Interpolā un daudzās valstīs bēdīgi slavens vārds, kas aiz sevis atstāj maz pierādījumu, vienīgi uz patronu čaulām ir iegravēts kobras veidols, kas tad arī devis iesauku slepkavai/algotnim, kura un sekojoši Benija un viņa kolēģu interesi piesaistījis britu pilsonis Paul Morris, ja vien tāds ir viņa īstais vārds, kurš uzmanības lokā nonācis pateicoties saviem centieniem uzlabot SWIFT sistēmu, lai varētu vieglāk un efektīvāk censties cīnīties ar korupiciju un naudas atmazgāšanu.

Nedaudz ilgojos Benny Griessel sērijā ieraudzīt slepkavu, kas nebūtu ar psiholoģiskām norisēm, sērijveida slepkava vai organizētās noziedzības smagsvara algotnis, kādu sīku un šķietami ikdienišķu personu, bet tāda laikam nebūs šīs sērijas daba.

Iepalicēji #43

Iepalicēju raksts ir mājvieta gan darba, gan neliela slinkuma dēļ iekavētiem individuāliem rakstiem, gan apzināts galamērķis grāmatām, par kurām pēc to izlasīšanas diži daudz nemaz neatrodas ko teikt.

***

Night Heron (Philip Mangan #1) by Adam Brookes

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Sphere

Manas pārdomas

Britu žurnālista Philip Mangan dzīve un darbs Ķīnā jau tā vai tā nav nekas viegls, it īpaši pēc ziņu sižeta par komunistiskajam režīmam netīkamu jaunu reliģisku kustību. Bet pēc tam, kad ar Filipu no zila gaisa mēģina sakontaktēties kāds noskrandis tipāžs, kurš sarunā izmanto īpatnējus, šķietami kodētas frāzes, Filips nonāk gan savas valsts izlūkošanas dienestu uzmanības centrugunīs, bet vēl jo vairāk Ķīnas, kas viņa veselības nolūkos nebūt nav nekas labs.

Noskrandušais tipāžs ir politiskais aktīvists ar vienu no iesaukām Peanut, kurš pēdējos 20 gadus pavadījis piespiedu darba nomentē. Lai arī grāmatā netiek pieminēts ‘’tagadnes’’ notikumu gads, tad pēc ieslodzījuma pirmā gada (1989.g.) var vien secināt, ka grāmatas darbība noris 2009.gadā, pēc Pekinas Olimpiskajām spēlēm.

Night Heron nevienā brīdī neapžilbina ar spraigu sižetu vai cīņās ainām, bet nekad neieslīgt arī teatrālā holivudsimā. Vismaz man kā lasītājām radīja iespaidu un priekšstatu, ka autors dod kripatas ieskatu pasaulē, kāda teorētiski reāli eksistē, kurā parastai vidusmēra cilvēka dzīvībai nav tik liela vērtībā, kā gribētos domāt.

***

Blackout (Newsflesh #3) by Mira Grant

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Ir pagājis vairāk nekā gads kopš Newsflesh sērijas ļaundaru pakalpiņi inficēja Džordžu ar zombijvīrusu Kellis-Amberlee, kas piespieda viņas brāli Šonu nošaut māsu pirms pārvēršanās. Vairāk nekā gads, kopš Šons dzird un sarunājas ar māsas balsi savā galvā, bet tas viss mainīsies, kad viņam nāksies sastapt Centers of Disease Control and Prevention jeb vienkārši saīsinot CDC aģentūras klonētu viņa māsu, turklāt vēl ar 97% oriģinālā ķermeņa/indivīda atmiņām.

Ja otrās grāmatas Deadline pārdomu raksta noslēgumā pieminēju, ka šāda varoņu atdzīvināšana ir kā darvas karote līdz tam pat ļoti labā stāstā, tad tikpat kā neskartās atmiņas vēl vairāk samazina uzticību autorei no manas puses. Turklāt arī izskaidrojums, ka zinātnieki, simulējot sinapšu elektriskos signālus no vēl svaigi iegūtām mirušā ķermeņa smadzenēm, ir spējuši iegūt ‘’ierakstu’’, lai vēlāk censtos tās atdarināt, nešķita kaut kas tāds, kam es spētu līdz galam noticēt.

Citādi, ja neņem vērā šo tik būtisko aspektu, tad pārējā triloģija un tās noslēgums Blackout, kad sērijas varoņiem papildus dzīvajiem ļaundariem jātiek galā ar viņu speciāli radītu potenciālu otruKellis-Amberlee vīrusa saslimšanas vilni. Ja vēl būtu interese uzzināt nesen noklausītās Parasitology sērijas turpinājumu pēc pirmās Parasite grāmatas, tad šis atdzīvinātais Džordžas tēls ar neskartām atmiņām neievieš uzticību uzsākt kaut ko citu no viņas daiļrades.

***

Renegades (Expeditionary Force #7) by Craig Alanson

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Atgriešanās Expeditionary Force pasaulē pēc aptuveni 3,5 gadu pārtraukuma kopš klausījos iepriekšējo grāmatu noritēja gludāk nekā būtu varējis domāt. Vien neliels ieksats sava bloga arhīvā, lai atsvaidzinātu atmiņu un viss kārtībā. Kā arī noteikti liels pluss autoram šajā ziņā, kas pēc ilgstošākas pauzes ļauj nemanāmi ‘’ielekt’’ atpakaļ sērijā.

Tas pats dinamiskais duo Mākslīgā Intelekta Skipija un Merry Band of Pirates, kā sevi iesaukuši, līdera Džo Bišopa veidolā. Tās pašas kritiskās situācijas, no kurām atkarīgs Zemes un cilvēces izdzīvošanas liktenis, ja Bišopam, Skipijam un pārējiem ‘’pirātiem’’ neizdodots izdomāt risinājumu, kā likvidēt draudu, tā, lai neviens cits nekļūtu aizdomīgs un nesūtītu Zemes virzienā vēl vairāk citu kosmoskuģu.

Nosacīti drusku maiteklīgi – Vienīgi šoreiz Bišopam un Skipijam izdodas tik izteiksmīgi labs un ilgstošs problēmsituācijas risinājums, ka rodas jautājums, vai tuvākājā laikā, ar to domājot atlikušo Džo Bišopa dzīvi, viņam maz būtu iemesls pamest Zemi un atgriezties Visuma dzīlēs. Interesanti, kādā virzienā attīstīsies sērija, jo turpinājumu pēc šīs Expeditionary Force sērijai nebūt netrūkst.

***

The Fortune of War (Aubrey & Maturin #6) by Patrick O’Brian

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Turpretim ar Aubrey & Maturin sēriju, kuru līdz šim esmu klausījies diezgan raitā secībā vienu pēc otras ir atšķirīgs stāsts. Lai arī brīžiem bija sajūta, ka autoram Patrikam O’Braienam izdodas notvert to pašu pirmās grāmatas maģiju, tad vienlaikus šķiet iestājies neliels nogurums no šīs sērijas nelielās vienveidības. Tie paši dabas apraksti, tēlu pārdomas gan par redzēto dabu, gan par dzīves apstākļiem uz kuģa, kurus tagad padzīvina galveno tēlu privātās dzīves un dienas un nedienas mīlestības frontē, bet tomēr kopā ar cīņas ainām ar citiem kuģiem, kuru attēlojumā jūtams atšķirīgā autora pieeja salīdzinoši ar tuvāk šodienai sarakstītām grāmatām, neievieš tik izteikti jūtamas atšķirības no grāmatas u grāmatu.

Lai pats sev nesabojātu pēcgaršu un atmiņas par turpmāko sērijas grāmatu gaitu un sižetiem, labāk ieturēšu kādu pauzīti. Par laimi man tuvojas divi tematiski lasīšanas mēneši – Space Opera Semptember un oktobris, protams, kā Helovīna mēnesis.

John Katzenbach – What Comes Next

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Head of Zeus

Manas pārdomas

Lai arī profesors Adrians Tomass ir vien savas dzīves septītajā desmitgadē, viņa dzīve strauji tuvojas tās noslēgumam. Galvenokārt, jo nesen diagnosticēts ar straujas attīstības tipa demenci, kas mazāk nekā gada laikā atņems viņam jebkāda veida patstāvīgas dzīves iespējas. Kaut arī Adrians līdz šim nav varējis sūdzēties par finansiālajiem apstākļiem, tomēr dzīve nav bijusi tā labvēlīgākā, zaudējot brāli pašnāvības dēļ, kurš pēc kara tūrēm nespēja iedzīvoties civilajos apstākļos, zaudējot dēlu, kara žurnālistu, pildot savus pienākumus, un visbeidzot sievu arīdzan pašnāvībā, kura nespēja dzīvot bez dēla. Tā vien šķiet, ka nu pienākusi Adriana kārta, bet visu izmaina 16 gadīgās Dženiferas nolaupīšana, kurai par liecinieku pavisam nejauši kļūst Adrians un kuras atrašanu viņš nespēj tā vienkārši atstāt policijas vai kāda cita rokās.

What Comes Next sadalīta savstarpēji mainošās četrās perspektīvās – Adriana Tomasa, nolaupītās Dženiferas,detektīve Terri Collins un ļaundaru pāris Maikls un Linda. Ne pie vienas no perspektīvām netiek pavadīts vienā reizē netiek pavadīts ne par daudz, ne par maz laika, nodrošinot intrigu un ieinteresētību visās notikumu gaitās un perspektīvās.

Ja pirms tev Dženiferai šķita, ka dzīve nevarētu būt vēl sliktāka, lai jau trešo reizi mēģinātu aizbēgt no mājām un cerētu izrauties no garlaicīgās mazpilsētas, netīkamās skolas un vēl nepatīkamākiem skolasbiedriem, tad Maikls un Linda paver viņai skatu uz ļaunākajiem murgiem un samaitāto pasauli, par kuru labāk neuzzināt.

Maiklam un Lindai Dženifera nebūt nav pirmais nolaupīšanas un plānoti vēlāk slepkavības upuris, bet pavisam noteikti pati jaunākā un iemesls šādai rīcībai nav vien prasts riska un adrenalīna azarts. Aiz tā slēpjas liela nauda, kuru abi cer nopelnīt tumšā/melnā interneta dzīlēs pārraidot sagūstītās Dženiferas video straumi un dažādās mocības, kuru tai pakļauj. Diemžēl viscaur pasaulē netrūkst cilvēku, kuru būtu gatavi maksāt gana augstu stundas likmi, lai pieslēgtos video tiešraidei.

Detektīvei Terijai Kolinsai šāda tipa noziegums ir pirmais viņas karjerā. Nenoliedzami vienmuļajā mazpilsētā un tās apkaimē nekas tāds Terijas un viņas kolēģu atmiņā nav noticis. Vien nākas turēties pie proceduālās kārtībās protokoliem pazudušas personas gadījumā, bet tieši tāpēc Adrians nespēj tā vienkārši par jaunieti aizmirst.

Adrianam Tomasam visas grāmatas gaitā jācīnās ar laiku gan, lai paspētu laicīgi atrast nolaupīto Dženiferu pirms Maiklam un Lindai viņa apnikusi un/vai kļuvusi par pārlieki lielu noņemšanos, gan ar savu strauji degradējušos mentālo stāvokli. Šajos centienos dīvainā kārtā diezgan liela palīdzība Adrianam nāk no zaudēto trīs tuvo radu halucinācijām un dialogiem ar tiem, kas acīmredzami padara Adriana par neuzticamu tēlu, bet vienlaicīgi arīdzan par pašu būtiskāko Dženiferas izglābšanā.

Nick Petrie – Burning Bright (Peter Ash #2)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Head of Zeus

Manas pārdomas

Izvēlētā dabas taka skaistā rītā aizved Pīteru Ašu pie negaidītas sastapšanas ar grizlilāci un uzdzen viņu augstu kokā, kur vēl negaidītāka sastapšanās ir ar jaunu sievieti June, žurnālisti, kura spiesta slēpties no militāriem, bruņotiem vīriem, ja vien nevēlas vēlreiz tikt nolaupīta.

Džūnas māte savu veikto izvēļu rezultātā mirst itkā nejaušā hit and run negadījumā, bet jo vairāk meita Džūna pati sev izmeklē viņas pirmsnāves pēdējās dienas un nedēļas, veiktās izvēles profesionālajā dzīvē, kas saistīta ar tehnoloģijām, kodēšanu un programmu/aplikāciju izstrādāšanu, jo vairāk atklājas, ka kāds pavisām varītēm ir gribējis iegūt savā īpašumā Džūnas pēdējo veikumu – mākslīgo intelektu Tyg3r, kas spēj mācīties no kļūdām, kļūt gudrāks un iekļūt visur kur, lai kādas aizsardzības nenāktos pārvarēt. Tā teikt, programmatūra, kurai naudas vērtību būtu pat grūti noteikt, ņemot vērā, kādos nolūkos tā varētu tikt izmantota.

Nejauši laimīgā sastapšanās Džūnai nāk kā dāvana no debesīm, jo citādāk agrāk vai vēlāk viņa tiktu atrasta un vēlreiz notverta. Pīters turpina iekšējo cīņu ar PTSD un nespēju ilgstoši atrasties iekštelpās, bet vismaz līdz Burning Bright beigām viņam būs izteikta motivācija, lai uzlabotu šo aspektu, lai nevajadzētu atlikušo dzīvi pavadīt vienā lielā ekpedīcijā.

Burning Bright nav vien galvenais sērijas varonis ar pilnībā jauniem pārējiem tēliem. Pītera jaunais piedzīvojums kā ilgi gaidīta izraušanās no jaunās un godīgākās dzīves nāk nu jau par draugu saucamajam Lewis, kuru The Drifter pārdomās nemaz nepieminēju. Ja vēl sērijas debijā galvenā skatuve ir tikai Pīteram, tad šoreiz būtu grēks atkārtot ko līdzīgu. Luiss, kurš pateicoties Pīteram nu atguvis attiecības ar jaunības dienu mīlestību, arī pats ir gana pateicīgs Pīteram, lai neatteiktu grūtā brīdi. Bet vairāk Luisam pašam vajadzīga izraušanās no mīļās, tomēr pārāk mierīgās ikdienas rutīnas, lai uzdzītu asinsriti un pietuvotos tuvāk bīstamajai nāves robežai.

Sērijas turpinājums Nick Petrie trilleriskuma ziņā izvērties vēl aizraujošāks. Vien beigu lēmums attiecībā uz Tyg3r ne gluži lika vilties, bet noteikti kritusi par labu konvecionālākai izvēlei. Vienā brīdī jau iztēlojos Pīteru ar atbalsta komandas biedriem – Luisu, Džūnu un mākslīgo intelektu Tyg3er. Bet tomēr ne, ko gan var arī saprast, jo Tyg3er tad būtu pārāk liels deus ex-machina kārdinājums, lai nezimantotu viņu katru reizi, kad ievajadzētos kādu informāciju, vai, ja vajadzētu galveno varoni izrakstīt no sarežģītas situācijas.

Viens par ko varu piekasīties, kas gan neizbojāja lasītprieku, bet ko nevarēju neivērot (profesionālais kretīnisms) ir attiecībā uz Pītera un Džūnas slimnīcas apmeklēšanu pēc auto negadījuma pakaļdzīšanās dēļ. Pītera apakšstilbam pēc rentgena itkā tiek nozīmēts vēl CT, bet minētais izmeklējuma ilgums ir 45 minūtes, kas vairāk izklausās pēc MR. Kā jau teicu sīkums, bet tomēr pavisam skaidri kaut kas sajaukts, it īpaši pie romānā minētajiem apstākļiem.

Anthony Horowitz – Magpie Murders (Susan Ryeland #1)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Susan Ryeland, redaktore izdevniecībā, kurai ir tas gods izdot Alana Konveja detektīvu mistēriju sēriju, saņem potenciāli Atticus Pünd sērijas pēdējo romānu, bet mistērija gluži neaizsākas līdz brīdīm, kad Sjūzena tiek līdz pēdejai saņemtajai lapaspusei un atklāj, ka trūkst dažas nodaļas.

Magpie Murders ir detektīvmistērijas divi vienā. Autors Anthony Horowitz izvēlējies taktiku, ka vispirms lasītājs pilnībā tiek iepazīstināts ar Attikusa Punda mistēriju, cik nu Sjūzena pati var izlasīt, un pēc tam Sjūzenas pašas mistēriju, kuru vēl intriģējošu padara fakts, ka Alans Konvejs negaidīti itkā izdarījis pašnāvību, kaut arī diagnosticēts ar vēzi vēlā stadijā un neplānoja nekādu radikālu ārstēšanos.

Attikuss ir klasisks ‘’zelta ēras’’ detektīvs kā Šerloks Holms vai Erkils Puaro, kurš kā svešinieks ierodas kādā Anglijas ciematā, un okšķerēdams un iztaujādams atklāj pastrādāto slepkavību, lai pēc tam pazustu. Alana īpašā odziņa detektīvam ir viņa pagātne, izdzīvojis gadu Nacististkās Vācijas koncetrācijas nometnē, turklāt pats ir vācu tautības un skaidrības pēc detektīvsērijas noris 40.tajos gados pēc Otrā pasaules kara beigām. Lieki teikt, ka pie šādas izklāsta pieejas viens no mistērijām nenovēršami šķitīs, ja ne gluži sliktāka, tad noteikti mazāk saistoša, un diemžēl tas gods tiek ‘’izdomātajam’’ romānam iekš izdomātā detektīva.

Krietni interesantāka izvēršās redaktores Sjūzenas sadaļa. Iespējams tādu to padara šī varoņa tēls, bet pavisam droši spēles likmes šķiet augstākā līmeni, jo šī taču ir īstenība ar potenciāli reālām sekām. Izlasīju neskaitāmus ‘’whodunit’’ stāstus, pirmo reizi savā dzīvē Sjūzena pati kļūst par īstenu detektīvu, jo kā jau klasiskā stāstā pašnāvība reti kad ir pašnāvība un nevis slepkavība. Vien Sjūzenai der paturēt prātā, ka nenovēršami, ka viņas darbības, visu iespējamo cilvēku iztaujšānu par to, kur un kad un ar ko kopā bijis, agri vai vēlu piesaista slepkavas uzmanību, kas nebūt nav tas labākais, ja slepkavas identitāti nāktos noskaidrot drusku par vēlu.

Attikusa Punda un Sjūzenas mistēriju kombinācija iznākusi gana interesanta, bet ja būtu jāizvēlas ar kuru turpināt un kuru aizmirst, tad bez kavēšanās izvēlētos Sjūzenas.

Dan Simmons – The Fifth Heart

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Sphere

Manas pārdomas

Divi diži prāti slavenākais Anglijas privātdetektīvs un viens no labākajiem amerikāņu 19.gadsimta rakstniekiem nejauši satiekas pie Sēnas. Vēl īpatnējāks ir abu iniciālais iegansts atrasties tik tuvu kādai ūdenstilpnei tumšā vakarā, bet abu negaidītā sastapšanās pavisam noteikti par 180 grādiem izmaina rakstnieka Henrija Džeimsa dzīvi, un kas zina, varbūt ievieš pozitīvas pārmaiņas arī Šerloka Holmsa dzīvē un tās uztverē.

Stāsts sāk uzņemt nosacītus apgriezienus, kad Šerloks Holms vienkārši paziņo Henrijam, ka abi dosies uz ASV, lai atrisinātu cita slavena Henrija (Adams) sievas Clover nāvi pirms septiņiem gadiem, kas gandrīz nevienam nav radījusi šaubas, ka tā bijusi pašnāvība. Ņemot vērā, ka runa ir par izdomātu romānu, tad diezin vai šis aspekts atbildīs oficiālajai versijai. Bet, kā romāna gaitā atklāsies, tad Henrija Adamsa sievas nāves apstākļu izmeklēšana ir vien iegansts un patiesais iemesls ir kārtējā saķēršanās ar profesoru Moriartiju un viņa anarhistisko plānu izjaukšana, kuru aizsāktu prezidenta Cleveland atentāts.

The Fifth Heart notikumi tiek attēloti pārsvarā no anonīma teicēja perspektīvas, kurš vien gadiem vēlāk un varbūt pat gadsimtu vēlāk ir apkopojis šo notikumu hronoloģiju, bet citkārt tiek sekots gan Šerlokam un Henrijam Džeimsam individuāli, gan abiem darbojoties kopā.

Dena Simonsa Šerloks Holms ir gana savdabīgs tēls jau tā ekscentriskajā varonī. Ir saglabāti un neslēpti fakti kā narkotisko vielu lietošana, kas nemazina viņa dedukcijas spējas, bet fokusēts tiek personīgs eksistenciālas dabas jautājums, kuru Šerloks uzdod Henrijam. Vai viņš ir reāls cilvēks vai vienkārši doktora Vatsona vai Artūra Konana Doila izdomāts figments? Un tādā gadījumā, kas ir Džeims un citi personāži ap Holmsu? Tik garlaicīga Šerlokam ir viņa ar izmeklēšanu nesaistītā ikdiena, ja prātu nestimulē kāds ļaundaris.

Attiecībā uz autora Dena Simonsa talantu, no viņa daiļrades lasītā, jāsaka pat ļoti atzinīgi vārdi, īpaši ņemot dažu darbu kā Ilium, Hyperion, The Terror un šīs The Fifth Heart atšķirīgo manieri vai pat tās galveno žanru. Piektā Sirds tās manierē patiesi atgādināja agrāka stila detektīvstāstu, kas lasīts, piemēram, kādā no Oto Penzlera īso stāstu kolekcijām. To sakot, no grāmatas nevajadzētu gaidīt spraigu, asu sižetu no viena grāmatas vāka līdz otram, pretēji var sanākt vilties.

Karen Rose – Die For Me (Romantic Suspense #7, Daniel Vartanian #1)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Arheoloģe un muzeja darbiniece Sofija Johansone vispirms tiek pieaicināta kriminālizmeklēšanā, lai ar muzejam piederošu tehniku palīdzētu saprast, vai bez viena līķa laukā, kurā tas atrasts, ir vēl kāds un palīdzēt tos atrast, ja tādi būtu. Detektīvam Vito Ciccotelli detektīvu nodaļa var pateikties par ātro domāšanu un atjautību budžeta naudas ietaupīšanā, jo līdzekļu nopietnākas tehnikas piesaistei vienkārši nav, un, kā pierādīs laiks, ieguvēji nebūs vienīgi policija ar atrisinātu lietu.

Die For Me slepkavu fascinē brīdis, kurā izdziest acu gaišums un cilvēku pamet dzīvība, ko nevien cenšas iemūžināt savā atmiņā un atkārtot atkal un atkal, bet arī ir video spēļu izstrādātājs (process, kas grāmatā gana novienkāršots) un tikpat kā viens pret vienu attaino pastrādāto tajās. Autore Karen Rose nav pacentusies ar neredzētu izdomu un piešķīrusi slepkavam stereotipisku pagātnes un bērnības stāstu, kurā viņš sācis ar dzīvnieku mocīšanu un pieaugot pat brālis un māsa nav vēlējušies palikt vienatnē ar viņu. Runājot par brāli, jāpiemin viņa vārds Daniel Vartanian, un iemesls tam, ka tas ir sērijas otrs nosaukums bez Romantic Suspense, kas pats par sevi ir apakšžanrs, bet nu labi.

Patika, ka romantiskās jūtas un attiecību aizsākums starp Sofiju un Vito neaizēnoja sērijveidslepkavas notveršanu. Gan Sofijai, gan Vito ir sāpīga pagātnes pieredze. Ja Sofijas gadījumā tā ir autoratīva persona un krāpniecisks vīrs, kurš apzināti izmanto situāciju un pēc tam sliktā gaismā attēlo tieši Sofiju, tad Vito gadījumā iepriekšējo attiecību beigu iemesls ir krietni letālāks. Nākas pārvarēt pārpratumus un citus šķēršļus, lai varētu sākt izbaudīt vienam otru.

Nebūt ar piespiešanos klausīšos Romantic Suspense/Daniel Vartanian sērijas turpinājumu, vien ar cerību, ka Daniels Vartanians parādīs sevi vairāk, kā vien epizodiski, jo ir slepkavas radinieks.