Arno Jundze – Bergs & Relikviju Mednieki

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība:  Zvaigzne ABC

Manas pārdomas

Ronalds Bergs, izbijis basketbolists un pēc smaga savainojuma, kas liedz turpināt sporta karjeru, bet ne darbadevēju labvēlīgi noskaņota piedāvājuma pārmācīties par miesassargu, jūtas gana labi sapelnījis, lai no citas, jaunākas traumas un dzīvībai bīstamākas situācijas līdz galam atkoptos dzimtajā Latvijā. Būs gan apceļota pasaule, pat ja gluži nav varējis lepoties ar NBA līmeņa talantu, gana daudz sabūts Krievijā, kur noslēgta basketbolista un nu arī sarga profesionālās gaitās. Bet cerētā miera un jaunu akadēmisko zināšanu apguves vietā, Bergs pēc nejaušas bērnības drauga un tagad akadēmiķa Harija Blūma sastapšanas vienā rāvienā tiek ierauts mītu apvītu senu artefaktu medībās, kas ne reizi vien un krietni zem jebkura komforta līmeņa teju vaigā skatīt paša potenciālo nāvi.

Kas zina, varbūt Bergs tā arī turpinātu dzīvot savu mieriņu, ja ne tikpat nejaušs lēmums kādā rītā nopirkt Neatkarīgo avīzi un vēl nejaušāk pamanīt līdzjūtību no Harija universitātes kolēģiem. Šoks saprotams, jo vēl tak nesen ar bērnības draugu sēdēts krogā pie glāzes, bet tagad še tev. Vēl šokējošāk, ka oficiālajā notikumu versijā Harijs, ja ne gluži izdarījis pašnāvību, tad bijis tik ļoti sanarkojies, ka negadījumā padarījis sev galu. Faktu kombinācija, ko Ronalds Bergs bērēs uzzina, no Harija asistentes Lindas ar jo uzmanību piesaistošāku uzvārdu Mīļā. Cilvēki, protams, dzīves laikā var mainīties un ne Bergam spriest, kādos gan neceļos draugs Harijs būtu varējis noiet, bet ne pašam krogā, ne Lindai kopā ar Hariju strādājot, nekas ne par pašnāvības domām, ne narkotiku lietošanu nav liecinājis. Bet, tā teikt, ko gan nu vairs.

Jāsaka gan, ka nejaušu sakritību un apstākļu kombinācija jau paša Bergs & Relikviju Mednieki sākumā ir pat ļoti uzkrītoši, lai maz kas varētu aizsākties. Tā arī lieti noder un par skādi nenāk galvenā varoņa turība, spējot atļauties gan dzīvokļa iegādi un cita īri, kamēr pirmo īrē, un, aizsākoties visiem trakumiem, spēt atļauties kā taksīšu braucienus pa Rīgu, jo nav laika kaut kādam sabiedriskajam, tā arī visu citu, ko nu iziešana no situācijas un mistērijas atrisināšana prasa nopirkt.

Pirmo iespaidu, gan krietni pabojā un paskatoties pāris atsauksmes dažam lasītājam pat neatgriezeniski un līdz pēdējam var sabojāt Berga pirmo iespaidu apraksts par Lindu Mīļo, kura nevar lepoties ar to slaidāko augumu, bet pēc iniciālā apraksta varētu padomāt, ka tālu no liela divdurvju skapja vai vaļa arī nav. Vēlāk gan attieksme, kad tas palīdzējis dāmai labāka un auguma aprisēm piemērotāka apģērba izvēlē, kaut gan Lindai ir spīts un griba pastāvēt uz savu ‘’stilu’’, attieksme no Berga puses tiek mainīta. Kaut gan pat pēdējos noslēdzošajos fragmentos no pašas Lindas puses izlien izteikumi pašai par sevi, kuri nedaudz pretrunīgi ar vēl nesen pausto attieksmi, liek pabrīnīties un drīzāk pieļaut, ka uzskatu viedoklis varbūt piedēvējams jau arī autoram un ne tikai Bergam vai Lindas tēlam.

To gan varētu arī piedēvēt piespiedu kārtas nepieciešamībai abiem sadarboties, jo Linda Mīļā, būdama nu jau bijusī Harija Blūma asistente, arī piesaistījusi romāna ļaundaru uzmanību, ja vēl nav nojaušams, ka Harija oficiālie nāves iemesli ir tālu no patiesības. Ja Ronalda Berga tēls labo varoņu pusē sniedz finansiālos, spēka un citus fiziskos talantus, bet ne bez asa prāta, tad Linda Mīļā izrādās ne vien pārzinoša datoros, bet teju vai īsta hakere, kas lieti nāk talkā pašu artefaktu medībās, kamēr paralēli jāatskatās pār plecu, vai tik bandīti, no kuriem romāna sākumā izdevies aizbēgt, nav atkal tos mistiskā kārtā atraduši.

Bergs & Relikviju Mednieki ir pārmaiņas pēc salīdzinoši interesants vietējā autora Arno Jundzes mēģinājums piedāvāt lasītājiem vietēju variantu pasaulē atpazīstamāku trillera subžanra daiļdarbu vietā, kur pašam piemēri, kuri nāk prātā ir Dena Brauna Roberta Lengdona vai Stīva Berija Cotton Malone tipa sērijas, kurās tieši sērijas galvenais varonis ir tas, kuram lemts atklāt gadu simtiem glabātus noslēpumus, kuru nākšana dienasgaismas atklātībā satricinātu visu pasauli un pastāvošo lietu kārtību.

Bergs & Relikviju Mednieki romāns diemžēl ar savu prozas stilu un pielietoto izteiksmes līdzekļu baudāmību nevar izcelties. Reizē autors romāna izpildījumā neko jūtami savu nepiedāvā, ja neskaita pliku faktu, ka daļa darbība noris Latvijā, kas ļautu daiļdarbam izcelties kā uz pieminēto piemēru, tā citu žanra biedru vidū jau lasītu romānu fona.

Protams, kā jau kārtīgam trillerim, kur varbūt pat pasaules liktenis atkarīgs no diviem izraudzītajiem labajiem varoņiem, ir nepieciešami arī ļaundari, kuru bosu prasme nolīgt kārtīgus profesionālus, kuri spētu tikt galā ar Ronaldu Bergu un Lindu Mīļo, kuriem šāda veida ‘’piedzīvojumi’’ dzīve noris pirmo reizi, šķiet ir tālu no vēlāmās un nepieciešamās kvalitātes. Ja ar unikālu motivāciju ļaundariem nav lemts izcelites, tad vismaz romānu papildina vēsturiski fragmenti, kuru acīmredzamākais trūkums ir jūtamais informācijas izgāztuves stils. Tā vietā, lai plūstoši un organiski lasītājam pasniegtu vēsturisko informāciju kā par pašu artefaktu, tā, piemēram, Nacistiskās Vācijas centiem artefaktu atrast, viss uz lapaspuses tiek pasniegts teju vienā blāķi. Vēl jo vairāk metode, kas romānā atkārtojas un manāmi sabojā jau tā ne pārlieku augsto kopiespaidu.

Pārmaiņas pēc, bet tikai pārmaiņa pēc gan, interesanti vērot, kā pašmāju autora tēli savas trauksmainās gaitas uzsāk tepat Rīgā, lai vēlāk, sekojot pavedieniem nonāktu vēstures pārbagātajā Venēcijā un pēcāk romā, lai beigu beigās atklātu, ka reliģiskajā mērcē balstītais artefakts noslēpts tepat necilajā Latvijā. Visu gan aizsāk kartes fragments, kuru Harijs reiz atkal jau nejauši atradis un tagad pirms nāves pamanījies ielikt Berga rokās, bet, kas pats par sevi neko nedod, ja nespēj atrast pārējos divus citviet Eiropā trīs ordeņu (Teitoņu, Sv.Jāņa Hospitāliešu un bēdīgi slavenākā Templiešu ordeņa) noslēptos kartes fragmentus. Vien tos atkalapvienojot, dārgumu medniekiem, leģendās apvītajai superieroča tehnoloģijas kārotājiem būs iespēja tikt pie aizvēsturiskā artefakta.

Arno Jundze – Sarkanais dzīvsudrabs (‘’Mēs. Latvija, XX gadsimts’’ #13)

36317039

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Dienas Grāmata

Manas pārdomas

Turpinu lasīt ‘’Mēs. Latvija, XX gadsimts’’ sēriju un skatīt kas un kā katram autoram sanācis ar viņam/viņai uzticēto laika periodu. Arno Jundze ‘’Sarkanajā dzīvsudrabā’’ izvēlējies parādīt dzīvi 90.tajos gados, kur katram gadam ir sava nodaļa, no vairāku savā starpā saistītu, vai ne tik ļoti, tēlu skatpunkta. Ir gan tēli, kuri pazīst viens otru, gan paziņu paziņas vai vispār grāmatas ietvaros tēliem vienam ar otru nav nekādas daļas.

Desmitgades sākumā vēl īsti nav ticības, ka ilgi gaidītā brīvība tik tiešām pienāks un krievi vienkārši nespēlējas, lai vienā mirklī atkal to atņemtu un uzliktu vēl ciešāku ķepu. Stāsta formātam ir gan savas priekšrocības, gan mīnusi, pie kuriem galvenokārt pieskaitītu, ka īsti nejūtu nevienam no tēliem (ne viņu likstās, ne daža laba nāvē). Tai pašā laikā pa visiem kopā viņiem lieliski izdodas attēlot ne tik senās pagātnes dažādās šķautnes.

Izveidotie tēli pēc savām interesēm un dzīves situācijām ir visnotaļ atšķirīgi, katram savas rūpes un raizes. Bez vārdiem īsi raksturošu vien dažus – jauns puisis, kas neilgi pirms atjaunotās neatkarīgas piespiedu kārtā piekritis kļūt par VDK aģentu/ziņotāju, tagad aiz bailēm vēl joprojām ir viņu nagos, kur nu vēl, kad vēlāk iekļūst jaunajā Saeimā. Mežabrālis, kurš pamanījies slēpties un izdzīvot visu okupācijas laiku. Vientuļā pensionāre laukos ar vienu govi. Tirgotājs/veikalnieks, kurš izmanto situāciju un no ārzemēm ved lietotas preces, bet vēlāk saskaras ar reketu un bandītiem.

Tā vēl varētu uzskaitīt vēl vairākus, bet domājams ar to pietiek, lai parādītu tēlu dažādību. Diemžēl, cenšoties arī katram piešķirt dziļumu un savu stāstu, pazūd lielāks dramatiskais sižets, ko, protams, jāattiecina uz laiku, uz desmitgadi. Interesanti šķita apakšnodaļu sākumos ievietoti fragmenti par lielākajiem tā brīža notikumiem, kuri tad vairāk vai mazāk atstāju kādu iespaidu uz grāmatas varoņiem. Neiztikt bez ‘’Bankas Baltija’’ sabrukšanas, prāmja Estonia nogrimšanu, Talsu traģēdijas u.c. zīmīgiem notikumiem. Tas arī lika paprasīt mātei Google un tantei Vikipēdijai, kad notika spridzināšana universālveikalā ‘’Centrs’’ (17.08.2000), kas ar grāmatas palīdzību atausa atmiņā.

Neskatoties uz saviem trūkumiem, ‘’Sarkanais dzīvsudrabs’’ nepavisam nav tas sliktākais darbs šajā sērijā.

Pirmdienas teikums #123

15715928

Pirmdienas teikums ir mana versija par Bonespark~ “Sunday Sentence”, kurā tiek izcelts teikums no tā, kas iepriekš izlasīts.

Aplidojuši apkārt Zemeslodei, abi zinātņu vīri atskārta, ka pieveikt 384 403 kilometru lielo attālumu un atgriezties Raibciemā, pa ceļam neiestiprinoties, vienkārši nav iespējams.

Arno Jundze – Ķiparu Ļerpatu Čieps

Arno Jundze – Ķiparu Ļerpatu Čieps

15715928

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Pētergailis

Kā tiku pie šīs grāmatas?

Nopirku to Rīgas grāmatu svētkos 2016!

Vērtējums: 4.75/5

Manas pārdomas

Jautra grāmatiņa pilna ar aizraujošiem tēliem/ķipariem un viņu neikdienišķajiem dēku stāstiem plašajā Ķiparzemē! Būs interesanti gan lielam, gan mazākam lasītājam, un katrs atradīs, par ko pasmaidīt un pasmiet + raita valoda, dialogi.

Turpiniet lasīt