John Scalzi – The End of All Things (Old Man’s War #6)

23168809

Links uz grāmatas Goodreads Goodreads lapu

Manas pārdomas

Lielo Colonial Union (CU)  un Colonial Defence Forces(CDF) organizāciju priekšā ir iestājies pamatīgs pārmaiņu laiks un ir jādomā risinājumi jaunajai realitātei, jo visiem ir skaidrs, ka attiecības ar Zemi un tās nācijām vairs nekad neatgriezīsies vecajās sliedēs, kad no tās patstāvīgi varēja iegūt gan jaunus kolonistus, gan kareivjus, kas tos aizsargātu.

Trešā spēka aprises, par kurām varēja vien nojaust piektās grāmatas The Human Division laikā, tagad sāk iegūt konkrētu formu. Equilibrium, kas galvenokārt vēlas vairāk nekā 400 citplanētiešu rašu izveidotās alianses Konklāva sabrukumu un sadalīšanos, lai to apdzīvotais Visuma stūris atgriezos vecajās labajās dienās, kad visi karoja ar visiem, kā galveno panākumu atslēgu mērķa sasniegšanai saskata CU un CDF, tai skaitā arī cilvēces kā tādas, iznīcināšanu. Nebūs nekāds noslēpums, ka cilvēku darbības savas telpas iekarošanā ārpus savas Saules sistēmas nav veicinājušas draudzības attiecības un pat ir bijis par galveno iemeslu, kas pamudinājis 400+ citām inteliģentām rasēm apvienoties. Tāpēc kādēļ gan neizmantot jau esošos stereotipus par cilvēkiem, lai izprovocētu jaunu un abpusēji postošu militāro konfliktu starp abām pusēm.

Equilibrium rīcībā nav pašiem savas iespaidīgas armijas, tās galvenie ieroči ir dezinformācijas un puspatiesību izplatīšana, apzināta maldināšana, lai sētu neuzticību, haosu, nemierus un veicinātu organizāciju un pārvaldes sistēmas nestabilitāti. Atliek vien saprast, ko vēlas, piemēram, zem CU un CDF reizē aizsardzības un reizē dzelzs dūres kontroles esošās planētu kolonijas, lai apvestu to līderus ap stūri un izmantotu viņu vēlmes saviem mērķiem, lai vēlāk pilnībā aizmirstu tiem dotos solījumus.

Uzmanību drusku vairāk piesaistīja viena no izteiktāk politiskā manierē sarakstītajām nodaļām, kurā CDF superkaravīri tiek sūtīti uz vienu planētu pēc otras, lai novērstu vai apspiestu atdalīšanās centienus, kurus iedrošinājusi Equilibrium darbībā. Un paši kareivji aizdomājas, ka viņi cīnās ar lielākas sistēmas netaisnību sekām, nevis tās cēloņiem, un, ja ne Cu, nedz CDF neiedomāsies rast tam kādu risinājumu, tad ne vienai, ne otrai vairs nav lemts ilgs mūžs.

Ja The Human Division bija savstarpēji saistītas epizodes, tādi kā īsie stāsti, ar vienotu tēlu ansambli, tad The End of All Things vairāk liek domāt par īsām novelēm, kur (gandrīz) katrai ir savs galvenais varonis, bet kopā katrs no sava skatpunktā dod priekštatu par lielāku kopainu.

Carlos Ruiz Zafon – The Angel’s Game (Cemetery of Forgotten Books #2) (Audio book)

5196764

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Deivida Martina dzīve vienmēr vairāk vai mazāk ir bijusi saistīta ar grāmatām, bet tās diemžēl vai par  laimi ir bijušas lielā mērā vienīgais mierinājums skarbajā dzīvē, īpaši pēc tēva nāves/slepkavības jaunībā (māte pametusi abus). Arī karjeras ziņā kā žurnālistam ar sapņiem kļūt par diženu autoru Martinam viegli neiet, bet vismaz ir laipni draudzīgi kolēģi, vai ne? Tomēr, kad Martinam beidzot uzsmaida veiksme un viņa sacerēto pulp fiction krimiķi zem pseidonīma nevien izdot, bet tas arī iegūst popularitāti, atklājas kolēģu patiesās sejas, kuri ir vien tādi paši sapņotāji par kļūšanu par autoru, vien bez panākumiem. Seko sūdzības, kāds grib aiz spīta iegriezt un Martinam zūd darbs žurnālistikā, bet ir vismaz uz kā atbalstīties.

Saprotot, ka kaut arī pēc stila un atmosfēras The Angel’s Game ir līdzīgs Vēja Ēnai, tad dienas beigās abas tomēr nevajadzētu salīdzināt, jo kā skatos citu atsauksmēs daudziem šī ir sagādjājusi vilšanos. Enģeļa Spēle, ja tā varētu izteiktiesm, ir pat vēl īpatnējāka par pirmo sērijas grāmatu, ar kuru to saista vienīgi Semperes grāmatu veikals, kas var nodot vien papildus iemeslus, lai šo norakstītu kā neizdevušos.

Pats grāmatas stāstu ir sadalīts divos lielos un šķietami nesaistītos sižetos. Viena centrā ir mistērija ap Martina īrētās ēkas iepriekšējo īrnieku un viņa neparastos nāvi. Jo vairāk Martins rakņājas pa pagātnes pēdām, jo lielāku pretestību var sākt izjust no kāda, kas nevēlas, ka Martins bāztu savu degunu kur nevajag. Tikmēr otrs saistīts ar mazpazīstamu franču tautības izdevēju, kurš nez kādā veidā ir ne vien dzirdējis par tādu Deividu Martinu, bet par lielu summu ir gatavs nolīgt Martinu, lai viņš sacerētu jaunu reliģiju. Kā naudas summa, tā arī pasūtījuma darba būtībai vajadzētu likt ieskanēties vairākiem trauksmes signāliem Martina prātā, bet jau ja muļķim naudas par daudz, tak neies atteikties no tāda piedāvājuma.

Kā vienam tā otram sižetam sākums ir daudzsološs, bet līdz beigām palika drusku neizmantota potenciāla sajūta. Varbūt būtu iederējies vairāk šausmu žanra elementu piedevas, ne tikai psiholoģiskā mistērija un savdabīgs maģiskais reālisms. Ar to iztulkotu vienu epizodi, kuru nevar nepieminēt, kas būtu Deivida Martina diagnosticēšana ar vēzi galvas smadzenēs un šīs mirstamās kaites izārstēšanu, kas norit maģiskas operācijas viena grieziena ‘’čiks un gatavs’’ veidā, bet pēc tam autors par to vispār piemirst. Kādēļ kas tāds vispār bija nepieciešams grūti saprast. Atliek vien izliekties, ka nekā tamlīdzīga nav bijis, lai nesabojāto iespaidu par pārējo grāmatu.

Ar Enģeļa Spēli autoram nav izdevies notvert to pašu īpašo dzirksti kā ar Vēja Ēnu, bet, piedodot dažus sīkumus šur un tur, un nesalīdzinot pārāk ar to, grāmata var dot lasītprieku.

Bernard Cornwell – The Flame Bearer (The Saxon Stories #10)

28949218

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: HarperCollins Publishers

Manas pārdomas

Cik neskaitāmas neskaitāmas reizes Bebanburgas Uhtreda plāni atgūt dzimto cietoksni nav tikuši novirzīti otrajā vai pat trešajā plānā, jo vajadzība palīdzēt vispirms karalim Alfrēdam, tagad viņa dēlam vai kādam citam kristietim, no kuriem vien retais atdarītu ar to pašu, ja Uhtredam būtu līdzīga vajadzība pēc palīdzības, armijas papildspēkiem. Arī tagad, grāmatas sākumā, kad jau Bebanburgas aizsargsienas ir tikpat kā ar roku aizsniedzamas, notikumu pavērsieni tā vien šķiet speciāli sazvērējas, lai kārtējo reizi atstātu Uhtredu ar garu degunu. Bet ne šoreiz!

thumb_so-we-all-die-no-no-no-we-fight-them-56563903

 

Uhtreds vairs nav nekāds jauneklis. Mati jau šur tur sāk sirmot, dēls Uhtreds (pie sevis saucu par Uhtredsonu) jau pats ir liels karotājs, bet neviens vēljoprojām uz kaujas lauka nesāk līkt ceļiem trīcēt, kā apziņa, ka pretējā pusē atrodas Bebanburgas Uhtreds. Kaut arī viņa spriganās dienas ir aizgājušas un reizēm šis tas iesāpas, tad vēl joprojām uz mūsdienu Lielbritānijas salas nav uzradies kāds cits līdzvērtīgs karavadonis. Uz viņa talants pārvērst šķietami bezcerīgu kauju sev par labu ir tik izteikts un zināms, ka nereti naidīgi noskaņotie viena vienīgā pienaglotā Dieva pielūdzējiem, kuri citkārt ar kliegšanu pieprasa vai nu citu pāriešanu viņu ticībā, vai šo ķeceru iznīcināšanu, neatliek nekas cits, kā vērsties pie Uhtreda par spīti tam, ka viņš joprojām pielūdz Odinu, Toru un pārējos vecos dievus.

thumb_you-should-always-plan-your-battles-form-the-enemys-point-45711973

Desmitā grāmata The Saxon Stories sērijā The Flame Bearer ir trakoti īsa, vien dažas lapas virs trīssimts, kas atstāj labu mazuma pēcgaršu. Prasās vēl! Labi, ka sērija ar šo nebeidzas (teorētiski nevarētu tam piesieties) un nedomāju, ka līdz #11 grāmatai paies tik ilgs laiks, kā starp devīto un šo. Drusku jau bažījos, vai tik nebūšu piemirsis tēlus kurš ir kurš, neskaitot pašu galveno, bet Kornvela rakstnieka talants ir tik labs, ka jau no pirmajām lapaspusēm sajutu, ka varu nomierināties, jo esmu prasmīga autora rokās, kurš zina, ko dara un kā to paveikt.

David Baldacci – Split Second (Sean King & Michelle Maxwell #1)

204276._SY475_

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Pirms astoņiem gadiem slepenā dienesta aģenta Sean King uzmanība tika novērsta uz vien dažām kritiskām sekundēm, bet ar to pietika, lai kāds pietuvotos no pūļa un viņa sargātais ASV prezidenta vēlēšanu kandidāts tiktu veiksmīgi nošauts. Visiem uzreiz bija labi zināms kā slepkava (ar to saprast, ka diži neviens neizmeklēja, vai darbojās viens vai nē), tā arī grēkāzis, uz kuru novelt lielāko vainas smagumu.

Grāmatas tagadnē (2004.gads) uzlecošā zvaigzne slepenajā dienestā Michelle Maxwell ar jau savas mazās vienības vadītājas posteni ir noteicēja par cita prezidenta vēlēšanu kandidāta drošību, kurš tāpat kā pagātnē nogalinātajam nepieder pie demokrātiem vai republikāņiem un līdz ar to nav izredžu tikt ievēlētam. Kandidāti nereti nenovērtē viņu drošības nodrošināšanai nepieciešamo darba svarīgumu un nopietnumu, paziņojumu par grafika izmaiņām tiek doti nepieklājīgi pēkšņi/vēlu vai pat apzināti izvēlas ignorēt kādu norādi, piemēram, grib, lai viņus telpā ar kādu atstāj vienus, kas, protams, Maksvelas apsargājamā gadījumā nav nekas unikāls, bet ‘’jopcik!’’ tieši Maksvelai visa servisa vēsturē jākļūst par precedentu, kuras kandidātu nolaupa, kamēr aģenti ievērojot lūgumu ir aiz durvīm.

Split Second kā klasiskam trillerim nav ne vainas un izklaide garantēta, bet, kad pavisam nesen ir lasīta autora nesenāk izdota grāmata, tad var just izaugsmi tajā aspketā, kas ir vien apsveicami. Neapgalvošu, ka citās nesen lasītās Baldači grāmatās, piem. no Amos Decker sērijas, sižeta premises ir vairāk ticamas, tomēr iekš Split Second tēlu izteikumi liecina, ka viņi apzinās, ka viņi atrodas izdomātā grāmatā. Māc šaubas, vai personas, kuras reāli strādā attiecīgajā darba sfērā, izvēlētos tādas frāzes, ja vien nav fani līdzīgām filmām.

To sakot, stāsta kvalitāte tik un tā ļauj izbaudīt Maksvelas un Kinga apvienotos spēkus darbībā, lai pašrocīgās izmeklēšanas ceļā mēģinātu attaisnot savu aptraipīto godu un vārdu. Ja jau citiem ir gatavs spriedums no malas, tad atliek vien pašu spēkiem ko darīt lietas labā!

Izlasīju, lasu, lasīšu #156 (13.01-26.01)

Izlasīju:

John Scalzi – The Human Division (Old Man’s War #5) un After the Coup (Old Man’s War #4.5)

Desmit īsie stāsti no Bibliomysteries pirmā krājuma

3977

Dan Simmons – Endymion (Hyperion Cantos #3)

Noklausījos:

1232

Carlos Ruiz Zafon – The Shadow of the Wind (The Cemetery of Forgotten Books #1)

Lasu:

204276._SY475_

David Baldacci – Split Second (Sean King & Michelle Maxwell #1)

28949218

Bernard Cornwell – The Flame Bearer (The Saxton Stories #10)

23168809

John Scalzi – The End of All Things(Old Man’s War #6)

Klausos:

10967

Diana Gabaldon – The Fiery Cross (Outlander #5)

38672585._SY475_

David Baldacci –The Fallen (Amos Decker #4)

5196764

Carlos Ruiz Zafon – The Angel’s Game (Cemetery of Forgotten Books #2)

32075825._SX318_

Neal Stephenson, Nicole Galland – The Rise and Fall of D.O.D.O.

29396

Jim Butcher – Furies of Calderon (Codex Alera #1)

Lasīšu:

37920735._SY475_

Shari Lapena – An Unwanted Guest

21068417

Jon Wallace – Barricade (Kenstibec #1)

Klausīšos:

50027

R.A. Salvatore – Homeland (The Legend of Drizzt #1)

Dan Simmons – Endymion (Hyperion Cantos #3)

3977

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Raul Endymion dzīvo aptuveni trissimts gadus tālā nākotnē pēc otrās sērijas grāmatas noslēgšanās. Viņa pasaule, pēc cilvēces starpzvaigžņu impērijas Hegemony of Man sabrukuma un teleportu/zvaigžņu vārtu farcaster sistēmas iznīcināšanas, kardināli atšķiras no iepriekš redzētās. Tagad kritušās sekulārās impērijas vietā valda kristiešu Pax impērija, kas pie katras iespējas kladzina savu īpašo statusu, kuru tiem dāvā viņu dievs un tā ‘’dāvātais’’ parazīts, kas ļauj tiem būt gandrīz vai nemirstīgiem.

Ja vien viņi uzzinātu tos pavērsienus, kuri tiek dāvāti lasītājām grāmatas gaitā, attiecībā gan uz visu pieņemto par to, kas deva enerģiju, lai darbinātu farcaster portālus, gan par ‘’atdzimšanas’’ parazītu nekaitīgo dabu, ka tam nav nekādu nelabvēlīgu blakusefektu, ka aiz to superīgajām spējām/dāvanai stāv tikai un vienīgi viņu varenā Dieva spēks. Interesanti, ka šajā nākotnes versijā ne uz brīdi nepavīdēja reliģiju dažādību, kur nu vēl funkcionējoša neticīgo sabiedrība.

Grāmatai sākoties Rauls nebūt nav izredzētais varonis, kurš gaida savu iespēju izcelties un glābt pasauli. Viņu no nāves soda paglābj joprojām dzīvais dzejnieks Martin Silenus, svētceļnieks iekš otrās The Fall of Hyperion grāmatas, un slavenā Cantos darba autors, kas gadu gaitā apaudzis pats ar savām leģendām. Viņa dotais uzdevums Raulam ir paglābt 12gadīgo meiteni Aenea no Pax impērijas nagiem.

Arī Aenea ir aptuveni 300gadus senās pagātnes lieciniece, tikai atšķirībā no dzejnieka Martina, viņa par savu nokļūšanu nākotnē var pateikties uz Hyperion planētas esošajām Time Tombs un Shryke radījumam/dievībai. Par spīti tam varētu apšaubīt, jautāt, kā gan 12gadīgs bērns varētu apdraudēt veselas staprzvaigžņu impērijas pastāvēšanu, bet uz to atbilde rodama viņas visnotaļ savdabīgo vecāku izcelsmē, ģenētikā un tajā, kas tādejādi ticis nodots meitenei; papildus tam šķiet Aenea piemīt vēl interesantas spējas, ko nevarētu vienkārši norakstīt uz mantotiem gēniem.

Protams, Pax augstākie ierēdņi/pārvaldītāji ar pāvestu priekšgalā nesēž rokas klēpī salikuši un nenoskatās kā daži iespēajms aizsāk viņu beigu galu, bet rīkojas un sūta kapteini-priesteri Federico de Soya, lai kopā ar viņa komandu/padotajiem notvertu meiteni (vēlams dzīvi) un novērstu potenciālos draudus impērijas pastāvēšanai.

Sižeta ziņā ārkārtīgi daudz nenotiek un spraigu notikumu ainas neseko viena otrai. Ar to nevarētu teikt, ka tādu vispār nav, bet vairāk dominē filozofiska gara pārdomas reliģiskā mērcē, kas uz beigām par personīgām šausmām pārauga nebaudāmā koncentrātā, bet labi vēl, ka tas viss neiejaucās un nesabojāja Endymion kulminācijas brīža būtību.

It kā tēli un ap tiem apvītajiem notikumiem ir maza saistība ar Hyperion Cantos pirmajām divām grāmatām, teorētiski varētu lasīt trešo un ceturto atsevišķi, tomēr gribētos teikt, ka šīs grāmatas laikā ir pietiekoši daudz atsauču un mājienu uz lietām no Hyperion  un The Fall of Hyperion, kas var tikai un vienīgi padarīt Endymion un The Rise of Endymion lasīšanas pieredzi labāku.

Carlos Ruiz Zafon – The Shadow of the Wind (Cemetery of Forgotten Books #1) (Audio book)

1232

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Orion Publishing Group Limited

Manas pārdomas

‘’Aizmirsto grāmatu bibliotēka’’ kalpo kā pēdējā mājvieta tām grāmatām, kuras neviens cits vairs neatceras, kurām cerība vēlreiz tikt pārpublicētām un lasītāju mīlētām ir ārkārtīgi niecīga. ‘’Aizmirsto grāmatu bibliotēka’’ ir ne vien īpaša vieta grāmatmīļiem, bet arī slepena un tāda, kuru jebkuram katram nedrīkst atklāt, jo pasaulē atradīsies ne mazums samaitātu cilvēku, kuri savu naidu un dusmas pret iedomātu netaisnību tieši pret viņiem centīsies izgāzt vai nu pret kāda tipa grāmatām vai konkrēti vienu autoru, lai cik neievērojamas un neveiksmīgas nebūtu sarakstītās grāmatas.

1945.gada Barselonā 11gadīgā puiša Daniela dzīve pēc minētās īpašās bibliotēkas apmeklējuma ieņem kursu, no kura vairs nekādiem spēkiem viņam nenovirzīties. Šajā pirmajā tēva iniciētajā apmeklējumā Daniels izvēlas vienu grāmatu, kuru viņam dots aizsargāt un neļaut tikt iznīcinātai ne par ko. Par liktenīgo grāmatu, varbūt vienkārši prastas nejaušības dēļ kļūst Julian Carax pēdējais sarakstītais romāns The Shadow of the Wind, un jau no pirmajām dienām tad viens, tad kāds cits gan pa labam, gan ar spēku un gatavību pastrādāt jebkādu kaitējumu citam, lai iegūtu attiecīgo grāmatu savā īpašumā.

Tas būtu tikai loģiski, ja jaunā Daniela interese pievērstos mazpazīstamajam Huliana Karaksa pagātnes izpētei, lai uzzinātu visu, ko vien būtu iespējams uzzināt. Paša Karlosa Ruisa Safona sarakstītā Vēja Ēna tādejādi interesantā veidā savij gan Daniela, plus vēl vairāku interesantu un pat īpatnēju tēlu iesaistē un palīdzība, detektīvcienīgo izmeklēšanu, gan viņu atrasto Karaksa draugu un paziņu atmiņstāsti. Tomēr viss nenorit laiski un bez satraukumiem, jo pieminētajiem literatūras naidniekiem, Danielam un viņa draugiem uzglūn grāmatas ļaundaris un likumsargs Fumero, kurš nav spējis nomirināties pat pēc Karaksa nāves.

Drusku varētu piekasīties labai ziepenei piederīgas drāmatas attiecībā uz Daniela romantiskās dzīves nedienām, bet uz kopējā fona par to iedomājās vien tagad, iemetot acis citu atsauksmēs un viedokļos. Vairāk par to ieintriģēja mistērija ap autoru Hulianu Karaksu. Šķiet kā man ir patikušas gandrīz visas lasītās grāmatas, kurās darbību ņem ceļojošs cirks, tā līdzīgi ir arīdzan ar izdomātiem autoriem un viņu noslēpumiem un intrigām apvītajām pagātnēm. Kā piemēri pirmie nāk prātā Bolanjo 2666 un J.J. Abrams un Doug Dorst sarakstītais unikums S.