Nancy Joie Wilkie – Seven Sides of Self: Stories

47962437._SY475_

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Seven Sides of Self septiņi stāsti lika vilties, jo kas pēc kategorizācijas kā zinātniskās fantastikas stāsti, pēc kā lielā mērā izvēlējos šo stāstu krājumu no City Book Review, vien divi bija bez smagas reliģiskās, garīgās piegaršas un godīgāk pret lasītāju būt šo krājumu klasificēt pie kristiešu SFF, lai izvēle nebūtu maldinoša un grāmata atrastu savu mērķauditoriju veiksmīgāk.

Attiecīgie divi stāsti, kurus gribētos izcelt ir krājumā pats pirmais, pilnībā bez jebkādiem SFF elementiem, There once was a Man, par personu, kuram ideja kļūt par autoru ir vilinošāka, nekā reālais darbs, kas jāpieliek, lai to īstenotu. Netiek žēlots laiks un līdzekļi, lai iekārtotu ‘’ideālo’’ rakstnieka stūrīti, bet brīdī, kad nepieciešams piesēsties un katru dienu ģenerēt materiālu un noteiktu vārdu apjomu, vienalga ir iedvesma vai nav, tad ‘’mūza’’ jauno censoni atkal un atkal pamet. Pieļauju, ka šī stāsta galvenais varonis pat nav apdomājis varbūtību, ka pirmais vai pat otrais vai trešais melnraksts varētu nebūt uz drukātavu sūtāms darbs, un nevilcinātos tērēties dažādām padomu grāmatām un semināriem, lai sasniegtu tieši to.

Pēc kārtas trešais un kopumā pats labākais no visiem šķita Microwave Man, kura gadījuma saistošāks bija mistērijas elements ap Mikroviļņu vīra personības noskaidrošanu, nekā pašās beigās pievietais citplanētieša=sci-fi elements. Vārdā nenosaukts galvenais varonis pensijas gados nolemj viesoties kādā mazpilsētā, kurai jaunības gados ntās reizes braucis cauri ceļā no mājām uz koledžu un atpakaļ, un tikpat daudz reižu ir manījis īpatnēju izkārtni Microwave Man, bet visu gadu laikā ne reizi nav sadūšojies apstāties un iejiet veikaliņā, lai noskaidrotu kādu preci vai pakalpojumu tur piedāvā, jo nekas cits paskaidrojošs bez šiem diviem vārdiem uz izkārtnes nav rakstīts.

Būtu autors izvēlējies izveidot tematiski vienotu krājumu ar šiem diviem stāstiem, personīgi Seven Sides of Self būtu paticis daudzkārt vairāk. Tomēr nevar teikt, ka nebūtu vienota temata pārējos piecos, kur kā jau minēju dominē reliģiskas un garīgas noskaņas, un Dievs tiek piesaukts ne reizi vien.

R.A. Salvatore – The Legend of Drizzt #1-3, The Dark Elf Trilogy #1-3

50027

Manas pārdomas

#1 – Homeland

Pats sākums, kamēr sižets tiek līdz grāmatas pamattēmai/notikumiem, ir visai apjukuma izraisošs un rada sajūtu, ka ierodies drusku par vēlu jau labu laiku noritošā pasākumā. Tā teikt autors neveic labu darbu iepazīstinot jaunu lasītāju, kurš nav dzirdējis tikpat kā neko par viņa Legend of Drizzt pasauli un ir vien manījis, ka grāmatu skaits nav tajā mazs. Tādēļ vienā brīdī pat nopauzēju audio, lai palūkotos interenta un noskaidrotu, vai šī ir grāmata ar, kuru sākt. Atklāju sev, ka nākamā triloģija The Icewind Dale ir izdota drusku agrāk un ka ir daļa, kas iesaka sākt ar to, bet domas dalās, un ir kas iesaka šo.

Leciens dziļajā baseina galā notiek uzreiz un uzdevums ātri saprast ‘’kāpēc notiek tā un tā’’ vai ‘’kurš ir kurš’’ utml. ir atstāts paša lasītāja ziņā. Labi, ka tas nav ilgstoši, vien aptuveni piektā daļa, un, kad stāsts nonāk pie paša galvenā varoņa Drizzt apmācības cīņas mākslā ar dažādiem ieročiem, viņa nokļūšanu brutālos apstākļos akadēmijā, no kuras visi tās audzēkņu domāšana ir pārprogrammēta, lai tie kalpotu kā nežēlīgas slepkavošanas mašīnas un citu dzīvības formu ienīstošas būtnes, un Drizda iekšējā cīņa pret to, lai pieturētos pie saviem uzskatiem un pārliecības.

Tumšo pazemes elfu pasaule ir matriarhāla, kurā katra nama līderes dienas beigās uztraucas vien par savu varas un spēka hierarhijas pozīciju sabiedrībā, un tas, ka tas nāk par labu viņas ģimenei, ir vien labvēlīga sakritība. Šo namu skaits ir pārsteidzoši liels (66), un Home iesākas ar viena nama iznīcināšanu pēc uzbrukuma no cita nama, kas iezīmē veidu, kā katrs no tiem var kāpt ietekmes un spēka rangā uz augšu, bet īpatnēji ir šādas rīcības noteikumi, ka uzbrukumam jābūt simtprocentīgi veiksmīgam. Citiem vārdiem sakot, neviens no nama, kuram tiek uzbrukts, nedrīkst izdzīvot un kļūt par lieciniekiem, pretējā gadījumā sods, kas nāks par namu, kurš būs uzbrukumā izgāzies, nebūt nebūs maigs. Varbūt palaidu garām, bet nemanīju mirkli, kad tiktu doti citi varianti, kā nams varētu kāpt uz augšu, izņemot šo. Vai jauna nama rašanos izcnīcinātā vietā kādu laiku vēlāk.

Par pārējo grāmatas daļu, negribētos to saukt par klikšķi, kad notikumi paliek sakarīgāki/jēdzīgāki, pievēršas Drizdam un ir no viņa skatpunkta, var teikt pārsvarā labus vārdus kā par uz vienkārši piedzīvojumiem orientētu fantāziju.

66678

#2 – Exile

Pēc došanās pašizvēlētā trimdā, Drizzt ir spiests izdzīvot nežēlīgajā pazemes/Underdark pasaulē paša spēkiem. Tas viņam ne tikai izdodas uz īsu brīdi, bet desmit gadu garumā, kas reti kuram ir pa spēkam. Pazemes alās un tuneļos, kur neiespīd saules stars laikam ātri vien zūd nozīme un tam piešķirtā jēga, kas rodas vien, ja ir vajadzība un nepieciešamība komunikācijā ar citiem. Ne vien tas, bet Drizzt šo gadu laikā ir ieguvis jaunu personības šķautni, daudz agresīvāk un brutālāk noskaņotu, ar kuru tikt galā un kuru pieņemt kā jaunu daļu no sevis Drizdam nākas triloģijas otrās grāmatas garumā.

Šāda veida izdzīvošana no dienas uz dienu ir nogurdinoša gan fiziski, gan mentāli, kas piespiež Drizdu beigt bēguļot pa pazemes labirintiem, un tā vietā padoties savam tumšo elfu Do’Urden namam un visticamākajam liktenim un spriedumam no matriahālās nama valdnieces (un mātes) Malice (pienācīgs ļaunā tēla vārds) puses viņu nogalināt. Tomēr kā jau tas pienākas, lai grāmata neizčākstētu jau pašā sākumā un varētu noritēt ne viens vien tālāks piedzīvojums, Drizds devies gūstā nepiedzīvo galu, bet gan atrod negaidītu sabiedroto un draugu deep-gnome vārdā Belwar izskatā. Vēl negaidītāk tas ir, zinot, ka rūķi/gnome vai vispār jebkura cita rase, kuri nav tumšie elfi, ir viņu ienaidnieki.

Tā lielā mērā arī aizrit Exile ar Drizdu un Belwar ne gluži bēguļojot, bet pavisam noteikti arī nesēžot ar klēpī saliktām rokām, un Drizda mātei Malice sūtot viņiem pa pēdām visu ko vien var.

831329

#3 – Sojourn

Noklausoties visu triloģiju pēc kārtas mans secinājums un ieteikums būtu klausīties vai lasīt to +/- vienā piegājienā, jo kaut arī katra grāmata bija interesanta un lasīšanas brīdī saistoša, tad to pašu gluži nevarētu teikt par tajās aprakstītajiem Drizda piedzīvojumiem. Bet pats Sojourn (pēc tildes tulkojuma – pagaidu uzturēšanās) ir Drizda sevi iekšējie meklējumi, kas viņš ir? Un kurai grupa pieder, ja viņa būtība ir krasā pretstatā visam, kam tic un kodara citi tumšie elfi. To visu Drizds paspēj, kamēr patvērumu rada spožajā un dažādu mainīgu laikapstākļu maktajā virszemes pasaulē, kur savas rases bēdīgi slavenās reputācijas dēļ iekuļas nepatikšanās ar cilvēkiem.

 

Steve Berry – The 14th Colony (Cotton Malone #11)

25671826

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Hodder & Stoughton

Manas pārdomas

Magellan Billet (MB) aģentūrai un tās vienam no labākajiem (pusslodzes) darbiniekiem Cotton Malone prezidents Daniels ir bijis ļoti labvēlīgs, un tikai retais apjauš, cik bieži, pateicoties sadarbībai ar  MB, Malonu un prezidentu Danielu, ir izdevies izvairīties no lielākas krīzes. Diemžēl viss labais reiz beidzas un ir palikušas vien dažas dienas līdz jaunā prezidenta inaugurācijas dienai, kurš nevien nav tik ārpolitiski pieredzējis, bet arī vēlas slēgt MB neapzinoties pilnas šādas rīcības sekas.

Tomēr negaidīts lūgums no Krievijas puses ar sākotnēji šķietami vienkāršu uzdevumu, izlūkot un apstiprināt subjekta atrašanos konkrētā lokācijā, izvēršas galvu reibinošā skrējienā gan, lai novērstu nostaļģijā iegrimuša izbijuša KGB aģenta centienus atmaksāt kodoltriecina veidā vislielākajam naidniekam par veco labo laiku sagraušanu, gan pa tuvākas un tālākas pagātnes ‘’vēsturiskajiem’’ avotiem un atmiņu ainām saprast, kādā haosā īpaši veiksmīgs uzbrukums varētu novest ASV varas pārvaldes sistēmu.

Nedaudz neveikls bija pats grāmatas sākums, kuras prologā divas pasaulē plaši atpazīstamas personības, Reigans un Jānis Pāvils II, tikšanās rezultāts noslēdzas ar vienošanos, ka abu ārpolitikas centieni būs vērsti uz Padomju Savienības sagraušanu, bet, par laimi, neveiklība gan dialogā, gan personībās pazuda jau ar pirmo nodaļu un iepazītajiem, iemīļotajiem galvenajiem tēliem. Arīdzan asa/spraiga sižetas ainas pēc prologa aizrit gludi un raiti, un var just autora pieredzi un to, ka šī nav pirmā grāmata sērijā vai viens no pirmajiem trilleriem autora karjerā.

14th Colony premise ir gana izturīga, lai uz to varētu balstīt aptuveni 500lpp garu trilleri, bet, ja tā koncetrētos tikai uz potenciālo katastrofu, tad pat sava žanra ietvaros tā ar neko neizceltos. Nebūt nevar teikt, ka 14th Colony ir kas vairāk par labu, izklaidējošu trilleri, tomēr bez galvenās problēmsituācijas drusku atslodzes brīžos ir daži temati, kuri gan vairāk būs interesanti sēriju pārzinošākiem un ne pirmreizējam tās lasītājam.

Kulminācijas brīdis grāmatai būtu prasījies iespaidīgāks, jo pēc visas pakaļdzīšanās bezmaz vai pa pus pasauli, pirmais jautājums/reakcija ir – ‘’tas viss?’’, bet nenoliedzami ceļojums no vāka līdz vākam atsver nenelielus paklupienus pašā sākumā un beigās.

Guntis Berelis – Vārdiem nebija vietas (‘’Mēs. Latvija, XX gadsimts’’ #2)

25626407._SX318_

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Dienas Grāmata

Manas pārdomas

Uz vāka izvēlētajam kinoaparātam/kinomatogrāfa iekārtai centrālā uzmanības lomā ir vien grāmatas pirmajā trešdaļā, un sakritība vai nē, bet arī galvenais varonis Tušs, mēms pēc paša izvēles, ir tēls, kuram varētu just līdzi vien pirmajā trešdaļā, kad vēl nav atklājušās viņa personības tumšākās puses.

Sākums arī citos romāna aspektos, galvenokārt pirmo kino filmu tapšanas atmosfērā ir visai interesants, kaut arī ne bez saviem mīnusies, kad, piemēram, Tušam ar kolēģiem atpūšoties krogā pēc pirmās nopietnās darba dienas, dažiem tēliem atklājas pat ļoti labas zināšanas par sava laika notikumiem un sasniegumiem ne tikai topošajā Latvijas teritorijā, bet arī plašākā pasaules mērogā.

Papildus, protams, uzrodoties jaunām tehnoloģijām atradīsies cilvēki, kas nāks klajā ar pārspīlētiem apgalvojumiem, ka nu gals ir klāt kaut kam citam pirms tam, kas protams ātri vien pierādās maldīgi, kādēļ grūti saprast, cik nopietni uztvert izteikumus par kino, avīžu, lidmašīnu, dzelzceļa u.c. nākotni. Kā mūsdienīgāks piemērs, kas pie viena saistīts ar lasīšanu, nāk prātā, kā e-grāmatām un e-lasītājiem vajadzēja pārņemt pasauli, kaut gan tur vairāk, manuprāt, akmentiņš metams izdevēju un viņu uzliktās cenas dārziņā.

Diemžēl, tālāk, kad dažādu paša izdarīto izvēļu dēļ Tušs ir spiests bēgt no Ventspils un no darba filmu uzņemšanā, lai kā necenstos iestāstīt, ka nez kāds spēks viņa roku un gribu būtu pārņēmis savā varā, grāmata visādā ziņā, ja ne gluži veic nosedive manevru, tad noteikti arī nekāpj kvalitātē uz augšu pēc tam. Ko pavisam droši neuzlabo dialogi vai kopējais prozas stils, lai pieciestu un pievērtu acis uz Tuša tēla būtību. Cenšanās nošokēt ar to ir drusku pāršauta par strīpu.

Uz šo brīdi vēl neesmu izlasījis visas sērijā izdotās grāmatas, bet pagaidām kaut kā galīgi neveicas, jo tā kārtīgi ir patikušas vien divas, bet neitrālas (meh) vai tieši tādas, kurās nav bijis ar lupu jāmeklē, lai atrastu nepatīkamo ir bijis vairāk.

Izlasīju, lasu, lasīšu #157 (27.01-09.02)

Izlasīju:

204276._SY475_

David Baldacci – Split Second (Sean King & Michelle Maxwell #1)

28949218

Bernard Cornwell – The Flame Bearer (The Saxton Stories #10)

23168809

John Scalzi – The End of All Things (Old Man’s War #6)

37920735._SY475_

Shari Lapena – An Unwanted Guest

21068417

Jon Wallace – Barricade (Kenstibec #1)

21112640

Kim Stanley Robinson – Shaman

Noklausījos:

10967

Diana Gabaldon – The Fiery Cross (Outlander #5)

38672585._SY475_

David Baldacci –The Fallen (Amos Decker #4)

5196764

Carlos Ruiz Zafon – The Angel’s Game (Cemetery of Forgotten Books #2)

32075825._SX318_

Neal Stephenson, Nicole Galland – The Rise and Fall of D.O.D.O.

29396

Jim Butcher – Furies of Calderon (Codex Alera #1)

18900805

Carlos Ruiz Zafon – The Prisoner of Heaven (Cemetery of Forgotten Books #3)

Lasu:

25671826

Steve Berry – The 14th Colony (Cotton Malone #11)

25626407._SX318_

Guntis Berelis – Vārdiem Nebija Vietas (‘’Mēs. Latvija, XX gadsimts’’ #2)

Klausos:

50027

R.A. Salvatore – Homeland (The Legend of Drizzt #1)

40728992._SX318_

Keith C. Blackmore – Mountain Man #1-3

Lasīšu:

29939076

Steve Berry – The Lost Order (Cotton Malone #12)

37819082

Bernard Cornwell – War of the Wolf (The Saxon Stories #11)

Klausīšos:

66678

R.A. Salvatore – Exile (The Legend of Drizzt #2, The Dark Elf Trilogy #2)

831329

R.A. Salvatore – Sojourn (The Legend of Drizzt #3, The Dark Elf Trilogy #3)

Iepalicēji #14

Iepalicēju raksts ir mājvieta gan darba, gan neliela slinkuma dēļ iekavētiem individuāliem rakstiem, gan apzināts galamērķis grāmatām, par kurām pēc to izlasīšanas diži daudz nemaz neatrodas ko teikt.

***

21112640

Shaman by Kim Stanley Robinson

Interesants pirmsvēstures stāsts no mednieku un vācēju dienām. Shaman iesākas ar jauna puiša Loon (vārdi tiek doti ne uzreiz pēc dzimšanas, lai atrastu piemērotāko) iniciācijas pārbaudījuma, lai varētu kļūt par šamani. Grāmatas darbības laiks ir daži gadi, kuros stāsts koncentrējoties uz galvenā varoņa Loon dienām un nedienām, seko arī līdzi viņa cilts ikdienai visos četros gadalaikos un tajā, ko nepieciešams paveikt, lai izdzīvotu skarbās ziemas mēnešus un sagaidītu pavasari.

Salīdzinot ar citiem lasītiem līdzīga tika romāniem par līdzīgu laika periodu, Shaman nav ne ar ko sliktāks, vien varētu nedaudz piekasīties, ka attiecībā uz mednieku un vācēju sadaļu drusku novārtā tiek atstāta vākšanas puse, fokusējoties vairāk uz medniekiem, kā arī vietām tēlu dialogs, īpaši pāris lamāšanās reizēs, šķita ar pārāk mūsdienīgu vārdu izvēli.

29396

***

Furies of Calderon (Codex Alera #1) by Jim Butcher

Furies of Calderon ir standarta fantāzijas stāsts, kurā puisim vārdā Tavi no neievērojama ciemata ir Codex Alera pasaules maģijas sistēmas aizture. Kamēr visi citi vairāk vai mazāk ar lielāku vai mazāku talantu spēj to pielietot, Tavi šis prieks tā vien izskatās ir laupīts pavisam. Tas, protams, viņu padara par ideālu kandidātu varoņa lomai, kuram cīnīties pret valdošo kungu netaisnību.

Kā pretstats Tavi ir Amaras tēls, maģiski apdāvināta un lojāla aristokrātijai, kuras ilūzijas par tās taisnīgumu un darbībām pavalstnieku labā tiek brutāli sagrautas. Izvēles iespējas ir kādas tās ir – pakļauties pavēļu diktātam un dzīvot droši, vai izšķirties par labu saviem principiem un cīnīties pret tiem, kuri tos vēlētos nospiest kā nevēlamu kaitēkli.

Nenoliegšu, ka liels nopelns, kādēļ klausījos Codex Alera sērijas pirmo grāmatu, ir The Dresden Files audiogrāmatu nopelns. Diemžēl šai sērijai nebūs izdevies trāpīt tik precīzi desmitniekā ar ierunātāja izvēli, bet arī pats grāmatas sižets nevienā brīdī pats par sevi nesāka izraisīt dižu līdzi jušanu kādam no tēliem.

10967

***

The Fiery Cross (Outlander #5) by Diana Gabaldon

Outlander sērijas piektā grāmata The Fiery Cross lielā mērā ir Džeimija un Klēras Freizeru, Briannas un Rodžera ikdienas dzīves turpinājums, kurā dramatiskos nolūkos ik pa brīdim notiek kaut kas vairāk asinsriti uzdzenošs nekā, ja tēli nebūtu daļa no vēsturiski romantiska romāna ar ceļošanas laikā elementiem. Ir 1771.gads un visi varoņi, kuri ir dzimuši 20.gadsimtā labi apzinās, ka nekur tālu aiz kalniem nav pilsoņu karš starp ziemeļu un dienvidu štatiem. Nedaudz ziņkārības pēc  ielūkojos, kurš gads minēts sestās grāmatas aprakstā, lai pārsteigtu sevi ieraugot 1772. Pārsteigums vairāk no tā, ka bija jāsagatavojas gandrīz 1500lpp tik īsā laika posmā, un, pieminot lielo grāmatas apjomu, piefiksēji sevi domājot par +/- 700-800lpp garu grāmatu kā salīdzinoši īsu.

Iekš The Fiery Cross detektīvmomenti, kad kāds no kalpotājiem/vergiem tiek saindēts un nogalināts kāda cita svarīgāka kunga vietā, un ap to ievītie vairāk amatieriskie (no tēlu puses) izmeklēšanas centieni, vijas ar varoņu savstarpējām intrigām, romantiskām un cita veida attiecībām. Viens negatīvais aspekts, kas par tēliem no nākotnes šajā grāmatā izceļas (varbūt bija manāms arīdzan iepriekšējā), ir attieksmes maiņa attiecībā uz vergiem, kuru eksistence šķietami pieņemta par pašsaprotamu, un, kamēr bija vismaz simboliski noraidoša attieksme sērijas sākumā un mēģinājumi to mainīt, tad tagad reizēm līdzīgi citiem laika biedriem vergi šķita arī viņiem kļuvuši par mēbeli/instrumentu. Iespējams vien jāpaciešas līdz klausīšos sērijas turpinājumus.

Jāšaubās, vai tik lapaspušu apjomīgā sērijā lasītājs būtu nonācis līdz piektajai sērijas grāmatai, ja viņam tā nepatiktu, kur nu vēl neko par to nezinātu, lai sāktu šo lasīt, nezinot par pārējām. Ar to gribu pateikt, ka Outlander pieder pie sērijām, kuru liktu sēriju kategorijā, kuras vajadzētu lasīt pēc kārtas.

38672585._SY475_

***

The Fallen (Amos Decker #4) by David Baldacci

Pēc visa šī laika kopš atmiņuvīrs Dekers kopā ar bijušo žurnālist Aleksu strādā īpaši viņiem izveidotā īpašājā un speciāli viņiem izveidotajā vienībā, abi nav pazinuši vārda ‘’atvaļinājums’’ definīciju. Tādēļ, kad ne bez mazām pūlēm vairāk attiecībā uz Dekeru un ņemot vērā viņa neordināro personību un ar to saistītos talantus, zinot, ka darbs/vainīgo meklēšana pašlaik ir Dekera dzīves būtība, Aleksa viņu uzaicina ciemos pie māsas ģimenes uz kaut kādu tur mierīgu Baronville mazpilsētu.

Baronville jau pati par sevi nerada idilliskas dzīves iespaidu. Visur kur skaties var manīt aizgājušo laiku pārticību, kuru modernie ekonomiskie apstākļi mazpamazām pārvērš arvien skarbākā realitātē. Labi apmaksāts vai vispār algots darbs meklējams ar detektīva talantu. Nevarētu pilnībā apgalvot, ka nav uzņēmīgu cilvēku, kuri nedomātu kā paša spēkiem nopelnīt naudiņu dienišķajai maizītei, bet, kā Dekers un Aleksa tā atklās pilnā krāšņumā, tad ne visi izvēlas to godīgāko un mazāk asiņaino ceļu, lai to sasniegtu.

18900805

***

Prisoner of Heaven (Cemetery of Forgotten Books #3) by Carlos Ruiz Zafon

Prisoner of Heaven sniedz ieskaitu Semperes grāmatu veikala darbinieka (un ne tikai) Fermina Romero de Torres un nedaudz arīdzan Daniela Semperes pagātnē. Izrādās Fermina pagātnē bijuši krietni trauksmaināki un dzīvībai bīstamāki notikumi nekā varētu likt domāt viņa sākotnējais stāvoklis pirmajā Vēja Ēnas grāmatā.

Grāmatas maniere turpina būt līdzīga pirmajās divās sērijas grāmatās esošajai un vēsturiskais romāns mijās ar fantāzijas, mistērijas un droši vien vēl kādu citu žanru elementiem. Ja starp vienu un nākošo grāmatu tiek ievērots lielāks laika atstatums un šis tas no detaļām piemirstas, tad Prisoner of Heaven atmosfēra un audio grāmatas gadījumā arī ierunātājs ļauj tik un tā sajusties kā mājās attiecīgās sērijas kontekstā.

Šeit vēl pievienošu kāda cita lasītāja viedokli.

Jon Wallace – Barricade (Kenstibec #1)

21068417

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Orion books

Manas pārdomas

Ģenētiski manipulēti un mākslīgi radīti cilvēki Ficials, katrs pēc iestatījumiem specializēts kādā konkrētā nozarē/profesijā, piemēram, celtniecība vai armija, bija domāts kā virsotnes sasniegums, kas beidzot pilnībā ļaus atvieglot parastu mīrstīgo cilvēku dzīves. Un sākums arī bija tik rožains, bet bailes, propaganda apvienojumā ar mākslīgā superintelekta Control lēmumu, ka tā nespēj reizē pasargāt planētu, uz kuras dzīvo cilvēki, un cilvēkus no pašu stulbuma, jo jau pirms tam Lielbritānija ir kļuvusi par tikpat kā vienīgo valsti, kura spēj uzturēt miljonu miljoniem lielas populācijas, noved pie Barricade sastopamās realitātes.

Ficials ir ne tikai ātrāki, labāki un spēcīgāki, bet viņu asinsritē esošie nanoboti padara viņus imūnus pret principā jebkuru slimību un arī vien momentā letāls ievainojums novedīs pie nāves, ja vien ir pietiekošs laiks, lai tas sadzītu. Kamēr Ficials ir iebakaridējušies vairākas lielās pilsētas un turpina iesākto misiju, lai ar laiku atjaunotu Zemi no tai nodarītās skādes (pasauli pārņēmusi kodolziema), tikmēr ietiepīgie, neatlaidīgie cilvēciņi turpina bezjedzīgi tam pretoties.

Galvenais Barricade varonis ir Ficials pārstāvis Kenstibec, kura oriģinālā nodarbošanās pirms apokalipses bija saistīta ar celtniecību, bet tagad ir kļuvis par taksistu un pārvadā kravas un personas no vienas iebarikadētas pilsētas uz otru. Šis brauciens Kenstibeka dzīvē nelīdzināsies nevienam no iepriekš pieredzētajiem! Ceļojuma laikā viņš kopā ar savu pasažieri  veic šādus tādus līkumus, kas bez uzpiestības ļauj lasītājam pastāstīt vairāk par viņu pasauli, bet pats svarīgākais izmestais līkums ir pašā sākumā. Pēdējā laikā vismaz Lielbritānijas salas ziemeļpusē ir palielinājusies cilvēku organizētība, pieaug kontrolpunktu un nokļūt no punkta A uz punktu B vairs tik viegli kā agrāk. Tādēļ Kenstibec izšķiras par cilvēku gida ‘’nolīgšanu’’, kas ļautu veiksmīgi nokļūt galamērķi.

Šis gids loģiski nav tas priecīgākais par šāda jauna darba uzrašanos, bet arī zaudēt vairs viņam daudz nav atlicis. Minētās kodolziemas un tās izraisīto skarbo apstākļu dēļ veselība daudziem nav no tām spožākajām, ko vēl tikai pastiprina zāļu trūkums un jaunu, bīstamu slīmību uzrašanās. Diemžēl visas grāmatas garumā Kenstibeks viņu saukā par Fatty (slimības izraisīts), kas varbūt pats par sevi liecina Ficials attieksmi pret vienkāršajiem cilvēkiem. Bet grāmatas garumā, pārdzīvojot abu ceļā mestos šķēršļus (reizēm ne bez otra palīdzības), starp abiem izveidojas īpaša draudzība, ja to par tādu var saukt.

Pēc katras nodaļas ir neliels Kenstibeka atmiņu fragmenti gan īsi pirms Kontroles lēmuma, gan pēc tā, dod interesantu ieskatu notikumu attīstībā, kas noved pie katastrofas. Kā arī attiecībā uz galveno varoni Kenstibec liek aizdomāties, vai Ficials tik tiešām ir radīti tā, ka tie neizjūt pilnīgi nekādas emocijas.

Neal Stephenson, Nicole Galland – The Rise and Fall of D.O.D.O. (Audio book)

32075825._SX318_

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: HarperAudio

Manas pārdomas

Vispārējas tehnoloģiju un, kā nagla maģijas zārkā, fotogrāfijas attīstības rezultātā 1851.gada Londonas Lielā (tehnoloģiju) izstāde kļūst par to brīdi, kad jau desmitiem gadu aizvien vājāk paliekošā maģija izzūd pavisam. Tomēr 19.gadsimta vidus neapzīmē maģijas pilnīgu izmiršanu, jo grāmatas tagadnē ASV valdībai ir interese atkal to atjaunot un, protams, izmantot militāriem mērķiem. Jau vēl pirms pašiem ir izdevies palaist projektu tam pienācīgi raitā darbībā, pastāv aizdomas, ka citām lielvarām ir aizsākti līdzīgi projekti.

Sākotnēji D.O.D.O. ar neko dižu izcelties nespēj, papildus tam ‘’aģentūra’’ ir bērna autiņos ar tikai dažiem darbiniekiem. Par aģentūras vadītājs ir iecelta persona Tristan Lyons  (no armijas puses), kurš nejaušības ceļā nolīgst plaša spektra valodu eksperti/tulkotāju Melisanda ‘’Mel’’ Stokes, lai viņa ķertos klāt lielam apjomam senu tekstu dažnedažādās valodās, kas uz to brīdi ir viņa vienīgais pierādījums, ka maģija reiz ir eksistējusi. Varbūtība, ka personas no dažādiem pasaules reģioniem varētu būt tik līdzīgi domājuši un visi sarakstījuši vienlīdz līdzīgus fantāzijas darbus, ar katru tekstu kļūst mazāka un mazāka, un pienāk mirklis, kad vislielākais jautājums ir izdomāt, kā gan atjaunot maģijas darbību un izņemt no vienādojuma problēmu, kas to bloķē.

No absurdu patentu pagrabu dziļumiem tiek izrakts izgudrojums, kurš izceļas starp visiem pārējiem vien pēc Tristana un Melas prātošanas un domu apmaiņas ap un par Šrēdingerga kaķa domu eksperimentu. Nemaz pašam nezinot patenta autors Frank Oda, kurš līdz šim bija kļuvis par apsmieklu akadēmiskajās aprindās, bija uzdūries tehnoloģijai, kas spēj radīt telpu (iekārtas ietvaros), kas tās ietekmes sfērā spēj neitralizēt tehnoloģiju ietekmi uz maģiju.

Īsi vēl jāpiemin atlikušie oriģinālie D.O.D.O komandas biedri, vēl pirms visā iejaucas birokrāti un armijnieki no augšas. Frenka sieva Rebecca Oda, kaut arī sākotnēji viņa no savas puses nepiedāvā zināšanu vai kādu citu iemaņu specializāciju, tad tomēr gadu gaitā kopdzīvē ar vīru (tuvāk seniora gadiem abi) Rebeka ir kļuvusi par pirmo un galveno Frenka uzticības personu, bez kuras atbalsta grūtie gadi, kad nācās pamest darbu akadēmijā, nebūtu izturēti. Un visbeidzot, bet ne pavisam pēdējā kā vismazāk nozīmīgā, ir jāpiemin ragana Erszebet no 19.gadsimta. Nedaudz jāpieslēdz griba ticēt, jāpārvār pāris prāta mežģi un drusku arīdzan jāpieņem izdomātā stāsta spēles noteikumi, plus ceļošana laikā, jo Erszabetes pirmā tikšanās ar Melu no Melas skatpunkta vēl nemaz nav notikusi, bet tikai tāpēc, ka ir, Erszabete izmantoja savu pēdējo burvestību 1851.gadā, lai paildzinātu savu mūžu un pieredzētu nākotni, kurā maģija atdzimst. Raganas kā tādas pēc rakstura ir kaut kas un nemaz tik viegli paciešamas, bet (un ar pamatotu iemeslu) Erszabete ir īpašs stāsts.

D.O.D.O. jeb Department of Diachronic Operations mūža sākums nenoliedzami ir naivs, pilns ar domām par labiem darbiem, līdz brīdim, kad jau viegli pieminētās personas no augšas sāk iejaukties ar savām idejām un ieteikumiem, nepārzinot līdz galam pat kripatu no nepieciešamā un to kādu risku viņu ‘’ģeniālās’’ idejas var izraisīt. Erszabetei kā galvenajai maģijas ekspertei un pārzinātājai 21.gadsimtā nepārtraukti, pilnībā tos neatklājot, jāatgādinā par to, ko nu nekādīgi ar maģiju nedrīkst darīt, lai izvairītos no bēdīgām sekām, un pat tad ne vienmēr ar to pietiek.

Aģentu ceļošana laikā stāstā iesaistā interesantus tēlus, kuru iespaids uz sižetu, ir vērā ņemams un citiem varoņiem nebūt ne sākotnēji paredzēts un tādējādi labvēlīgs. Gan starp galvenajiem tēliem Melisandu un Tristanu, gan starp viņiem, D.O.D.O komandu un pārējiem iesaistītajiem tēliem attiecību dinamika ir papildus faktors, kas grāmatu padara interesantu bez pašas lielās idejas. Pasaules un maģijas uzbūve, neiesaistot citus fantāzijā ierastas radības, plus ievijot sižetā multi-pasauļu/dimensiju teoriju, padara Rise and Fall of D.O.D.O. par ļoti saistošu darbu no abu autoru puses.

Turklāt, kaut arī pagaidām ir lasītas/klausītas vien dažas grāmatas no Stīvensona daiļrades, D.O.D.O. ir retā, kura pilnā mērā no sākuma līdz beigām ir patikusi, kura nopelnā noteikti atzinums jādod arī audio grāmtas ierunātāju komandai.

Shari Lapena – An Unwanted Guest

37920735._SY475_

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Bantam Books

Manas pārdomas

‘’We can’t choose the strangers we meet. Usually we can avoid the people who makes nervous, make us afraid. Until we find ourselves in a situation we can’t escape. Trapped.’’

Tieši tā notiek ar duci svešinieku, kuri ierodas nomaļā kalnu viesnīcā ar dažādiem nodomiem, galvenokārt atpūsties un izbaudīt sievas, līgavas vai vienkārši draudzenes klātbūtni prom no ikdienas jezgas, bet, kā ne kuriem citiem viņiem palaimējas ierasties viesnīcā stipras sniega vētras priekšvakarā.

Varoņi ir dažādi un viens otram nelīdzinās. Ilgi precēts pāris, kuru laulība ir uz izjukšanas robežas; saderinājies pāris, kur ārkārtīgi pievilcīga sieviete ieprecas naudā; krimināltiesību advokāts, kurš pirms vairākiem gadiem ticis apsūdzēts sievas slepkavībā, bet pierādījumu trūkumu dēļ palaists brīvībā un vainīgais vēl joprojām nav noķerts; mazpazīstama rakstniece, kas pēc ilgiem spoku rakstīšanas gadiem citu autoru vārdā beidzot cer sarakstīt savu dižpārdokli; divas draudzenes, žurnālistes, no kurām viena cieš no PTSD pēc vairākiem gadiem strādājot Afganistānā un Irākā; kā arī pāris, kas vienkārši draudzējas un vēl nav ne precējies, ne saderinājies. Kā arī, protams, viesnīcas personāls – kas šoreiz īpaša izņēmuma kārtā ir viesnīcas īpašnieks un labs pavārs un viņa dēls (neslikts bārmenis).

Kad vētras dēļ pazūd elektrība un sapūstais sniegs un ledus neļauj tikt atpakaļ uz tuvāko pilsētu līdz ceļi netiks iztīrīti, neviens vēl nesāk satraukties. Viesu ir tik maz, ka pie krakšķoša kamīna visi sapazīstas un varbūt pastāsta šo to par sevi, ja ir tāda vēlme, bet, kā jau visiem, tad arī šajā cilvēku grupā katram ir savs dārgs noslēpums. Kādām pat tik svarīgs, ka cita dzīvība nebūtu par dārgu, lai to censtos nosargāt!

Sestdienas agrs rīts sākas ar spalgu kliedzienu un šausminošu atradumu pirmā stāva kāpņu pakājē, pie kurām pēc šķietama kritiena beigta guļ viena no viesnīcas viesēm. Situācija gan pārējiem, gan viesnīcas īpašniekiem nav nekāda patīkamā, bet vēl nekāda panika nesākas – acīmredzams negadījums. Bet pēc otrā upura, kuras nāve šoreiz nepavisam neizskatās pēc negadījuma pārvērš puslīdz mierīgo noskaņojumu stipri vien trauksmainākā. Īpaši bezpalīdzīgu situāciju rada telefona sakaru pārtrūkums līdz ar elektrību vētras dēļ un interneta neesamība tik nomaļā viesnīca, kuras īpašnieks lepojas ar saglabāto veco dizainu un pat piesaistīja atpūtniekus, kuru nevēlējās tā tikt iztraucēti.

Pat ja nav lasīts daudz mistēriju, tad tik un tā nebūs grūti atpazīt An Unwanted Guest, kā klasisku ‘’Kurš vainīgs?’’/Who dunnit mistēriju. Nedaudz varbūt varētu piekasīties, ka visi viesi ierodas piektdienas vakarā un nav pilnīgi neviens viesnīcas iemītnieks, kurš būtu ieradies jau teiksim nedēļas sākumā, lai paliktu arī uz nedēļas nogali, bet tas būtu tāds nebūtisks sīkums. Kopumā ļoti interesants un aizraujošs krimiķis!