Stephen Baxter – Proxima (Proxima #1) (Audio book)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Negaidīts kernel degvielas/resursa atklājuma dod iespēju cilvēcei doties plašāka Visuma apgūšanā un izpētētē tieši tad, kad tas visvairāk būtu nepieciešams, kad Saules sistēmai tuvākajā citas zvaigznes sistēmā Proxima Centauri tiek atklāta apdzīvojama planēta.

Proxima – planēta (tidal lock), kas riņķo ap mazu pundur zvaigzni, bet ne par tuvu vai tālu, lai uz tās nevarētu attīstīties dzīvība. Par cik visu laiku viena un tā pati planētas puse vērsta zvaigznes virzienā, tad ikdiena un regulārs miega režīms ir kas tāds, ko jaunam kolonistam uz planētas jāuzrauga, lai tas neizjuktu, bet vēlāk kolonistu bērniem ir neizprotams, kādēļ viņu vecāki izraugās gulēt šķietamā randoma laikā.


Sižets uz jaunatklātās planētas mijas ar notikumiem pašu dzimtajā Saules sistēmā, kurā grāmatas notikumu laikā, bet ne grāmatas Goodreads minētajā 27.gadsimtā, eksistē divas lielvaras UN Apvienotās nācijas un Ķīna. Katra paranoiski sargā savus zinātniskos atklājumus un prāto, ko pretējā puse potenciāli ir gatava izdarīt, lai to iegūtu. Lai gan ir atvertāk domājoši cilvēki, kuri uz katra stūra nesaskata eksistenciālus draudus, tad diemžēl skaļāki ir tie, kuri ar savu lieko uztraukumu, kuru papildina varaskāre, ir tieši tie, kuri apdraud līdzcilvēku dzīvības

Apvienotās Nācijas uz Proksimu nosūta Ad Astra kuģi ar +/- 200 kolonistiem ar cerību tādejādi planētu padarīt par savu, lai tad, kad to atklātu ķīnieši, uz planētas būtu par daudz UN piederīgo. Starp tiem Proxima grāmatas viens no galvenajiem varoņiem Yuri Eden, par kuru autors liek manīt, ka viņam ir krietna ne pārlieku patīkama pagātnes bagāža, bet salīdzinoši ar kompanjoniem uz Proksimas krietni labāks par vairumu no tiem.

Vāja priekšdarbu izpēte attiecībā gan uz pašu planētu, gan kolonistiem no UN puses, starp kuriem netrūkst ar nestabilu psiholoģisko noturību u.c.problēmām apveltītu, kā rezultātā pirmajos mēnešos papildus Proksimas jau tā esošajām sagādātajām grūtībām kolonisti biškucīt piedod nevajadzīgu nastu – ne visi mirst teiksim ierobežoto medicīnas vai pārtikas resursu dēļ.

Lai arī balansam grāmatā netrūkst nepatīkamu tēlu, no kuriem daļu varētu apzīmēt kā ‘’mačo idiotus’’, tad tos atsver kā minētais Jurijs, tā arī Medina, kuru attiecības un kopdzīve uz Proksimas nav tā pati draudzīgākā, bet apstākļu spiesti iemācās iepazīt vienam otra labās īpašības un nepaļauties tikai uz pirmajiem iespaidiem. Patīkami, labi galvenie tēli, kuriem just līdzi.

Tikmēr Saules sistēmā lasītājs vairāk seko zinātniece Stefānija  gaitām, kurai ir dota aktīva loma ne tik uz Merkura atklāto kerneļu izpētē, bet arīdzan to ieguves dzīslās atklātai tehnoloģijai, kura nevar būt nekas cits, kā vien kādas senāk zudušas civilizācijas paliekas.

Nedaudz ieskicētas idejas par multiverse, par ko grāmatas sižeta gaitā lasītājam pašam vairāk jāspekulē un autors nenoliek visu tā vienkārši priekšā uz paplātes. Papildus tam nedaudz autors nedaudz pieskaras mākslīgajam intelektam un sevi apzināties spējīgiem robotiem, un ka Proxima grāmatā tie lielā mērā joprojām tiek uzskatīti mazāk nozīmīgi, ne līdz galam līdzvērtīga ‘’dzīvība’’ cilvēkam.

Labs klifhengeris, būs interesanti redzēt, kādā virzienā dodas otrā grāmata Ultima.

Henning Mankell – Firewall (Kurt Wallander #8)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Vintage Books

Manas pārdomas

Netālu no bankomāta, bet bez jebkādām uzbrukuma pazīmēm, tiek atrasts, miris vīrietis – īpatnēja līdz šim nepieredzētas slepkavības veids vai tomēr dabiska nāve(?), lai cik tik tikko apmeklēts bankomāts, bet vien ar konta izdruku kabatā, nemēģinātu likt domāt citādāk.

Šķietami bezjēdzīga taksometra šofera slepkavība vien pārsimts kronu dēļ, kā vismaz apgalvo aizturētās 19 un 14 gadus vecās jaunietes, kuras bez mazākajiem sirdsapziņu pārmetumiem atzīstas izdarītajā. Tomēr Kurta Valandera intuīcija liek apšaubīt pirmajā mirklī tik viegli saprotamu un reizē nožēlojami bēdīgu iemeslu kāda cilvēka pāragrai nāvei. Kurtam Valanderam un viņa kolēģiem atliek vien grūtsirdīgi nopūsties, redzot tik jaunus cilvēkus ar 0% sirdsapziņas.

Intuīcijas pareizums ne tikai pierādās pēc vecākās meitenes oportūniskas aizmukšanas no policijas iecirkņa, pēc kā nav ilgi jāgaida līdz viņu vēlāk atrod acīmredzami nogalinātu elektrotīkla sadales stacijā. Papildus tam pie bankomāta mirušo vīrieša līķi kāds veikamīgi izzog no morga, tā vietā atstājot pierādījumus, lai pat pēdējais muļķis varētu sasaistīt kopā viņu, taksometra šoferi un pēdējo upuri. Kaut arī tas netiek uzsvērts, bet nav grūti iedomāties pamatoti kritiskus sižetus un rakstus medijos, kad tik īsā laikā likumsargi pieļauj slepkavas aizmukšanu un mirstīgo atlieku nolaupīšanu.

Kā jau tas piederas kriminālromānā, tad visas tajā esošās nāves ir vairāk vai mazāk viena ar otru saistītas, citu domu nemaz nevajadzētu būt. To izmeklēšana vecmodīgo Kurtu, kurš nedaudz tomēr cenšas iet laikam līdzi, ieved modernajā kiberpasaulē, kurā pat atrodoties citkārt neievērojamā Istades pilsēta, vari būt pasaules centrā un operēt teiksim ar akciju tirgiem visā pasaulē. Grāmāta publicēta 1998.gadā un ir šis tas, kas liek pasmaidīt – ir vai nu novecojis, vai arī autora superlatīvās prognozes nav sevi attaisnojušas ir bijuša krietni pārspīlētas. Mazākais būtu, ka dominē nevis interneta, bet gan kibertelpas apzīmējums, ar kuru arī saistās astotās sērijas grāmatas Kurta Valandera personīgās dzīves aspekts, kurā viņš ar iepazīšanās sludinājuma starpniecību cer tomēr atrast kādu kompanjonu, bet diemžēl ne bez sarežģījumiem.

Reizēm piezagās vēlme pēc labākiem dialogiem un gludāk, mazāk saraustīti un ne tik neveikli aprakstītām spriedzes ainām, bet tāpēc nevarētu teikt, ka Firewall kopumā būtu bijis sliktāks par iepriekšējiem darbiem Kurta Valandera sērijā.

Dan Simmons – The Terror

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Bantam Books

Manas pārdomas

Divu Lielbritānijas karaliskās jūras flotes~ kuģu HMS Erebus un HMS Terror ekspedīcija ar mērķi atrast un izkuģot North-west ceļu no Atlantijas uz Kluso okeānu caur Ziemeļu Ledus okeānu. Viss šķietami sagatavots pēc labākās sirdsapziņas veiksmīgam iznākumam. Kuģi aprīkoti arkitskajiem apstākļiem kā neviens cits kuģis pirms tam, arī pārtikas krājumi iepirkti ar rezervi, papildus tam iegādāts krietns daudzums ogļu, lai varētu darbināt necilus tvaika dzinējus uz katra kuģa, kuri palīdzētu tikt uz priekšu cauri ledājiem. Vienīgais, ka dzinēji paši kā tādi nav tie jaudīgākie, kas pasaulē eksistē, ievietojot lielākus izmēru un tonnāžas dēļ būtu jāietaupa uz kaut ko citu.

Starta laiks 1845.gada rudens un sākums ir gana daudzsološs, bet ilgi tam tā nav lemts turpināties, abiem kuģiem iesalstot ’46/’47.gada ziemā. Turklāt vēl laikapstākļiem atklātā vietā, kurā kuģu apkalpei tie ir vēl skarbāki nekā citur kāda līča vai salas pasargātiem turpat netālu. No kā (iesalšanas) gan būtu bijis iespējams izvairīties, ja vairums personāžu ar ego, ambīcijām un sapņiem par ātru un veiksmīgu ekspedīciju ieklausītos mazākumā, kuriem muguras smadzenes un pieredze brīdina par potenciāliem un kārtīgiem sarežģījumiem, par varbūtējiem neraksturīgākiem un bargākiem laikapstākļiem. Kādi arī pienāk nākošajā ‘’vasarā’’, kura tā arī neļauj ledājiem pietiekoši atkust, nolemjot abus kuģus vēl vienai ledū ieskautai ziemai.

Ja vēl nepietiktu ar arktiskajiem apstākļiem 19.gs vidū bez šodienas (21.gs) ērtībām, tad autors savas grāmatas varoņiem piešķir papildus paranormāla rakstura grūtības. Divreiz lielāks, daudzkārt spēcīgāks un veiklāks par ledus lāci, Erebus un Terror kuģu eksistenci nolādējis kāds pārdabisks radījums, kura iespēju robežās ietilpst spējas nemanītam pagrābt kādu nelaimīgo sardzē uz nakti nostādītu jūrnieku. Nav grūti iedomāties, kā jau tā māņticīgos jūrniekus ietekmē šāds pavērsiens, kad tā vien šķiet viņus apsēdusi pati Nāve. Radījums ar prātu un viltību, izmanību; neuzbrūk akli vai pārtikas pēc.

No grāmatas varoņiem un kuģa apkalpes ir gan krietni tēli, kuri varbūt cīnās ar negatīvajām rakstura īpašībām un iekšējiem dēmoniem, bet izpildīs darbu pēc labākās sirdzapziņas un padomās arī par citu interesēm, bet netrūkst arī, maigi sakot, nepatīkami un nicināmi tēli (vairums no tiem mazizglītoti, ja vispār), kuri kopējai nolemtības sajūtai un drūmajiem notikumiem pieliek savu ne vienu vien darvas karoti klāt, kuriem sīks aizvainojums pārraug nesamērīgas cenas atriebībā.

Aizraujošs vēsturiskais romāns, kas rada vēlmi izlasīt, ja ne gluži dokumentālu non-fiction darbu tieši par šo ekspedīciju, tad noteikti kādu no grāmatplauktos esošajām ceļojumu grāmatām pirms modernā laikmeta ar GPS, pirms interneta un mobīlajiem.

Izlasīju, lasu, lasīšu #189 (19.04-02.05)

Izlasīju:

–

Noklausījos:

Anthony Marra – A Constellations of Vital Phenomena

Henning Mankell – One Step Behind (Kurt Wallander #7)

Max Brooks – World War Z: An Oral History of the Zombie War

Tad Williams – Mountain of Black Glass (Otherland #3)

Lasu:

Dan Simmons – The Terror

Henning Mankell – Firewall (Kurt Wallander #8)

Klausos:

Stephen Baxter – Proxima (Proxima #1)

Lasīšu:

Hans Fallada – Wolf Among Wolves

Klausīšos:

Tad Williams – Sea of Silver Light (Otherland #4)

Max Brooks – World War Z: An Oral History of the Zombie War UN Anthony Marra – A Constellation of Vital Phenomena

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Pavisam nesen, iepriekšējā 2020.gada oktobrī, lasīju vienu no loģiskākajām un inteliģentākajām zombiju grāmatām, kādu ir nācies lasīt – gidu kā izdzīvot zombiju apokalipses gadījumā, ko labāk nedarīt un ko darīt labāk, lai palielinātu izdzīvošanas iespējas.

Šīs World War Z grāmatas gadījumā autors pats iejūtas žurnālista lomā, lai intervētu apokalipsē izdzīvojušos no dažādākajiem dzīves gājumiem sākot pat ar bērnu un vienkāršu civiliedz. un beidzot ar armijas specvienības pārstāvi. Emocijām pilnas pieredzes stāsti, kurus oficiālā pētījumā un dokumentā žurnālista priekšnieki nav atļāvuši iekļaut

Tos pašus pozitīvos vārdus, ko varu veltīt The Zombie Survival Guide, varētu dod kā uzslavas arī zombiju apokalipses orālās vēstures grāmatai. Autors neieslīgst klišejās, bet +/- realistiski iztēlojas cilvēku un valstu reakcijas un krīzes menedžmenta soļus. Grāmata publicēta 2006.g, krietni pirms pašreizējās C-19 pasaules pandēmijas, tā kā varbūt iztēlotās reakcijas uz pēkšņo krīzi būtu pat drīzāk saucamas par optimistikām, redzot, kas ir noticis un notiek pasaulē attiecībā uz kovidu.


Vienīgais teorētiskais mīnuss, ka bija stipri par īsu, būtu varējis klausīties vēl un vēl.

***

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Galvenais sižets 2004.gada Čečenijā ar iestarpinātiem atmiņu ainu fragmentiem gan īsi pirms un pēc PSRS sabrukuma un klusām neatkarības cerībām, gan nozīmīgāki notikumi gadu gaitā līdz grāmatas sižeta tagadnei.

Sonja – ātriem soļiem kļūst par pieredzējušāko speciālisti vietējā slimnīcā gandrīz vai apstākļu un kolēģu trūkuma spiesta.  Tas gan nenotiek tik ļoti aiz brīvas prāta un pašas apņemšanās, kā nerimstošās cīņa starp nemierniekiem, brīvības cīnītājiem u.c. pušu dēļ, kuri nodrošina konstantu pacientu plūsmu dažādākajos nopietnības stāvokļos. Bieži vien jāsaskaras ar absurdāko situāciju, kad ieroči un narkotikas ir lētākas un vieglāk pieejamas nekā tik ļoti nepieciešamās medicīnas preces.

Ahmeds – mūk no viena reģiona uz citu (Sonjas slimnīcu) līdzi paņemdams nolaupīta un nogalināta kolēģa 8 gadīgo meitu. Tiek pieņemts darbā slimnīcā vien darbinieku trūkuma dēļ, un, kā drīz vien atklājas, tad Ahmeds ātri nokļūst ārpus savas ērtās komforta zonas un noskaidrojas, ka viņa patiesais talants slēpjas mākslā nevis medicīnā. Abu personāžu dzīves apstākļi un skarbie šķēršļi, kuriem jātiek pāri, piešķir papildus nianses stāstam, kad tēli par spīti visam tomēr cenšas saskatīt arī pozitīvo, cik nu tas iespējams.

Labs, interesants turklāt debijas romāns lokācijā, par kuru reti personīgi ir nācies lasīt kādu stāstu, ja vispār. Būtu viegli iztēloties putnu biedēkļa pretargumentu negatīvai kritikai, ja grāmata būtu neizdevusies – “bet tā taču patiesībā arī līdzīgi notika” -, kas šoreiz nav jāsaka.

Tad Williams – Mountain of Black Glass (Otherland #3) (Audio book)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Konflikti The Grail Brotherhood rindās, kur ne visiem ir viens un tas pats nākotnes mērķis. Tiek īstenots brālības dibinātāja mērķis iegūt nemirstību un uzveikt Nāvi, apiet tās radītos dzīves beigu šķēršļus, un ‘’pārcelties’’ uz pašu radīta Otherland simulāciju pasauļu tīmekļa Virtuālo realitāti, ko paveic ar kopējot un ierakstot brālības biedru prāta/smadzeņu darbību, atrodoties savienojumā ar Otherland un tādejādi radot savu elektroniski virtuālo kopiju. Āķis vien tajā, ka, lai neeksistētu viens ‘’fiziskās’’ pasaules Tu un viens ‘’virtuālais’’ ir nepieciešams nogalināt savu fizisko miesas/’’gaļas’’ ķermeni, ja mirklī, kad šī kopēja tiek tā teikt ieslēgta, tā kļūst par unikālu indivīdu, kas, laikam ejot uz priekšu vairāk un vairāk atšķirsies no tevis paša.

Interesanta idejas versija par nemirstības iegūšānu augšupielādējot prātu virtuālajā realitātē, kur Otherland unikalitāte vai atšķirīgums ienāk ar to, ka tu nevari virtuāli ‘’es’’ atjaunināt ik pa laikam un uzturēt svaigu un identisku tavam fiziskajam ‘’es’’. Ja nevēlies radīt paradoksu, ka vienlaikus eksistē divi vai vairāki Tu, no kuriem virtuālās versijas ir daudzkārt varenākas par tevi, par cik šiem brālības biedriem un sistēmās veidošanā iesaistītajiem piemīt supervaroņu un dievu cienīgas spējas.

Protams, ne viss rit tik gludi kā iecerēts ne Rīni viņas kvestā palīdzēt brālim (un no epiloga rodas jautājums, vai tagad nu ir par vēlu), ne Grāla Brālības bosam. Dīvainās fantāzijas stils tiek ieturēts arī trešajā Mountain of Black Glass grāmatā. Nevaru teikt, ka grāmata vai sērija līdz šim būtu zemē metama vai debesīs ceļama, bet autora Tad Williams stils vismaz rakstot šo fantāzijas sēriju ir gana īpatnējs. Brīžiem rodas sajūta, ka vismaz pašu individuālo grāmatu apjoms varētu būt kompaktāks un ne tik izstiepts. Tā vien šķiet, ka lielāka nozīme ir idejām, kuras tiek apspriestas un apspēlētas, lai cik tas lapaspušu nepaņemtu, nekā gludam un vairāk vai mazāk viegli uztveramam sižetam.

Tikmēr Rīni un kompānija ir iesprūdusi Trojas kara simulācijas vidē un cenšas vienlaikus tikt skaidrībā, kāpēc nonākuši tieši tur, kā pietuvoties visu iesaistīto galvenajam mērķim un, protams, meklējot arīdzan veidus, kā nebūt iesprostotiem Otherland virtuālajā vidē.

Noslēdzoši un drusku mazāk saistīti pārdomas par citu tēlu. Pols Džonass, kura gaitām paralēli Rinī un viņas kompānijai tiek sekots, varbūt ir no pirmās grāmatas prologa varoņa mazdēls ar tādu pašu vārdu? Citādi šis tēls vai minētā prologa esamība ir vēl vairāk mulsinoša, bezjēdzīga un jautājumus raisošs. Viens gan skaidrs, ka autors necenšas palīdzēt lasītājam labāk tikt skaidrībā ar savu stāsta izklāsta manieri.

Henning Mankell – One Step Behind (Kurt Wallander #7) (Audio book)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Trīs senāku laiku 17/18.gs tērpos un vasaras saulgriežu svinošu jauniešu aukstasinīga slepkavība. Sākotnēji kompānijā bija plānota drusku lielāka, bet pēkšņi tieši attiecīgajā dienā viena no draugu un domubiedru grupas saķer vēdervīrusu, kas vismaz uz kādu laiku paglābj viņas dzīvību. Jauniešu slepkavības izplānotas un izpidlītas tik labi, ka nicilāli nekas radiniekiem un policijai neliek domāt, ka būtu noticis kas slikts. Ja viena no mātēm nebūtu paranoiskāk noskaņota vai vēlāk pats slepkava stereotipiski iesaistāt ‘’noķeriet mani, ja varat’’ spēlē, saņemot kartiņu it kā no ārzemēm, bet neticot, ka tas ir viņas meitas rokraksts, tad, kas zina, varbūt, vainīgajam būtu izdevies tikt cauri sveikā.

Neilgi pēc tam, kad izmeklēšana ir nonākusi Kurta Valandera redzeslokā un nu ir viņa atbildība to atrisināt, nogalināts tiek atrasts kolēģis policists. Ja slepkavības nenotiktu izdomāta romāna ietvaros, tad vēl varētu pieļaut iespēju, ka viens ar otru nav saistīti, ka šāds fragments ir gandrīz iekļauts, jo reizēm tā varētu notikt un neiekļaut to nedrīkstētu. Bet, par cik šis ir kriminālromāns, tad divu domu par to nemaz nevar būt. Kolēģa nāvi un apstākļus (ir šādi tādi labi skapī noglabāti skeleti) , kuri līdz tai aizved, izmeklējot Kurts nonāk pie viena secinājuma, ka reizēm vari nostrādāt gadiem ilgi līdzās kolēģiem, apspriesties un diskutēt ne tikai par darba lietām, bet tomēr būs fakti, kurus uzzinot, saproti, ka pazīsti tikai vienu personas īpašību pusi, ka daudzkas tā vai tā paliekt apslēpts.

Autors gana labi, neuzkrītoši un neuzpiesti paralēli galvenajam grāmatas izmeklēšanas sižetam turpina arī blakussižetu par pašu Kurtu Valanderu no viņa personīgās dzīves, kurā lielākie notikumi sērijas septītajā One Step Behind grāmatā ir distances attiecību pārtraukšana ar Baibu, kad neviens no abiem (vai drīzāk Baiba) nav gatavi pilnībā pārcelties pie otra. Un otrs, ka Kurtam atklāj cukuru diabētu un tālejošāki fakti, kad jāizmaina ēdienkarte, ikdienas rutīna u.c., bet ko savu nedaudz dīvainu iemeslu dēļ slēpj un kaunās, ka viņam kaut kas tāds piemeties.

Varbūt kā kriminālromāns gan One Step Behind, gan sērija kā tāda nav nekas super-īpašs, bet kvalitāte viscaur sērijai turas labi virs vidējā.

Izlasīju, lasu, lasīšu #188 (05.04-18.04)

Izlasīju:

John Katzenbach – The Madman’s Tale

Noklausījos:

Ursula K. Le Guin – Four Ways to Forgiveness (Hainish Cycle #7)

Kevin J. Anderson – Hidden Empire (The Saga of Seven Suns #1)

Tad Williams – River of Blue Fire (Otherland #2)

Lasu:

Dan Simmons – The Terror

Klausos:

Henning Mankell – One Step Behind (Kurt Wallander #7)

Lasīšu:

Henning Mankell – Firewall (Kurt Wallander #8)

Klausīšos:

Anthony Marra – A Constellations of Vital Phenomena

Ursula K. Le Guin – Four Ways to Forgiveness (Hainish Cycle #7) UN Tad Williams – River of Blue Fire (Otherland #2)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Četri Hainish cikla pasaules itkā savstarpēji saistīti stāsti, kuri šķita vairāk domāti lieliem autores un šī cikla faniem. Personīgi nevienā no stāstiem nesaskatīju sižetisku jēgu, loģiku un apmierinošu stāsta noslēgumu. Ir dialogi un tēli veic darbības, bet katrā stāstā gribējās jautāt, kāda tam nozīme, ja stāsts beidzas bez vismaz neliela jūtama kulminācijas brīža.

No četriem šie divi kaut cik atmiņā palika vairāk par otriem diviem, bet ar visu to tas iespaids vairāk negatīvs un kopumā četru stāstu krājums atstāj sliktu pēcgaršu.

***

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas


Sava veida mešanās vēl dziļāk truša alā un Rīni piedzīvojumu turpinājums. Lai gan galamērķis, atmodināt no pēkšņās komas savu jaunāko brāli un neskaitāmus citus jauniešus grāmatas gaitā drīzāk attālinās un kļūst grūtāk sasniedzams, tas nemazākajā mērā nesamazina Rīni un viņas kompanjonu apņemšanos.

Paralēli turpinās arī sižets ar un ap Polu. Kaut arī joprojām ne līdz galam skaidra šī sižeta nozīme un nolūks tad vismaz neskaidrību pakāpe pašā Pola sižeta, lai arī neizzuda pilnībā, tad bija salīdzinoši mazāka nekā pirmajā City of Golden Shadow grāmatā

To pašu nevar teikt par kopējo weird fantasy sajūtu sērijas otrajā River of Blue Fire grāmatā, kas noteikti savā apjomā drīzāk šķita palielināmies.

Ja Dan Simmons Hyperion Cantos sērijā viena upe caur portālu sistēmu savieno fiziskajā realitātē esošas planētas, tad Tad Williams Otherland sērijā to izmanto, lai savienotu un carvītu dažādās Virtuālās Realitātes simulāciju pasaules

VR vide, ar kuras palīdzību un dažiem nenozīmigiem vienkāršo mirstīgo upuriem ultra-bagātie cer iegūt dievu statusu (kontrolēt VR) un nemirstīgumu.