Tim Waggoner – The Nekropolis Archives (Matt Richter #1-3)

13810041

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Angry Robot

Manas pārdomas

Nonākt Nekropoles pilsētā nesagatavotam nebūtu vēlams pat pašiem spēcīgākajiem un drosmīgākajiem. Pilsētā, kuras iedzīvotāju skaitu tikpat kā sastāda briesmoņi un mošķi no ļaunākajiem murgiem, izdzīvot kaut dažas dienas parastam cilvēkam nav no tiem vienkāršājiem uzdevumiem. Tas par laimi vai nē, nez cik ilgi neizdevās arī sērijas galvenajam varonim Čikāgas policistam Matt Richter…

Lai cik depresīvi tas varētu nebūt, galvenais varonis teorētiski jau no paša sākuma ir miris, bet par laimi dīvainā veidā Rihtera mirstīgā dzīve nebeidzas ar tukšu neko. Tā vietā viņš kļūst par unikālitāti visā plašajā briesmoņu metropolē, ko nav viegli paveikt, jo starp visiem zombijiem neatradīsi nevienu citu sevi apzināties spējīgu zombiju, kura vienīgais dzīves mērķis nebūtu – smadzenes. Stāsts par to, kā gan parasts mirstīgais no Čikāgas nokļūst briesmoņu Nekropoles pilsētā pats par sevi ir interesants, bet vēl jo aizraujošāki pavērsieni seko galvenā varoņa pēcnāves dzīvē kā privātdetektīvam.

Gan izmeklētāja talants (un īpašais atpazīstamības stāvoklis), gan fakts, ka Nekropolē policijai līdzīgas institūcijas neeksistē, katrs vairāk vai mazāk cīnās par sevi un pilsētu pārvaldošie pieci Dark Lords iejaucas vien izteiktos krīzes brīžos, tad Rihteram darba ir pilnas rokas, un galvenais tās vai citas ķermeņa daļas, darba pienākumus pildot, nepazaudēt. Ne Rihteram, ne jebkuram citam pilsētas iemītniekam atslābt nav ļauts ne uz mirkli, ja vēlies palikt starp dzīvajiem vai vienkārši nekļūt par kāda maltīti un turpināt paša spēkiem pārvietoties, jo tikpat labi mednieks nākošajā brīdī var kļūt par upuri un otrādi. Pat ja kaut kas izskatās mazs, jauks un nekaitīgs (īpaši tādā gadījumā), visdrošāk ir mest līkumu vai citādi mainīt ieplānoto maršrutu.

Matt Richter sērijā autors lieki laiku netērē ar ntām mazsvarīgām, nelielām izmeklēšanām zombij-privātdetektīva praksē, bet gan katru reizi piešķir viņam krīzes novērsēja godu. Pat ja pats sākums nemaz nešķiet, ka tik traki viss varētu izvērsites, tad jau pirmājā grāmatā likmes ir pašas augstākās un izmisušas lēdijas lūgums (vārdā Devona) atgūt objektu no viņas sargātās maģisko priekšmetu kolekcijas nemaz nebūs tik vienkārši, kā varētu šķist. Atziņa, kuru Rihteram ne reizi vien nāksies pie sevis piesaukt. Nebūs izpildīti nekādi prāta mežģi, paredzot romantisku jūtu rašanos starp šiem diviem tēliem, bet tas ne mirkli neiegūst centrālo lomu un netiek piemirsts sērijas/grāmatas pamatbūtība.

Ja sērijā ietilpstošās grāmatas lasa ar lieliem intervāliem starp vienu un otru vai ārpus secības, tad par sīkumu aizmiršanu var neuztraukties un autors parūpējas, lai lasītājs (pat pilnīgs sērijas jaunatklājējs) tiktu informēts par visu nepieciešamo. Diemžēl tas katru reizi tiek darīts gandrīz vai vārds vārdā un, lasot sēriju vienā piegājienā, pie trešās vai vēlākais ceturtās reizes copy+paste teikumi jau paliek nedaudz kaitinoši, par ko mīnusiņš, ka tiek piemirsts par tiem, kuriem minētais nebūs kaut kas pilnībā nedzirdēts.

Edward Brody – The Reborn (Eden’s Gate #1) (Audio book)

34196317

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Pasauli vienā mirklī pāršalc vēsmas par pirmo virtuālās realitātes MMORPG spēli, kurā viss šķiet tikpat reāls kā parastajā dzīvē, bet līdz pat pēdējam mirklīm kompānijas direktors un pats galvenākais arī spēles izstrādes procesā noklusē pašu svarīgāko Ēdenes Vārtu funknciju.

Tikai atklāšanas dienas mediju prezentācijā tiek pateikts, ka iziet laukā no spēles jeb izlogoties, lai atgrieztos Zemes dzīvē, nav vairs iespējams, un ceļš uz Ēdenes Vārtiem ir vienvirziena ceļojums. Par šāda lēmuma, padarīt Ēdenes Vārtus kā neatkarīgi darbojošos organismu no pārējām pasaules valstīm, par sava veida upuriem padara vairāk nekā 5 miljonus cilvēku, kuriem tad atliek izlemt – pieņemt jauno situāciju vai doties uz speciāli izveidoto zonu, kurā nomirstot vairs netiec atdzīvināts.

Starp šiem pirmajiem upuriem ir arī grāmatas galvenais varonis ar spēles segvārdu Gunnar. Ja vēl pirmajos mirkļos viņu pārņem dusmas par tik krasu pavērsienu, kad viņam nav dota ne mazākās izvēles iespējas, tad kārtīgi apdomājot jaunās fantāzijas pasaules apstākļi viņam tīk daudz labāk, īpaši ņemot vērā bēdīgo finansiālo situāciju atpakaļ uz Zemes. Kā jau tas piederas, tad galvenais varonis nokļūst dramatisko notikumu epicentrā, un tieši Gunnar ir lemts parasto spēlētāju, kas glābs Ēdenes Vārtu jaunās populācijas dzīvības. Jo, kamēr 5milj.+ cenšas aprast kur nonākuši, tikmēr lielai daļai sabiedrības un politiķu nekādīgi nesaprast, kā prāts un intelekts var tikt pārnests uz kaut kādu tur spēli un internetu, ja acīmredzami uz Zemes ir palikušas cilvēka mirstīgās atliekas. Vēl jo grūtāk pieņemt domu, ka mīļotais cilvēks tagad patiesi dzīvo Virtuālajā Realitāte un pieredz un izjūt visu tieši tāpat kā iepriekš, ja līdz šim esi ar visu ar un ap internetu, spēlēm bijis uz Jūs. Personīgi interesantākais, ka šie tēli ne mirkli nesāk apšaubīt savu reliģiju vai Paradīzes un Elles patiesu eksistenci…

Audio apstrādes ziņā nebija nekādu papildus efektu, bet nedaudz pārsteidzoši tas šoreiz nemazināja klausītprieku, un laikam par to liels pluss gan autoram, gan grāmatas ierunātājam. Un interesants moments, kas atšķīra šo no līdz šim dzirdētajām LitRPG pārstāvēm – veids kā tika sasaistīti notikumi gan jaunajā ‘’spēles’’ pasaulē, gan atpakaļ uz Zemes, kura netiek aizmirst pēc prologa, kad galvenais varonis vienā vai otrā veidā to pamet.

Hugo Huesca – Dungeon Lord (The Wraith’s Hunt #1) (Audio book)

36506729

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Soundbooth Theater

Manas pārdomas

Edvards nav nekāds dižais video spēļu guru, bet gan viens no daudzajiem algota darba veicējiem, kuri brīvo laiku nereti izvēlas pavadīt pie kādas iemīļotas spēles, kā Edvarda gadījumā – Ivalis Online, un, ja vēl daži darba kolēģi ir līdzīgās domās, tad vēl jo labāk. Diemžēl jau kādu laiciņu šos priekus bojā par sevi augstās domās esošs tiešais priekšnieks, kas, viendien padzirdējis Edvarda sarunu, ne tikai pats sevi ‘’ielūdz’’ pievienoties grupiņai, bet vēl uzkundzējas tai kā līderis.

Kā varētu paredzēt, tad ilgi laime un prieks šādā situācijā nesaglabājas, tādēļ varbūt negaidīti nepatīkamie pavērsieni dienā pēc spēles vakara, kad priekšnieciņš ir iedomājies izmantot savu stāvokli, lai atriebtos,  Edvardam tas kļūst par pēdējo pilienu, lai tā kārtīgi sadotu gan par šo, gan citiem pāridarījumiem gan pret pašu, gan pret kolēģime. Tas pie viena arī dod vajadzīgo grūdienu, lai pretestība viņa nokļūšanai fantāzijas pasaulē Ivalis Online, būtu pēc iespējas minimālāka, pat ja Edvardam būtu bijušas izvēles iespējas.

Ne vienā vien žanrā un īpaši grāmatu sērijās esmu sapratis, ka par galvenā varoņa drošību uztraukties nav nepieciešams, jo citādāk jau nebūtu nākošās grāmatas, un jo izteiktāk tam vajadzētu būt LitRPG subžanrā, kur lielākoties galvenajam varonim ir neierobežots spēles dzīvību skaits. Bet Ivalis Online gadījums ir maķenīt citādāks, un ja vien var spriest pēc tā, ka Edvarda nogalinātais Dungeon Lord nekur neatdzima, tad šajā pasaulē jāiztiek ar vienu dzīvību, kas neļauj bezrūpīgi mesties briesmās bez jebkādām bažām par paša drošību.

Edvarda jaunie apstākļi jau tā ir pietiekoši dīvaini un neparasti, ko domājams vēl tik vairāk pastiprina fakts, ka jaunā Pazemes Labirintu  lorda vakance atbrīvojās pateicoties tieši viņa rokai un zobenam, tomēr dziļi sirdi (pat jaunajā un svešajā) Edvards centīsies pieturēties pie savām vērtībām, lai kādus izaicinājumus Ivalis Online tumšie/ļaunie spēki mestu viņa ceļā un pretoties to ietekmei un norādēm. Diemžēl ne vienmēr tas ir iespējams un jau pirmās grāmatas laikā Edvards ir spiests pārkāpt savu morāles kodu.

Vēl kādu laiciņu nevarēšu lepoties ar lielu pieredzi LitRPG subžanrā, bet laikam būšu nonācis pie zināmām prasībām vismaz audio apstrādes ziņā, kad vienkārši nepietiek tikai labi nolasīt, bet ir piestrādāts arī no citu darbinieku puses, ne tikai ierunātāja, kuru duetam var dot pozitīvu atsauksmi kaut vai balsu dažādības dēļ.

Izlasīju, lasu, lasīšu #139 (01.04-14.04)

Divas nedēļas, kurās piedzīvoti gan kvalitātes augstumi (Sleeping Giants un Deliverance), gan lejas un kritenes (Dust), kā arī mierīgi un ikdienišķi līdzenumi (Demons of Time, Dead Moon un The Trapped Mind Project).

Pirms atgriežos pie The Land sērijas gribas iepazīt drusku plašāku LitRPG subžanra apkārtni. Cerams būs labāk par Ieslodzītā Prāta Projektu, kas pagaidām piekšķiršu minimālās latiņas robežu, par kuru zemāk cerams man ilgi neviena rokās un ausīs nenonāks.

Ja par atgriešanos (vismaz vienas grāmatas ietvaros), tad varbūt The Stand patiks pietiekami, lai atstāktu iet cauri vēl neizlasītajam Stīvena Kinga repertuāram, bet audio formāta ziņā atgriežos pie visas sērijas klausīšanās vienā piegājienā. Kaut arī Berkley Street sērija šķiet ir stāstu kolekcija un ne strikti sērija ar vieniem un tiem pašiem tēliem.

Izlasīju:

43858346

Varun Sayal – Demons of Time

Noklausījos:

25733990

Sylvain Neuvel – Sleeping Giants (Themis Files #1)

33979544

Michael Chatfield – The Trapped Mind Project (Emerilia #1)

43542011

Peter Clines – Dead Moon (Threshold #3)

35480139

Nicholas Sansbury Smith – Deliverance (Hell Divers #3)

2353644

Elizabeth Bear – Dust (Jacob’s Ladder #1)

Lasu:

13810041

Tim Waggoner – Nekropolis Archives: Omnibus (Matt Richter #1-3)

10139008

Wilbur Smith – Those in Peril (Hector Cross #1)

Klausos:

41d6gQMUpML._SL500_.jpg

Ron Ripley – Berkley Street Series #1-9 (Haunted House and Ghost Stories Collection)

36506729.jpg

Hugo Huesca – Dungeon Lord (The Wraith’s Hunt #1)

Lasīšu:

14849233

Philip Kerr – Berlin Noir (Bernie Gunther #1-3)

149267.jpg

Stephen King – The Stand

Klausīšos:

24675861.jpg

D. Rus – AlterWorld (Play to Live #1)

34196317.jpg

Edward Brody – The Reborn (Eden’s Gate #1)

Iepalicēji #2

Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Manas pārdomas

25733990

Sleeping Giants (Themis Files #1) by Sylvain Neuvel

Izveidots un sastrukturēts kā sērija interviju cikls, kuras visas vada noslēpumaina, bet ar lielu varu, naudu un citiem resursiem plaši apveltīta persona, pēc tam, kad jauna meitene vārdā Roza nejauši uzduras milzu robota roka. Pat 17 gadus vēlāk nevienam diži nav tapis skaidrāk, kas ko tādu būtu radījis. Ja gadījumā tie ir citplanētieši, tad kur viņi ir tagad? Kamēr viena daļa mēģina saskatīt vēlamo, citi turpina meklēt patiesību, kāda ir motivācija katram no tēliem jau ir cits jautājums.

Dažās atsauksmēs esmu pamanījis pieminam World War Z, kuru gan vēl neesmu lasījis un kurš arī izmanto intervijas kā stāsta atspoguļošanas metodi. Ja minētājā piemērā intervējamie neatkārtojas, tad Guļošajos Milžos intervēti tiek milzu robota detaļu meklēšanas un to darbības principu izpētes projektā iesaistītās personas, kas ļauj gan iepazīt tēlus tīri individuāli, gan to savstarpējās attiecības un varbūt iegūt kādu favorītu starp visiem.

Par cik klausījos grāmatas versiju, tad uzteikt var par divu ierunātāju izvēli (sieviešu un vīriešu tēlu balsij savs), kas ne tikai šoreiz palīdz nesajukt kurš ir kurš, bet savā veidā kopā ar pārējo apstrādes darbu radīt tādu kā podkāsta sajūtu. Tiem, kuri tādus neklausās, protams šāda asociācija neizveidosies, bet tomēr piešķir papildus kvalitāti.

Jo vairāk tēli uzzina par postošo potenciālu, kādu spēj radīt pilnībā aktivizēts milzu robots, jo vairāk rodas jautājumi, pret kādu ienaidnieku tas ticis radīts tik spēcīgs un liels, nevienam negribas ticēt, ka mērķis ir iekarot, nevis aizstāvēties.

2353644.jpg

**

Dust (Jacob’s Ladder #1) by Elizabeth Bear

Varbūt Dust pieder pie to grāmatu kategorijas, kuras nav piemērotas 1:1 audio formātam vai vismaz tikai vienam ciešamam ierunātājam, bet tikai grāmatas apraksts skaidri pasaka, ka darbība noris uz kosmosa kuģa, citādāk to nebija iespējams noprast. Tikpat daudz mulsinoša un apjukumu raisoša ir pārējā proza. Viena no daudzajām lietām, kas tā arī netapa skaidrs, kāda ir uz kosmosa kuģa mītošo personāžu saistība ar Zemi; tika pieminēta pāris reižu, tad jau vismaz minimāli kaut kas ir, bet…

Kaut arī varbūt varētu nojaust smago reliģisko tematiku grāmatā gan no apraksta, gan citiem mājieniem no tās Goodreads lapas, diemžēl personīgi par to līdz galam pārliecinājos vien jau grāmatu iesākot klausīties…

Nosacīti par laimi audio formāts grāmatu paglābj ja ne no DNF statusa piešķiršanas, tad noteikti no zemākā iespējamā kvantitatīvā novērtējuma. Šis viedoklis lielā mērā ideāli apkopo arī manu iespaidu.

33979544

**

The Trapped Mind Project (Amerilia #1) by Michael Chatfield

Ja īsi, par ko tad grāmatā ir, tad fantāzijas pasaules Jukal Impērija (minimālas sci-fi iezīmes) ir nogurusi cīnīties gan ar kaitinošajiem cilvēkiem, gan dažnedažādākajām citām agresīvajām rasēm, ar kurām nekāda diplomātiska un uz sadarbību tendēta alianse nav eispējama. Tādēļ vienam no funkcionāriem iešaujas prātā ģeniāla ideja pakļaut atlikušos dzīvi palikušos cilvēkus, ievietot viņus ‘’ikdienišķā dzīves’’ simulācijā, kas tos mudinātu pievērsties viņu izveidotai Virtuālās Realitātes spēlei (patiesībā tieši visīstākā realitāte), lai, pašiem nezinot, cīnītos un apkarotu agresīvās rases.

Ieslodzītā Prāta Projekts ir mans nākošais solis LitRPG subžanra izpētē, un kaut arī nelecu sajūsmā un The Land sērija šķiet labāka, tad šī grāmata ironiskā veidā var pateikties iepriekšējās sliktumam, kas ļauj pozitīvāk novērtēt Amerilia sērijas pirmās grāmatas labās iezīmes.

Viens no faktoriem, kas pacēļ The Land pāri šai, vairāk attiecas uz audio grāmatu un pie tās pielikto darbu ar dažādiem skaņu specefektiem. Ja salīdzina ar dažu labu Audible Original produktu, tad pat The Land nobāl, bet šķiet pirmais iespaids saistībā ar LitRPG subžanru un to trūkums šajā, salīdzinoši liek The Trapped Mind Project nobālēt.

Varun Sayal – Demons of Time: Race to the 7th Sunset (Time Travelers #1)

43858346

Portrait of handsome muscular gladiator with sword.

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Godīgi sakot līdz brīdim, kad epasta vēstule no autora piedāvāja iespēju izlasīt viņa jauno grāmatu, nebiju sevi pieķēris aizdomājies par drusku vairāk kā pirms pusgada lasīto īso stāstu kolekciju Time Crawlers. Pat pārlasīju savas pārdomas par to, lai atsvaidzinātu atmiņu un mēģinātu saskatīt, cik lielā mērā viens vai vairāki stāsti ir paplašināti teju līdz gandrīz 200lpp garai grāmatai. Jau no nosaukumiem vien varētu noprast, ka ceļošana laikā tiek aktīvi izmantota arī šajā, bet citādāk tiešas paralēles man neizdevās atrast.

Laika Dēmoni lielā mērā ir tādi paši cilvēki kā jebkurš cits, vien ar to kripatiņu atšķirības, ka viņi ne tikai, pateicoties savām spējām var ‘’atdzimt’’ no jauna jebkurā pašu izvēlētā laikā, ja attiecīgais ķermenis nomirst, bet arī spēj uzkrāt pilnīgi visas zināšanas un atmiņas apsēstā cilvēka, kura ķermeni viņi pārņem attiecīgajā laika periodā. Varbūt tieši šī faktora dēļ šāda tipa cilvēki ieguvuši Dēmonu apzīmējumu, kam pašam par sevi jau ir negatīvas asociācijas, ko tikai vēl vairāk pastiprina indivīdi, kuri izvēlas savu unikālo talantu izmantot ļaunos, savtīgos un iznīcību veicinošos nolūkos.

Par laimi Dēmoni nav vienīgie, kuriem autora radītajā pasaulē piemīt ar un ap laika ritējumu saistītas spējas. Tādi vēl ir Laika Lasītāji; grupa, kas cenšas būt labie un apkarot Dēmonu radītos draudus. Bet Demons of Time ir stāsts par viena puiša Tej, ilgi gaidīto atriebību pret Laika Dēmonu Kumbh, lai atlīdzinātu tam par pāridarījumiem gan pret pašu, bet vēl jo vairāk pret pāridarījumiem pretviņa māti pirms 20 gadiem. Tieši šo atriebības kāri izmanto Laika Lasītāju līderis Rigu, lai aiz šķietami pašsaprotami laba mērķa, novērst Kumbh centienus 5000 gadus tālā nākotnē no burtiskas apokalipses pastrādāšanas, paslēptutuvu līdzvērtīgi ļaunus un varas kārus nodomus, un tikai Tej rokās ir apgūt jaunatklātās spējās, lai tiktu galā gan ar skaidri saskatāmu naidnieku, gan tādu, kas slēpjas acu priekšā.

Demons of Time vairāk vilka uz tādas kā novelizētas fantāzijas pasakas pusi ar lielu folkloras piedevu. Nevienā momentā īsti neradās raizes par galveno labo varoņu drošību, un kaut arī uz labo vai ļauno spēku uzvaras likta miljardiem ‘’nākotnes’’ cilvēku dzīvības, tad pats par sevi šis fakts nespēja radīt spriedzi līdz grāmatas kulminācijai. Sastošākā lasīšana izvērtās vairāk, kad Tej nokļūst nākotnē un tiek ielikts vairākās spraiga sižeta ainās, ko varētu pielīdzīnāt trillerim, nekā viss pārējais fantāzijas romāns.

Peter Clines – Dead Moon (Threshold Universe #3) (Audio book)

43542011

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Audible Studios

Manas pārdomas

Ir 2243.gads un Zemes pavadonis Mēness jau ilgstoši ir kļuvis par populāru mirstīgo atlieku apbedīšanas vietu. Arī kremēšana īsti vairs neder, jo lielais cilvēku apjoms un sadedzināšanā radītais gaisa piesārņojums liedz šai iespējai gūt dominanci, bet šķietami parasta meteorīta ietriekšanās Mēness virsmā (kaut arī izmēros lielāks kā ierasts) sagriež visu kājām gaisā. Ja citkārt kapsētu kopējiem lielāks meteorīts nozīmē vienkārši lielāku darba apjomu, pārapbedījot izvandītās mīrstīgās atliekas, tad šoreiz dzīvie negaidīti nokļūst pārliecinošā mazākumā!

Kaut arī tas neietekmētu katru no sērijas grāmatām tīri individuāli, tas tomēr dotu zināmu perspektīvu, ja būtu zināms arī pirmo divu grāmatu norises gadi. Vai šīs superizsalkušais Radījums mēģina nokļūt mūsu dimensijā un pie Zemes miljardu cilvēku un citu dzīvnieku populācijām īsā laikā periodā vienu reizi pēc otras, vai tomēr ar zināmu pauzi starp?

Ar katru sērijas grāmatu (bloga rakstā autors sola šovasar ceturto sērijas grāmatu) pieaug uzliktais darbs, kas jāpaveic stāstam, lai noturētu lasītāju līdz nu jau izteikti paredzamajām beigām, kad tēliem izdodas atvairīt Radījuma centienus nokļūt pie tik ilgi gaidītās nākošās maltītes. Negribētos pilnībā teikt, ka tas grauj kopējo iespaidu pēc grāmatas pabeigšanas, bet arī pretējo nevar apgalvot. Tāpēc pat pie tā, ka stāsta kvalitāte +/- tiek noturēta vienlīdz labā līmenī gan 14 un The Fold, Dead Moon zombiju apokaliptiskais stāsts šķiet kā vismaz neliels kritums uz leju. Grūti ko pārmest ierunātājam Ray Porter, kurš savu darba daļu padara lieliski.

Ja vēl drusku par šī stāsta zombijem, tad šoreiz tie nebūt nav nekādi bezsmadzeņu briesmoņi, kas dzenas pakaļ jebkam kas kustas. To rīcība pat ir tik mērķtiecīga, ka tas liek iešauties prātā idejai, ka to rīcību kontrolē kāds cits. Viss jau būtu labi un jauki tīri vienas grāmatas ietvaros, bet zinot, ka Radījums (vienalga kādā secībā) ir vairākkārt mēģinājis nokļūt līdz Zemei, tad kādēļ gan neizmantot visas iespējamās metodes vienā piegājienā, bet tā vietā tikt reizi no reizes atvairītam? Protams, tādā gadījumā neiznāktu grāmatu sērija, bet tomēr…

Nicholas Sansbury Smith – Deliverance (Hell Divers #3) (Klausāmgrāmata)

35480139

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Blackstone Audio, Inc.

Manas pārdomas

Ar Hell Divers trešo sērijas grāmatu tiku turpināts drusku spīdzināts ar Stropa kapteini Džordanu, kurš joprojām pats savā prātā turpina būt pats dižākais un labākais kapteinis, kādu postapokaliptiskā gaisa kuģu sabiedrība ir pieredzējusi. Tikai pārējie ir pilnīgākie muļķi, kuriem nevari uzticēties, jo pat paši uzticamākie vienā labā dienā var pārvērsties par nodevējiem. Džordana prioritāte ir neierobežota vara, bezierunu pakļaušanās viņa pavēlēm un lēmumiem, citu labklājība un pats galvenais cilvēces izdzīvošana ilgtermiņā ir vien kaut kas labi ja otrajā plānā. Tā teikt, nesāku just līdzi, pat tieši pretēji, kad viņa ceļš sāka vest lejup no kalna virsotnes.

Ļoti patika, ka Deliverance bija sadalīts trijās daļās, un jo mazāk laika tika veltīts Džordanam, jo labāk. Kaut arī skaidri tiek litks manīt, kuriem tēliem būtu jājūt līdzi, autors paveic lielisku darbu, lai tas nešķistu uzpiests. Abas pārējās stāsta daļas ir saistītas ar uz piesārņotās un Sirēnu u.c. briesmoņu apsēstās Zemes pamesto Havjēru ‘’X’’ Rodrigezu. Tikpat kā neviens nav pieļāvis domu, ka kāds varētu izdzīvot pat dažas dienas, kur nu vēl desmit gadus, bet tieši to Rodrigezam ir izdevies paveikt. Viena no tām ir no paša Rodrigeza skatpunkta ar fragmentiem no stāsta ‘’pagātnes’’ progresējot līdz ‘’tagadnei’’ un seko līdz Rodrigeza ceļojumam uz kontinenta austrumkrastu un bijušās Floridas teritoriju.

Ja vēl sērijas pirmajā grāmatā Rodrigezs ir salīdzinoši ierindas neuzveicamais varonis, lai kādi šķēršļi tiktu mesti viņa ceļā, un nebūtu bijis ieteicams nevienam mēģināt to aizšķērsot, tad skarbā pieredze uz zemes viņu apveltījusi ar tik bagātu rētu klāstu, ka dažam labam vājākam tēlam varētu sākt sašļukt dūša papēžos, pametot skatu uz viņu vien.

Kā pārsteigums ikvienam nāk atklājums, ka gaisa kuģos mītošie nav bijuši vienīgie, kuriem bijusi tā laime paglābties dzīviem pēc kodolkara. Kas tikai ļauj spekulēt, cik daudz citviet pasaulē ir izdzīvojušo, un vai šī sērija turpināsies tik ilgi, lai pievērstos idejai par kādas lielākas apmetnes izveidošanu vienalga kur (uz zemes vai zem tās, vai kaut kur plašajos pasaules ūdeņos). Vien mīnuss mūsu varoņiem, ka šie spāniski runājoši cilvēku rases pārstāvji pret ne-savējiem izturas kā pret potenciālu pārtikas avotu, kādēļ pēc daža laba pavērsiena nebija grūti paredzēt, pat neizlasot ceturtās grāmatas premisi, par ko tā būs.

Noslēdzoši vēl gribas drusku piekasīties tikpat kā lielākajam un vienam no retajiem grāmatas mīnusiem, kas nebija iekritīs acīs/ausīs pirmo divu grāmatu laikā, ka viens no Elles Lecēju mērķiem reidos uz zemes ir novecojuši 260+ gadu veci medikamenti, kuri šaubos vai kādam dotu jebkādu labumu. Drīzāk jau tiktu panākts pretējs efekts un tie būtu tīrākā inde, bet par cik uz pašu sižeta attīstību tam nav tik lielas ietekmes, tad nebija grūti uz to pievērt acis.