Iepalicēji #14

Iepalicēju raksts ir mājvieta gan darba, gan neliela slinkuma dēļ iekavētiem individuāliem rakstiem, gan apzināts galamērķis grāmatām, par kurām pēc to izlasīšanas diži daudz nemaz neatrodas ko teikt.

***

21112640

Shaman by Kim Stanley Robinson

Interesants pirmsvēstures stāsts no mednieku un vācēju dienām. Shaman iesākas ar jauna puiša Loon (vārdi tiek doti ne uzreiz pēc dzimšanas, lai atrastu piemērotāko) iniciācijas pārbaudījuma, lai varētu kļūt par šamani. Grāmatas darbības laiks ir daži gadi, kuros stāsts koncentrējoties uz galvenā varoņa Loon dienām un nedienām, seko arī līdzi viņa cilts ikdienai visos četros gadalaikos un tajā, ko nepieciešams paveikt, lai izdzīvotu skarbās ziemas mēnešus un sagaidītu pavasari.

Salīdzinot ar citiem lasītiem līdzīga tika romāniem par līdzīgu laika periodu, Shaman nav ne ar ko sliktāks, vien varētu nedaudz piekasīties, ka attiecībā uz mednieku un vācēju sadaļu drusku novārtā tiek atstāta vākšanas puse, fokusējoties vairāk uz medniekiem, kā arī vietām tēlu dialogs, īpaši pāris lamāšanās reizēs, šķita ar pārāk mūsdienīgu vārdu izvēli.

29396

***

Furies of Calderon (Codex Alera #1) by Jim Butcher

Furies of Calderon ir standarta fantāzijas stāsts, kurā puisim vārdā Tavi no neievērojama ciemata ir Codex Alera pasaules maģijas sistēmas aizture. Kamēr visi citi vairāk vai mazāk ar lielāku vai mazāku talantu spēj to pielietot, Tavi šis prieks tā vien izskatās ir laupīts pavisam. Tas, protams, viņu padara par ideālu kandidātu varoņa lomai, kuram cīnīties pret valdošo kungu netaisnību.

Kā pretstats Tavi ir Amaras tēls, maģiski apdāvināta un lojāla aristokrātijai, kuras ilūzijas par tās taisnīgumu un darbībām pavalstnieku labā tiek brutāli sagrautas. Izvēles iespējas ir kādas tās ir – pakļauties pavēļu diktātam un dzīvot droši, vai izšķirties par labu saviem principiem un cīnīties pret tiem, kuri tos vēlētos nospiest kā nevēlamu kaitēkli.

Nenoliegšu, ka liels nopelns, kādēļ klausījos Codex Alera sērijas pirmo grāmatu, ir The Dresden Files audiogrāmatu nopelns. Diemžēl šai sērijai nebūs izdevies trāpīt tik precīzi desmitniekā ar ierunātāja izvēli, bet arī pats grāmatas sižets nevienā brīdī pats par sevi nesāka izraisīt dižu līdzi jušanu kādam no tēliem.

10967

***

The Fiery Cross (Outlander #5) by Diana Gabaldon

Outlander sērijas piektā grāmata The Fiery Cross lielā mērā ir Džeimija un Klēras Freizeru, Briannas un Rodžera ikdienas dzīves turpinājums, kurā dramatiskos nolūkos ik pa brīdim notiek kaut kas vairāk asinsriti uzdzenošs nekā, ja tēli nebūtu daļa no vēsturiski romantiska romāna ar ceļošanas laikā elementiem. Ir 1771.gads un visi varoņi, kuri ir dzimuši 20.gadsimtā labi apzinās, ka nekur tālu aiz kalniem nav pilsoņu karš starp ziemeļu un dienvidu štatiem. Nedaudz ziņkārības pēc  ielūkojos, kurš gads minēts sestās grāmatas aprakstā, lai pārsteigtu sevi ieraugot 1772. Pārsteigums vairāk no tā, ka bija jāsagatavojas gandrīz 1500lpp tik īsā laika posmā, un, pieminot lielo grāmatas apjomu, piefiksēji sevi domājot par +/- 700-800lpp garu grāmatu kā salīdzinoši īsu.

Iekš The Fiery Cross detektīvmomenti, kad kāds no kalpotājiem/vergiem tiek saindēts un nogalināts kāda cita svarīgāka kunga vietā, un ap to ievītie vairāk amatieriskie (no tēlu puses) izmeklēšanas centieni, vijas ar varoņu savstarpējām intrigām, romantiskām un cita veida attiecībām. Viens negatīvais aspekts, kas par tēliem no nākotnes šajā grāmatā izceļas (varbūt bija manāms arīdzan iepriekšējā), ir attieksmes maiņa attiecībā uz vergiem, kuru eksistence šķietami pieņemta par pašsaprotamu, un, kamēr bija vismaz simboliski noraidoša attieksme sērijas sākumā un mēģinājumi to mainīt, tad tagad reizēm līdzīgi citiem laika biedriem vergi šķita arī viņiem kļuvuši par mēbeli/instrumentu. Iespējams vien jāpaciešas līdz klausīšos sērijas turpinājumus.

Jāšaubās, vai tik lapaspušu apjomīgā sērijā lasītājs būtu nonācis līdz piektajai sērijas grāmatai, ja viņam tā nepatiktu, kur nu vēl neko par to nezinātu, lai sāktu šo lasīt, nezinot par pārējām. Ar to gribu pateikt, ka Outlander pieder pie sērijām, kuru liktu sēriju kategorijā, kuras vajadzētu lasīt pēc kārtas.

38672585._SY475_

***

The Fallen (Amos Decker #4) by David Baldacci

Pēc visa šī laika kopš atmiņuvīrs Dekers kopā ar bijušo žurnālist Aleksu strādā īpaši viņiem izveidotā īpašājā un speciāli viņiem izveidotajā vienībā, abi nav pazinuši vārda ‘’atvaļinājums’’ definīciju. Tādēļ, kad ne bez mazām pūlēm vairāk attiecībā uz Dekeru un ņemot vērā viņa neordināro personību un ar to saistītos talantus, zinot, ka darbs/vainīgo meklēšana pašlaik ir Dekera dzīves būtība, Aleksa viņu uzaicina ciemos pie māsas ģimenes uz kaut kādu tur mierīgu Baronville mazpilsētu.

Baronville jau pati par sevi nerada idilliskas dzīves iespaidu. Visur kur skaties var manīt aizgājušo laiku pārticību, kuru modernie ekonomiskie apstākļi mazpamazām pārvērš arvien skarbākā realitātē. Labi apmaksāts vai vispār algots darbs meklējams ar detektīva talantu. Nevarētu pilnībā apgalvot, ka nav uzņēmīgu cilvēku, kuri nedomātu kā paša spēkiem nopelnīt naudiņu dienišķajai maizītei, bet, kā Dekers un Aleksa tā atklās pilnā krāšņumā, tad ne visi izvēlas to godīgāko un mazāk asiņaino ceļu, lai to sasniegtu.

18900805

***

Prisoner of Heaven (Cemetery of Forgotten Books #3) by Carlos Ruiz Zafon

Prisoner of Heaven sniedz ieskaitu Semperes grāmatu veikala darbinieka (un ne tikai) Fermina Romero de Torres un nedaudz arīdzan Daniela Semperes pagātnē. Izrādās Fermina pagātnē bijuši krietni trauksmaināki un dzīvībai bīstamāki notikumi nekā varētu likt domāt viņa sākotnējais stāvoklis pirmajā Vēja Ēnas grāmatā.

Grāmatas maniere turpina būt līdzīga pirmajās divās sērijas grāmatās esošajai un vēsturiskais romāns mijās ar fantāzijas, mistērijas un droši vien vēl kādu citu žanru elementiem. Ja starp vienu un nākošo grāmatu tiek ievērots lielāks laika atstatums un šis tas no detaļām piemirstas, tad Prisoner of Heaven atmosfēra un audio grāmatas gadījumā arī ierunātājs ļauj tik un tā sajusties kā mājās attiecīgās sērijas kontekstā.

Šeit vēl pievienošu kāda cita lasītāja viedokli.

Jon Wallace – Barricade (Kenstibec #1)

21068417

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Orion books

Manas pārdomas

Ģenētiski manipulēti un mākslīgi radīti cilvēki Ficials, katrs pēc iestatījumiem specializēts kādā konkrētā nozarē/profesijā, piemēram, celtniecība vai armija, bija domāts kā virsotnes sasniegums, kas beidzot pilnībā ļaus atvieglot parastu mīrstīgo cilvēku dzīves. Un sākums arī bija tik rožains, bet bailes, propaganda apvienojumā ar mākslīgā superintelekta Control lēmumu, ka tā nespēj reizē pasargāt planētu, uz kuras dzīvo cilvēki, un cilvēkus no pašu stulbuma, jo jau pirms tam Lielbritānija ir kļuvusi par tikpat kā vienīgo valsti, kura spēj uzturēt miljonu miljoniem lielas populācijas, noved pie Barricade sastopamās realitātes.

Ficials ir ne tikai ātrāki, labāki un spēcīgāki, bet viņu asinsritē esošie nanoboti padara viņus imūnus pret principā jebkuru slimību un arī vien momentā letāls ievainojums novedīs pie nāves, ja vien ir pietiekošs laiks, lai tas sadzītu. Kamēr Ficials ir iebakaridējušies vairākas lielās pilsētas un turpina iesākto misiju, lai ar laiku atjaunotu Zemi no tai nodarītās skādes (pasauli pārņēmusi kodolziema), tikmēr ietiepīgie, neatlaidīgie cilvēciņi turpina bezjedzīgi tam pretoties.

Galvenais Barricade varonis ir Ficials pārstāvis Kenstibec, kura oriģinālā nodarbošanās pirms apokalipses bija saistīta ar celtniecību, bet tagad ir kļuvis par taksistu un pārvadā kravas un personas no vienas iebarikadētas pilsētas uz otru. Šis brauciens Kenstibeka dzīvē nelīdzināsies nevienam no iepriekš pieredzētajiem! Ceļojuma laikā viņš kopā ar savu pasažieri  veic šādus tādus līkumus, kas bez uzpiestības ļauj lasītājam pastāstīt vairāk par viņu pasauli, bet pats svarīgākais izmestais līkums ir pašā sākumā. Pēdējā laikā vismaz Lielbritānijas salas ziemeļpusē ir palielinājusies cilvēku organizētība, pieaug kontrolpunktu un nokļūt no punkta A uz punktu B vairs tik viegli kā agrāk. Tādēļ Kenstibec izšķiras par cilvēku gida ‘’nolīgšanu’’, kas ļautu veiksmīgi nokļūt galamērķi.

Šis gids loģiski nav tas priecīgākais par šāda jauna darba uzrašanos, bet arī zaudēt vairs viņam daudz nav atlicis. Minētās kodolziemas un tās izraisīto skarbo apstākļu dēļ veselība daudziem nav no tām spožākajām, ko vēl tikai pastiprina zāļu trūkums un jaunu, bīstamu slīmību uzrašanās. Diemžēl visas grāmatas garumā Kenstibeks viņu saukā par Fatty (slimības izraisīts), kas varbūt pats par sevi liecina Ficials attieksmi pret vienkāršajiem cilvēkiem. Bet grāmatas garumā, pārdzīvojot abu ceļā mestos šķēršļus (reizēm ne bez otra palīdzības), starp abiem izveidojas īpaša draudzība, ja to par tādu var saukt.

Pēc katras nodaļas ir neliels Kenstibeka atmiņu fragmenti gan īsi pirms Kontroles lēmuma, gan pēc tā, dod interesantu ieskatu notikumu attīstībā, kas noved pie katastrofas. Kā arī attiecībā uz galveno varoni Kenstibec liek aizdomāties, vai Ficials tik tiešām ir radīti tā, ka tie neizjūt pilnīgi nekādas emocijas.

Neal Stephenson, Nicole Galland – The Rise and Fall of D.O.D.O. (Audio book)

32075825._SX318_

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: HarperAudio

Manas pārdomas

Vispārējas tehnoloģiju un, kā nagla maģijas zārkā, fotogrāfijas attīstības rezultātā 1851.gada Londonas Lielā (tehnoloģiju) izstāde kļūst par to brīdi, kad jau desmitiem gadu aizvien vājāk paliekošā maģija izzūd pavisam. Tomēr 19.gadsimta vidus neapzīmē maģijas pilnīgu izmiršanu, jo grāmatas tagadnē ASV valdībai ir interese atkal to atjaunot un, protams, izmantot militāriem mērķiem. Jau vēl pirms pašiem ir izdevies palaist projektu tam pienācīgi raitā darbībā, pastāv aizdomas, ka citām lielvarām ir aizsākti līdzīgi projekti.

Sākotnēji D.O.D.O. ar neko dižu izcelties nespēj, papildus tam ‘’aģentūra’’ ir bērna autiņos ar tikai dažiem darbiniekiem. Par aģentūras vadītājs ir iecelta persona Tristan Lyons  (no armijas puses), kurš nejaušības ceļā nolīgst plaša spektra valodu eksperti/tulkotāju Melisanda ‘’Mel’’ Stokes, lai viņa ķertos klāt lielam apjomam senu tekstu dažnedažādās valodās, kas uz to brīdi ir viņa vienīgais pierādījums, ka maģija reiz ir eksistējusi. Varbūtība, ka personas no dažādiem pasaules reģioniem varētu būt tik līdzīgi domājuši un visi sarakstījuši vienlīdz līdzīgus fantāzijas darbus, ar katru tekstu kļūst mazāka un mazāka, un pienāk mirklis, kad vislielākais jautājums ir izdomāt, kā gan atjaunot maģijas darbību un izņemt no vienādojuma problēmu, kas to bloķē.

No absurdu patentu pagrabu dziļumiem tiek izrakts izgudrojums, kurš izceļas starp visiem pārējiem vien pēc Tristana un Melas prātošanas un domu apmaiņas ap un par Šrēdingerga kaķa domu eksperimentu. Nemaz pašam nezinot patenta autors Frank Oda, kurš līdz šim bija kļuvis par apsmieklu akadēmiskajās aprindās, bija uzdūries tehnoloģijai, kas spēj radīt telpu (iekārtas ietvaros), kas tās ietekmes sfērā spēj neitralizēt tehnoloģiju ietekmi uz maģiju.

Īsi vēl jāpiemin atlikušie oriģinālie D.O.D.O komandas biedri, vēl pirms visā iejaucas birokrāti un armijnieki no augšas. Frenka sieva Rebecca Oda, kaut arī sākotnēji viņa no savas puses nepiedāvā zināšanu vai kādu citu iemaņu specializāciju, tad tomēr gadu gaitā kopdzīvē ar vīru (tuvāk seniora gadiem abi) Rebeka ir kļuvusi par pirmo un galveno Frenka uzticības personu, bez kuras atbalsta grūtie gadi, kad nācās pamest darbu akadēmijā, nebūtu izturēti. Un visbeidzot, bet ne pavisam pēdējā kā vismazāk nozīmīgā, ir jāpiemin ragana Erszebet no 19.gadsimta. Nedaudz jāpieslēdz griba ticēt, jāpārvār pāris prāta mežģi un drusku arīdzan jāpieņem izdomātā stāsta spēles noteikumi, plus ceļošana laikā, jo Erszabetes pirmā tikšanās ar Melu no Melas skatpunkta vēl nemaz nav notikusi, bet tikai tāpēc, ka ir, Erszabete izmantoja savu pēdējo burvestību 1851.gadā, lai paildzinātu savu mūžu un pieredzētu nākotni, kurā maģija atdzimst. Raganas kā tādas pēc rakstura ir kaut kas un nemaz tik viegli paciešamas, bet (un ar pamatotu iemeslu) Erszabete ir īpašs stāsts.

D.O.D.O. jeb Department of Diachronic Operations mūža sākums nenoliedzami ir naivs, pilns ar domām par labiem darbiem, līdz brīdim, kad jau viegli pieminētās personas no augšas sāk iejaukties ar savām idejām un ieteikumiem, nepārzinot līdz galam pat kripatu no nepieciešamā un to kādu risku viņu ‘’ģeniālās’’ idejas var izraisīt. Erszabetei kā galvenajai maģijas ekspertei un pārzinātājai 21.gadsimtā nepārtraukti, pilnībā tos neatklājot, jāatgādinā par to, ko nu nekādīgi ar maģiju nedrīkst darīt, lai izvairītos no bēdīgām sekām, un pat tad ne vienmēr ar to pietiek.

Aģentu ceļošana laikā stāstā iesaistā interesantus tēlus, kuru iespaids uz sižetu, ir vērā ņemams un citiem varoņiem nebūt ne sākotnēji paredzēts un tādējādi labvēlīgs. Gan starp galvenajiem tēliem Melisandu un Tristanu, gan starp viņiem, D.O.D.O komandu un pārējiem iesaistītajiem tēliem attiecību dinamika ir papildus faktors, kas grāmatu padara interesantu bez pašas lielās idejas. Pasaules un maģijas uzbūve, neiesaistot citus fantāzijā ierastas radības, plus ievijot sižetā multi-pasauļu/dimensiju teoriju, padara Rise and Fall of D.O.D.O. par ļoti saistošu darbu no abu autoru puses.

Turklāt, kaut arī pagaidām ir lasītas/klausītas vien dažas grāmatas no Stīvensona daiļrades, D.O.D.O. ir retā, kura pilnā mērā no sākuma līdz beigām ir patikusi, kura nopelnā noteikti atzinums jādod arī audio grāmtas ierunātāju komandai.

Shari Lapena – An Unwanted Guest

37920735._SY475_

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Bantam Books

Manas pārdomas

‘’We can’t choose the strangers we meet. Usually we can avoid the people who makes nervous, make us afraid. Until we find ourselves in a situation we can’t escape. Trapped.’’

Tieši tā notiek ar duci svešinieku, kuri ierodas nomaļā kalnu viesnīcā ar dažādiem nodomiem, galvenokārt atpūsties un izbaudīt sievas, līgavas vai vienkārši draudzenes klātbūtni prom no ikdienas jezgas, bet, kā ne kuriem citiem viņiem palaimējas ierasties viesnīcā stipras sniega vētras priekšvakarā.

Varoņi ir dažādi un viens otram nelīdzinās. Ilgi precēts pāris, kuru laulība ir uz izjukšanas robežas; saderinājies pāris, kur ārkārtīgi pievilcīga sieviete ieprecas naudā; krimināltiesību advokāts, kurš pirms vairākiem gadiem ticis apsūdzēts sievas slepkavībā, bet pierādījumu trūkumu dēļ palaists brīvībā un vainīgais vēl joprojām nav noķerts; mazpazīstama rakstniece, kas pēc ilgiem spoku rakstīšanas gadiem citu autoru vārdā beidzot cer sarakstīt savu dižpārdokli; divas draudzenes, žurnālistes, no kurām viena cieš no PTSD pēc vairākiem gadiem strādājot Afganistānā un Irākā; kā arī pāris, kas vienkārši draudzējas un vēl nav ne precējies, ne saderinājies. Kā arī, protams, viesnīcas personāls – kas šoreiz īpaša izņēmuma kārtā ir viesnīcas īpašnieks un labs pavārs un viņa dēls (neslikts bārmenis).

Kad vētras dēļ pazūd elektrība un sapūstais sniegs un ledus neļauj tikt atpakaļ uz tuvāko pilsētu līdz ceļi netiks iztīrīti, neviens vēl nesāk satraukties. Viesu ir tik maz, ka pie krakšķoša kamīna visi sapazīstas un varbūt pastāsta šo to par sevi, ja ir tāda vēlme, bet, kā jau visiem, tad arī šajā cilvēku grupā katram ir savs dārgs noslēpums. Kādām pat tik svarīgs, ka cita dzīvība nebūtu par dārgu, lai to censtos nosargāt!

Sestdienas agrs rīts sākas ar spalgu kliedzienu un šausminošu atradumu pirmā stāva kāpņu pakājē, pie kurām pēc šķietama kritiena beigta guļ viena no viesnīcas viesēm. Situācija gan pārējiem, gan viesnīcas īpašniekiem nav nekāda patīkamā, bet vēl nekāda panika nesākas – acīmredzams negadījums. Bet pēc otrā upura, kuras nāve šoreiz nepavisam neizskatās pēc negadījuma pārvērš puslīdz mierīgo noskaņojumu stipri vien trauksmainākā. Īpaši bezpalīdzīgu situāciju rada telefona sakaru pārtrūkums līdz ar elektrību vētras dēļ un interneta neesamība tik nomaļā viesnīca, kuras īpašnieks lepojas ar saglabāto veco dizainu un pat piesaistīja atpūtniekus, kuru nevēlējās tā tikt iztraucēti.

Pat ja nav lasīts daudz mistēriju, tad tik un tā nebūs grūti atpazīt An Unwanted Guest, kā klasisku ‘’Kurš vainīgs?’’/Who dunnit mistēriju. Nedaudz varbūt varētu piekasīties, ka visi viesi ierodas piektdienas vakarā un nav pilnīgi neviens viesnīcas iemītnieks, kurš būtu ieradies jau teiksim nedēļas sākumā, lai paliktu arī uz nedēļas nogali, bet tas būtu tāds nebūtisks sīkums. Kopumā ļoti interesants un aizraujošs krimiķis!

John Scalzi – The End of All Things (Old Man’s War #6)

23168809

Links uz grāmatas Goodreads Goodreads lapu

Manas pārdomas

Lielo Colonial Union (CU)  un Colonial Defence Forces(CDF) organizāciju priekšā ir iestājies pamatīgs pārmaiņu laiks un ir jādomā risinājumi jaunajai realitātei, jo visiem ir skaidrs, ka attiecības ar Zemi un tās nācijām vairs nekad neatgriezīsies vecajās sliedēs, kad no tās patstāvīgi varēja iegūt gan jaunus kolonistus, gan kareivjus, kas tos aizsargātu.

Trešā spēka aprises, par kurām varēja vien nojaust piektās grāmatas The Human Division laikā, tagad sāk iegūt konkrētu formu. Equilibrium, kas galvenokārt vēlas vairāk nekā 400 citplanētiešu rašu izveidotās alianses Konklāva sabrukumu un sadalīšanos, lai to apdzīvotais Visuma stūris atgriezos vecajās labajās dienās, kad visi karoja ar visiem, kā galveno panākumu atslēgu mērķa sasniegšanai saskata CU un CDF, tai skaitā arī cilvēces kā tādas, iznīcināšanu. Nebūs nekāds noslēpums, ka cilvēku darbības savas telpas iekarošanā ārpus savas Saules sistēmas nav veicinājušas draudzības attiecības un pat ir bijis par galveno iemeslu, kas pamudinājis 400+ citām inteliģentām rasēm apvienoties. Tāpēc kādēļ gan neizmantot jau esošos stereotipus par cilvēkiem, lai izprovocētu jaunu un abpusēji postošu militāro konfliktu starp abām pusēm.

Equilibrium rīcībā nav pašiem savas iespaidīgas armijas, tās galvenie ieroči ir dezinformācijas un puspatiesību izplatīšana, apzināta maldināšana, lai sētu neuzticību, haosu, nemierus un veicinātu organizāciju un pārvaldes sistēmas nestabilitāti. Atliek vien saprast, ko vēlas, piemēram, zem CU un CDF reizē aizsardzības un reizē dzelzs dūres kontroles esošās planētu kolonijas, lai apvestu to līderus ap stūri un izmantotu viņu vēlmes saviem mērķiem, lai vēlāk pilnībā aizmirstu tiem dotos solījumus.

Uzmanību drusku vairāk piesaistīja viena no izteiktāk politiskā manierē sarakstītajām nodaļām, kurā CDF superkaravīri tiek sūtīti uz vienu planētu pēc otras, lai novērstu vai apspiestu atdalīšanās centienus, kurus iedrošinājusi Equilibrium darbībā. Un paši kareivji aizdomājas, ka viņi cīnās ar lielākas sistēmas netaisnību sekām, nevis tās cēloņiem, un, ja ne Cu, nedz CDF neiedomāsies rast tam kādu risinājumu, tad ne vienai, ne otrai vairs nav lemts ilgs mūžs.

Ja The Human Division bija savstarpēji saistītas epizodes, tādi kā īsie stāsti, ar vienotu tēlu ansambli, tad The End of All Things vairāk liek domāt par īsām novelēm, kur (gandrīz) katrai ir savs galvenais varonis, bet kopā katrs no sava skatpunktā dod priekštatu par lielāku kopainu.

Carlos Ruiz Zafon – The Angel’s Game (Cemetery of Forgotten Books #2) (Audio book)

5196764

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Deivida Martina dzīve vienmēr vairāk vai mazāk ir bijusi saistīta ar grāmatām, bet tās diemžēl vai par  laimi ir bijušas lielā mērā vienīgais mierinājums skarbajā dzīvē, īpaši pēc tēva nāves/slepkavības jaunībā (māte pametusi abus). Arī karjeras ziņā kā žurnālistam ar sapņiem kļūt par diženu autoru Martinam viegli neiet, bet vismaz ir laipni draudzīgi kolēģi, vai ne? Tomēr, kad Martinam beidzot uzsmaida veiksme un viņa sacerēto pulp fiction krimiķi zem pseidonīma nevien izdot, bet tas arī iegūst popularitāti, atklājas kolēģu patiesās sejas, kuri ir vien tādi paši sapņotāji par kļūšanu par autoru, vien bez panākumiem. Seko sūdzības, kāds grib aiz spīta iegriezt un Martinam zūd darbs žurnālistikā, bet ir vismaz uz kā atbalstīties.

Saprotot, ka kaut arī pēc stila un atmosfēras The Angel’s Game ir līdzīgs Vēja Ēnai, tad dienas beigās abas tomēr nevajadzētu salīdzināt, jo kā skatos citu atsauksmēs daudziem šī ir sagādjājusi vilšanos. Enģeļa Spēle, ja tā varētu izteiktiesm, ir pat vēl īpatnējāka par pirmo sērijas grāmatu, ar kuru to saista vienīgi Semperes grāmatu veikals, kas var nodot vien papildus iemeslus, lai šo norakstītu kā neizdevušos.

Pats grāmatas stāstu ir sadalīts divos lielos un šķietami nesaistītos sižetos. Viena centrā ir mistērija ap Martina īrētās ēkas iepriekšējo īrnieku un viņa neparastos nāvi. Jo vairāk Martins rakņājas pa pagātnes pēdām, jo lielāku pretestību var sākt izjust no kāda, kas nevēlas, ka Martins bāztu savu degunu kur nevajag. Tikmēr otrs saistīts ar mazpazīstamu franču tautības izdevēju, kurš nez kādā veidā ir ne vien dzirdējis par tādu Deividu Martinu, bet par lielu summu ir gatavs nolīgt Martinu, lai viņš sacerētu jaunu reliģiju. Kā naudas summa, tā arī pasūtījuma darba būtībai vajadzētu likt ieskanēties vairākiem trauksmes signāliem Martina prātā, bet jau ja muļķim naudas par daudz, tak neies atteikties no tāda piedāvājuma.

Kā vienam tā otram sižetam sākums ir daudzsološs, bet līdz beigām palika drusku neizmantota potenciāla sajūta. Varbūt būtu iederējies vairāk šausmu žanra elementu piedevas, ne tikai psiholoģiskā mistērija un savdabīgs maģiskais reālisms. Ar to iztulkotu vienu epizodi, kuru nevar nepieminēt, kas būtu Deivida Martina diagnosticēšana ar vēzi galvas smadzenēs un šīs mirstamās kaites izārstēšanu, kas norit maģiskas operācijas viena grieziena ‘’čiks un gatavs’’ veidā, bet pēc tam autors par to vispār piemirst. Kādēļ kas tāds vispār bija nepieciešams grūti saprast. Atliek vien izliekties, ka nekā tamlīdzīga nav bijis, lai nesabojāto iespaidu par pārējo grāmatu.

Ar Enģeļa Spēli autoram nav izdevies notvert to pašu īpašo dzirksti kā ar Vēja Ēnu, bet, piedodot dažus sīkumus šur un tur, un nesalīdzinot pārāk ar to, grāmata var dot lasītprieku.

Bernard Cornwell – The Flame Bearer (The Saxon Stories #10)

28949218

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: HarperCollins Publishers

Manas pārdomas

Cik neskaitāmas neskaitāmas reizes Bebanburgas Uhtreda plāni atgūt dzimto cietoksni nav tikuši novirzīti otrajā vai pat trešajā plānā, jo vajadzība palīdzēt vispirms karalim Alfrēdam, tagad viņa dēlam vai kādam citam kristietim, no kuriem vien retais atdarītu ar to pašu, ja Uhtredam būtu līdzīga vajadzība pēc palīdzības, armijas papildspēkiem. Arī tagad, grāmatas sākumā, kad jau Bebanburgas aizsargsienas ir tikpat kā ar roku aizsniedzamas, notikumu pavērsieni tā vien šķiet speciāli sazvērējas, lai kārtējo reizi atstātu Uhtredu ar garu degunu. Bet ne šoreiz!

thumb_so-we-all-die-no-no-no-we-fight-them-56563903

 

Uhtreds vairs nav nekāds jauneklis. Mati jau šur tur sāk sirmot, dēls Uhtreds (pie sevis saucu par Uhtredsonu) jau pats ir liels karotājs, bet neviens vēljoprojām uz kaujas lauka nesāk līkt ceļiem trīcēt, kā apziņa, ka pretējā pusē atrodas Bebanburgas Uhtreds. Kaut arī viņa spriganās dienas ir aizgājušas un reizēm šis tas iesāpas, tad vēl joprojām uz mūsdienu Lielbritānijas salas nav uzradies kāds cits līdzvērtīgs karavadonis. Uz viņa talants pārvērst šķietami bezcerīgu kauju sev par labu ir tik izteikts un zināms, ka nereti naidīgi noskaņotie viena vienīgā pienaglotā Dieva pielūdzējiem, kuri citkārt ar kliegšanu pieprasa vai nu citu pāriešanu viņu ticībā, vai šo ķeceru iznīcināšanu, neatliek nekas cits, kā vērsties pie Uhtreda par spīti tam, ka viņš joprojām pielūdz Odinu, Toru un pārējos vecos dievus.

thumb_you-should-always-plan-your-battles-form-the-enemys-point-45711973

Desmitā grāmata The Saxon Stories sērijā The Flame Bearer ir trakoti īsa, vien dažas lapas virs trīssimts, kas atstāj labu mazuma pēcgaršu. Prasās vēl! Labi, ka sērija ar šo nebeidzas (teorētiski nevarētu tam piesieties) un nedomāju, ka līdz #11 grāmatai paies tik ilgs laiks, kā starp devīto un šo. Drusku jau bažījos, vai tik nebūšu piemirsis tēlus kurš ir kurš, neskaitot pašu galveno, bet Kornvela rakstnieka talants ir tik labs, ka jau no pirmajām lapaspusēm sajutu, ka varu nomierināties, jo esmu prasmīga autora rokās, kurš zina, ko dara un kā to paveikt.

David Baldacci – Split Second (Sean King & Michelle Maxwell #1)

204276._SY475_

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Pirms astoņiem gadiem slepenā dienesta aģenta Sean King uzmanība tika novērsta uz vien dažām kritiskām sekundēm, bet ar to pietika, lai kāds pietuvotos no pūļa un viņa sargātais ASV prezidenta vēlēšanu kandidāts tiktu veiksmīgi nošauts. Visiem uzreiz bija labi zināms kā slepkava (ar to saprast, ka diži neviens neizmeklēja, vai darbojās viens vai nē), tā arī grēkāzis, uz kuru novelt lielāko vainas smagumu.

Grāmatas tagadnē (2004.gads) uzlecošā zvaigzne slepenajā dienestā Michelle Maxwell ar jau savas mazās vienības vadītājas posteni ir noteicēja par cita prezidenta vēlēšanu kandidāta drošību, kurš tāpat kā pagātnē nogalinātajam nepieder pie demokrātiem vai republikāņiem un līdz ar to nav izredžu tikt ievēlētam. Kandidāti nereti nenovērtē viņu drošības nodrošināšanai nepieciešamo darba svarīgumu un nopietnumu, paziņojumu par grafika izmaiņām tiek doti nepieklājīgi pēkšņi/vēlu vai pat apzināti izvēlas ignorēt kādu norādi, piemēram, grib, lai viņus telpā ar kādu atstāj vienus, kas, protams, Maksvelas apsargājamā gadījumā nav nekas unikāls, bet ‘’jopcik!’’ tieši Maksvelai visa servisa vēsturē jākļūst par precedentu, kuras kandidātu nolaupa, kamēr aģenti ievērojot lūgumu ir aiz durvīm.

Split Second kā klasiskam trillerim nav ne vainas un izklaide garantēta, bet, kad pavisam nesen ir lasīta autora nesenāk izdota grāmata, tad var just izaugsmi tajā aspketā, kas ir vien apsveicami. Neapgalvošu, ka citās nesen lasītās Baldači grāmatās, piem. no Amos Decker sērijas, sižeta premises ir vairāk ticamas, tomēr iekš Split Second tēlu izteikumi liecina, ka viņi apzinās, ka viņi atrodas izdomātā grāmatā. Māc šaubas, vai personas, kuras reāli strādā attiecīgajā darba sfērā, izvēlētos tādas frāzes, ja vien nav fani līdzīgām filmām.

To sakot, stāsta kvalitāte tik un tā ļauj izbaudīt Maksvelas un Kinga apvienotos spēkus darbībā, lai pašrocīgās izmeklēšanas ceļā mēģinātu attaisnot savu aptraipīto godu un vārdu. Ja jau citiem ir gatavs spriedums no malas, tad atliek vien pašu spēkiem ko darīt lietas labā!

Izlasīju, lasu, lasīšu #156 (13.01-26.01)

Izlasīju:

John Scalzi – The Human Division (Old Man’s War #5) un After the Coup (Old Man’s War #4.5)

Desmit īsie stāsti no Bibliomysteries pirmā krājuma

3977

Dan Simmons – Endymion (Hyperion Cantos #3)

Noklausījos:

1232

Carlos Ruiz Zafon – The Shadow of the Wind (The Cemetery of Forgotten Books #1)

Lasu:

204276._SY475_

David Baldacci – Split Second (Sean King & Michelle Maxwell #1)

28949218

Bernard Cornwell – The Flame Bearer (The Saxton Stories #10)

23168809

John Scalzi – The End of All Things(Old Man’s War #6)

Klausos:

10967

Diana Gabaldon – The Fiery Cross (Outlander #5)

38672585._SY475_

David Baldacci –The Fallen (Amos Decker #4)

5196764

Carlos Ruiz Zafon – The Angel’s Game (Cemetery of Forgotten Books #2)

32075825._SX318_

Neal Stephenson, Nicole Galland – The Rise and Fall of D.O.D.O.

29396

Jim Butcher – Furies of Calderon (Codex Alera #1)

Lasīšu:

37920735._SY475_

Shari Lapena – An Unwanted Guest

21068417

Jon Wallace – Barricade (Kenstibec #1)

Klausīšos:

50027

R.A. Salvatore – Homeland (The Legend of Drizzt #1)