Autors: poseidons99

poseidons99https://poseidons99.wordpress.comarnis_krists_veveris@inbox.lv
poseidons99's avatar

Jeff Rovin – Op-Center (Tom Clancy’s Op-Center #1)

254089

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Pirms vien aptuveni pusgada izveidotai jaunai specvienībai, kura vēl nav nodalīta atsevišķi no vecāka brāļa CIA aģentūras, pēc terorakta Dienvidkorejas galvaspilsētā Seulā sagaida tās pirmais lielais izaicinājums, kurš nedrīkst palikt neatrisināts un bez vainīgo notveršanas, ja ir vēlēšanās saglabāt savas darbvietas. Iespēja pierādīt un attaisnot savu pastāvēšanu tiks dota tikai vienreiz.

Visi pierādījumi ļoti atklāti un pat pārāk labi norāda Ziemeļkorejas virzienā, un kamēr vieni diži neiedziļinoties ir gatavi dot militāru atbildi, lai presei un sabiedrībai no malas šķistu, ka viņi rīcība ar gana laba un bez kavēšanās tiktu dota pienācīga atriebīga, plus iegūtu politiskos punktus/balsis, citi labāk steidz izmeklēt un patiesi pārliecināties pirms kaut ko sasteigt, kā piemēram uzsākt nevajadzīgu karu, nolemjot nāvei neskaitāmus pašu karavīrus.

Militāri politisks trillerītis, kura centrā ir divās naidīgās valstīs sašķeltā Korejas pussala, kur dažiem potenciāla apvienošanās ideja tik ļoti derdzas, ka viņi ir gatavi uz visu, lai to nepieļautu.Tēli visi kā viens nav gluži identiski, bet nevajadzētu arī cerēt uz izteiktu daudzdimensionalitāti katram pat kaut cik nozīmīgam varonim. Bija brīži, kad vajadzēja palauzīt galvu/atmiņu kas ir kas. Kopumā Op-Center sērijas pirmais trilleris izdara savu pienākumu apmierinoši labā līmenī.

Neseno 2020.gada notikumu gaisotnē, kad ASV pati savu kā vispasaules taisnīguma un demokrātijas cīnītāja  imidžu ir krietni sabojājusi uz ilgu laiku, šāda tipa grāmata šķiet kā aizgājušu laiku relikvija un utopiska ideja autoram, -iem. Protams, problēmas arī agrāk ir bijušas turpat, vien pateicoties sociālajiem tīkliem un katrā telefonā esošai kamerai, ko tādu tagad ir iespējams parādīt pārējai pasaulei…

Izlasīju, lasu, lasīšu #165 (18.05-31.05)

Izlasīju:

651253

Sigrid Undset – Kristin Lavransdatter #1-3

Untitled-1

Valters Mērss – Kapteiņa Zilā lāča 13 ½ dzīves (Zamonien #1)

32919672._SY475_

Brian Lee Durfee – The Forgetting Moon (The Five Warrior Angels #1)

6632450

R.A. Salvatore – Streams of Silver (The Legend of Drizzt #5, The Icewind Dale Trilogy #2)

Noklausījos:

R.A. Salvatore – The Crystal Shard (The Legend of Drizzt #4, The Icewind Dale Trilogy #1)

R.A. Salvatore – The Halfling’s Gem (The Legend of Drizzt #6, The Icewind Dale Trilogy #3)

34376766._SY475_

Jason Shreier – Blood, Sweat and Pixels

18800655

Marko Kloos – Terms of Enlistment (Frontlines #1)

34942741._SY475_

John Scalzi – The Consuming Fire (The Interdependency #2)

28363972._SY475_

Graham Moore – Last Days of Night

31702749

Malka Ann Older – Infomocracy (Centenal Cycle #1)

170641

Mary Higgins Clark – I Heard That Song Before

26803054._SY475_

James B. Donovan – Strangers on a Bridge

Lasu:

 

254089

Jeff Rovin – Op-Center (Tom Clancy’s Op-Center #1)

Klausos:

The Diary of Samuel Pepys Volume I, II and III 1660-1669

Lasīšu:

479561

Peter F. Hamilton – The Neutronium Alchemist (Night’s Dawn #2)

Klausīšos:

51w3lQTh31L._SL500_

Titus Livy – The History of Rome: The Complete Works

Iepalicēji #21

Iepalicēju raksts ir mājvieta gan darba, gan neliela slinkuma dēļ iekavētiem individuāliem rakstiem, gan apzināts galamērķis grāmatām, par kurām pēc to izlasīšanas diži daudz nemaz neatrodas ko teikt.

***

18800655

Manas pārdomas

Terms of Enlistment (Frontlines #1) by Marko Kloos

Viegla rakstura sci-fi, kurā Frontlines sērijas pirmā grāmata Terms of Enlistment iepazīstina lielos vilcienus lasītāju ar sērijas pasauli no galvena varoņa Endrū POV, kurš mūkot no nabadzības mājās piesakās militārajā dienestā ar cerību tikt prom no Zemes un nokļūt kādā kolonizētā planētā, bet par sarūgtinājumu viņam vispirms tiek nozīmēts dienēt militārajos spēkos, kuri uztur kārtību un apspiež nemierus nabadzīgajos rajonos, no kuriem pats nācis. Pats varonis tādēļ nemaz tik diži simpatizējošs vismaz sērijas sākumā nav, jo nokļūstot medaļas otrajā pusē, redzot, kur aizplūst milzu līdzekļi, viņu nemoka morāles dillemas, pretrunas it nemaz, un izmantot letālu spēku un ieročus ir tīrais nieks.

Pirmais iespaids par sēriju, ko sniedz tās pirmā grāmata, nav nedz slikts, ne galvu reibinošs, bet, ja pieņem, ka sērijas turpinājumi padziļina tēlu personības un dod ticamu motivāciju tam, ko viņi dara, bagātina pasaules uzbūvi un dod labus pamatojumus un izskaidrojumus, kāpēc tik ilgi zemieši kolonizējot eksoplanētas  tikai tagad sastop pirmos inteliğentos citplanētiešus, tad Frontiers nekas neliedz būt labai, baudāmai sērijai.

***

170641

I Heard That Song Before by Mary Higgins Clark

Kāda plašu viesību vakarā, kā 6gadīga galvenā dārznieka meita Carrington ğimenes īpašumā, Kay Lansig noslēpusies kapellā, dzird sarunu starp divām personām, kura tolaik mazam bērnam diži neko neizsaka, bet, gadiem ejot uz priekšu un atskatoties uz to, ka nākošajā rītā viens no visiem ir bezvēsts pazudis, visai iespējams, ka rokoties dziļāk pagātnē Keja var uzjundīt noslēpumus, kuru kāds cits labprāt atstātu apraktu.

22gadus vēlāk Keja bibliotekāres amatā rīko labdarības pasākumu, kura ieejas maksu varētu krietni paaugstināt, ja vien tas tiktu rīkots kādā šikā vietā. Šis iegansts abus ne gluži no jauna saved Kejua kopā ar tagadējo Carrington ğimenes galvu, kuram tagad ir 42 un diez vai atceras kaut kādu tur dārznieka meitu, bet noteikti pāršķir dzīvi uz krietni spraigāku lapaspusi.

Labs psiholoğiskais trilleris/mistērija, kur lieliski zini, ka acīmredzamie aizdomās turamie vai citi pirmie vilinošie kandidāti slepkavas lomai diez vai būs tie īstie.

***

31702749

Infomocracy (Centenal Cycle #1) by Malka Ann Older

Distopiska nākotnes versija, kurā jau vairākas desmitgades vairs neeksistē individuālu/nacionālu valstu, bet reğioni sadalīti tā, lai katrā būtu pa simts tūkstošiem, kuros tad tiek rīkotas vēlēšanas. Radās iespaids, ka prezidentu šajā nākotnes versijā neeksistē, bet varu līdz ar ierastajām politiskajām partijām ir ieņēmuši dažādas biznesa korporācijas, bet kandidējot dēvējas nevis par partijām, bet gan uzreiz kā valdības. Laikam par uzvarētāju pasludina to, kuram ir visvairāk balsu un nekādu daudzpartiju valdību arīdzan nav. Interesanti, ka autore piemin tādas firmas kā Mitsubishi un Sony, bet ne reizi, piemēram, FB, Apple, Amazon vai Twitter.

Infomocracy vairāk radīja lielās idejas grāmatas iespaidu, kur tēli vairāk palīdz to apspēlēt. Tās pirmizdevums ir bijis 2016.gada jūnijā. Tātad savu laiciņu pirms prezidenta vēlēšanām ASV un citiem pēc tam sekojošiem atgadījumiem, kas arī pirms tam eksistējošu misinformācijas un propagandas tematiku paceļ aktuālu un ir spējis tādu noturēt. Ne tikai vēlēšanu kontekstā, kas vēlāk ietekmē pārējo likumdošanas varu u.c., bet arī pieaugošo cilvēku skaita krišanu dažādu stulbu konspirāciju varā.

Infomocracy pasaulē visi tā paļaujas uz mākoņos un datu sistēmās esošo informāciju un citām par pašsaprotamām opcijām kļuvušu ikdienu, ka pat postoša zemestrīce ar lielu upuru skaitu nespēj ne tikvien uz pietiekamu laiku pārcelt vēlēšanas, jo pasaule tak turpina griezties, bet nobrukušās datu sistēmas dēļ ļaut manipulēt ar balsīm un informāciju, lai pārvilinātu vēl neizlēmušos

Kā debijas romānam Infomocracy ir savi iesācēja trūkumi, bet tie nav tik jūtami, lai rastos vēlme pamest grāmatu nepabeigtu.

***

26803054._SY475_

Strangers on a Bridge by James B. Donovan

Notikums 20.gs 50.gadu otrajā pusē, par kuru uzzināju tieši no šīs grāmatas, ne kāda cita avota; arī filma, kura uzņemta ņemot par pamatu Strangers on a Bridge, nav atmiņā palikusi kā redzēta.

Autors James B. Donovan, būdams aizturētā padomju spiega Abel advokāts, ļoti labi spēj pasniegt notikumu gaitu un atklāj ne tikai to no tiešās pieredzes, bet drusku arī to, kā tiesas prāvu u.c. uztvēra mediji, kolēği, draugi. Varbūt autoram likās, ka tas aizēnotu pašu stāstu, bet šis aspekts varēja būt jūtamāks.
Dažas īsās viena divu teikumu atsauksmes grāmatas aizmugurē, slavējot to kā top-notch spiegu trilleri, un pats vāks, kurš no biežāk redzētās garlaicīgi melnbalta foto klases, ņemts laikam no filmas, virzīja domas uz izdomāta romāna pusi.

Tikai pēc pašu notikumu izklāsta ķēros klāt Jason Matthews sarakstītajam priekšvārdam un autora ievadam, galvenokārt grāmatas non-fiction kategorijas dēļ, jo izdomātos romānos biežāk to izlaižu vispār, bet šajā gadījumā gan viens, gan otrs piešķir papildus kontekstu, it īpaši autora citiem profesionālajiem sasniegumiem.

***

28363972._SY475_

The Last Days of Night by Graham Moore

Kurš pirmais izdomājā elektrikso spuldzīti? Tas ir viens no centrālajiem jautājumiem ap ko apvīti The Last Days of Night vēsturiskā romāna notikumi, kad pavisam jaunu advokātu Paul Cravath nolīgst George Westinghouse, lai cīnītos viņa labā pret Tomasu Edisonu. Diemžēl galvenais varonis nespēja būt gana interesants un saistošs, lai uz reālu vēsturisku personāžu fona kā J.P. Morgans, Nikolass Tesla un Aleksandrs Bells padarītu gana interesantu, lai tikai pēc grāmatas noklausišanās vēlme izlasīt kādu Vikipēdijas rakstu(kā šis par DC un AC strāvu karu), ja ne uzreiz dokumentālu grāmatu, liktu par sevi manīt.

Nekad īpaši nav patikuši autora pēcvārdi izdomātos vēsturiskajos romānos, tādēļ arī tos parasti nelasu. Pilnībā pietiktu ar izmantoto avotu sarakstu.

***

34942741._SY475_

The Consuming Fire (Interdependency #2) by John Scalzi

Imperatores priekšā gaidāms neapskaužāmi sarežğīts uzdevums. Labi zinot Flow straumju pastāvēšanas nenovēršamu galu, kuras savieno vienu Interdependency impërijas apdzīvotu plānētu ar citā saules sistēma esošu un ir ekonomikas stabilitātes pamats, viņai ar dažu zinātnieku palīdzību jāmēğina pārliecināt pārējos sākot no vienkāršajiem pilsoniem līdz visu ietekmīgo (politiski un ekonomiski) ğimeņu galvām, ka šie apgalvojumi nav tukšas fantāzijas un viņas personīgās manipulācijas, lai no tā kaut ko iegūtu un citiem konkurentiem kaitētu.

Starp vairākiem tēliem lēkājošais POV veido labu kopējo bildi un nerodas saraustīta sižeta iespaids. Attīstība pozitīvā virzienā gan pasaules uzbūvē, gan tēlu izaugsmē ir pārliecinoša; rodas pat vēlme pēc garākas sērijas. Pārgāja vēlme šo salīdzināt ar kādu citu sēriju, salīdzinoši ar kā tas bija sērijas pirmajā grāmatā The Collapsing Empire. Priecē arī ierunātāja Wil Wheaton sniegums.

Brian Lee Durfee – The Forgetting Moon (The Five Warrior Angels #1)

32919672._SY475_

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Saga Press

Manas pārdomas

Piecu kontinentāu izmēru salu grupa Five Isles jau vairākus gadus ir kļuvusi par Sor Sevier karalistes armijas iekarojumu armijai. Mērāma vairākos tūkstošos krietni virs desmit tūkstošiem tā savā ceļā noslauka katru neko līdz tam brīdim nenojaujošu ciematu un pilsēteli (bik pietrūka kāda kripata detaļu par tik lielas armijas apgādi) To priekškagalā ir bēdīgi slavenais Baltais princis Aeros saukts arī par Angel Prince, kurš publiski citam teiks, ka kara mērķis ir atgūt pirms vairākiem gadsimtiem zaudētās teritorijas, bet patiesais mērķis ir daudz grandiozāk un ietver ar leğendām apvītus senus ieročus un artefaktus un vienas reliğijas divu zaru pareğojumus, kuru gan neslēpdams Aeros šo konkurējošu reliģiji ir nobriedis pazudināt no zemes virsas . Neiekarota atlikusi vien Gul Kana karaliste, kuras iedzīvotājiem par nelaimi tās pašreizējais karalis Jovan Bronachell ir kritis par upuri baznīcas arhibīskapa mobingam/lobijam un ir visādi citādi nekompetents un viegli ietekmējams, ka tieši attiecībā uz karali Jovan viņš būtu pelnījis zaudēt troni.

The Forgetting Moon savu stāstu atklāj lēkājot starp vairākiem tēliem, pārsvarā tādiem, kuriem dota lielāka spēles loma un tādēļ vārds tiek dots biežāk, bet reizēm arī kādam ne tik ļoti svarīgam. Lasītājam šādi lieliski tiek ļauts ieskatīties gan iekarotāju armijas nometnē, gan Gul Kana uz tuvojošās armijas fona šķietami nenozīmīgajās intrigās un notikumos, kā arī vārds tiek dots 17 gadīgam puisim vārdā Nail, kuram viņa aizbildnis kopš mazotnes (prologs) nav devis nekādus mājienus, ka viņš būtu jebkas vairāk par nožēlojamu bastardu, bet kuram lemts ņemt dalību viena no pareğojumu īstenošanā.

Kā jau to var gaidīt, tad varbūtība ir visai apšaubāma, ka visu POV tēli būs kaut cik patīkami, lai kurā labo/slikto pusē autors tos negribētu ielikt. Viena no tādiem ir jaunākas Gul Kana karalistes princeses Tala tēls, kurš visvairāk līdzinājas YA žanra tēlam, kas par visu vairāk uztraucas, kurš puisis viņai patīk vairāk. Bažas sākumā par grāmatas tematisko virzienu radīja līdzīga vecuma pieminētais Nail tēls un viņa izredzētā bāreņa statuss, bet, par laimi, grāmata kopumā tās pilnībā atspēko un atbilst labai, rekomendēšanas vērtai episkajai fantāzijai.

Ja The Forgetting Moon būtu ātri jāsalīdzina ar kādu citu darbu, lai dotu vispārēju priekšstatu, tad pirmais kas nāk prātā ir Troņu spēles. Līdzigi tai arī šajā sērijā, īpaši uz grāmatas beigām, radās iespaids, ka (gandrīz) neviens tēls nav neaizskarams. Tik rodas intriğējošs jautājams par lielo notīkumu attīstības virzienu un galīgo atrisinājumu, kad šķietami ir palicis tik mazs cerības stars, kas pēc autora atbildes grāmatas Goodreads lapā ir iecerēts ne vairāk kā piecās grāmatās. Vienīgi pēdējās neiekarotās karalistes klišeja jau personīgi pēdējos lasītajos fantāzijas darbos šķiet par biežu manīta. Kopumā pat ļoti atzīstams un spēcīgas debijas sniegums.

R.A. Salvatore -The Legend of Drizzt #4-6, The Icewind Dale Trilogy #1-3

66693

Manas pārdomas

#1 -The Crystal Shard

The Icewind Dale triloģija sarakstīta pirms The Dark Elf triloğijas, bet hronoloğiski noris pēc tiem, grūti izšķirt, vai The Crystal Shard tādēļ patika labāk, jo tēli ir jau drusku iepazīti un ir vairāk saprotams, ko sagaidīt, vai arī pirma triloğija nešķita tik laba, jo šo būtu bījis labāk lasīt vispirms, kā šur tur iesaka. Kas zin, iespējams pie vainas ir abu faktoru kombinācija.

Triloğijas pirmās grāmatas darbība noris ļoti nomaļā pasaules nostūrī, tālu ziemeļos, kur aukstajos un visādi citādi skarbajos apstākļos izdzīvot spēj tikai atjautīgākai, rūdītākie un spēcīgākie. Ap ezeru kompleksu un to krastos izmitinājušas desmit puslīdz draudzīgas cilvēku apdzīvotas pilsētas, bet par vienotu un savstarpēji īpaši draudzīgu šo reģionu nevar nosaukt, līdz brīdim, kad nepieciešamība izdzīvot piespiež mainīties Pirmais vienotas alianses pārbaudījums seko no klaiņojošajām barbaru ciltīm, bet kā vēlāk laiks rādīs, tad īstais izaicinājums ir tikai vēl priekšā.

Stipri vien lielākas bažas un galvas sāpes, kā Ten-Towns iedzīvotājiem, tā arī pēc paša gribas trimdā aizgājušajam tumšajam elfam Drizzdt, rūķu draugam Bruenor un viņa ciltsbrāļiem sagādā augstprātīgs, bet dienas beigās par sevi nedrošs un nemākulīgs burvis Akar Kessel, kuram ir lemta tā likteņa loterijas loze, ka viņu savā varā pārņems sens mağisks un ļoti spēcīgs artefakts, kurš nesapńo neparko citu kā vien iznīcību.

Līdzības ar LOTR ir grūti nepamanīt, un visuvarenā gredzena aizstāšana ar kristāla lauskas artefaktu ir tikai viena no tām, bet, par laimi, darbam ir gana jūtams atšķirīgums, lai tas nešķistu viegli nokopēts variants.

***

6632450

#2 – Streams of Silver

Kurš gan saka, ka dažādība/diversity ir šī gadsimta izdomājums literatūrā un kultūrā kā tādā, kad piedzīvojumu kvestā dodas tumšais elfs Drizdz, rūķis Bruenor, sērijas pirmajā grāmatā par draugu kļuvušais barbars Wulfgar un jauktenis Regis, kura paša īpašumā ir ar spēcīgu maģiju apveltīts dārgakmenis. Protams, pietrūkst šai sērijai vērā ņemams sieviešu kārtas tēls, kas pastāvētu par sevi, bet tas šai grāmatai un triloģijai diži nekaitē.

Turpinās līdzības ar LOTR un galvneokārt tieši minētā kvesta dēļ, kurā Bruenor kopā ar draugiem dodas zudušās dzimtās mājvietas Mithral Hall meklējumos, no kuriem pirms 200 gadiem tikuši padzīti, jo nav spējuši laicīgi apstāties un rakušies pārāk dziļi pazemē. Tagad vairs neviens īsti neatceras, kur tāda vieta maz ir (tiešām?), un tikai viņu kopīgiem spēkiem ir lemti panākumi. Kā itneresants blakus sižets ir algotņa dzīšanās pēc jaukteņa Regis viņa pagātnes darbu dēļ, lai atgūtu viņa nozagtu artefaktu un izrēķinātos gan ar viņu, gan jebkuru citu, kurš to censtos novērst.

***

68396

#3 – The Halfling’s Gem

Pirms rūķim Bruenor lemts dažu paragrāfu garumā atgūt zaudēto Mithral Hall un viņam pienākošos troni, ir jāpaveic šis tas cits. Triloģijas noslēdzošajiem piedzīvojumiem iesākoties labo tēlu komanda ir sadalīta, un lai izglābtu otrās grāmatas noslēgumā algotņa nolaupīto draugu jaukteni Regis un tumšā elfa Drizda sabiedorot panteru/viņas maģisko statueti katram duetam (elfs un barbars, rūķis un viņa adoptēta cilvēku meita Catti-brie, kura nosacīti ir vienīgā vērā ņemamais pretējā dzimuma tēls – meistare lokšaušanā ar neiztukšojamu bultu maku) ir jāmēro savs ceļš cauri nebeidzamiem cīniņiem ar dažnedažādiem monstriem.

Varētu uzskaitīt vienu šķietamu vainu pēc otras šajā pulp-iskajā fantāzijas darbā, kur neizbēgamā paredzamība un labo varoņu neaizskaramība, kad tā tikai grāmatā varētu notikt momentu ir tik cik uziet, ir mazākā no problēmām. Domājams tieši tas pat kalpo kā viens no plusiem šāda tipa grāmatai, kas piesaistītu lasītāju, ļaujot pilnībā atslābināties un ļauties popkorna izklaides literatūrai, kur tevi pēkšņi nepārsteigs kāds nebūt negaidīts pavērsiens ļauno tēlu labā ar paliekošām sekām. Drusku vairāk gan nepatika pretrunas morāles un attieksmes ziņā pret dažādiem tēliem, kur būt aizspriedumu pilnam un naidīgam pret tumšo elfu Drizdu ir slikti tikai viņa rases dēļ, bet pagaidu Mithral Hall iemītnieki pelēkie rūķi ir slikti visi kā viens, jo viņi ir pelēki/atšķirīgi. Nedaudz neiet kopā, bet tās tā.

Kopumā šī triloģija patika vērā ņemami vairāk nekā The Dark Elf triloģija, un kaut arī pagaidām pa rokai nav nākošās, lai tik drīz turpinātu, tad nedomāju šo plašo pasauli nolikt malā pavisam.

 

 

 

Valters Mērss – Kapteiņa Zilā lāča 13 ½ dzīves (Zamonien #1)

Untitled-1

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Jumava

Manas pārdomas

Interesants, jautrs un bagātīgi ilustrēts kapteiņa Zilā lāča dzīves pirmās puses izklāsts. Mērķauditorija neapšaubāmi ir mazie lasītāji, bet šur tur var atrast pa labam jokam, kuru sapratīs vairāk lielākam lasītājam. Kā vislabākais piemērs šķiet grāmatā sastopamajiem vēl dzīvajos esoša dinozauru suga glābējzauri, no kuriem Zilais lācis konkrēti sastop indivīdu vārda Deus ex-Machina jeb saīsināti Maks, kuru dzīves pamatmērķis ir lidināties apkārt un glābt nelaimē nokļuvušo tikai pašā pēdējā brīdi, un ne mirkli ātrāk.

Bet Zilā lāča stāsts sākas jau zīdaiņa vecumā vienam pašam dreifējot okeāna uz nieka čaumalas, un veiksme kļūst par lāča sabiedroto jau no pašas mazotnes, ne mirkli viņu neatstājot, kā to rādīs pēcāk lasāmie piedzīvojumi, kad no iekļūšanas pasaules lielākajā atvarā sauktu par Vērpatu viņu izglābj pundurpirāti. Šie pirāti ir tik sīki, ka patiesībā nevienam no viņiem baidīties nav pamata, jo dzīvības apdraudēšana ir tālu no viņu iespēju robežām.

Un tas ir tikai pats pats Zilā lāča piedzīvojumu sākums, kuros lemts sastapt nevienu vien ērmotu mošķi vai draudzīgu īpatni, kā verveļviļņi, kuri sastopami bezvēja zonās un tikai aiz laba prāta cenšas novest ārprātā nelaimē nokļuvušus jūras ceļotājus. Grāmatai gan sākumā, gan beigās ir apskatāmas autora izdomātās pasaules kartes, vienmēr atbalstāma opcija grāmatās. Viena no tām ir vispārīga un parāda visus iespējamos kontinentus, kā neparastos, tā tos, kuri eksistē vēl mūsdienās un to savstarpējo novietojumu, kur okeāniem atņemta diezgan plaša teritorija; otra jau detalizētăk attēlo īpašo Camonijas kontinentu un tai tuvāk esošās salas.

Zilā lāča pirmo 13 ar pusi dzīvju piedzīvojumi ir galvu reibinoši un reti kuram tik raibi aizrit visa dzīve. No skološanās Tumšajos kalnos pie profesora ar 7 smadzenēm līdz pat dzīvei Mūžīga tornado viducī esošā pilsētā vai vēlāk nokļūšanai Atlantīdā, kuras nogrimšana aizmirstība izrādās ir vien ğeniāls mīts, ir tikai daži no tiem. Nešaubos, ka lokācijas, kuras Zilais lācis nepaspëja izrādīt, ir pietaupītas sērijas turpinājumiem.

Sigrid Undset – Kristin Lavransdatter #1-3

651253

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Abacus

Manas pārdomas

Vienas sievietes, Kristin Lavransdatter, dzīvesstāsts izklāstīts vienā triloģijā, kur katra nākošā grāmata ir garāka par iepriekšējo. 1000+ lapaspuseš lasītājam lemts iepazīt viņas mūžu no jaunību dienām līdz pat nāves dienai, esot klosterī un mirstot no mēra.

Vēsturiska triloğija, kurā  par lielākajiem notikumiem nosaucami skandāli par to, ko kurš nebūt ir izdarījis, kā nav pieņemts. Ar to ir jārēķinās un jāpieņem pirms vainot grāmatu/autori. Pirmkārt jau pati triloğija ir sarakstīta pirms gandrīz 100 gadiem, kad savstarpējo attiecību etiķete atšķiras no 2020.gada, kad dažos brīžos šodien reakcija man ir “nu un, kas viņiem par daļu?”. Papildus tam romāna darbība 14.gadsimta pirmās puses Norvēğijā. Ja apskatās, kuros gados grāmatas sarakstītas, tad to pēc valodas/tulkojuma stila noteikti var just.

To iegaumējot romāna sākums ir visai trauksmains, kad galvenā varone, iespītējot tēva vēlmei un viņa izraudzītajam topošajam vīram, panāk savu un apprecas ar citu, turīgu puisi Erlendu, kurā ieskatās dzīvojot klosterī (ne tas, kurā būs lemts nonāk mūža nogalē) gadu pirms paredzētajām laulībām.

Ne brīdi Kristinu pašu nevarētu saukt par nabadzīgu, bet arī ne tādu, kura gulētu uz citu pelnītiem lauriem, bet visu pieaugušo dzīvi strādā saimniecība tikpat čakli kā strādnieki. Paļauties uz vīru, kuram patīk vairāk tērēt un laiskoties, nekā fizisks darbs, arī nevar īsti paļauties. Par cik sērijā aprakstītie notikumi ir no Kristinas skatpunkta, tad ir brīži, kur jājautā, cik ļoti var viņai uzticēties, un vai viss lasītājam tiek pateikts un atklāts, vai viņas cita tēla rakstorujums ir pilnībā akurāts, vai, par piemēru kas tāds, ko ievērotu un nenotušētu cits tēls.

Dzīve Kristinu tās laikā attalgo ne tikai ar darba augļiem, bet arī septiņiem dēliem salīdzinoši īsā laikā. Protams, romāns ir romāns un galvenā varone izdzīvo visās dzemdībās, bet nav brīnums, ka vidējais cilvēku mūžs agrāk ir bijis krietni zemāks. Šajā gadījumā, kad nereti dzemībās mirst pati māte, vai kā vēlāk romānā no parasta ievainojuma darbojoties ar instrumentu brūce iekaist un kļūst par nāves iemeslu, par ko mūsdienās neviens nesatrauktos, jo ir taču antibiotikas.

Būtu lieki un mateiklīgi iet cauri Kristinas dzīvesstāstam, ja tā ir pati romāna būtība, bet var teikt vienu, ka triloğijai nevajadzēja burties cauri ar piespiešanos. Pieņemu, ka šis darbs varētu atrasties Norvēğijas mācību listē, Vikipēdija saka, ka vēsturiskajai akurātībai tas ir visai tuvs, un līdzīgā manierē iztēlojos kādu pašmāju vēl nelasītu klasiku.

Jason Shreier – Blood, Sweat and Pixels: The Triumphant, Turbulent Stories Behind How Video Games Are Made (Audio book)

34376766._SY475_

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: HarperAudio

Manas pārdomas

Blood, Sweat and Pixels dod labu ievada ieskatu datorspēļu veidošanas pasaulē, kuras aizkulises un to kā tā saucamā desa jeb dator-spēle patiesībā tiek taisīta zina vien tas, kurš reāli darbojas šajā industrijā, kā jau jebkurā darba sfērā, un kuras darba augļus, kad tie nu jau (minēšu) lielākoties iznāk elektroniski, spēj vairāk vai mazāk pamatoti nokritizēt jebkurš. Kad reizēm pat pēc visu nogurdinošā darba, kas ielikts, gala rezultāts ne tuvu nav apmierinošs.

Grāmatā autors Jason Schreier apskata 10 dažādas spēles katrai no tām veltot savu nodaļu. Stāsts par to radīšanas procesu kā lielās korporācijās, tā mazos uzņēmumos vai pat viena indivīda veiksmes stāstā ir pasniegts gana interesanti, lai tas būtu interesanti arī tādām, kurš vai nu drusku šo to paspēlē pa retam, vai vispār nemaz. Toties, ja par to jau ir priekšzināšanas un gribas lasīt, ko padziļinātāku, tad šī grāmata tam nebūs domāta, ko loģiski domājot nevajadzētu no tās sagaidīt, sadalot aptuveni 300lpp uz desmit.

Lielākoties grāmatā iekļauti pozitīvi un veiksmīgi gadījumi un tikai viens ir tāds, kurā spēle nenonāk līdz pircējam un mirst vēl uz operācijas galda. Un arī tad ne pašu vainas dēļ, bet lielo priekšnieku un īpašnieku dēļ, kad vieni pārpērk otrus. Vien visos stāstos bez izņēmuma ir piemēri ar neveselīgu darba struktūru un ilgām, bieži vien neapmaksātām virsstundām, kad no darbiniekiem tas pat tiek sagaidīts kā pašsaprotama lieta, kad tiek izjusts spiediens no darba kolēģiem, ka nekas cits neatliek, ja vēlies saglabāt savu darbu.

Zemāk ielieku grāmatā apskatītās spēles, bet, kā jau minēju, stāsta maniere ir gana saistoša, lai kāda konkrēta spēles pieminēšana nebūtu vienīgais iemesls grāmatas lasīšanai.

Pillars of Eternity

Uncharted 4

Stardew Valley

Diablo III

Halo Wars

Dragon Age: Inquisition

Shovel Knight

Destiny

The Witcher 3

Star Wars 1313

Izlasīju, lasu, lasīšu #164 (04.05-17.05)

Izlasīju:

12636594

Michel Faber – Ziedlapiņas tumši sārtās un baltās

18188728

Mariama Petrosjana – Nams, kurā… (Дом, в котором… #1)

Noklausījos:

51799._SY475_

Giovanni Boccaccio – The Decameron

10965

Diana Gabaldon – A Breath of Snow and Ashes (Outlander #6)

17910124

Brian Staveley – The Emperor’s Blades (Chronicle of the Unhewn Throne #1)

Lasu:

651253

Sigrid Undset – Kristin Lavransdatter #1-3

Klausos:

34376766._SY475_

Jason Shreier – Blood, Sweat and Pixels

Lasīšu:

Untitled-1

Valters Mērss – Kapteiņa Zilā lāča 13 ½ dzīves (Zamonien #1)

254089

Jeff Rovin – Op-Center (Tom Clancy’s Op-Center #1)

Klausīšos:

18800655

Marko Kloos – Terms of Enlistment (Frontlines #1)

34942741._SY475_

John Scalzi – The Consuming Fire (The Interdependency #2)