Iepalicēji #28

Iepalicēju raksts ir mājvieta gan darba, gan neliela slinkuma dēļ iekavētiem individuāliem rakstiem, gan apzināts galamērķis grāmatām, par kurām pēc to izlasīšanas diži daudz nemaz neatrodas ko teikt.

***

Moving In #1-6 by Ron Ripley

Braiens Rojs ar sievu, ievācoties nesen iegādātajā mājā, cer patīkami iedzīvoties gan jaunajā dzīvesvietā, gan mazpilsētā kā tādā. Par nelaimi abiem diviem, ātri vien top skaidrs, ka viņi varbūt ir vienīgie dzīvie ēkas iemītnieki, bet tas nenozīmē, ka tajā nemājotu citi, no kuriem dažs labs, kā spocīgais puisēns Pols, nebūt nav sajūsmā par jaunajiem īpašniekiem, un ir gatavs uz visnežēlīgāko, lai to pierādītu.

Ja vairums saskaroties ar ko tādu daudz nedomātu un laistos prom ko kājas nes, tad Braiens nav tik viegli iebiedējams, un arī sieva nav nekāda tur zaķpastala.

Sērijai turpinoties Braienu turpina uzmeklēt saķeršanās ar naidīgi noskaņotiem spokiem. Vēl mazāks skaits, kā to, kuri paliktu nesen nopirktā spoku mājā, būtu to, kuri pēc tam necenstos no tā izvairīties visu savu atlikušo dzīvi. Par centrālajām spoku apsēstajām lokācijām sērijā kļūst tādi ierastie aizdomās turamie kā kapsētas un trako nams.

Viens paliels mīnuss, kuru nevar neatzīmēt attiecībā uz šo sēriju, ir visai anti-kulminācijas beigas pirmajai grāmatai; pēc tam pieminētās puikas Pola pilnīga aizmiršana pēc otrās grāmatas, kaut arī vairākkārt tiek atkārtots, cik liels ir šī spoka naids pret Braienu. Kā arī brīžiem nekonsekventums attiecībā uz izvēlēto spoku mitoloğiju, piemēram, kā tos iznīdēt, kas drusku nesakrita ar citu iepriekš klausītu šī autora sēriju Berkley Street, kaut arī galvenais varonis no tās ņem dalību arī šajā.

Katru sērijas nelielo grāmatiņu var lasīt atsevišķi un tas neko nesaboja, jo jūtams vispārējais stāsts no pirmās grāmatas līdz sērijas noslēgumam nebija, bet tāpēc nevarētu teikt, ka tādēļ tās nebūtu laba izklaide. Moving In sērija nepretendē būt augsto plauktu literatūra, bet būs ideāla tumšiem vakariem Oktobra mēnesim Halovīna noskaņai.

***

Odd Thomas (Odd Thomas #1) by Dean Koontz

Jau kopš bērnības Odd Thomas ir bijis savāds puika un ne tikai vārda dēļ, pie kura neparastuma jau sen pierasts, bet galvenokārt tāpēc, ka Ods spēj saskatīt spokus. Atšķirībā no Ron Ripley vardarbīgajiem spokiem, Dean Koontz versijā tie ir daudzkārt miermīlīgāki un nespēj mijiedarboties tik ļoti ar dzīvajo pasauli, un no tiem var atlekt pat savs labums, ja vien spēj tos tā teikt precīzi nolasīt.

Odam bez “spoku redzes” ir arīdzan labi attīstīta intuīcija un čujs, lai laicīgi nojaustu potenciāli tuvojošamies nelaimi, kā notiek grāmatas sākumā, kad ēdnīcā vienā jaukā dienā iesoļo svešinieks vairāku ~bodaku pavadībā. Tā Ods ir nosaucis garus, kuri uzkavējas uz Zemes un kurus piesaista vardarbība, asinis, cilvēki, kuri to veicina utml, bet jāpiezīmē, ka ne visi spoki ir bodaki un otrādi.

Ods arī uztver priekšvēstnešus, ka nelaime sekos 15.augustā (grāmatai sākoties ir 14.), kādēļ, lai novērstu ļaundaru nodomus ir jārikojas ātri un izlēmīgi. Par grāmatu kopumā gribētos teikt, ka tās centrālais tēls pavisam noteikti ir tās galvenais varonis Ods Tomass un viņa personība un ka sižets vairāk ir kā pavadošā persona, kas to visu papildina.

***

The End (Zombie Fallout #3) by Mark Tufo

Sērijas ietvaros The End pagaidām ir labākā grāmata un tai var dot kvantitatīvi 3no5, bet tik un tā tas neko dižu nepasaka, ja gribētu prozu, tēlus un sižetu (principā visu grāmatu kā tādu) salīdzināt ar kaut ko citu.

Ja arī mana auss šoreiz nesaklausīja tik daudz zemas kvalitātes un stila jokus, tad pilnībā bez tiem autors nespēj iztikt.
Papildus tam uz mirkli trešajā Zombie Fallout sērijas grāmatā galvenie varoņi nokļūst armijas bāzē, kura šķiet ir spējusi saglabāt savu struktūru un organizētību par spīti visam haosam, bet tas vairāk kalpo par iespēju tēliem un lasītājam uzzināt informācijas izgāztuvi par apokalipses rašanās iemesliem, kā arī drusku par situāciju citviet gan valsts ietvaros, gan pasaulē. Bet tikpat ātri tas tiek nonullēts un esam atpakaļ pie galvenā varoņa un glābējā Maikla Talbota. Un potenciāli jautājumi, kas tādā gadījumā ir noticis citviet valstī ar militārām bāzēm nemaz netiek apspriests.

Ne visai pārliecinošs šķiet papildus sērijai piedotais pārdabiskums bez zombijiem, kur vairākiem tēliem piemīt telepātijas talants, kuru autors izmanto, kad  cits viegls sižetiskais risinājums vairs nav pieejams, un ko varētu teikt par citām līdzīgām situācijām.

Izlasīju, lasu, lasīšu #174 (21.09-04.10)

Izlasīju:

Frank Herbert – Chapterhouse: Dune (Dune Chronicles #6)

Noklausījos:

Mark Tufo – A Plague Upon Your Family (Zombie Fallout #2)

John Scalzi – The Last Emperox (Interdependency #3)

Cote Smith – Limetown

Max Brooks – The Zombie Survival Guide: Complete Protection from the Living Dead

Lasu:

Dan Simmons – The Rise of Endymion (Hyperion Cantos #4)

Klausos:

Ron Ripley – Moving In Series Box Set #1-6

Lasīšu:

Peter James – Possession

Klausīšos:

Mark Tufo – The End (Zombie Fallout #3)

Dean Koontz – Odd Thomas (Odd Thomas #1)

Iepalicēji #27

Iepalicēju raksts ir mājvieta gan darba, gan neliela slinkuma dēļ iekavētiem individuāliem rakstiem, gan apzināts galamērķis grāmatām, par kurām pēc to izlasīšanas diži daudz nemaz neatrodas ko teikt.

***

Limetown by Cote Smith

Studente-žurnāliste Lia Haddock, padzirdot par pēkšņo Limetown pētniecības centra pilsētiņas iedzīcotāju pazušanu, paralēli virspusējam izpētes rakstam internistes darba ietvaros nolemj parakt dziļāk, lai noskaidrotu, kur īsti visi palikuši, jo mūsdienas vairs nav Roanoke kolonijas laiki, kad cilvēku masa tā vienkārši varētu izgaist, kā arīdzan, lai atrastu onkuli Emīlu – viens no iesaistītajiem darbiniekiem.

Romāns sadalīts divās daļās uz diviem galvenajiem varoņiem. 1)Stāsta tagadne Lia, kur jaunajai meitenei jāuzmanas neuzdot neērtu jautājumu nepareizajai personai. Nevalda gluži paranojas atmosfēra ar vīriem melnā slapstoties pa ēnām, bet atslābt arī nav ļauts, jo to, ka kāds grib, lai patiesība par Limetown nekļūtu plašākai sabiedrībai zināms, ir neapšaubāms. 2)Nesenā pagātnē no Emīla skatpunkta, sākot vispirms ar skolas gadiem kopā ar vecāko brāli, kuros viņa vienaudži, līdz galam neapzinoties tieši kāpēc, jūt, ka Emīls ir atšķirīgs no citiem ar lielo burtu. Varētu teikt, ka Emīlam piemīt superspēja – ne gluži 100% , bet viņš spēj sajust citu emocijas un nolasīt domas, ja nepiesargājas un nemēğina koncentrēties uz ko citu. Šo viņa “talantu” pamana dažs labs, kuram netrūkst finansiālu līdzekļu, lai varētu eksperimentēt un teiksim mēğinātu uzburt utopisku pasauli, kurā Limetown pilsētiņa būtu pirmā, kas acīmredzami vēlāk noiet pavisam greizi.

Romāns ir kā prīkvels īsam divās sezonās sadalītam 11(+dažas mini ep.) epizožu podkāstam. Limetown īsti neapburs podkāsta fanu (kaut kas līdz galam tomēr pietrūkst, ne arī nebūst domāts pilnīgam jaunpienācējam, jo bez podkāsta konteksta māc šaubas, vai stāsts pats par sevi spēj visu loğiski izskaidrot, lai nerastos pārpratumi un neskaidrības.

***

The Last Emperox (Interdependency #3) by John Scalzi

Kamēr imperatore cenšas rast plānus, lai Flow straumju (ļauj ceļot starp zvaigžņu sistēmām) sabrukšanas gaitā varētu izglābt pēc iespējas vairāk cilvēku, citi pie varas esošie domā vispirms par sevi un savu mantu, un pat pārējiem nospļauties.

Lai gan The Last Emperox, zūdot sērijas sākuma tēlu un pasaules novelitātei, nešķita tā pati labākā no visas triloğijas, tad tik un tā to, ka grāmatas nāk no kompetenta autora puses ar pieredzi, kurš zina, ko dara, arī nevar noliegt. Laba izklaide ar sakarīgu pievienoto lielās idejas domu graudu garantēta.

Ja arī varētu dot kādu mīnusu, tad būtu paticies redzēt alternatīvu plānam pēc iespējas vairāk evakuēt uz vienu planētu. Piem., planētu paātrināta pārveidošana jaunajai realitātei, lai tās spētu izdzīvot neatkarīgi, bet tam laikam tad prasītos garākas gr nekā tas dots šīs sērijas gadījumā.

***

A Plague Upon Your Family (Zombie Fallout #2) by Mark Tufo

Ikdienišķa vidusmēra zombiju apokalipses grāmata, kurā neķer un negrābj pēc tualetes papīra, tātad var secināt, ka pavisam un galīgi nerealistiski.

Starp sērijas pirmās grāmatas noklausīšanos ir pagājuši teju divi gadi, kas nemaz nav tik pārsteidzoši, jo Mark Tufo piedāvātā zombiju apokalipses versija ne tuvu negāja pie sirds, trūkumus un vietas, kur piekasīties, nebija grūti atrast. Nevar teikt, ka diži daudz kas atšķirtos sērijas turpinājumā, bet, zinot ar ko rēķināties, šoreiz gāja vieglāk. Nedomāju, ka iepauzēšu pirms trešās The End grāmatas tikpat ilgi.

Diemžēl autors joprojām nav piešķīris ne galvenajam tēlam, ne pārējiem pienācīgu intelektu, kaur arī, ja domāti ir vidusmēra amerikāņi, tad varbūt nebūs tālu no patiesības. Joprojām joku un humora ziņā autors sniedzas pēc augļiem pašos zemākajos zaros, kas jau sāk palikt nogurdinoši, bērnišķīgi. Viens no piemēriem – vienam no tēliem ir bezizmēra saldumu krājumi brokastīs, pusdienās un vakariņās. Kā arī nevar nejust seksisma un homofobisma pazīmes jokos(piem, galvenais varonis ir pārsteigts, ka lesbiete spēj ātri skriet).

Neesmu liels zombiju romānu fans, bet minēšu, ka unikālais piesitiens, ko autors ir centies pielikt, ir ne vien zombiju evolūcija no lēniem bezsmadzeņu radījumiem, bet piešķirdams dažiem spriestpēju plus paranormālas spējas kā telepātija.

***

The Zombie Survival Guide by Max Brooks

Turpretim šī grāmata Max Brooks izpildījumā ir kas pilnīgi pretējs. Šo varētu nosauktu par izcilu izdomāto dokumentālo/non-fiction romānu, kurā tās autors kā gids sīki un smalki instruē tā lasītāju (domāts vidusmēra iedzīvotājs), ko darīt un nedarīt, ja ir saskaršanās ar dzīvajiem miroņiem jeb zombijiem visa veida situācijās. Šāda tipa intelektuālu, pārdomātu un gudru zombiju romānu lasīt nebūtu iebildumu. Noteikti pēc kāda laika izmēģināšu World War Z.

Frank Herbert – Chapterhouse: Dune (Dune Chronicles #6)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Leto II (Pola Atreides dēls) 3 500 gadu ilgais dzelzs dūrē turētais zelta ceļš nu ir cauri. Tikai starp dzīvajiem atlikušo spēlētāju rokās ir palicis atrisināt jautājumu, vai tas nav bijis par velti, ko Honored Matres (HM – no Kosmosa dzīlēm atbēdzis miksējums starp Benne Gesserit (BG) Reverend Mothers u.c. piem Fish Speakers un Face Dancers) cenšas ir panākt tieši to, nu sadalījušās impērijas planētu pilnīgu iznīcību.

Jo tālāk laiks rit, jo mazāk BG kontrolētu planētu paliek. Tā vien šķiet HM interesē vien pretējās puses totāla iznīcināšana overkill stilā, bieži vien aiz sevis atstājot jebkādai dzīvībai neapdzīvojamu planētu. Bet tāpat kā reizēm aiz huligāna bravūras slēpjas personīgas problēmas un sāpīgās situācijas, par ko dusmas tiek izlādētas uz citiem, tā arī HM gadījumā Bene Gesserit uzdod loğisku jautājumu – kas gan varētu būt vēl spēcīgāks, lai liktu HM bailēs drebēt un mukt atpakaļ uz senču Visuma daļu. Vai šādi viņas cenšas sagatavoties, ja nu radīsies vajadzībā stāties pretim tam kaut kam atkal?

Kaut arī Duncan Idaho kā golam joprojām neļauj dusēt mierā, un tagad sērijas beigās (neņemu vēra dēla&co sastrādāto) jau paliek šī tēla drusku žēl. Tomēr Chapterhouse ietvaros viņam nav tā teikt jācieš vienam, jo šoreiz BG no mirušajiem izceļ vēl vienu vīriešu kārtas militāro ğēniju, kuram jāizaug un jāiemanto nozīmīga loma nenovēršamajā sadursmē starp abām varenajām sieviešu organizācijām – mentat(kaut kas uz cilvēks=dators pusi)Miles Teg.

Laikā, kad gan Tleilaxu(golas “tanku” tehnoloģijas izgudrotāji u.c.), gan tehnoloğiskās Ix planētas pārstāvji ir stipri vien novājināti vai pat uz iznīcības robežas, pateicoties Honored Matres nopelniem, daudzu, ja ne visas cilvēces liktenis, ir nonācis BG un Dankana, Miles Teg rokās.

Interesants aspekts, kuram par spīti grāmatas 600+lpp apjomam būtu gribējies, lai tiktu pievērsta drusku lielāka uzmnanība, ir Bene Gesserit pēdējā patvēruma planētas Chapterhouse pārveidošana par tuksneša planētu, lai tajā no jauna varētu atdzimt milzīgie tārpi, šoreiz ar daļiņu no Leto II apziņas piles katrā no tiem.

Par prozu gluži kā iepriekšējās sērijas grāmatās var teikt vien labus vārdus. Kvalitātes starpību īpaši var izjust, ja pirms tam ir sanācis lasīt ko tādu, kur tas bijis viens no klupšanas akmeņiem. Šķiet vien būs loģiski teikt, ja sērijas pēdējo grāmatu galīgi nevajadzētu lasīt ārpus kārtas, kur nu vēl kā pirmo.

Izlasīju, lasu, lasīšu #173(07.09-20.09)

Izlasīju:

Krisley Jior Castillo – Aura (The Aura Saga #1)

Noklausījos:

David Weber – On Basilisk Station (Honor Harrington #1)

Jason Anspach, Nick Cole – Kill Team UN Attack of Shadows (Galaxy’s Edge #3-4)

Jason Anspach, Nick Cole – Sword of the Legion UN Prisoners of Darkness (Galaxy’s Edge #5-6)

Jack Campbell – Dreadnaught (The Lost Fleet: Beyond the Frontier #1)

Yahtzee Croshaw – Will Save the Galaxy for Food (Jacques McKeown #1)

Lasu:

Frank Herbert – Chapterhouse: Dune (Dune Chronicles #6)

Klausos:

Mark Tufo – A Plague Upon Your Family (Zombie Fallout #2)

John Scalzi – The Last Emperox (Interdependency #3)

Lasīšu:

Dan Simmons – The Rise of Endymion (Hyperion Cantos #4)

Klausīšos:

Cote Smith – Limetown

Ron Ripley – Moving In Series Box Set #1-6

Iepalicēji #26

Iepalicēju raksts ir mājvieta gan darba, gan neliela slinkuma dēļ iekavētiem individuāliem rakstiem, gan apzināts galamērķis grāmatām, par kurām pēc to izlasīšanas diži daudz nemaz neatrodas ko teikt.

***

On Basilisk Station (Honor Harrington #1) by David Weber

Honor Harrington ir jauna un daudzsološa kapteine Karalienes ~Kosmosa flotes~ spēkos. Bet viņas darba pienākumu apziņas dēļ tos veikt pēc iespëjas labāk un nepiekāpties grūtību priekšā, Haringtone ne visu acīs ir labi ieredzēta, tādēļ viņas tiešais priekšnieks ar nolūku, lai Haringtone izgāztos kā veca sēta, paņem pēkšņu komandējumu/atvaļinājumu un nodod atbildību pāe Basilisk kosmosa staciju viņas rokās.

Bet jau pieminēta čakluma un arīdzan godprātības dēļ Haringtone neapjūk un jaunie izaicinājumi nekļūst par tik smagu nastu, lai nospiestu viņu uz ceļiem. Tomēr no pieres to, protams, nenolasīsi un dažs labs ietekmīgs kriminālās pasaules pārstāvis ar paziņām un draugiem augstos amatos neuzskata Haringtoni par nekādu vērā ņemamu šķērsli, lai lieki par viņu satrauktos, bet tā būs tikai pirmā viņa pieļautā kļūda.

Notikumu darbības lokācijas un vēriens šajā grāmatā neaptver neizmērojamus Visuma plašumus, toties atsver to ar labi izstrādātiem tēliem.

***

Will Save the Galaxy for Food (Jacques McKeown #1) by Yahtzee Croshaw

Pasaulē, kur kvantu mehānikas tuneļi ļauj ceļot pa Visumu ātrāk nekā jebkad iepriekš, ir atstājuši neskaitāmus starpzvaigžņu pilotus novārtā pagātnes nostaļğijas atmiņu varā, vadājot garlaikotus tūristus dažādās ekskursijās.

Par tādu ir kļuvis arī mūsu galvenais varonis, kurš, pusdienojot savā nodabā, vienā jaukā dienā tiek ierauts galvu reibinošos piedzīvojumos, kad viņu nolīgst izmisusi biznesmeņa/gangstera personīgā asistente, lai viņš izliktos par ļoti slavenu autoru  Jacques McKeown bosa pastulbajam dēlam(mērķēts kā viens no joku avotiem) par prieku.

Viss sāk uzņemt dzīvībai bīstamākus apgriezienus, kad asistente konstatē, ka viņai ir atrasta jaunāka aizvietotāja un viņa atceras, kāds liktenis ir piemeklējis iepriekšējos personīgos asistentus. Tādēļ viņa pieņem spontānu lēmumu nolaupīt kā bosa dēlu, tā arī viņa izbraucienā līdzpaņemto draudzeni, un tikai vēlāk atklājās, ka meitene ir Republikas prezidentes meita. Tādejādi viens ienesīgs darbiņš viltus Žakam pārveršas par ko krietni vairāk nekā sākotnēji varēja cerēt. No nolaupīšanām un pakaļdzīšanās kosmosā līdz pirātiem un spraiga sižeta cīņu ainām, viss tomēr ir pasniegts gana labi sabalansētā nenopietnības mērcē, lai klausoties vai lasot nebūtu jāiespringst.

***

Dreadnaught (The Lost Fleet: Beyond the Frontier #1) by Jack Campbell

Reizēm par tikpat kā par svēto pataisīts kara varonis ir izdevīgāks, ja tas paliek starp mirušajiem, nevis no jauna ceļas, lai dotos talkā saviem cilvēku brāļiem un māsām. Tāds liktenis ir piemeklējis admirāli Džonu Geriju jeb Melno Džeku, kura centieni panāca miera līgumu pēc vairāk nekā gadsimtu ilgas karadarbības pret humanoīdu Sindikāta pasaulēm.

Kaut arī pats Gerijs nebūt nevēlas ļaunprātīgi izmantot jauniegūto slavu un varoņa statusu pašlabuma gūšanai, tad Alianses politiskā vara raugās uz to skeptiski un ar bažām, kas nu būs. Papildus tam spriedze starp militāro eliti, kurai nu šķietami vairs nav diži ko darīt, un politiķiem draud pāraugt Aliansi graujošā spēkā.

Tādēļ ofisa klerki, funkcionāri u.c. papīru bīdītāji ir izdomājuši, kā potenciāli atbrīvoties no vairākiem traucējoši faktoriem ar vienu piegājienu uzreiz. Gerijam tiek piešķirta flote, lai dotos izpētes misijā gan, lai noskaidrotu vairāk par Sindikātu, ko vien var, gan atgūtu kara gūstekņus, kā arīdzan uzzinātu ko vairāk par jaunatklātu citplanētiešu rasi, kura neatbild ne uz kādiem centieniem ar to sazināties, lai saprastu, cik draudzīgi vai naidīgi tie noskaņoti. Ja visa procesa laikā Gerijs un/vai vēl kāda šībrīža politikai bīstama persona mirs – burvīgi; ja papildus tam tiek sasniegts vēl kāds Aliansei izdevīgs labums – arī nebūs slikti.

Šī ir pirmā The Lost Fleet pasaules grāmatu, neesmu lasījis pirms šīs izdotās un neizjutu, ka tas kaut kā negatīvi iespaidojis šīs grāmatas klausīšanos.

***

Sword of the Legion UN Prisoners of Darkness (Galaxy’s Edge #5-6) by Jason Anspach, Nick Cole

Galaxy’s Edge piektā grāmata Sword of the Legion pamatā ir ceturtās Attack of Shadows stāsts, kurā MCR (Mid-Core Rebellion) spēki jaunā līdera Goth Sullus vadībā gūst svarīgu uzvaru, bet par darvas karoti mucā kļūst nozīmīgas militārās bāzes un daudzu kara kosmoskuģu zaudēšana/iznīcināšana veiksmīgā leģionāru Kill Team misijā.

Jo vairāk tiek parādīts no Galaxy’s Edge pasaules un it īpaši pārvaldošās organizācijas House of Reason darbības mehānisma, kurā esošajiem vairāk rūp kāpšana pa karjeras kāpnēm un sava maka biezums, lai cik daudz leģionāru un civiliedzīvotāju dzīvības tas nemaksātu, jo vairāk šķiet, ka paši ir vien pelnījuši MCR izveidošanos un tā sekas.

Vēl drusku tas tiek atstāts fonā un parādīts vien pa kripatai, bet Republika un MCR/Goth Sullus šajā kaujā nebūs vienīgi divi spēlētāji, kas zin, varbūt jaunais militāri agresīvais spēks piespiedīs uz kādiem kompromisiem. Un tas būtu – kaut kur Kosmosa dzīlēs par spīti niecīgajai iespējai ir attīstījusies bioloģiski-tehnoloģiska dzīvības formas sajaukums, kuras mērķis ir atbrīvot Visumu no jebkādas simtprocentīgas bioloģiskās dzīvības. Tā teikt mākslīgajā intelektā/prātā jukuši roboti.

Ne viena no grāmatām individuāli par garu nenosauksi, interesanti kā abi autori būs sabalansējuši šo visu, lai pēdējās trijās visu smuki noslēgtu un neko nesasteigtu. Cerams, tas arī abiem ir sanācis.

Krisley Jior Castillo – Aura (The Aura Saga #1)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Dienai, kurai būtu bijis jāizvēršas par svētkiem, kad starp divām kaimiņvalstīm un to karaļnamiem tiek noslēgts miera līgums, par postažu un nelaimi daudziem parastajiem iedzīvotājiem pārvēršas par viņu mūža asiņainām beigām, jo viena no pusēm (Gaia) to patiesībā izmanto kā viltus triku, lai pilnībā sakautu un iekarotu kārtējo valsti. Protams, un citādāk nemaz nevarētu būt, ka par visa labā glabējiem kļūst bariņš jauniešu.

Kamēr vēl ritēja grāmatas sākums, šķita savā veidā interesanta darbības laika aprakstīšana tagadnes formā, it kā atrodoties tēlam līdzās notikumiem risinoties. Diemžēl visai ātri tapa skaidrs, ka tas nav bijis ar nolūku, jo vēlāk pat man, kuram angļu valoda nav dzimtā un minēšu, ka arī autoram ne, gramatikas kļūdas kļuva acīmredzamas.

Kaut arī Aura ir izdota 2017.gadā un vismaz pēc grāmatas beigām varētu spriest, ka autors ir iecerējis stāstam turpinājumu, tad pavisam noteikti, ja joprojām ir tāds nolūks, ieteiktu nolīgt profesionālu rediğētāju vai vēl labāk rakstīt dzimtajā valodā, ja vien mans iespaids nav galīgi greizs, jo neskaitāmās kļūdas, kurām vēl klāt klāt debijas darbam raksturīgās,  un kuras nemaz neskar sižetu, tēlu un pasaules uzbūves detaļu pusi, katru reizi tās pamanot, pašas par sevi traucē centienus grāmatu izbaudīt.

Pirms manis no pieciem GoodReads esošajiem vērtējumiem mans ir pirmais negatīvais(dažiem no tiem 2019.g ir 0 atzīmētu izlasīto grāmatu). Diemžēl Aura beigās pievienotie zīmējumi patika krietni vairāk nekā pats stāsts, un jāsāka, ka autoram mākslinieka talants, secinot pēc šīs, ir lielāks nekā rakstnieka. Jāpiezīmē, ka tēlu ilustrācijas varbūt derētu pārvirzīt uz grāmatas sākumu, jo to animes stils būtu kalpojis kā labs indikators, kam gatavoties.

Jason Anspach, Nick Cole – Kill Team UN Attack of Shadows (Galaxy’s Edge #3-4)

Kill Team pamatā ir no leitnanta Chen skatpunkta viņam un viņa leğionāru kolēğiem cīnoties pret Mid-Core revolucionāriem (MCR), kuru bīstamība un apdraudējums nevien civilajam mieram, bet visas Republikas impērijas pastāvēšanai ar katru dienu(ilgums atkarībā no planētas, protams) pieaug arvien lielāks.

Fokuss mijas ar ainām no slepenā ağenta Toma(segvārds) skatpunkta, kuram lielāka labuma vārdā, kā noformulē viņa tiešais priekšnieks, nākas izpildīt tik nekrietnas lietas, kuras pārdzīvot ļauj sevi maldinošas atrunas, bet rezultātā Toms pazaudē savu patieso “es”, potenciāli uz neatgriešanos, jo pastrādātais būtu rakstāms ar tik lieliem burtiem un murgos uz atlikušo mūžu nerādītos, tikai tiem kuriem nevajadzētu izlikties un būtu tik ļoti samaitāti jau paši par sevi. Kā vienam no galvenajiem misijas mērķiem – noziedzīgas pasaules smagsvars Mr. Scarpia, kurš palīdz sagādāt nemierniekiem ieročus.

Diemžēl realitāte savā ziņă ir vēl bēdīgāka par dažiem nelegāliem ieroču tirgotājiem. Situācijus nopietnību vēl vairāk izceļ sērijas ceturtā grāmata Attack of Shadows, jo bez nodevējiem, kuri turpina darboties no Republikas iekšienes, lai palīdzētu gāzt impēriju, nemieri nespētu pāraugt atklātā karadarbībā/pilsoņkarā. Pat ja kāds arī cer šādi mainīt lietu kārtību un ieviest pārmaiņas uz labu, mazinot birokrātiju un korupcija, kura samaitā visas nozares un darba sfēras, tai skaitā lieki apdraud leģionārus, tad netrūkst to, kuri cer šādi paši pakāpties pa karjeras kāpnēm, ja ne pat nonākt pie varas dalīšanas.

Dažās GoodReads atsauksmēs manīju salīdzinājumu ar šo kā uzlabotu StarWars versiju. Ja vēl pirmajās trijās sērijas grāmatas to nemanīju, tad ar melnā tērpušos un +/- džedajam līdvērtīgu spēju apvēltītā MCR līdera Goth Sullus uznākšanas uz stāsta skatuves gan šāda līdzība būtu visai akurāta.

Pēc tik nopietnas un nedaudz padrūmas sci-fi, kur neviena no pusēm dienas beigās nevar būt 100% apmierināta par sasniegto, SpaceOperaSeptember ietvaros prasās kaut kaus ar lielāku humora devu.