Izlasīju, lasu, lasīšu #191 (17.05-30.05)

Izlasīju:

Hans Fallada – Wolf Among Wolves

Noklausījos:

Ron Roy – A to Z Mysteries – No A līdz K

Tad Williams – Sea of Silver Light (Otherland #4)

Lasu:

Vasily Grossman – Stalingrad (Stalingrad #1)

Klausos:

Ron Roy – A to Z Mysteries – No L līdz Z

Lasīšu:

Michael Ridpath – Trading Reality (Power and Money #2)

Klausīšos:

Anthony Doerr – All the Lights We Cannot See

Ron Roy – A to Z Mysteries – #1-11 – No A līdz K

Links uz grāmatu Goodreads lapu

Manas pārdomas

#1 The Absent Author

Pasaulē slavenākais, populārākais bērnu mistēriju grāmatu autors Wallace Wallace neierodas uz viņam veltītu pasākumu grāmatnīcā, par ko sevišķi pārdzīvo Donald David Duncan jeb kā draugi viņu sauc Dinks, kuru varētu daļēji vainot par neveiksmīgo notikumu un citu laika izšķiešanu, jo tieši Dinka vēstule ar lūgumu apmeklēt viņu necilo pilsētu ar lasījumu pamudināja slaveno autoru rīkot pasākumu. Kur īsti pazudis pasaulslavenais autors? Kas gan īsti būtu varējis notikt, lai viņš pieviltu vienu no saviem lielākajiem faniem?

Par cik gan šī, gan citas grāmatas sērijā ir zem 100lpp, tad būtu nepamatoti gaidīt samudžinātu mistēriju daudzslāņainu sižetu, bet stāsts ir gana jauks un miermīlīgs (bez vardarbības un asinīm), lai jaunāka gada gājuma lasītājs uzsāktu gaitas mistēriju žanrā. Atšķirībā no personīgās pieredzes, kad jau +/- piektajā klasē ķēros klāt kārtīgiem trilleriem un krimiķiem.

#2 The Bald Bandit

Ar video kameru pavisam nejauši kāds sarkanmatains jaunietis nofilmē bēgošu bankas laupītāju.

Kāds privātdetektīvs lūdz draugu trijotnes palīdzību, lai atrastu šo jaunieti un video ierakstu, lai notvertu laupītāju. Bet (maiteklis), tā vietā bērni atkož, ka privātdetektīvs patiesībā par tādu tik izliekas un īstenībā ir tas pats bankas aplaupītājs.

Ne gluži viens pret viens salīdzinājumā, bet attiecībā uz šo sēriju nāk prātā frāze no Skubija Dū – “meddling kids”, kur amatieri detektīvi izjauc noziedzinieku plānus vienu pēc otra.

#3 The Canary Caper

Ceļojošs cirks.

Pēkšņi vienā vakarā vairākos mājokļos pazuduši mājdzīvnieki.

Kā iegansts, lai tos atgriežot, varētu izlūkot māju, lai vakarā varētu to apzagt

Sērijai turpinoties, brienot dziļāk alfabētā, parādās pirmie viltus aizdomās turamie/red herring. Joprojām nekas šausmīgi komplicēts, bet tomēr pirmais aizdomīgais tēls neizrādās uzreiz arī īstais ļaundaris, un nākas drusku, pavisam minimāli piedomāt līdzi.

#4 The Deadly Dungeon

Bērnu trio ciemojas pie pasaulslavenā autora Wallace Wallace (no #1 The Absent Author).

Atklāj, ka tuvējo piekrastes alu, kāds izmanto apdraudētu dzīvnieku tirdzniecības nolūkos.

Pavirši skatoties, sākotnējie pierādījumi norādu bērnu iemīļotā autora virzienā, bet neticība, ka Wallace Wallace patiesā daba varētu būt tik nekrietna, mudina trijotni ielūkoties noziegumā rūpīgāk.

#5 The Empty Envelope

Šķietami kļūdas pēc Dinks saņem piecas aploksnes zilā krāsā ar zīmītēm no kāda mātes, bet pēdējā piektā vēstule vispār ir tukšā. Nepareizi norādīta adresete, pasta indekss?

Tikpat neizskaidrojamas, kā vēstules, ir kādās dāmītes/cackas negaidīts un pat dusmīgs zvans par vēstulēm, it kā tā būtu Dinka vaina, ka kāda cits uzrakstījis uz tām nepareizu adresi.

Tik aizdomīgi notikumi, mudina draugu trijotni rūpīgāk izpētīt vēstules un nesteigties ar to atdošanu viņiem nezināmai personai, ķipa vēstuļu patiesajam adresātam.

#6 The Falcon’s Feathers

Dinka draugs Džošs atklāj un ar interesi novēro vietēju, retu piekūnu putnu sugu, lai tieši dienā, kad vēlējies parādīt īpašos putnus draugiem Dinkam un Rutai, atklātu ligzdu neizskaidrojami tukšu – ne mazuļi, ne vecāki nav nekur tuvumā redzami, tik vien kā pāris spalvu.

Pamatoti satraukti trijotne nolemj noskaidrot notikušā iemeslus – (maiteklis) nelieši, kuri “nozaguši” putnus, lai tos trenētu ātrumu sacīkstēm.

#7 The Goose’s Gold

Divi ļaundari it kā zemūdens dārgumu mednieki grib izkrāpt no bariņa senioru desmitiem tūkstošu dolāru (no katra)- lai seniori viņos investētu, bet, par laimi, viņiem ceļā patrāpās Dinks un viņa draugi Džošs un Ruta, lai nepieļautu kaut ko tik nekrietnu kā viņu vecmāmiņu un opju ietaupījumu izkrāpšanu.

#8 The Haunted Hotel

Kāds ar viltus spokošanos grib izputināt izcilo Šangrilā viesnīcu.

Bērnu trio no īpašniekiem uzzina, ka kaut kāda nekustamo īpašumu firma no Ņujorkas jau vairākus mēnešus interesējas par iespējām viesnīcu nopirkt un tā vietā uzbūvēt debeskrāpi – acīmredzami aizdomās turamie, kura labprāt redzētu viesnīcu izputam

Ja ne gluži vardarbīgi, tad noziegumi paši kā tādi sērijā nemaz nav tik mazi un nevainīgi – cilvēku nolaupīšana, krāpšana lielos apjomos, banku un mājokļu aplaupīšana, viltotas naudas izplatīšana u.c. Protams, lai noziegumi tik ātri atrisinātos, nereti tiek izvēlēti ērti taisnākie ceļi, pavedieni kā klēpī reizēm iekrīt bērnu rokās un ļaundari, protams, pa taisno uzreiz pēc apcietināšanas un bez tālākas tiesas (ar korekti ievāktiem pierādījumiem u.c.) nonāk cietāmā. Nākas pievērt acis uz pāris sižeta caurumiem, bet pie tā noteikti vainojams pieauguša lasītāja acs.

#9 The Invisible Island

Neliela sala, kuru jau sen neviens neuzdrošinās apmeklēt, jo tā apaugusi un pāraugusi ar indīgo efeju, kāds izmanto viltotas naudas uzglabāšanai, lai vēlāk to pārvestu un laistu apritē. Nejaušs bērnu atklājums, piknikojot uz tās, noliek trijotnes priekšā mistēriju, kura prasīt prasās, lai to atrisinātu.

#10 The Jaguar’s Jewel

Bērnu trio vizīte Ņujorkā pie Dinka onkuļa, muzeja kurators, kurš nesen saņēmis ļoti vērtīgu kravu ar centrālo dārgumu – jaguāra statuju un tajā iestrādātu smaragda dārgakmeni. Bet par šoku Dinka onkulim un bērniem, kāds ir pamanījies samainīt vērtīgo akmeni ar prastu imitāciju. Dinks un viņa draugi negrasās pamest onkuli nelaimē vienu!

#11 The Kidnapped King

Gluži kā aizsegā un pie identitātes maiņas pie Dinka viesojas princis, jo viņa vecāki Socotra karalistes karalis un karaliene ir nolaupīti! Tas tik vēl trūktu, ja arī tālu prom no dzimtenes princis joprojām būtu vēl apdraudēts!

Jāatzīmē, ka grāmatu nelielā apjoma dēļ, John Steven Gurney dod neatsveramu pienesumu, bez kurām liels grāmatu pluss tiktu zaudēts

Hans Fallada – Wolf Among Wolves UN Tad Williams – Sea of Silver Light (Otherland #4)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Latvijas valsts izdevniecība (1962)

Manas pārdomas

Tēli šajā grāmatā nav tie paši galvenākie, reizēm daža laba stāsts uz labu laiku tiek pilnībā piemirsts vai kaut kā nebūt atrisināts. Plus vairumam no tēliem vairāk vai mazāk kāda no rakstura iezīmēm ir stipri pārspīlēta, karikatūras līmeni, lai savā veidā izceltu domāto.


Vairāk uzsvars likts uz attiecīgā laika iezīmju attēlošanu. Darbības notikumi 1923.gada nogalē, kad markas vērtība no dienas uz dienu krīt arvien zemāk. Ietaupījumi, kurus esi krājis visa sava darba mūža garumā izkūp kā nebijuši, to vietā uzrodas šķietami bezvērtīgi papīrīši ar dienu jo lielākām nominālvērtībām. Kuru pārbaudījumi un pārmaiņas dzīvē norūda, padara stiprāku un ļauj atklāt dzīves mērķus un misiju un kuri neiztur spriedzi un atklāj savu patieso dabu, ko citkārt labākos, turīgākos un mierīgākos laikos ir iespēja veiksmīgāk noslēpt.

Volfgangs Pagels – grāmatai sākoties nelabojams ruletes spēlmanis, kuram diži nerūp apkārtējie, un Petra Lēdiga it kā Volfganga mīļotā, kuras labsajūta biežāk gan tiek piemirsta par labu ruletes spēlei.


Rotmistrs, kurš ir starp tiem, kuri pārticības un stabilitātes gados izmeties un izrādījies par nezkādu dižu kungu un saimniekotāju, bet tagad, kad patiesi būtu jāsatur groži, lai muižas saimniecība noturētos virs ūdeņa, tad gan labāk uzveļ pienākumus kādam citam; plus viņa ģimene, radi.

Fon Studmans – Volfganga Pagela draugs un kompanjons grāmatas otrajā daļā. Gan pats sevi, gan citu acīs kā mūžīgā aukle, kuram pat patīk un ir dzīves aicinājums rūpēties par citiem. Diemžēl tas bieži vien tiek darīts uz personīgās dzīves rēķina.

Ja gribētu piekasīties, tad nebūtu grūti atrast stāstam trūkumus, bet kopumā pēcgarša nemaz nav tik slikta. Var just izdošanas/tulkojuma gadu; valoda un izteikšanās veids, kas paspējis novecot. Nedaudz nesaprotama latviskotā grāmatas nosaukuma izvēle, jo ”Vilks starp vilkiem” kaut kā tomēr šķiet labāk par vienkārši ”Starp vilkiem”.

**

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Beidzot klāt tetraloģijas noslēgums.

Sērija, kuru autors diemžēl izstiepis pārāk garu. Nevar teikt, ka atrisinājums tetraloģijai būtu sanācis drausmīgs, bet vienlaikus liek vilties, vēlēties pēc kā vairāk sērijā kopumā un neattaisno plašo vērienu un lpp skaitu. Nepamet sajūta, ka kompaktāks sižets uzlabotu pēcgaršu un kopējo iespaidu, sēriju pabeidzot.

Stephen Baxter – Proxima (Proxima #1) (Audio book)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Negaidīts kernel degvielas/resursa atklājuma dod iespēju cilvēcei doties plašāka Visuma apgūšanā un izpētētē tieši tad, kad tas visvairāk būtu nepieciešams, kad Saules sistēmai tuvākajā citas zvaigznes sistēmā Proxima Centauri tiek atklāta apdzīvojama planēta.

Proxima – planēta (tidal lock), kas riņķo ap mazu pundur zvaigzni, bet ne par tuvu vai tālu, lai uz tās nevarētu attīstīties dzīvība. Par cik visu laiku viena un tā pati planētas puse vērsta zvaigznes virzienā, tad ikdiena un regulārs miega režīms ir kas tāds, ko jaunam kolonistam uz planētas jāuzrauga, lai tas neizjuktu, bet vēlāk kolonistu bērniem ir neizprotams, kādēļ viņu vecāki izraugās gulēt šķietamā randoma laikā.


Sižets uz jaunatklātās planētas mijas ar notikumiem pašu dzimtajā Saules sistēmā, kurā grāmatas notikumu laikā, bet ne grāmatas Goodreads minētajā 27.gadsimtā, eksistē divas lielvaras UN Apvienotās nācijas un Ķīna. Katra paranoiski sargā savus zinātniskos atklājumus un prāto, ko pretējā puse potenciāli ir gatava izdarīt, lai to iegūtu. Lai gan ir atvertāk domājoši cilvēki, kuri uz katra stūra nesaskata eksistenciālus draudus, tad diemžēl skaļāki ir tie, kuri ar savu lieko uztraukumu, kuru papildina varaskāre, ir tieši tie, kuri apdraud līdzcilvēku dzīvības

Apvienotās Nācijas uz Proksimu nosūta Ad Astra kuģi ar +/- 200 kolonistiem ar cerību tādejādi planētu padarīt par savu, lai tad, kad to atklātu ķīnieši, uz planētas būtu par daudz UN piederīgo. Starp tiem Proxima grāmatas viens no galvenajiem varoņiem Yuri Eden, par kuru autors liek manīt, ka viņam ir krietna ne pārlieku patīkama pagātnes bagāža, bet salīdzinoši ar kompanjoniem uz Proksimas krietni labāks par vairumu no tiem.

Vāja priekšdarbu izpēte attiecībā gan uz pašu planētu, gan kolonistiem no UN puses, starp kuriem netrūkst ar nestabilu psiholoģisko noturību u.c.problēmām apveltītu, kā rezultātā pirmajos mēnešos papildus Proksimas jau tā esošajām sagādātajām grūtībām kolonisti biškucīt piedod nevajadzīgu nastu – ne visi mirst teiksim ierobežoto medicīnas vai pārtikas resursu dēļ.

Lai arī balansam grāmatā netrūkst nepatīkamu tēlu, no kuriem daļu varētu apzīmēt kā ‘’mačo idiotus’’, tad tos atsver kā minētais Jurijs, tā arī Medina, kuru attiecības un kopdzīve uz Proksimas nav tā pati draudzīgākā, bet apstākļu spiesti iemācās iepazīt vienam otra labās īpašības un nepaļauties tikai uz pirmajiem iespaidiem. Patīkami, labi galvenie tēli, kuriem just līdzi.

Tikmēr Saules sistēmā lasītājs vairāk seko zinātniece Stefānija  gaitām, kurai ir dota aktīva loma ne tik uz Merkura atklāto kerneļu izpētē, bet arīdzan to ieguves dzīslās atklātai tehnoloģijai, kura nevar būt nekas cits, kā vien kādas senāk zudušas civilizācijas paliekas.

Nedaudz ieskicētas idejas par multiverse, par ko grāmatas sižeta gaitā lasītājam pašam vairāk jāspekulē un autors nenoliek visu tā vienkārši priekšā uz paplātes. Papildus tam nedaudz autors nedaudz pieskaras mākslīgajam intelektam un sevi apzināties spējīgiem robotiem, un ka Proxima grāmatā tie lielā mērā joprojām tiek uzskatīti mazāk nozīmīgi, ne līdz galam līdzvērtīga ‘’dzīvība’’ cilvēkam.

Labs klifhengeris, būs interesanti redzēt, kādā virzienā dodas otrā grāmata Ultima.

Henning Mankell – Firewall (Kurt Wallander #8)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Vintage Books

Manas pārdomas

Netālu no bankomāta, bet bez jebkādām uzbrukuma pazīmēm, tiek atrasts, miris vīrietis – īpatnēja līdz šim nepieredzētas slepkavības veids vai tomēr dabiska nāve(?), lai cik tik tikko apmeklēts bankomāts, bet vien ar konta izdruku kabatā, nemēģinātu likt domāt citādāk.

Šķietami bezjēdzīga taksometra šofera slepkavība vien pārsimts kronu dēļ, kā vismaz apgalvo aizturētās 19 un 14 gadus vecās jaunietes, kuras bez mazākajiem sirdsapziņu pārmetumiem atzīstas izdarītajā. Tomēr Kurta Valandera intuīcija liek apšaubīt pirmajā mirklī tik viegli saprotamu un reizē nožēlojami bēdīgu iemeslu kāda cilvēka pāragrai nāvei. Kurtam Valanderam un viņa kolēģiem atliek vien grūtsirdīgi nopūsties, redzot tik jaunus cilvēkus ar 0% sirdsapziņas.

Intuīcijas pareizums ne tikai pierādās pēc vecākās meitenes oportūniskas aizmukšanas no policijas iecirkņa, pēc kā nav ilgi jāgaida līdz viņu vēlāk atrod acīmredzami nogalinātu elektrotīkla sadales stacijā. Papildus tam pie bankomāta mirušo vīrieša līķi kāds veikamīgi izzog no morga, tā vietā atstājot pierādījumus, lai pat pēdējais muļķis varētu sasaistīt kopā viņu, taksometra šoferi un pēdējo upuri. Kaut arī tas netiek uzsvērts, bet nav grūti iedomāties pamatoti kritiskus sižetus un rakstus medijos, kad tik īsā laikā likumsargi pieļauj slepkavas aizmukšanu un mirstīgo atlieku nolaupīšanu.

Kā jau tas piederas kriminālromānā, tad visas tajā esošās nāves ir vairāk vai mazāk viena ar otru saistītas, citu domu nemaz nevajadzētu būt. To izmeklēšana vecmodīgo Kurtu, kurš nedaudz tomēr cenšas iet laikam līdzi, ieved modernajā kiberpasaulē, kurā pat atrodoties citkārt neievērojamā Istades pilsēta, vari būt pasaules centrā un operēt teiksim ar akciju tirgiem visā pasaulē. Grāmāta publicēta 1998.gadā un ir šis tas, kas liek pasmaidīt – ir vai nu novecojis, vai arī autora superlatīvās prognozes nav sevi attaisnojušas ir bijuša krietni pārspīlētas. Mazākais būtu, ka dominē nevis interneta, bet gan kibertelpas apzīmējums, ar kuru arī saistās astotās sērijas grāmatas Kurta Valandera personīgās dzīves aspekts, kurā viņš ar iepazīšanās sludinājuma starpniecību cer tomēr atrast kādu kompanjonu, bet diemžēl ne bez sarežģījumiem.

Reizēm piezagās vēlme pēc labākiem dialogiem un gludāk, mazāk saraustīti un ne tik neveikli aprakstītām spriedzes ainām, bet tāpēc nevarētu teikt, ka Firewall kopumā būtu bijis sliktāks par iepriekšējiem darbiem Kurta Valandera sērijā.

Dan Simmons – The Terror

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Bantam Books

Manas pārdomas

Divu Lielbritānijas karaliskās jūras flotes~ kuģu HMS Erebus un HMS Terror ekspedīcija ar mērķi atrast un izkuģot North-west ceļu no Atlantijas uz Kluso okeānu caur Ziemeļu Ledus okeānu. Viss šķietami sagatavots pēc labākās sirdsapziņas veiksmīgam iznākumam. Kuģi aprīkoti arkitskajiem apstākļiem kā neviens cits kuģis pirms tam, arī pārtikas krājumi iepirkti ar rezervi, papildus tam iegādāts krietns daudzums ogļu, lai varētu darbināt necilus tvaika dzinējus uz katra kuģa, kuri palīdzētu tikt uz priekšu cauri ledājiem. Vienīgais, ka dzinēji paši kā tādi nav tie jaudīgākie, kas pasaulē eksistē, ievietojot lielākus izmēru un tonnāžas dēļ būtu jāietaupa uz kaut ko citu.

Starta laiks 1845.gada rudens un sākums ir gana daudzsološs, bet ilgi tam tā nav lemts turpināties, abiem kuģiem iesalstot ’46/’47.gada ziemā. Turklāt vēl laikapstākļiem atklātā vietā, kurā kuģu apkalpei tie ir vēl skarbāki nekā citur kāda līča vai salas pasargātiem turpat netālu. No kā (iesalšanas) gan būtu bijis iespējams izvairīties, ja vairums personāžu ar ego, ambīcijām un sapņiem par ātru un veiksmīgu ekspedīciju ieklausītos mazākumā, kuriem muguras smadzenes un pieredze brīdina par potenciāliem un kārtīgiem sarežģījumiem, par varbūtējiem neraksturīgākiem un bargākiem laikapstākļiem. Kādi arī pienāk nākošajā ‘’vasarā’’, kura tā arī neļauj ledājiem pietiekoši atkust, nolemjot abus kuģus vēl vienai ledū ieskautai ziemai.

Ja vēl nepietiktu ar arktiskajiem apstākļiem 19.gs vidū bez šodienas (21.gs) ērtībām, tad autors savas grāmatas varoņiem piešķir papildus paranormāla rakstura grūtības. Divreiz lielāks, daudzkārt spēcīgāks un veiklāks par ledus lāci, Erebus un Terror kuģu eksistenci nolādējis kāds pārdabisks radījums, kura iespēju robežās ietilpst spējas nemanītam pagrābt kādu nelaimīgo sardzē uz nakti nostādītu jūrnieku. Nav grūti iedomāties, kā jau tā māņticīgos jūrniekus ietekmē šāds pavērsiens, kad tā vien šķiet viņus apsēdusi pati Nāve. Radījums ar prātu un viltību, izmanību; neuzbrūk akli vai pārtikas pēc.

No grāmatas varoņiem un kuģa apkalpes ir gan krietni tēli, kuri varbūt cīnās ar negatīvajām rakstura īpašībām un iekšējiem dēmoniem, bet izpildīs darbu pēc labākās sirdzapziņas un padomās arī par citu interesēm, bet netrūkst arī, maigi sakot, nepatīkami un nicināmi tēli (vairums no tiem mazizglītoti, ja vispār), kuri kopējai nolemtības sajūtai un drūmajiem notikumiem pieliek savu ne vienu vien darvas karoti klāt, kuriem sīks aizvainojums pārraug nesamērīgas cenas atriebībā.

Aizraujošs vēsturiskais romāns, kas rada vēlmi izlasīt, ja ne gluži dokumentālu non-fiction darbu tieši par šo ekspedīciju, tad noteikti kādu no grāmatplauktos esošajām ceļojumu grāmatām pirms modernā laikmeta ar GPS, pirms interneta un mobīlajiem.

Izlasīju, lasu, lasīšu #189 (19.04-02.05)

Izlasīju:

–

Noklausījos:

Anthony Marra – A Constellations of Vital Phenomena

Henning Mankell – One Step Behind (Kurt Wallander #7)

Max Brooks – World War Z: An Oral History of the Zombie War

Tad Williams – Mountain of Black Glass (Otherland #3)

Lasu:

Dan Simmons – The Terror

Henning Mankell – Firewall (Kurt Wallander #8)

Klausos:

Stephen Baxter – Proxima (Proxima #1)

Lasīšu:

Hans Fallada – Wolf Among Wolves

Klausīšos:

Tad Williams – Sea of Silver Light (Otherland #4)

Max Brooks – World War Z: An Oral History of the Zombie War UN Anthony Marra – A Constellation of Vital Phenomena

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Pavisam nesen, iepriekšējā 2020.gada oktobrī, lasīju vienu no loģiskākajām un inteliģentākajām zombiju grāmatām, kādu ir nācies lasīt – gidu kā izdzīvot zombiju apokalipses gadījumā, ko labāk nedarīt un ko darīt labāk, lai palielinātu izdzīvošanas iespējas.

Šīs World War Z grāmatas gadījumā autors pats iejūtas žurnālista lomā, lai intervētu apokalipsē izdzīvojušos no dažādākajiem dzīves gājumiem sākot pat ar bērnu un vienkāršu civiliedz. un beidzot ar armijas specvienības pārstāvi. Emocijām pilnas pieredzes stāsti, kurus oficiālā pētījumā un dokumentā žurnālista priekšnieki nav atļāvuši iekļaut

Tos pašus pozitīvos vārdus, ko varu veltīt The Zombie Survival Guide, varētu dod kā uzslavas arī zombiju apokalipses orālās vēstures grāmatai. Autors neieslīgst klišejās, bet +/- realistiski iztēlojas cilvēku un valstu reakcijas un krīzes menedžmenta soļus. Grāmata publicēta 2006.g, krietni pirms pašreizējās C-19 pasaules pandēmijas, tā kā varbūt iztēlotās reakcijas uz pēkšņo krīzi būtu pat drīzāk saucamas par optimistikām, redzot, kas ir noticis un notiek pasaulē attiecībā uz kovidu.


Vienīgais teorētiskais mīnuss, ka bija stipri par īsu, būtu varējis klausīties vēl un vēl.

***

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Galvenais sižets 2004.gada Čečenijā ar iestarpinātiem atmiņu ainu fragmentiem gan īsi pirms un pēc PSRS sabrukuma un klusām neatkarības cerībām, gan nozīmīgāki notikumi gadu gaitā līdz grāmatas sižeta tagadnei.

Sonja – ātriem soļiem kļūst par pieredzējušāko speciālisti vietējā slimnīcā gandrīz vai apstākļu un kolēģu trūkuma spiesta.  Tas gan nenotiek tik ļoti aiz brīvas prāta un pašas apņemšanās, kā nerimstošās cīņa starp nemierniekiem, brīvības cīnītājiem u.c. pušu dēļ, kuri nodrošina konstantu pacientu plūsmu dažādākajos nopietnības stāvokļos. Bieži vien jāsaskaras ar absurdāko situāciju, kad ieroči un narkotikas ir lētākas un vieglāk pieejamas nekā tik ļoti nepieciešamās medicīnas preces.

Ahmeds – mūk no viena reģiona uz citu (Sonjas slimnīcu) līdzi paņemdams nolaupīta un nogalināta kolēģa 8 gadīgo meitu. Tiek pieņemts darbā slimnīcā vien darbinieku trūkuma dēļ, un, kā drīz vien atklājas, tad Ahmeds ātri nokļūst ārpus savas ērtās komforta zonas un noskaidrojas, ka viņa patiesais talants slēpjas mākslā nevis medicīnā. Abu personāžu dzīves apstākļi un skarbie šķēršļi, kuriem jātiek pāri, piešķir papildus nianses stāstam, kad tēli par spīti visam tomēr cenšas saskatīt arī pozitīvo, cik nu tas iespējams.

Labs, interesants turklāt debijas romāns lokācijā, par kuru reti personīgi ir nācies lasīt kādu stāstu, ja vispār. Būtu viegli iztēloties putnu biedēkļa pretargumentu negatīvai kritikai, ja grāmata būtu neizdevusies – “bet tā taču patiesībā arī līdzīgi notika” -, kas šoreiz nav jāsaka.