Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Harper Voyager

Kā tiku pie šīs grāmatas?

Bibliotēka

Vērtējums: 4.5/5

Manas pārdomas

Ir pavasaris, un krūmu bruņiniekam Dunk jeb sīram Duncan the Tall nav grūtību izrakt kapu citam krūmu bruņiniekam, kurš viņu kā puiku paglāba no dzīves (latviski šķiet) Karaļa ostā. Pie dvēseles Dankanam nav nekādi dižie dārgumi un, kā jebkurš tāds bruņinieks, viņam jāceļo no viena turnīra uz citu, cerībā atrast kādu lordu, kurš būtu ar mieru viņu nolīgt, vai vismaz nezaudēt pēdējos grašus.

Par laimi, pa ceļam uz turnīru Ašfordā, Dankans iegūst pats savu ieroču nesēju(kā jebkuram sevi cienošam bruņiniekam), kādā iebraucamajā vietā sastaptu plikgalvainu puiku ar visai garšīgu vārdu Ola (Egg)). Varētu domāt, ka Dankans ir paglābis puiku tāpat kā reiz notika ar viņu, bet tavu pārsteigumu, kad vēlāk uzzinām viņa īsto vārdu.* Kaut arī puika ne reizi vien uzprasās uz kārtīgu brāzienu, viņa uzticība un lojalitāte ir teicamā līmenī.

Dankans ir tuvu septiņas pēdas garš un septiņās karalistēs nav daudz viņa izmēriem līdzīga vīra. Viņš varbūt nav tas pats attapīgākais, bet, atšķirībā no augstākas kārtas kolēģiem, viņš vēl atceras doto zvērestu, kļūdams par bruņinieku. Un tieši tāpēc, nedomājot ar skaidru galvu, Dankans, aizstāvot jaunu sievieti, leļļu teātra aktrisi, no Aerion Tārgārjena dusmām un izrēķināšanos par izrādē attēlotu pūķi, kam nocērt galvu, ne vien iesit, bet arī iesper uzbrucējam. Bet, par cik Tārgērjenu nams šajā brīdī pārvalda Dzelzs troni, šis bruņnieciskums un neapdomība draud ar kājas un rokas zaudēšanu, bet ‘’cietušais’’ pieprasa citu mēru kā noskaidrot taisnību – ‘’Trial of seven’’, kur septiņi bruņinieki pret septiņiem cīnās līdz brīdim, kad Dankans vai Tārgārjens mirst vai padodas. Visai muļķīgs iemesls, lai izlietu asinis.

Bez pirmā ‘’The Hedge Knigt’’ stāsta grāmatā iekļauti arī pēc pusotragada sekojošais ‘’The Sworn Sword’’ un ’’The Mystery Knight’’, pirmie divi izdoti arī grafiskās noveles formātā. Visu stāstu darbība noris aptuveni simts gadus pirms troņu spēlēm, un nesenā melnā bastarda pūķa sacelšanās sekas jūtamas viscaur septiņām Rietmalas karalistēm. Vārdi ir vējš, bet ar to pietiek jaunu dzirksteļu radīšanai. Un atšķirībā no lielās sērijas, kuros ir zināma tiesa maģijas un fantastikas elementa, šajos nav nekas vairāk, kā leģendu pieminēšana par laikiem, kad debesīs lidojuši pūķi, un pāris pūķu olām.

Ļoti patika melnbaltās, zīmuļa zīmēju stilā pievienotās ilustrācijas, vien brīnos, ka nav kartes. Kā arī par spīti katra stāsta apjomam, pieminēto personāžu skaits tik un tā ir liels, un lieti būtu noderējis namu pārstāvju saraksts. Tās principā būtu arī vienīgās lietas, pie kurām gribētos piekasīties.

Beigās bija vispārīgi pieminēts, ka Dankanam un Olai bijuši vēl daudzi piedzīvojumi pēc tam, un dažādās intervijās Mārtins ir izteicies par sešu līdz pat divpadsmit citu šī dueta noveļu idejām. Šķiet jāšaubās vai tik drīz tie būs arī grāmatas formātā, labāk lai pirms tam pabeidz Winds of Winter. :) Ttomēr interesanti palasīt tajā pašā Vikipēdijā par reizēm, kad Dunkans un Ola tikuši pieminēti lielajā sērijā, ko, tad lasot, vienkārši nepiefiksēju.

Grāmata izpilda brīvā lauciņa neierobežoto kategoriju manā bingo kartītē. :)

********Apzināto maitekļu zona********

*Aegon V Targaryen. Viņš gan pirmajā, gan nākamajos divos stāstos pierāda, ka nav tur nekāds izlutināts princis, kurš nav spējīgs nakšņot zem klajas debess un ēst sālītu gaļu, kura vispirms jāsamērcē, lai neizlauztu zobus. :D Jādomā, ka pieredzētais, kad no citiem, nezinot viņa izcelsmi, attieksme stipri vien atšķiras un redzētā vienkāršo iedzīvotāju dzīve, būs ļāvis vēlāk būt kaut cik labākam karalim, nekā bez visa tā.