Pirmdienas teikumā izceļu teikumu no tā, ko pašlaik lasu vai nesen esmu lasījis.
Pēc brīža viņi jau sēd samulsuši un klusi, ābolus norijuši ar visu serdi – no purniņiem uz priekšu, līdz pirkstos atlicis tikai kātiņš, ko vēl ar sērīgu smaidu pavirpināt pirkstos.
Inga Ābele – Duna
Varbūt ne tik ražīga lasīšanas nedēļa, bet prieks par pievārētu klasiku, kaut arī ne pārāk gāja pie sirds.
Lasot Dunu, pēc prologa, kas sanācis pat labs, bet tālāk ne tik, brīžiem sajūta, ka turmpāko būtu rakstījis kāds cits.
Šodien iesāku pamatīgu smagsvaru (1300+ lpp) Bone by Jeff Smith, sākums priecē, labs humors. Pirmo reizi, ja neskaita Donaldu Daku un vēl šo to bērnībā, lasu taustāmu grafisko noveli! :) Kad būs pabeigta gan Duna, gan Bone, plānots vēl viens ķieģelītis – Great North Road by Peter F. Hamilton, ar gandrīz 1100 lpp.
Izlasīju:
The Brave and the Bold » The Brave and the Bold #77 – So Thunders the Cannonner released by DC Comics on May 1, 1968.
Vilciens, kas veidots pēc pasaules izstādes principa, kur katrai dalībvalstij dots savs vagons, kurā tad attiecīgi var atrādīt dižākos mākslas darbus un tehnoloģiskos sasniegumus, neskatoties uz visiem drošības pasākumiem un pat pēdējā mirkļa maršruta maiņām, ir ticis nolaupīts. Loģiski, ka neviens cits kā Betmens šim darbiņam, notvert ļaundarus, neder! Tomēr, par cik sargu apdullināšanai izmantoti ikstīšu izmēru triki, palīgā ir jāsauc pats mazākais no visiem supervaroņiem – Atoms! Betmenam un Atomam kopā apvienojot spēkus, ļaundariem nav izredžu aizlaisties!
Hajime Isayama – Attack on Titan, Volume 12 (Attack on Titan #12)
Lewis Carrol – Alice in the Wonderland (Alice’s Adventures in Wonderland #1)
Noklausījos:
–
Lasu:
Inga Ābele – Duna (‘’Mēs. Latvija, XX gadsimts’’ #7)
Jeff Smith – Bone: The Complete Edition (Bone #1-9)
Klausos:
Stephen King – Wizard and Glass (The Dark Tower #4)
Lasīšu:
Hajime Isayama – Attack on Titan, Volume 13 (Attack on Titan #13)
Peter F. Hamilton – Great North Road
Klausīšos:
Stephen King – Wolves of the Calla (The Dark Tower #5)
Links uz grāmatas Goodreads lapu
Izdevniecība: Kodansha Comics
Vērtējums: 3.5/5
Manas pārdomas
Divpadsmitā krājuma pamatā ir Erena glābšanas misija, jo bez viņa cilvēcei atgūties iespējams nav izredžu un nevar zināt, kādiem nolūkiem Bertolts un Reiners viņu nolaupījis.* Bet vai viena persona, pat būdama titāns, tiešām ir visu to nenovēršamo upuru vērta?
Nolaupīta tika arī Imira, bet tas, kurā pusē viņa nostājas, top skaidrs visnotaļ ātri. Kas paliek nezināms ir šī otra puse, cilvēces naidnieki – inteliģentie titāni. Kaut kā neticas, ka Bertolts un Reiners ir tie ģēniji, kas stāv aiz plāna pielikt cilvēcei treknu punktu. Vēl jo mazāka ticība pēc tā, kā abi aizmirsuši par savu cīņu biedreni Anniju.
Beast titan prombūtne tāda drusku par ilgu, prasās kāda virzībā šajā stāsta līnijā.
********Apzināto maitekļu zona********
*Varbūtējais iemesls atklājās noslēguma cīņu epizodēs, kad Erens tā vien šķiet ar pieskārienu un domu spēku vien padara abus nodevējus par mērķi parastajiem titāniem. Šāds pavērsiens nāk kā pārsteigums ikvienam, kas liek jautāt, kādus vēl apslēptus pārsteigumus Erens, pats sev nezinot, slēpj.
Links uz grāmatas Goodreads lapu
Kā tiku pie šīs grāmatas?
Grāmata izlasāma šeit
Vērtējums: 2.75/5
Manas pārdomas
Nevar noliegt Alises brīnumzemē bērnu literatūras klasikas statusu un ietekmi uz popkultūru, un droši vien lielākajai daļa ir +/- kaut kāda nojauta par tēliem un grāmatu. Ir redzētas dažādas interesantas Alises un Aizspogulijas inkarnācijas gan uz lielā ekrāna, gan vairākās spēļu versijās, tāpēc izlēmu, ka beidzot laiks izlasīt oriģinālo avotu.
Kaut arī bija vairāki tēli un momenti, kuri patika pat ļoti, diemžēl piedzīvoju vilšanos, jo nepatika ne galvenā varone, nedz arī sakarīga sižeta esamība, vai vismaz pieņemams pamatojums un spēles noteikumi. Jāpiekrīt frāzei aprakstā, kura grāmatu pieskaita pie literārā nonsensa žanra. Attēlotā tiesas sistēma (jābrīnās, kā normāls cilvēks var nepalikt traks) un kriketa spēle ar flamingo nūju vietā ir tam lielisks piemērs. Katra nodaļa vairāk bija kā atsevišķs stāsts bez lielākas vienojošas stāsta līnijas.
Iespējams, vienkārši esmu nokavējis īsto grāmatas lasīšanas vecuma laiku, un neesmu attiecīgā mērķauditorija, tāpēc izlasiet un pārbaudiet Alisi brīnumzemē paši uz savas ādas. Līdz šim neesmu lasījis arī nevienu pārstāstu/retelling, bet, šķiet, labāk nākotnē izvēlos lasīt kādu daudzajām citu autoru Alises versijām. Ja esat lasījuši Through the Looking-Glass, and What Alice Found There, lūdzu, komentārā uzrakstiet, kā patika salīdzinoši ar šo. :)
Alise atstāja izlutināta bērna iespaidu, plus viņas dialogi ar citiem tēliem, pastāvīgi kaut ko iestarpinot, bija visai kaitinoši. No visiem tēliem visvairāk pie sirds gāja Češīras kaķis, pat žēl, ka tik īss mirklis viņam dots. Grāmatu glābj arī vienmēr steigā esošais trusis, Trakais Cepurnieks un viņu tējas ballīte :D, kā arī karaliene, kurai pavēlēt nocirst galvu ir tīrais sīkums. :D Nebūtu viņai tāds karalis blakus, visai ātri paliktu bez pavalstniekiem.
Grāmata izpilda With a child on the cover kategoriju manā bingo kartītē.
*******Apzināto maitekļu zona********
Neesmu arī fans idejai, ka viss piedzīvotais bijis vien Alises sapnis.
Tikai nesen esmu atkal biežāk pasācis iemest aci, kas notiek tviterī, tāpēc ne mazāks bija mans pārsteigums, kad Jāņa Rozes tviterkonts gribēja sazināties caur epastu. Ziņneša blogeru intervijas man nebija pilnīgs jaunusm, pirms tam biju lasījis dažas, bet nevarētu teikt, ka aktīvi vai apzinātu gaidītu nākamās publicēšanu.
Pašam bija pat ļoti interesanti domāt atbildes uz jautājumiem, vien par desmito lasīšanas tempa aprēķins sanācis neprecīzs, jo tā jau ir izlasīta. :D
Intervija un arī pārējie raksti izlasāmi šeit! :)
Pirmdienas teikumā izceļu teikumu no tā, ko pašlaik lasu vai nesen esmu lasījis.
I was going to rip open his skin with my bare hands, claw past his ribs and tear out his liver and then I was going to eat it, gorge myself on his blood, puke it all up and still come back for more, consuming all of it, all of him, all of it all over again.
Mark Z. Danielewski – House of Leaves
Attack on Titan 11.krājums sagādāja nelielu vilšanos, jo pēc vāka biju gaidījis kaut ko vairāk.
Turpinu ceļu pretim Tumšajam tornim un garlacīgi nav, nedrīkst apstāties! Būs jāsāk minēt mīklas, gan jau tas Bleins tiks apstulbināts. :D
Nebiju gaidījis, ka tik drīz atkal lasīšu ”Mēs. Latvija, XX gadsimts” sēriju, bet redz kā, un pēc Alises brīnumzemē ķeršos klāt. :)
Un Lapu māja ieveda kārtīgā prāta labirintā!
Izlasīju:
The Brave and the Bold » The Brave and the Bold #76 – Doom, What Is Thy Shape? released by DC Comics on March 1, 1968.
Jau gandrīz pirms 50 gadiem plastmasa bija uzsākusi uzvaras gājienu, kuru nocementēt mēģināja superļaundaris The Molder, kura spējas saistītas ar plastmasas manipulāciju un pārveidošanu. Par laimi arī Betmena pusē cīnās kāds, kurš līdzīgas spējas izmanto labo spēku vārdā – Plastic Man! Neļaunotos, ja pienāktu kāds izdevums, kur beigas nav no ierastajām un ļaundaris spēj apstāties, kamēr vēl ir priekšā, bet citādi ir ok. (:
Hajime Isayama – Attack on Titan, Volume 11 (Attack on Titan #11)
Mark Z. Danielewski – House of Leaves
Noklausījos:
Stephen King – The Waste Lands (The Dark Tower #3)
Lasu:
Hajime Isayama – Attack on Titan, Volume 12 (Attack on Titan #12)
Lewis Carrol – Alice in the Wonderland (Alice’s Adventures in Wonderland #1)
Klausos:
Stephen King – Wizard and Glass (The Dark Tower #4)
Lasīšu:
Hajime Isayama – Attack on Titan, Volume 13 (Attack on Titan #13)
Inga Ābele – Duna (‘’Mēs. Latvija, XX gadsimts’’ #7)
Klausīšos:
Stephen King – Wolves of the Calla (The Dark Tower #5)
Ko labu šajā nedēļā esi izlasījis Tu?
Links uz grāmatas Goodreads lapu
Izdevniecība: Penguin Audio
Kā tiku pie šīs grāmatas?
Lejuplādēju no www.
Vērtējums: 4.5/5
Manas pārdomas
‘’I will show you fear in a handful of dust.’’ Rindiņa no T. S. Eliota dzejoļa ar gandrīz identisku nosaukumu, kuru Rolands nereti izmanto, raksturodams, cik ļoti viņa pasaule ir pavirzījusies tālāk kopš pasaules mēroga katastrofas, kas aizsāka visu postažu, kuru Tumšajā tornī cerams iespējams vēl vērst par labu.
Vēl pirms ir sasniegts Tumšais tornis ir svarīgi, ka Edijs un Suzanna jeb Odetas un Detas apvienotā persona apgūst visu, ko Rolands, dižākais no strēlniekiem, spēj viņiem sniegt. Tas, protams, nenozīmē, ka arī pašu Rolandu nenomāc dažādas problēmas. Kā zināms Rolands pirmās grāmatas beigās ļāva Džeikam krist un aiziet bojā, bet otrajā grāmatā par spīti saprāta balsij (ka tas varētu izraisīt neparedzētas sekas) izglāba puiku no nāves, nespēdams nogalināt otrreiz. Bet šāda rīcība nu atspēlējas radot haosu gan paša galvā, gan Džeikā, kurš palika dzīvs mūsu pasaulē. Džeika stāsta daļa bija no visa pati interesantākā, neskaitot vēl vilcienu, Bleinu un neparasto sunim līdzīgo, bet stipri inteliģentāko kustoni (B)oy.*
The world has moved on, and that is the truth. Nedaudz pārfrāzējot, šķiet, Džeika eksāmena eseju. Šie vārdi pilnībā atbilst reiz plaukstošajai pilsētai – Lud. Pilsēta un arīdzan tuvākā apkārtne, visai līdzīga mūsu pasaulē sastopamajām, iespējams pēc kodolkara, pēc gadsimtiem ilgas pakļaušanas visiem vējiem un stihijām, nu skatāma tuvu pilnīgai sabrukšanai un nogrimšanai laika griežu aizmirstībā. Pilsēta vēl joprojām dzīvo tūkstošiem cilvēku, kuri regresējuši tik tālu, ka gribās novērsties, tik ļoti, ka kādreiz pašu cilvēku radītu viensliežu dzelzceļa mākslīgo intelektu, zināma kā Blaine the Mono, tagad tur Dieva vietā. Bleins laika gaitā aizmirsis, kādam mērķim ticis radīts, un ir pieņēmis to lomu, kura viņam tikusi uzlikta; raksturiņš nav tas patīkamākais. Kings prototipu Bleinam ņēmis no reālas bērnu grāmatas, un jāpiekrīt Džeikam, ka arī šis vilciens un tas smaids drīzāk uzdzen šermuļus.
Viņi četri un varbūt, ka pat arī ‘Oy, ir likteņa jeb ka-tet saistīti, un tā ir taisnība. To nevienam neizmainīt, atliek vien ar domu aprast un pieņemt pareizu turpmāko rīcību. Uz apvāršņa parādās jauns jauns Rolanda un tādēļ arī pārējo ienaidnieks – The Ageless Stranger, par kuru vīrs melnā jau ir brīdinājis. Interesanti, kā šī kārts tiks izspēlēta.
Šeit lasāms Inta viedoklis.
********Apzināto maitekļu zona********
*Džeika un Rolanda atkaltikšanās bija aizkustinoša un vārdiem neaprakstāma. Diemžēl Rolands pats sev nevar 100% apgalvot, ka situācijas un lielā kvesta spiests, vēlreiz neupurēs Džeiku, lai sasniegtu Tumšo torni. Un tas, ka šoreiz viņš tur savu vārdu, vēl neko nepierāda.
Rolands, salīdzinoši ar Džeika īstajiem vecākiem, ir spēcīgāka tēva figūra un nepieciešamāks aizbildnis, un var tikai saprast Džeiku, kuram nav divu domu par to, kuru pasauli saukt par savām mājām. Viņa paša dēļ, cerams apbrīns un uzticība nav nevietā.
Links uz grāmatas Goodreads lapu
Izdevniecība: Doubleday
Kā tiku pie šīs grāmatas?
Paldies Intam par iespēju izlasīt!
Vērtējums: 4.25/5
Manas pārdomas
Džonijs Truants pat nevarēja iedomāties, kā, līdz nepazīšanai, viens nakts vidū pacelts drauga zvans izmainīs viņa dzīvi un veselību*. Varbūt tāpēc, ka pats ir dzīvokļa meklējumos. Varbūt, jo pēc paša vārdiem Lude ir labs draugs, bet tā vietā, lai pasūtītu pāris mājās tālāk, viņš ļaujas sevi pierunāt apskatīt miruša večuka (Zampano) dzīvokli. Iespējams ar to vēl viss arī beigtos, bet sazin kāda impulsa mudināts Džonijs paņem līdzi Zampano sarakstītu, bet nepublicētu manuskriptu par filmu The Navidson Record.
Tālāk grāmata aiziet divās būtiskās sižeta līnijās – Zampano manuskripts un Džonija zemsvītras piezīmēm papildus jau esošajām. Galvenokārt uzmanība veltīta Zampano šīs filmas analīzei, kurā Will Navidson, foto žurnālists, kopā ar sievu Kārenu un diviem bērniem (arī suns, kaķis) nesen pārvākušies uz jaunu māju Virdžīnijā. Sākuma kadros viņš redzams laiski atpūšamies veranda, bet, kad ģimene atgriežas no Sietlas ceļojuma, viņi mājā ne no kurienes uzradušās durvis. Iespējams, Navidsoni līdz šim tās bija vienkārši palaidušās garām, bet, pārbaudot mājas plānus, sakritības nav. Kā arī, pārbaudot attiecīgās sienas garumu no iekšpuses un no ārpuses, rodas neatbilstība.
Navidsons kā nevar tā nevar tikt skaidrībā, kur rodas kļūda, lien vai no ādas laukā!, tāpēc Vils iesaista papildspēkus sava dvīņubrāļa Toma personā, bet arī tā gudrāks neviens nepaliek, un, kas sākas pavisam nevainīgi, pāraug par pavisam citu mošķi/briesmoni. Mājas visatļautība nebeidzas vien ar durvīm!** Atsauca atmiņā izcilu mini TV seriālu Rose Red ar citu māju ar mainīgu izkārtojumu, kur arī šausmu elementa pavairāk.
House of Leaves ieintriģēja jau ar pašu sākumu, Džonija ievadvārdiem, tāpēc, kad ar pirmo nodaļu tas mainījās, gribējās ātrāk tikt atpakaļ pie Džonija balss, uzzināt ko vairāk. Par laimi, Zampano, The Navidson Record un māja visai ātri lika mainīt domas. :)
Grāmatas formāts un lielais lpp apjoms nešķita piemērots mīksto vāku formātam. Tādēļ neklausīju dažām zemsvītras piezīmēm skatīt pievienoto materiālu grāmatas beigās. Varbūt tā kaut ko palaidu garām, bet nešķita tā vērts, lai saraustītu lasīšanu. Ar visu to stāsts šķita pabeigts. Interesants šķita neparastais teksta izvietojums grāmatā, kur vietām atvērumā ir vien daži teikumi un vai pat pāris vārdu, kas piešķīra jaunu, savādāku dinamiku, un vietām pat nākas grāmatu grozīt riņķī otrādi, lai varētu izlasīt, kas rakstīts. Labi, ka nenācās lasīt transportā vai kur citur. :D
Sižets nepavisam nav lineārs un raiti, secīgi pasniegts, un arī jau pieminētās teksta formas īpatnību dēļ var gadīties, ka sanāk nepatīkama vilšanās. Bet, ja patīk palauzīt galvu un labā nozīmē blīvi teksta/sižeta džungļi, kuriem nākas lēnām brist cauri, tad var droši ņemt rokā. Paldies tām pustukšajām lapaspusēm, jo lasīšanas temps sākumā nebija diži ātrs. :D
Šeit paša Inta, kā arī Mairitas viedoklis.
********Apzināto maitekļu zona********
*Varbūt daļu vainas jāuzņemas pašam, nevis jāvaino manuskripts, jo diezin vai narkotiku lietošana nāk par labu veselībai un psihei.
**Aiz tām tālāk turpinās piķa tumsā ieslēpts koridors ar neskaitāmiem gaiteņiem, gluži kā Mīnotaura labirints. Arī šeit loģika neiet kopā ar kaut ko tik apjomīgu, kam pat ar nedēļu nepietiek, lai visu izpētītu, kur kāpnes brīžiem pārsniedz Zemes diametru!, tāpēc jāiesaista profesionāla ekspedīcija. Bet, vai maz to ir iespējams paveikt, ja nepārtraukti draud jau esošo telpu, gaiteņu un kāpņu izmēru pārmaiņas, un jaunu rašanās.
It kā ar briesmām jau tā nepietiktu, bet ekspeditoriem virzoties aizvien dziļāk mājā, viņi sadzird tādus kā rūcienus. Vai līdzīgi kā Mīnotaura labirintā arī šajā mīt monstrs, vai arī skaņa rodas mājas pārvērtību laikā? Varbūt izskaidrojums drīzāk meklējams ārēju maņu stimulu trūkumā. Patika ideja, ka durvis/gaiteņi ieved kādā citā dimensijā, ar ko varētu skaidrot īpatnējos apstākļus.
You must be logged in to post a comment.