SFF

Ernest Cline – Ready Player One (Ready Player One #1)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Ready Player One ir aizgājušo un pārsvarā 80.gadu videospēļu un citas popkultūras nostaļģijas pilns romāns. Reizē grāmata ir arī labs jaunieša piedzīvojumstāsts no graustiem līdz galvu reibinošai bagātībai, kurā paceļam tiek sastapti konkurenti gan kā alkatīgi naidnieki, gan tādi, kuri apstākļu rezultātā kļūst par draugiem un, kas zina, varbūt vēl vairāk kā draugi.

Ir 2044.gads un pasaule lielā mērā ir aizgājusi pa burbuli. Ne tikai klimata pārmaiņas ir kļuvušas nekontrolējamas, bet pa virsu tam enerģijas resursu krīze nav jau gadiem atrisināta, kuras galvenais katalizators ir fosilo resursu izsīkums. Par glābiņu gan pasaules ekonomikai, gan cilvēku masām, lai nebūtu jāskata sejā drūmā realitāte, jau vairākas desmitgades eksistē otra (virtuālās) realitātes Oasis pasaule ar tūkstošu tūkstošiem planētu. Grāmatas galvenais sižets risinās ap viena no Oasis radītāja James Donovan Halliday(nav neviena mantinieka)atstātā mantojuma +/-270 miljardu apjomā, kuru kā Easter egg balvu atstājis paslēptu kādā dikti noslēptā lokācijā iekš Oasis. Lai sasniegtu šo pašu galveno balvu, pirms tam jāatrisina trīs mīklas, kuras ļauj atrast pa atslēgai un pēc katras atslēgas atrašanas jāpārvar uzdevums, kuru Džems Donovans Halidejs atstājis censonim.

Lieldienolas atrašana sākotnēji kā drudzis pārņem visu pasauli, to skaitā grāmatas galveno varoni jaunieti Wade Owen Watts jeb Persevālu. Diemžēl Halidejs stingri nav nospraudis noteikumus balvas meklētājiem, kā rezultātā censoņiem no graustu rajoniem, ja vien tie nevēlas vienatnē sacensties pret milzu virtuālās realitātes korporāciju Innovative Online Industries ar simtiem, ja ne tūkstošiem darboņu, kā to dara Persevāls, tad vienīgā izvēle  ir pievienoties kādam no Lieldienolas meklētāju klaniem.

Lai arī Ready Player One varētu saukt par GameLit, bet ne LitRPG, tad daudz kas balstās uz atsaucēm. Labi ka vēl stāsts neprasa visas viņas zināt un atpazīt, lai izbaudītu grāmatu. Stāsta svars un smagums tiek izlīdzināts un balstīts ar labu antagonistu Nolan Sorrento, korporācijas head of operations, kura uzvaras gadījumā visu lielākas bailes būtu relatīvi lētās Oasis komercializēšana pie katras iespējāmās situācijas.

Uz atvadām, kā jau labā izaugšanas stāstā ir arīdzan pievienota morāle par vajadzību pēc reālās un ne tikai virtuālās pasaules, it īpaši, ja Oasis ir tik vilinoša alternatīva, par vajadzību sejā skatīt kādu citu personu, nevis pavadīt vienatnē dzīvi nošķirtam no citiem.

Codex Alera #4-5

Captain’s Fury (Codex Alera #4)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Lēns temps, visa notikumu gaita un Captain’s Fury sižets vairāk šķiet kā sagatave turpmākajiem politiskajiem, militārajiem notikumiem Codex Alera noslēdzošajās divās grāmatas.
Salīdzinoši mazāka attīstība tēlu, pasaules uzbūves ziņā

Tavi – atklāsmes par tēva statusu, dižciltību. Plus, ka māte dzīva un arī tuvu stāvoša gan iepriekšējam, gan pašreizējam Pirmajam Lordam. Labi, ka šādi jaunumi nāk gaismā vien tagad un ne pirms sērijas pirmās grāmatas. Citādi Tavi nespētu gūt nepieciešamo spēku no izredzētā bāreņa statusa fantāzijās.

No citiem tēliem, kuri mazpamazām gūst arvien lielāku nozīmi lielo Codex Alera pasaules notikumos, ir Amara un Bernards – ietekmīgi pāris, kuru savienība tā sākumā ir no aizliegtās mīlestības kategorijas, bet pret ko Pirmais Lords labvēlīgi piever acis līdz brīdim, kad jau abu savienība plus-mīnus kļūst oficiāla.

Dažādas inteliģentās, sevi apzināties spējīgās rases, ap ko apspēlēts rasisma jautājums, kā kurš pret ko attiecas vien šo atšķirību dēļ.

Grāmatas vāks vēl izteiktāk kā ar citām sērijas grāmatām vairāk tematisks, tikpat kā nemaz nesaistīts ar sižetu.

***

Princep’s Fury (Codex Alera #5)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Dzīve Tavi lielos vilcienos iet uz augšu. Puisis vairs nav ievietojams ne tik vien bāreņu kategorijā, bet ar Pirmā Lorda Gaius Sextus atziņu, kuram pašam nav mantinieks, tiek atzīts par troņmantinieku, jo iepriekšējās grāmatas Captain’s Fury gaitā Tavi māti atklāj, ka viņa nav Tavi tante, plus, ka Tavi ir iepriekšējā Pirmā Lorda dēls.

Galvenais sižets Princep’s Fury tiek veltīts Aleras karalistes(Realm) aizstāvībai pret romiešu stila barbariem Vord un tādiem kā Ice Men no ziemeļiem, kuri paši līdzīgi kā Aleraniešiem piemīt spēja pielietot maģiju. Bet barbaru skaitliskais pārsvārs ir tik vērā ņemams, ka Tavi un citiem militāri augstos posteņos esošiem Aleraniešiem nav citas izvēles, kā mest aizspriedumus un citas negatīvas domas par Canim rasi, pret kuru vēl nesen ir nācies karot, ja vien abi gan Aleranieši, gan Canim nevēlas pazust no zemes virsas un saglābāt katrs savu valstisko pārvaldes sistēmu, vismaz kāda tā ir šīs grāmatas notikumu laikā.

Neliels, interesants fokuss pašā grāmatas sākumā uz Aleras iekšpolitiku un jautājumiem par Tavi jauno statusu, par ko dažs labs censonis un troņa gribētājs pēc Gaius Sextus labprāt apstrīdētu vai redzētu viņu krītam kaut kur tālu cīņā pret barbariem.

Skatpunkti turpina mainīt personāžus, bet tam vairs nav gluži tas pats efekts. Progresijas gaitā gana paredzams sērijas noslēgums.

Varun Sayal – Invincika (Superheroes of the Multiverse #1)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Ulka ir viena no daudzajām skolniecēm Guru Saum pirmajā eksperimentālajā skolā, lai atmodinātu viņos aizmigušu Sigma gēnu, kas pamodināts dod pārcilvēcīgas supervaroņiem pielīdzināmas spējas. Būtu tā spēja manipulēt ar kāda gribu, lidot, radīt uguni vai vēl kas cits. Ne visiem šīs spējas ir vienlīdz izteiktas, tādejādi radīta iedalījumu sistēma no 1 līdz 5, kā arī āķis tajā, ka šis Sigma gēns pārsvarā izpaužas sievietēm, kas Superheroes of the Multiverse ļauj kļūt par labu SFF, kas vairāk mērķēts jaunu meiteņu lasītāju virzienā. Nemanīju nosodošu un vispārinošu attieksmi attiecībā uz galveno varoņu pretējā dzimuma varoņiem, vien lomas apgrieztas no agrāk klasiskā varianta, kur ir vien pa retam sieviešu kārtas tēlam.

Grāmatas sākumā Ulka nav ar augstu pašapziņu, vien tuvākās draudzenes Yagni spēks ļauj pārciest tādu huligānu kā Mohita nemitīgu apcelšanu, jo Ulka ir pēdējā no skolniecēm, kurai Sigma gēns vēl nav izpaudies. Šķietami ikdienišķa rakstura kārtējā sadursme starp Ulku un Mohitu, kuru pamana Guru Saums, kad Mohita savas spējas izmanto sliktos nolūkos (viņa spēj izdalīt neirotoksīnu un tā iespaidā pārņemt otra gribu), kā rezultātā Mohitu izslēdz no skolas un ir dzimusi vismaz sērijas pirmās grāmatas galvenā ļaundare.

Viens no galvenajiem sižetiem, kas tiek uzsvērts arī grāmatas aprakstā, ir īpatnējās zvaigznes Magnetar traukšanās Saules sistēmas virzienā. Lai gan tiešs trieciens Zemei nedraud, tad Magnetāra gravitācija ir tik milzonīga, ka ar to vien pietiktu, to lai iznīcinātu. Tomēr gribētos teikt, ka šī sižeta līnija nebūt nav grāmatas galvenais fokuss.

Invincika, iesauka, kuru tauta grāmatas gaitā dos Ulkai, lielā mērā ir labu spraiga sižeta un konflikta ainu virkne, nepilnās 300 lapaspusēs atlicinot salīdzinoši mazāk laika dziļākai pasaules uzbūvei pat galveno notikumu epicentrā jaunā karaļa Rukmin galvaspilsētā Swarma. Lai arī lasītājam tiek padota pa kādai kripatai informācijas no tā kā Rukmins kļuvis par karali, kas nav nekas glaimojošs un arī karaļa pienākumus pildīšanas veids ļauj viņam kļūt par vieglu un drīzāk brīvprātīgu Mohitas ļauno darbu palīgu, tad par pārējo pasauli nekas netiek atklāts.

Autoram Varun Sayal laikam ir mīļš cipars septiņi, ja iepriekšējās sērijas Time Travelers pirmās grāmatas nosaukuma apakšvirsrakstā ir ‘’Race to the 7th Sunset’’ un šajā notikumi norisinās septītajā paralēlajā pasaulē. Kaut arī it kā pilnīgs sīkums un uz sižetiem savstarpēji nekādas paralēlas saistības, tad tomēr interesants fakts, ko uzreiz atminējos.

Iepalicēji #37

Iepalicēju raksts ir mājvieta gan darba, gan neliela slinkuma dēļ iekavētiem individuāliem rakstiem, gan apzināts galamērķis grāmatām, par kurām pēc to izlasīšanas diži daudz nemaz neatrodas ko teikt.

***

Links uz grāmatas Goodreads lapu

The Curious Incident of the Dog in the Night-Time by Mark Haddon

Christopher John Francis Boone – neparasts puisis ar īpašām vajadzībām. Grāmatas gaitā tas nevienā brīdī netiek atklāti pateikts, varbūt, jo sižets ir no Kristofera skatpunkta, bet nav jābūt ģēnijam, lai pateiktu, ka puisiss sirgst ar kādu sindromu – šajā gadījumā Aspergera.

Izteikta nepatika pret konkrētām krāsām, pat vismazākajām pārmaiņām, ja laikus nav tam sagatavots, citu cilvēku pat tēva un mātes pieskārieniem u.c. ir tikai dažas no neirozēm, kas varbūt ne gluži nomāc Kristoferu, bet noteikti apgrūtina gan paša, gan vecāku dzīvi un savstarpējās attiecības.

Kristofera varonis jau pēc būtības būtu ierindojams neuzticamo tēlu tipa kategorijā, bet Aspergera sindromsa klātesamība vēl vairāk liek tam pievērst uzmanību. Protams, katrs pasauli tā vai tā uztver atšķirīgāk, bet šajā gadījumā ir vēl kritiskāk jāuzņem saņemtā info no puiša perspektīvas. Nebūšu eksperts, cik akurāti Aspergera sindroms ticis attēlots, bet puiša periodiska koncentrēšanās uz sižetam nenozīmīgiem sīkumiem brīžiem drusku pakaitināja, bet tajā pat laikā tas piederas pie šīs grāmatas būtība.

Sižets kā tāds ir pavisam vienkāršs. Ģimenes attiecību virpulis, kad māte pamet ģimeni (neiztur slodzi dēla dēļ, satikusi kādu citu), bet tēvs izvēlas vieglāku ceļu un samelo Kristoferam, lai nevajadzētu izskaidrot jauno situāciju, kam, protams, ir paredzamas sekas, kad jaunumi tā vai tā nāk gaismā.

***

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Goon Squad: Year One (Goon Squad #1-3) by Jonathan L. Howard

Alternatīvas pasaules versija, kurā daļai cilvēku attīstījušās superspējām pielīdzināmas spējas, kuri kā konsultanti tiek piesaistīti policijai, izveidojot īpašas komandas, lai ķertu krimināli noskaņotos spēju apveltītos.

Galveno notikumu centrā Mančestera, kurā notikumu epicentrā tā teikt ir vairākuma stāstu galvenā varone lielāko tiesu stāstos ir sarkanmate Tatjana, jaunākā Goon Squad biedre.

Pārāk individuāli epizodiski stāsti, kas neveido kopēju un caurvijošu sižetu, lai rastos patika pret šo garadarbu kā tādu. Visvairāk interesi piesaistīja Goon Sqaud pagātnes izcelsmes stāsts, kas vienlaikus iesaista pirmo un varbūt no mirušajiem atgriezušos pirmo lielo pretinieku. Pārējie vairāk atstāj viegli aizmirstamu meh iespaidu.

Audio grāmatas producēšanas jautājumā liels mīnuss par bieži vien nevajadzīgās vietās ievietotiem lētiem audio specefektiem, kas drīzāk izrauj no stāsta, nekā dramatizējot palīdz to izcelt un izbaudīt vairāk.

***

Links uz grāmatas Goodreads lapu

The Widow (Kate Waters #1) by Fiona Barton

Duāls stāsts divos laikos – trīs gadus sena pagātne un bezvēsts pazudušanas meitenītes lieta un stāsta tagadne. Abu laiku vienojošais tēls Jean Taylor, galvenā aizdomās turamā Glena sieva, kuru pierādījumu trūkumu dēļ detektīviem tomēr neizdodas notiesāt, bet, kuru tā arī vairs nesanāks ielikt aiz restēm, jo viņš negaidīti mirst ceļu satiksmes negadījumā, kad aiz paša neuzmanības tiek notriekts.

The Widow pati par sevi ar neko neizceļas. Ir brīži, kad rodas neliela spriedzīte par īstā vainīgā identitāti, bet netiek piedāvāti gana saistoši viltus mānekļi, lai beigu atrisinājums raisītu pārsteigumus un būtu gana satraucošs.

Par cik stāsts pamatā ir no sievas skatpunkta un arī izmeklētājiem šķiet, ka atraduši īsto, tad saprotami, ka arī lasītājam pret viņu tiek pasniegta vissaistošākie pavedieni, bet pati Džīna, nespēja radīt bērnus laulībā ar Glenu un sekojošā apsēstība par un ap maziem bērniem, dod vispārliecinošāko vainīgā alternatīvu, kas kā viltus vainīgā potenciāls māneklis nešķita izmantots līdz iespēju robežām.

Klausoties saprotama ir gan grāmatas pagātnes, gan tagadnes stāsta ideja, kuras individuāli katru varētu izvērst saistošāku nekā tas izvērsts šajā romānā. To mikslis vienā grāmatā, ne tas labākais gala produkts.

Neslikts detektīva varoņa attēlojums, bet kopumā izvērties tāds visai distants un bezpersonisks, bez pietiekoša tēlu un radītās pasaules detalizētības.

Blake Crouch – Dark Matter

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Dalītas izjūtas pēc Dark Matter izlasīšanas. Par ideju plusi un atzinīgi vārdi, bet ne tuvu tam par veidu, kā izmantots sci-fi žanrs tā izpildei, kas vairāk šķita vien kā ērts fons un oportūnisks veids, kā iespraukties žanrā ar cerību iegūt lielāku pamanāmību.

Pēc būtības grāmatu var reducēt līdz atziņai neuztvert ikdienas mazos sīkumus kā kaut ko pašsaprotamu, likt vai nu sev apzināties vai kādam citam dod zināmu, ka tu novērtē gan brīžus ar lieliem priekiem, gan ikdienas momentus un (patīkamo) rutīnu. Arī jautājums grāmatas Goodreads aprakstā “Are you happy in your life?”, ar izdarītajām izvēlēm būtiskos un varbūt ne tik izšķirošos dzīves mirkļos un posmos ideāli un precīzi raksturo to, par ko autors vēlas lasītājam likt padomāt.

No Blake Crouch esmu lasījis vien Wayward Pines triloģiju, kas drīzāk klasificējams kā trilleris ar sci-fi elementiem. Un tajā žanru mikslis izveidots labāks, kam iemesls iespējams meklējams lielākā apjomā, kas palīdzējis loģiskāk un ne tik saisteigti piešķirt darbam jūtamāku drāmu un saistošāku problēmsituāciju un tās atrisinājuma kulmināciju.

Darkmatter gadījumā vairāk ir lielā ideja par paralēlajām pasaulēm un kā katra izdarītā izvēle no dienas uz dienu potenciāli rada jaunu paralēlo pasauli. Varētu, protams, ieslīgt garā diskusijā par cilvēka augstprātību, ka tieši viņa izvēles rada paralēlas pasaules, kas liek pieņemt faktu, ka galaktikā vienīgā dzīvība ir uz planētas Zeme, nemaz nerunājot par miljardiem cilvēku, kuri eksistējuši pirms grāmatas notikumiem un tādā gadījumā, pieņemot spēles noteikumus, paralēlo pasauļu skaits ātri vien kļūtu prātam neaptverams.

Vienkāršs otra ranga universitātes profesors, kuram reiz bija iespēja kļūt par superzvaigzni savā sfērā, tiek nolaupīts, attopas pasaulē, kas lielos vilcienos atgādina viņējo, bet ar muguras smadzenēm var just atšķirību radīto disonansi. Lekšana/ceļošana no vienas realitātes uz nākošo, kurās galvenais tēls tad arī uzdod sev visus eksistenciālos jautājumus, kāpēc arī nepameta sajūta, ka sižeta drāma paliek vien fonā un nav salīdzinoši tik būtiska.

George R.R. Martin – Aces Abroad (Wild Cards #4)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Nolūkos uzlabot attiecības starp parastajiem mirstīgajiem un Wild Cards vīrusa dažādo spēju apveltītajiem Džokeriem un Dūžiem Apvienotās Nācijas sarīko pasaules tūri ASV delegācijai, kurā ietilpst arīdzan ambiciozs senators Gregg Hartman ar lieliem nākotnes mērķiem (t.i. prezidentūra), lai tiktu gūta pieredze, kā citur pasaulē valstis un to režīmi attiecas pret Wild Cards vīrusa upuriem. Dažs labs gan ciniski un varbūt arī visnotaļ patiesi nojauš, ka viens no apslēptiem mērķiem ir bijis uz laiku novērst mediju un uzkurinātās sabiedrības acis no dažiem redzamākajiem personāžiem kā doktors Tachyon vai vienu no galvenajiem cīnītājiem par Džokeru tiesībām Xavier Desmond.

Ceturto Wild Cards sērijas stāstu krājumu sastāda 13 īsāki vai garāki stāsti no kuriem pirmie divi The Tint of Hatred by Stepehn Leigh un From the Journal of Xavier Desmond by George R.R. Martintiek miksēti pa fragmentam starp pārējiem stāstiem. No sākuma šāds koncepts likās šaujam greizi, bet ar laiku var sākt saskatīt, kā abi un īpaši paša Mārtina stāsts savelk kopā vienoti visu krājumu, lai noslēgums būtu labs un gandarījumu sniedzošs.

Delegācija aplido teju visu pasauli un pieredz apstākļus, kuri atskatoties atmiņās par situāciju pašu mājās liek saprast, ka var būt vēl sliktāk, kur par sliktākajiem piemēriem pasniegtas islāma un komunisma valstis, kurās labākajā gadījumā Duži spiestā kārtā stŗādā specdienestu labā. Arī citās valstīs atšķirības ir krasas no dēmonu lāsta apveltītiem un uz vietas nogalināmiem bez jebkādām šaubām līdz valstīm, kurās īpašo spēju apveltītie tiek pielūgti kā uz Zemes atgriezušos seno dievu pārstāvji, piem, Meksika un Maiji. Cits temats, kas krājumā uzpeld ik pa brīdim, ir Havjēra pārdomas par iemesliem, kāpēc gan Džokeri, gan Dūži pēc Wild Cards radītājām izmaiņām jūt vajadzību mainīt vārdu un identitāti no vecāku dotā vārda uz supervaroņu un ļaundari cienīgām iesaukām kā Golden Boy, Father Squid vai Puppetman.

Kā jau tas vienmēr būs stāstu krājumos ar plašu klāstu autoru, tad kvalitāte visos stāstos nebūs vienlīdz augsta, baudāmība vai vienkārši gaume, protams, arī ievieš savu kārtību. Bez diviem krājumu caurvijošajiem stāstiem gribētos vēl izcelt Blood Rights by Leanne C. Harper, kas norisinās Gvademalā un vēsta par diviem Dūžu spēju apveltītiem brāļiem, iezemiešiem, un viņu cīņu gan pret pastāvošo varu un tās patvaļu gadsimtu garumā no eiropiešu kolonistu uzrašanās laikiem, gan par Dūžu un Džokeru tiesībām tuvākajā apkārtnē. Cīņa ar mērķi izveidot drošu patvērumu arī kaimiņvalstīs esošiem Dūžiem un Džokeriem, kur justies droši, nebaidoties no soda par to, kas viņu kļuvuši vīrusa ietekmē.

Brandon Graham – King City

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Image Comics

Manas pārdomas


King City – pilsēta, kurā viss dīvainais ir realitāte, bet nepus(ne)nopietnu konspirāciju veidā. Tikpat uz jautru humoru tendēts, un kaut arī fonā, kas gan ir sadalīts trīs galvenajos sižetos, glūn potenciāli katastrofālas paranormāla rakstura kataklizmas, gandrīz nevienā brīdi tas neatspoguļojas parasto pilsētas iedzīvotāju uzvedībā.

No personīgās podkāstu klausīšanās pieredzes prātā nāk salīdzinājumi ar izdomātu pilsētu Night Vale tuksneša vidū. Kurā līdzīgā veidā ir iespējams viss dīvainais. Citam noteikti tas būs kāds cits fikcionāls variants, jo nešaubos, ka līdzīgu dīvaini neparastu lokāciju iterācijas nav nemaz tāds retums. Klasificētu šo grāmatu kā Weird fantasy/maģisko reālismu, kurā galveno varoņu ikdiena lasītājam būtu lielizmēra piedzīvojums.


Kaķu meistars Džo(speciāli trenēts) un viņa kaķis Earthling izmantojams kā ierocis un instruments, ko pielietot dažnedažādās nepieciešamības un āķības situācijās. Džo labākais draugs Pete – unikālā iezīme, ka teju visu laiku valkā cepuri pāri sejai (ar carumiem acīm, deg, mutei), kura pamatdarbs grāmatai sākoties ir ar kriminālu raksturu, bet pēdējais darbiņš liek visu pārdomāt un rīkoties sirdsapziņas vadītam. Pat ja krājuma sākumā šķiet, ka abus sižetus vieno vien draudzība starp tēliem, tad nevajadzētu rasties lielam pārsteigumam, kad līdz grāmatas beigām pierādās, ka sižeti tomēr ir viens ar otru saistīti.

Trešais sižets, ne tik sasaistīts ar pirmajiem diviem, bet arīdzan ne pārāk atrauts, saistīts ar Džo ex-draudzenes drauga Xombie (zombiju) kara veterānu – par un ap to izrietošajām problēmām. Interesanti ieskicēts variants par zombiju tematu, pret kuriem karš, cik nu varēja nojaust, kaut kur šajā pasaulē varētu joprojām norisināties.


Ilustrācijas tik detalizētas, ka var pavadīt krietni ilgu laiku tās pētot, proza, sižets un tēli labi, uzslavējami un iederīgi radītās pasaules/pilsētas ietvaros, vienīgais, kas atstāj sliktu nepabeigtības pēcgaršu, ir pats grāmatas/sērijas noslēgums. Pārāk daudz paliek karājamies gaisā, tai skaitā galvenie sižeti. Autors noslinkojis un šo darbu uzgrūž lasītājam, lai tas tālāk izgudro, kas nu notiks. Tāds klifhengeris, ka ar mazu neticību ieskatījos lieku reizi Goodreads, vai tiešām šī ir visa sērija un nav turpinājuma.

Varbūt beigas jāuztver “There are other worlds than these” stilā, kurā izpaužas Džo tēla pasaulea uztvere, ka attiecīgais drauds viņam un visai King City nav nekas ekstraordinārs, par ko pārlieku satraukties. Ka labvēlīgs iznākums un kaut kad vēlāk kārtējs kritiski bīstams drauds pilsētai nenovēršams.

J.S. Morin – Black Ocean: Mercy for Hire #1-16.8

Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Manas pārdomas

Kosmosa operas sāga 16 salīdzinoši īsās grāmatās (individuāli) plus daži īsie bonusa stāsti, kā pēdējie divi, tādi kā sava veida epilogu veidojoši noslēguma stāsti.

Visas sērijas garumā ir vairāk par diviem galvenajiem tēliem, bet par pašiem galvenākajiem būtu saucama burve Espere un Kubu, kuru pavisam viegli ir noturēt par parastu suni, bet patiesībā ir jaunatklāta sevi apzināties spējīga rase. Viņiem specifiski šai sērijai pievienojas jauns galvenais tēls Wesley Wesley. Lētu B kategorijas spraiga sižeta, trilleru aktieris, kuru reizēm grūti nopietni uztvert viņa izturēšanās un izteikumu dēļ, bet kura slēptie talanti sērijas gaitā lieti noderēs Esperei, Kubu un co, un būs neatsverama sastāvdaļa to veiksmīgam iznākumam.

Lai būtu interesantāk lasīt vai klausīties Mercy for Hire piedzīvojumus, ieteiktu labāk sākt ar pirmo Black Ocean sēriju un tad izvēlēties, ar kuru Black Ocean spin-off sēriju turpināt tālāk. Pie viena nebūs sveši citi mazāk nozīmīgi vai retāk pieminētie tēli, kuru stāsts netiek šeit fokusēts.

Mercy for Hire var iedalīt četrās daļās. 1)Vienkārši piedzīvojumi ar Esperi kā algotni, kura gatava palīdzēt grūtībās nonākušajiem situācijās, kuras parastajiem likumsargiem nav pa spēkam.

2)Kad pamatnoteikumi un konkrētās sērijas pasaules uzbūve iepazīstināta pienācīgi, viena no misijām noved pie Zemes Senās Ēģiptes stilā ieturēta kulta, kas kurorta aizsegā veic savas kriminālās aktivitātes. Konfrontācija starp šiem salašņām, kuri no sevis iedomājas nez kādus visu varenos dievus un sērijas labajiem varoņiem.

3) Trešo sadaļu varētu nosaukt par pārējas posmu uz (4) ceturto kulminācijas daļu, kurā Espere palīdz ieviest pārmaiņas visvarenākajā kriminālās pasaules sindikātā kāds jebkad eksistējis – Rucker Syndicate Šajā sērijas posmā iespēja kaut ko pilnībā neuztvert vai neizbaudīt līdz galam, ja šī ir pirmā saskare ar Black Ocean visumu, ir vislielākā. Bet autors pieliek gana lielas pūles, lai arī jaunpienācējs nejustos nelūgts viesis , lai notikumi līdz tam būtu pietiekoši, tomēr, ja vēl pirmajās daļās to atvieglo svaigi svešie tēli/pretinieki, tad noslēdzošajā, lai kā to negribtos, visu nevar izklāstīt uz paplātes, nepiegružojot prozu ar informācijas izgāztuvēm.

Mercy for Hire un Black Ocean pasaulē kopumā SFF kosmosa piedzīvojumi ir viegla rakstura. Nav ne par daudz tehniska žargona, ne humors, kas pārcenšoties aizietu absurdā. Arī galvenie tēli sērijas gaitā piedzīvo atzīstamas pārmaiņas, ja ne gluži izaugsmi tikai un vienīgi pozitīvā virzienā. Kā nekā pasaule melnajā visuma okeānā pārsvarā nav rožu dārzs vai laisks atpūtas parks, atradīsies gana daudz tādu, kuri ar ne tām draudzīgākajām metodēm centīsies iedzīvoties personīgā labumā uz citu rēķina. Nedz sižetā, nedz citos stāsta elemetos neiestajās garlaicīga stagnācija vai paredzama atkārtošanās, kas tik garā sērijā nemaz nav tik viegli.

Ģimene ne vienmēr ir tikai un vienīgi tavi asins radi. Kā rāda Esperes, viņas mācekles un arīdzan Kubu pieredzētais, tad par tādiem var būt arī ciešākie draugi un dzīves kompanjoni, kuri palīdzēt neatkarīgi no briesmām. *kaut kur tālumā dzirdama Vin Diesel balss*. Tumšo/slikto rakstura iezīmju līdzāspastāvešana ar labajām/pozitīvajām un kā kurā viens vai otrs ņem pārsvaru; fantāzijas pasaule(s), kurā būtu viegli iedomāties tēlus galēji krasās kategorijās tikai ar pozitīvajām un sliktajām īpašībām, tā vietā arī labie varoņi nereti sevi atrod darbojamies ārpus likuma robežām.

Wesley Chu – Time Salvager (Time Salvager #1) (Audio book)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

26.gs un Zeme ir kļuvusi par klimata katastrofas un ekoloģiska vīrusa distopijas realitāti. Kaut arī cilvēce lielu un nežēlīgu korporāciju sponsorēta vadīta ir kolonizējusi citas planētas un to pavadoņus, tad faktiski vienīgais, kas vēl notur cilvēci pie dzīvības ir ceļošana pagātnē un no tā iegūtie resursi. Nedaudz pārsteidz alkatības līmenis, ņemot vērā, ka ilgtermiņā izdevīgāk būtu vesela planēta, bet varbūt nevajadzētu būt izbrīnītam, ja to pašu var attiecināt uz šodienas attieksmi.

Stāsta “tagadnes” galvenais varonis James Griffin-Mars – chronmen, kurš savā pēdējā oficiālajā misijā uz 2097.gadu un pēc oficiālās vēstures itkā slepenu militāru bāzi okeāna nekurienes vidū, tomēr instinktīvi jūt, ka kaut kas īsti neatbilst pareizajai pagātnes versijai. Chronmen aģentūra it kā svētā godā tur pagātnes notikumu suveneritāti un to neizmainīšu, lai kā negribētos, piemēram, novērst kādu traģēdiju vai ko citu. Likumi, no kuriem pats galvenais ir nespēlēties ar potenciāli bīstamiem tauriņefekta sekām un nākotnes izmainīšanu, no kuriem Džeims pārkāpj pašu galvenāko likumu – nepaņemt no pagātnes dzīvu cilvēku. Tomēr šāds fakts notiek, kas palīdz atklāt Chronmen, (ļauno) korporāciju un šīs pēdējās misijas saistību ar planētas Zeme likteni un korporāciju patieso varu un ietekmi.

Galvenā varone no pagātnes Elise Kim, kuru varētu arī saukt par Džeimsa romantisko interesi. Zinātniece un bioloģe, kuras uzdevums viņas pašas laikā bija palīdzēt glābt Zemi no ļoti bīstama vīrusa – kaut arī vēl pašos pirmsākumos, tad pasaules lielvaras paspējušas brīnumainā kārtā atpazīt, ka ir jādara kaut kas laikus, lai nebūtu par vēlu, kad vīruss jau būtu nekontrolējams, un atvēl nozīmīgus resursus cīņai ar to. Notikumu pavērsiens un traģēdija, kas vairākus gadsimtus vēlāk, pastarpināti un zinot, kas notiks, liek Džeimsam kļūt par pašu meklētāko personu.

Labs ekoloģisku un klimata pārmaiņu problēmsituācijas temata SFF romāns, kuram vienlaikus netrūkst trūkumu gan attiecība uz ceļošanas laikā konceptu, gan pirmās grāmatas beigu notikumiem, kad šķiet sliktajiem tēliem nekas neaizšķērso ceļu, lai tie varētu īstenot savus mērķus. Kas būtu drusku loģiskāk pretstatā autora sarakstītajam, bet tad, protams, neeksistētu sērijas turpinājums.

Iepalicēji #36

Iepalicēju raksts ir mājvieta gan darba, gan neliela slinkuma dēļ iekavētiem individuāliem rakstiem, gan apzināts galamērķis grāmatām, par kurām pēc to izlasīšanas diži daudz nemaz neatrodas ko teikt.

***

Updraft (Bone Universe #1) by Fran Wilde

Pasaule, kurā cilvēce, šajā grāmatā darbība noris vienā pilsētā, dzīvo augstceltnēs (no dzīva kaula izaudzētas ar īpašu dziedātāju palīdzību) krietni virs mākoņu virsmas. Tieši, kas bijis par iemeslu šāda dzīvesveida aizsākumam, netiek pateikts – vienīgi, ka potenciāla nokļūšana starp mākoņiem tiek uzņemta ar bailēm un šausmu izteksmi; arī ne caur dziesmām, ar kuru palīdzību mutvārdu veidā atmiņās paliek gan vēsture, gan likumi.

Mērķauditorijas vecumu bez dziesmām, jāizsaka uzslava grāmatas ierunātājai, ka nemaz tik sliktas, palīdz nojaust arī galvenās varones vecums. Vienīgais veids, kā droši un lēti pārvietoties starp torņiem ir ar spārnu palīdzību, bet, lai drīkstētu lidot starp torņiem, ne tik vien kā ap savējo, ir nepieciešams nokārtot īpašu pārbaudījumu.  Galvenā varone Kirit un viņas draugi ir sasnieguši to vecuma slieksni, kad tas ir iespējams. Torņu iemītnieku un lidotāju dzīvības pamatā nekas tāds neapdraud, ir tik viens nozīmīgs lidojošs plēsējs Skymouth, no kā jāuzmanās, un ar kuru arī vienā lielā mērā saistīts nozīmīgs grāmatas sižeta apjoms.

Autore to ļoti acīmredzamā veidā izmanto, lai caur +/- nezinošo galveno varoni līdz ar lasītāju iepazīstinātu daudzmaz ar izveidoto pasauli un grāmatas sliktajiem tēliem, kuri varas dēļ, kuru dažiem to gribas tā, ka jo vairāk tiek, jo vairāk vajag. Un tieši Kiritai lemts būt tai, kurai to mēģināt izjaukt un noraut noslēpumu plīvuru no torņu pastāvēšanu apdraudošajām mahinācijām. Varētu piekasīties, ka šis tas novienkāršots par daudz, bet, par cik Updraft nav lielo lasītāju SFF grāmata, tad autores izvēles var arī saprast.

***

Space Knight (Space Knight #1) by Michael-Scott Earle

Galvenais varonis nav gluži klasisks fantāzijas bāreņa varonis, kuram paredzēts spožs liktenis, bet, nākdams no zemas kārtas/klases, Nicholas Lyons jāsaskaras ar līdzīgiem šķērļiem, lai sižeta gaitā, izejot caur ērķšiem, atrastu panākumus. Nedaudz nākas sirgt ar varoņa sindromu, kuram dienas beigās, lai kādas nebūtu bijušas grūtības, tomēr viss izdodas.

Nicholas savas izcelsmes dēļ ir viens no retajiem piemēriem, kuriem izdodas pabeigt kadetu skolu, lai varētu doties karalistei un tās Karalienei svarīgās Kosmosa bruņinieku Royal Trident Forces misijās. Grāmatas ievada aina Nikolasam ir gan personīgi traģiska, gan reizē nostāda puisi daža laba personāža acīs, kurš izmanto to, lai ar varas spiediena palīdzību puisi apvārdotu un nostādītu nepatīkamās situācijās jau pirmajā misijā, liekot viņam izspiegot komandas biedrus ar ieganstu, ka starp kuģa apkalpi varētu būt nemiernieku un dumpinieku kustības biedri.

Varaskāre, spēks, maģiski artefakti un ne tikai. Nikolasam pašam ar savu domu jātiek skaidrībā, kam var uzticēties ar draudzību, lojalitāti un uzticību. Vai persona, kas viņam dod šāda veida prasības, neskatoties uz savu pozīciju, un arī grāmatas notikumu gaitā rīkojas visnotaļ aizdomīgi, pati nav tā, kuram būtu jāpievērš ciešāka uzmanība.

Ja spriestu tikai un vienīgi pēc Nikolasa vecuma (+/- pilngadīgs jaunietis), tad nebūtu precīzi to pašu teikt par galvenās mērķauditorijas vecumu. Prozas un dialogu stils, un ne pārāk komplicētā sižeta maniere atkarībā no lasītaja vairāk liek sliekties aptuvena pamatskolas sākuma vecuma un uz augšu virzienā.

***

Mistress of Rome (The Empress of Rome #1) by Kate Quinn

Mistress of Rome kā vesturisko fonu visam par un ap romantiskajam sižetam izmanto Senās Romas fonu, kad imperatora varu bauda Titus Flavius Domitianus. Kā lasītājām, kurš biežāk met līkumu romantiskajam žanram,  tad kopumā sliktus vārdus nevaru teikti. Vienīgais, ka, ja ir vēlme kaut ko vairāk lasīt tieši par Seno Romu, tad labāk izlasīt kādu non-fiction grāmatu.