klausāmgrāmata

Wesley Chu – Time Salvager (Time Salvager #1) (Audio book)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

26.gs un Zeme ir kļuvusi par klimata katastrofas un ekoloģiska vīrusa distopijas realitāti. Kaut arī cilvēce lielu un nežēlīgu korporāciju sponsorēta vadīta ir kolonizējusi citas planētas un to pavadoņus, tad faktiski vienīgais, kas vēl notur cilvēci pie dzīvības ir ceļošana pagātnē un no tā iegūtie resursi. Nedaudz pārsteidz alkatības līmenis, ņemot vērā, ka ilgtermiņā izdevīgāk būtu vesela planēta, bet varbūt nevajadzētu būt izbrīnītam, ja to pašu var attiecināt uz šodienas attieksmi.

Stāsta “tagadnes” galvenais varonis James Griffin-Mars – chronmen, kurš savā pēdējā oficiālajā misijā uz 2097.gadu un pēc oficiālās vēstures itkā slepenu militāru bāzi okeāna nekurienes vidū, tomēr instinktīvi jūt, ka kaut kas īsti neatbilst pareizajai pagātnes versijai. Chronmen aģentūra it kā svētā godā tur pagātnes notikumu suveneritāti un to neizmainīšu, lai kā negribētos, piemēram, novērst kādu traģēdiju vai ko citu. Likumi, no kuriem pats galvenais ir nespēlēties ar potenciāli bīstamiem tauriņefekta sekām un nākotnes izmainīšanu, no kuriem Džeims pārkāpj pašu galvenāko likumu – nepaņemt no pagātnes dzīvu cilvēku. Tomēr šāds fakts notiek, kas palīdz atklāt Chronmen, (ļauno) korporāciju un šīs pēdējās misijas saistību ar planētas Zeme likteni un korporāciju patieso varu un ietekmi.

Galvenā varone no pagātnes Elise Kim, kuru varētu arī saukt par Džeimsa romantisko interesi. Zinātniece un bioloģe, kuras uzdevums viņas pašas laikā bija palīdzēt glābt Zemi no ļoti bīstama vīrusa – kaut arī vēl pašos pirmsākumos, tad pasaules lielvaras paspējušas brīnumainā kārtā atpazīt, ka ir jādara kaut kas laikus, lai nebūtu par vēlu, kad vīruss jau būtu nekontrolējams, un atvēl nozīmīgus resursus cīņai ar to. Notikumu pavērsiens un traģēdija, kas vairākus gadsimtus vēlāk, pastarpināti un zinot, kas notiks, liek Džeimsam kļūt par pašu meklētāko personu.

Labs ekoloģisku un klimata pārmaiņu problēmsituācijas temata SFF romāns, kuram vienlaikus netrūkst trūkumu gan attiecība uz ceļošanas laikā konceptu, gan pirmās grāmatas beigu notikumiem, kad šķiet sliktajiem tēliem nekas neaizšķērso ceļu, lai tie varētu īstenot savus mērķus. Kas būtu drusku loģiskāk pretstatā autora sarakstītajam, bet tad, protams, neeksistētu sērijas turpinājums.

Jason Matthews – Red Sparrow (Red Sparrow Trilogy #1) (Audio book)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Dominika – operators/spiegs no Krievijas puses. Sieviete, kuras sapņi saistījās ar baletu un pat bija ļoti labs potenciāls kļūt par zvaigzni šajā pasaulē. Diemžēl citu spēku ietekmē (tēvs negaidīti bērnībā mirst, onkulis svarīgs SVR direktors) baleta pasaulei ar vienu vienīgu notikumu tiek pārvilkta strīpa. Dominika nelolo cerības un ilūzijas par to, kas būtu varējis būt pēc PSRS sabrukuma, par zaudēto Krievijas potenciālu tās vairumam iedzīvotāju, tagad, kad valsts ir cieši nonākusi Putina rokās. Par spīti likteņa pavērsieniem Domika ir strādājusi dzimtenes labā, līdz brīdim, kad uz dzīves ceļa sastop ASV CIP aģentu Nathaniel. Viņa palīdzības ietekmē Dominkai atveras acis un viņa beidzot saprot, ka dienas beigās savu priekšnieku un pat pašas onkuļa acīs viņa ir vien sieviete intrsuments, ko vēlāk, kad būs lieka, var pastumt malā, izmest mēslainē un aizmirst.

No otras lielvaras puses Nathaniel jeb vienkārši Neits. Aģents, kuram pēc ļoti tuvām bēdīgām sekām viņa vadītam īpaši svarīgam spiegam Krievijā (labākajam, kāds pēdējās pāris desmitgadēs ir bijis), tiek dota otra iespēja. Nedaudz jāsamierinās, ka nobāzēts tiek Somijā, kura tiek uzskatīta ne par to izcilāko lokāciju, bet pluss, ka tik tuvu Krievijai un var turpināt sadarbību ar spiegu Marble, ka to neuztic kādam citam. Milzu pavērsiens Neita karjerā seko necila un ikdienišķa baseina apmeklējuma reizē, kad tieši Dominika ir tā, kura sper pirmo soli viņu uzrunājot itkā nejauši. Šķiet, tas būtu pašsaprotami, ka jebkuršs kontakts un jebkuras attiecības ar citas valsts aparatūras darbinieku/aģentu un potenciālu spiegu būtu jāpatur tīri profesionālas un neitrālas, bet ne vienmēr, pat pieslēdzot loģisku un kritisku domāšanu, tas ir iespējams.

Divi spiegi, katrs no savas lielvaras puses, kuri vienlaicīgi cenšas rekrutēt otru, lai tas sāktu spiegot viņu valsts labā. Modernizēta spiegu trillera darbība, kurā līdzdalību dažās epizodes pat ņem pats Vladimirs Putins.

Aizsākas intriģējoša kaķa un peles spēle, un ne tikai starp Dominiku un Neitu, viņiem diskutējot par politiskām, ekonomiskām u.c. tēmām, bet vēlāk arī gan starp Dominku un viņas bosiem, gan paralēlajai Krievijas iekšējai spiega/žurkas/nodevēja medībām (Marble) un visām ar to saistītām darbībām no ASV puses. Protams, arī Krievija nesēž rokas klepī salikusi, arī tai ir savi rekrutēti spiegi ASV. Viss kopā no autora puses tiek ļoti labi žonglēts un samenedžēts, lai nezustu intriga.

Vien jāpatur prātā, ka šāda tipa spēle melnu un baltu, pilnībā labu vai ļaunu tēlu tikpat kā nav, ir ļoti daudz pelēkā un lielāks vai mazāks ļaunums. Lielvaru darbības, kurās mazākas valstis ir sekundāras.


Ar pašu grāmatu gandrīz mazāk saistīti, bet pat ar manām minimālajām krievu valodas zināšanām, bija daži “interesanti” brīži, kad grāmatas ierunātājs centās izrunāt visai padaudz iekļautos krievu vārdus un terminus.

Donald Ray Pollock – The Heavenly Table (Audio book)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Stāsts pamatā par trim brāļiem Cane (vecākais un vienīgais pilngadīgais), jaunāko Cob (nedaudz prātā lēns, kaut arī par gudru nevienu no viņiem vai reti kurš cits tēls būtu nosaucams) un vidējo Chimney, kuri izvēlas vilinošo noziedznieku un gangsteru dzīvi pēc tam, kad vienā jaukā dienā, smagi strādājot uz lauka, brāļu tēva veselība (iespējams sirds) neiztur slodzi.

Vienīgais no brāļiem, kuru varētu saukt par kaut cik patīkamu, ir noziedzībā līdzi paķertais Cob, kurš neko labāku nezinādams, uzticas abiem pārējiem brāļiem viņu lēmumos. Ja vēl Keins cenšas būt priekšzīmīgs, tad visi argumenti viņam par labu zaudē spēku mirklī, kad viņš, lai cik vai smags nebūtu darbs uz lauka ar visu līdzi nākošajām grūtībām, izvēlas par labu Čimnija idejai aplaupīt banku. Čimnijs, kuram visvairāk pie sirds iet noziedznieka imidžs un var just patīk arī atņemt dzīvību. Lai kā, tuvojoties grāmatas noslēgumam, autors necenstos Čimniju un Keinu attēlot no pozitīvākas puses, tad tas nav nekas pretstatā šo tēlu pastrādātajam.

The Heavenly Table kā literārais vēsturiskais romāns noteikti atrodas ārpus manas daiļliteratūras komforta zonas, un kopējais iespaids par grāmatu, to noklausoties, arī visai neviennozīmīgs. Itkā grāmatas darbība rit uz priekšu un paralēli brāļu stāstam tiek risināti arī citu tēlu sižeti, bet visas grāmatas laikā nepameta sajūta, ka tēli vairāk kalpo kā instrumenti autora rokās, lai paustu ideju attiecīgā grāmatas posmā, un pēc tam konkrētā tēla stāsts paliek karājamies gaisā neatrisināts un piemirsts. Pat trīs brāļu stāsta noslēgums vairāk liek vilties, šķiet tāds īsti nekāds un autoram pašam viss par tematu ir bijis pateikts, un kāda gan nozīme, kādas ir grāmatas beigas.

Anthony Doerr – All the Light We Cannot See (Audio book)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

All the Light We Cannot See darbības laiks aptver visa Otrā pasaules kara periodu. Uzreiz klausoties šo grāmatu pēc Staļingradas izlasīšanas gribi negribi nākas salīdzināt vienu ar otru, par cik abas skar vienu un to pašu pasaules mēroga notikumu.

Maurie-Laure – akla jauniete Francijā, kuru tēvs (muzeja direktors) paspēj aizsūtīt uz okeāna piekrasti pie onkuļa un tantes pirms pats tiek apcietināts un nokļūst vāciešu nometnē.

Verners Pfennig – vācu jaunietis, apdāvināts radio ierīču remontēšanā un citādi zinātkārs. Ar dažus gadus jaunāku māsu dzīvodams bāreņnamā pats sev iemācījis, kā labot radio. Viens to tiem vāciešiem, kuri tiek ierauti pārmaiņu virpulī, un pat ja gluži nepiekrīt valstī notiekošajam, attieksmei pret ebrejiem, uzsāktajam karam u.c., tad skaitliskā pārspēka priekšā izvēlas plūst pa straumi un pievienoties pūlim, nekā piedzīvot daža laba maigāka rakstura puiša likteni. Būtu Vernera tēls jau gados vai vismaz 20+, tad varētu teikt, ka viņam ir vēl trešā alternatīva – pamest Vāciju un pārcelties kaut kur citur.


Stilā un raksturā ļoti atšķirīgas. All the Light We Cannot See karadarbība ir kaut kas tāds, kas vairāk notiek fonā, tā vietā caur Marijas un Vernera piedzīvoto attēlota tiek  ietekme uz civiliedzīvotājiem Francijā,  vai mijoties nodaļām no Marijas skatpunkta ar nodaļām no Vernera, no vācu jaunieša, kurš Marijas un daudzu citu acīs būtu pielīdzināms visam, ko pārstāv Nacistiskās Vācijas režīms. Vernera stāsts galu galā izvēršas visai traģisks, kad pienāk brīdis, kad puisim pamostas sirdsapziņa un cena par to jāmaksā visaugstākā.

Lai arī grāmatai ir savi plusi, tad diemžēl salīdzinoši ar Grosmana Staļingradu  nav pat tuvu, kaut vai prozas manierē būtu vēl kur augt. Arī sižeta atrisinājums, beidzoties karam liek vēlēties pēc kaut kā vairāk, kam seko epilogs 70.tajos gados un 21.gs sākumā, kuros visiem kaut cik nozīmīgiem tēliem tiek dots mirklis atvadām, par ko personīgi rodas jautājums, vai tieši tā bija vislabākā izvēlē, kā noslēgt romānu.

Stephen Baxter – Proxima (Proxima #1) (Audio book)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Negaidīts kernel degvielas/resursa atklājuma dod iespēju cilvēcei doties plašāka Visuma apgūšanā un izpētētē tieši tad, kad tas visvairāk būtu nepieciešams, kad Saules sistēmai tuvākajā citas zvaigznes sistēmā Proxima Centauri tiek atklāta apdzīvojama planēta.

Proxima – planēta (tidal lock), kas riņķo ap mazu pundur zvaigzni, bet ne par tuvu vai tālu, lai uz tās nevarētu attīstīties dzīvība. Par cik visu laiku viena un tā pati planētas puse vērsta zvaigznes virzienā, tad ikdiena un regulārs miega režīms ir kas tāds, ko jaunam kolonistam uz planētas jāuzrauga, lai tas neizjuktu, bet vēlāk kolonistu bērniem ir neizprotams, kādēļ viņu vecāki izraugās gulēt šķietamā randoma laikā.


Sižets uz jaunatklātās planētas mijas ar notikumiem pašu dzimtajā Saules sistēmā, kurā grāmatas notikumu laikā, bet ne grāmatas Goodreads minētajā 27.gadsimtā, eksistē divas lielvaras UN Apvienotās nācijas un Ķīna. Katra paranoiski sargā savus zinātniskos atklājumus un prāto, ko pretējā puse potenciāli ir gatava izdarīt, lai to iegūtu. Lai gan ir atvertāk domājoši cilvēki, kuri uz katra stūra nesaskata eksistenciālus draudus, tad diemžēl skaļāki ir tie, kuri ar savu lieko uztraukumu, kuru papildina varaskāre, ir tieši tie, kuri apdraud līdzcilvēku dzīvības

Apvienotās Nācijas uz Proksimu nosūta Ad Astra kuģi ar +/- 200 kolonistiem ar cerību tādejādi planētu padarīt par savu, lai tad, kad to atklātu ķīnieši, uz planētas būtu par daudz UN piederīgo. Starp tiem Proxima grāmatas viens no galvenajiem varoņiem Yuri Eden, par kuru autors liek manīt, ka viņam ir krietna ne pārlieku patīkama pagātnes bagāža, bet salīdzinoši ar kompanjoniem uz Proksimas krietni labāks par vairumu no tiem.

Vāja priekšdarbu izpēte attiecībā gan uz pašu planētu, gan kolonistiem no UN puses, starp kuriem netrūkst ar nestabilu psiholoģisko noturību u.c.problēmām apveltītu, kā rezultātā pirmajos mēnešos papildus Proksimas jau tā esošajām sagādātajām grūtībām kolonisti biškucīt piedod nevajadzīgu nastu – ne visi mirst teiksim ierobežoto medicīnas vai pārtikas resursu dēļ.

Lai arī balansam grāmatā netrūkst nepatīkamu tēlu, no kuriem daļu varētu apzīmēt kā ‘’mačo idiotus’’, tad tos atsver kā minētais Jurijs, tā arī Medina, kuru attiecības un kopdzīve uz Proksimas nav tā pati draudzīgākā, bet apstākļu spiesti iemācās iepazīt vienam otra labās īpašības un nepaļauties tikai uz pirmajiem iespaidiem. Patīkami, labi galvenie tēli, kuriem just līdzi.

Tikmēr Saules sistēmā lasītājs vairāk seko zinātniece Stefānija  gaitām, kurai ir dota aktīva loma ne tik uz Merkura atklāto kerneļu izpētē, bet arīdzan to ieguves dzīslās atklātai tehnoloģijai, kura nevar būt nekas cits, kā vien kādas senāk zudušas civilizācijas paliekas.

Nedaudz ieskicētas idejas par multiverse, par ko grāmatas sižeta gaitā lasītājam pašam vairāk jāspekulē un autors nenoliek visu tā vienkārši priekšā uz paplātes. Papildus tam nedaudz autors nedaudz pieskaras mākslīgajam intelektam un sevi apzināties spējīgiem robotiem, un ka Proxima grāmatā tie lielā mērā joprojām tiek uzskatīti mazāk nozīmīgi, ne līdz galam līdzvērtīga ‘’dzīvība’’ cilvēkam.

Labs klifhengeris, būs interesanti redzēt, kādā virzienā dodas otrā grāmata Ultima.

Tad Williams – Mountain of Black Glass (Otherland #3) (Audio book)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Konflikti The Grail Brotherhood rindās, kur ne visiem ir viens un tas pats nākotnes mērķis. Tiek īstenots brālības dibinātāja mērķis iegūt nemirstību un uzveikt Nāvi, apiet tās radītos dzīves beigu šķēršļus, un ‘’pārcelties’’ uz pašu radīta Otherland simulāciju pasauļu tīmekļa Virtuālo realitāti, ko paveic ar kopējot un ierakstot brālības biedru prāta/smadzeņu darbību, atrodoties savienojumā ar Otherland un tādejādi radot savu elektroniski virtuālo kopiju. Āķis vien tajā, ka, lai neeksistētu viens ‘’fiziskās’’ pasaules Tu un viens ‘’virtuālais’’ ir nepieciešams nogalināt savu fizisko miesas/’’gaļas’’ ķermeni, ja mirklī, kad šī kopēja tiek tā teikt ieslēgta, tā kļūst par unikālu indivīdu, kas, laikam ejot uz priekšu vairāk un vairāk atšķirsies no tevis paša.

Interesanta idejas versija par nemirstības iegūšānu augšupielādējot prātu virtuālajā realitātē, kur Otherland unikalitāte vai atšķirīgums ienāk ar to, ka tu nevari virtuāli ‘’es’’ atjaunināt ik pa laikam un uzturēt svaigu un identisku tavam fiziskajam ‘’es’’. Ja nevēlies radīt paradoksu, ka vienlaikus eksistē divi vai vairāki Tu, no kuriem virtuālās versijas ir daudzkārt varenākas par tevi, par cik šiem brālības biedriem un sistēmās veidošanā iesaistītajiem piemīt supervaroņu un dievu cienīgas spējas.

Protams, ne viss rit tik gludi kā iecerēts ne Rīni viņas kvestā palīdzēt brālim (un no epiloga rodas jautājums, vai tagad nu ir par vēlu), ne Grāla Brālības bosam. Dīvainās fantāzijas stils tiek ieturēts arī trešajā Mountain of Black Glass grāmatā. Nevaru teikt, ka grāmata vai sērija līdz šim būtu zemē metama vai debesīs ceļama, bet autora Tad Williams stils vismaz rakstot šo fantāzijas sēriju ir gana īpatnējs. Brīžiem rodas sajūta, ka vismaz pašu individuālo grāmatu apjoms varētu būt kompaktāks un ne tik izstiepts. Tā vien šķiet, ka lielāka nozīme ir idejām, kuras tiek apspriestas un apspēlētas, lai cik tas lapaspušu nepaņemtu, nekā gludam un vairāk vai mazāk viegli uztveramam sižetam.

Tikmēr Rīni un kompānija ir iesprūdusi Trojas kara simulācijas vidē un cenšas vienlaikus tikt skaidrībā, kāpēc nonākuši tieši tur, kā pietuvoties visu iesaistīto galvenajam mērķim un, protams, meklējot arīdzan veidus, kā nebūt iesprostotiem Otherland virtuālajā vidē.

Noslēdzoši un drusku mazāk saistīti pārdomas par citu tēlu. Pols Džonass, kura gaitām paralēli Rinī un viņas kompānijai tiek sekots, varbūt ir no pirmās grāmatas prologa varoņa mazdēls ar tādu pašu vārdu? Citādi šis tēls vai minētā prologa esamība ir vēl vairāk mulsinoša, bezjēdzīga un jautājumus raisošs. Viens gan skaidrs, ka autors necenšas palīdzēt lasītājam labāk tikt skaidrībā ar savu stāsta izklāsta manieri.

Henning Mankell – One Step Behind (Kurt Wallander #7) (Audio book)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Trīs senāku laiku 17/18.gs tērpos un vasaras saulgriežu svinošu jauniešu aukstasinīga slepkavība. Sākotnēji kompānijā bija plānota drusku lielāka, bet pēkšņi tieši attiecīgajā dienā viena no draugu un domubiedru grupas saķer vēdervīrusu, kas vismaz uz kādu laiku paglābj viņas dzīvību. Jauniešu slepkavības izplānotas un izpidlītas tik labi, ka nicilāli nekas radiniekiem un policijai neliek domāt, ka būtu noticis kas slikts. Ja viena no mātēm nebūtu paranoiskāk noskaņota vai vēlāk pats slepkava stereotipiski iesaistāt ‘’noķeriet mani, ja varat’’ spēlē, saņemot kartiņu it kā no ārzemēm, bet neticot, ka tas ir viņas meitas rokraksts, tad, kas zina, varbūt, vainīgajam būtu izdevies tikt cauri sveikā.

Neilgi pēc tam, kad izmeklēšana ir nonākusi Kurta Valandera redzeslokā un nu ir viņa atbildība to atrisināt, nogalināts tiek atrasts kolēģis policists. Ja slepkavības nenotiktu izdomāta romāna ietvaros, tad vēl varētu pieļaut iespēju, ka viens ar otru nav saistīti, ka šāds fragments ir gandrīz iekļauts, jo reizēm tā varētu notikt un neiekļaut to nedrīkstētu. Bet, par cik šis ir kriminālromāns, tad divu domu par to nemaz nevar būt. Kolēģa nāvi un apstākļus (ir šādi tādi labi skapī noglabāti skeleti) , kuri līdz tai aizved, izmeklējot Kurts nonāk pie viena secinājuma, ka reizēm vari nostrādāt gadiem ilgi līdzās kolēģiem, apspriesties un diskutēt ne tikai par darba lietām, bet tomēr būs fakti, kurus uzzinot, saproti, ka pazīsti tikai vienu personas īpašību pusi, ka daudzkas tā vai tā paliekt apslēpts.

Autors gana labi, neuzkrītoši un neuzpiesti paralēli galvenajam grāmatas izmeklēšanas sižetam turpina arī blakussižetu par pašu Kurtu Valanderu no viņa personīgās dzīves, kurā lielākie notikumi sērijas septītajā One Step Behind grāmatā ir distances attiecību pārtraukšana ar Baibu, kad neviens no abiem (vai drīzāk Baiba) nav gatavi pilnībā pārcelties pie otra. Un otrs, ka Kurtam atklāj cukuru diabētu un tālejošāki fakti, kad jāizmaina ēdienkarte, ikdienas rutīna u.c., bet ko savu nedaudz dīvainu iemeslu dēļ slēpj un kaunās, ka viņam kaut kas tāds piemeties.

Varbūt kā kriminālromāns gan One Step Behind, gan sērija kā tāda nav nekas super-īpašs, bet kvalitāte viscaur sērijai turas labi virs vidējā.

Kevin J. Anderson – Hidden Empire (The Saga of Seven Suns #1) (Audio book)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Reiz Ildrian rase un impērija bija tā, kura cilvēcei deva tehnoloģisko grūdienu, lai tā varētu izplesties Visuma dzīlēs. Tagad, kad pašu impērijai iestājies panīkums un noriets (indivīda mūžs garāka par cilvēku), neizprot cilvēku parazītisko vēlmi un dziņu apgūt teju katru kaut cik apdzīvojamo planētu un to pavadoņus, lai tikai varētu to saukt par savējo.

Tikmēr divi arheologi pēta jau pasen zudušas Klikiss impērijas drupas uz vienas no to kādreiz apdzīvotas planētas, kuri tās pēta. Papildus kompāniju viņiem sastāda daži no ledus ieskauta miega atmodušies Klikiss radīti spēcīgi insektveidīgi roboti, kuri apgalvo, ka viņu atmiņās nav saglabājušies dati, kas izskaidrotu iemeslus straujajam Klikiss impērijas sabrukumam. Ja vēl sākotnēji roboti šķiet tīri īpatnējā veidā jauki, nekaitīgi un pat izpalīdzīgi, tad abiem arheologiem turpinot darbu un pašiem atklājot, šo to satraucošu, robotu uzvedība kļūst krasi atšķirīga.

Ehti – no ūdeņraža veidota degviela, kas darbina visus gan cilvēku, gan Ildrian vadītos kosmosa kuģus. Varētu pat teikt, ka ehti degviela kļūs par šīs un vismaz turpinājuma galveno problēmsituāciju. Visvieglāk ehti var saražot, izmantojot gāzu planētu milžus, bet šis tik kritiski svarīgā resursa avots draud tikt pilnībā “nogriezts”, kad cilvēku puse eksperimentāli izmanto vienu no Klikiss aizgūtu tehnoloģiju (līdz galam neizpētītu un neizprastu), lai mākslīgi radītu zvaigzni. Izrādās, ka visas gāzu planētas apdzīvo no gāzveida vielām sevi apzināties spējīga rase – hydrogues. Eksperimentā tikuši nogalināti miljoni un ehti embargo ir viņu atbildes solis pret akmens planētu ‘’parazītiem’’. Intereses pēc pameklēju Google, ka ir citi gāzveida vielu rasu precedenti. Vien rodas jautājumi kaut vai par šo hydrogues fizioloģiju

Uz šo brīdi tikai pašiem arheologiem zināmajiem atklājumiem ir potenciāls kardināli izmainīt sērijas gaitu – 1) spēja ceļot no planētas uz planētu ar portālu palīdzību. Tātad nevajag ehti degvielu un krīze ap to un maiteklīgais 2) Klikis sabrukuma iemesls robotu vēršanās pret saimniekiem, esot karā pret hydrogues. Tā teikt klasiska robotu sacelšanās, un, cik varēja nojaust, tad Klikiss robotos nav iestrādāti klasiskie pirmie trīs robotu likumi.

Labs, plaša mēroga SFF ar interesantiem skatpunktiem ne tikai no cilvēku, bet arī citplanētiešu Ildrian POV. Protams, jārēķinās, ka tie tik un tā būs antropomorficēti citplanētieši, bet ar visu to kopskats un lielā bilde vismaz pirmajā grāmatā šķiet daudzsološa.

Liu Cixin – The Three-Body Problem (Rememberance of Earth’s Past #1) (Audio book)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Nākotne, kurā daži zinātnieki ir tik ļoti vīlušies cilvēcē, saskata vairāk negatīvā, kas tiek nodarīts cilvēkiem un planētai, ka kā vienīgo potenciālo glābiņu saskata citplanētiešu iebrukumu/invāziju. Viena no līderēm kustībai, kas to atbalsta – zinātniece, astrofiziķe Ye Wenjie, kurai ir arī savi personīgie iemesli, lai atriebtos ne tikai saviem pāridarītājiem pēc tēva zaudējuma Ķīnas kultūras revolūcijas laikā, kas tiek parādīts The Three-Body Problem prologā un kam grāmatas gaitā seko vēl daži fragmenti, kad Ye atrodas izvēles krustcelēs un vēl var mainīt cilvēces likteni.

Bet ne visi ir tik radikāli noskaņoti, pat ja zināmā mērā piekristu idejai un sentimentam, ka cilvēces pozitīvai attīstībai ir nepieciešams kāds spēcīgs grūdiens, lai novirzītu to no sevis un pašu planētas degradēšanas, un turpina iesākto darbu zinātnes attīstībā. Viens no līderiem zinātnieks Wang Miao nano-materiālu tehnoloģijās, kura veiksmīgs atklājums varētu palīdzēt izveidot kosmosa liftu un citas liela mēroga aizsardzības būves, kuras palīdzētu aizsardzībā pret citplanētiešu iebrukumu

Minētie citplanētieši nāk no Trisolaris planētas, uz kuras dzīves apstākļi, maigi sakot, ir neapskaužami skarbi, kur katra diena var nest cilvēces galu grāmatas nosaukumā iekļautās three-body problēmas dēļ (šeit vēl video). Risinājums, kas palīdz pārvarēt vienu apokalipsi pēc otras, no zinātniskās fantastikas- izkaltēt ķermeņus un vēlāk pie piemērotiem apstākļiem “atdzīvināt” tos; tehnoloģija, kura uz eksistē vēl pirms jebkā cita līdzvērtīgi sarežģīta. Apzinoties, ka trīs saules neskaitāmu gadu gaitā ir “aprijušas” visas pārējās planētas un Trisolaris ir palikusi kā pēdējā un ka tas ir tikai laika jautājums līdz pienāks viņu planētas laiks, jo visi citi mēģinājumi izprast un atrisināt problēmu matemātiski ir izgāzušies, tiek palaisti kosmosa kuģi (to MAX ātrums 10% no gaismas ātruma) Zemes virzienā – vispirms palīdz atrast radio signāli un vēlāk Ye ar visnotaļ palīdzīgu roku un pieminētajām ‘’izvēles krustcelēm’’.

Apstākļi uz Trisolaris aprakastīti tā, ka varētu saprast, ka trīa saules riņķo ap centrā esošu planētu, bet pēc grāmtas vikipēdijas ieraksta noprotu, ka Trisolaris planētu ik pa brīdim nomaina sauli, kas izsauc radikālas klimata pārmaiņas. Vispār jābrīnās, ka ne vien dzīvība, bet pat inteliģenta un Visumā doties spējīga cilvēce uz tās ir varējusi attīstīties.

Tad Williams – City of Golden Shadow (Otherland #1) (Audio book)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Programmētājas/skolotājas Rīnī jaunākais brālis vienā laikā ar neskaitāmiem bērniem citviet pasaulē pēkšņi nokļūst komā. Nekas no modernās medicīnas nespēj palīdzēt, kā vien plika cerība uz to labāko, jo daži pēc nenoteikta laika ir spējuši paši pamosties. Vēloties palīdzēt brālim un reizē arī citiem Rīni atklāj saistību ar virtuālo realitāti, lai cik neticami nebūtu, ka kaut kas no turienes, no pasaules, par kuru joprojām lielākoties runā kā par otru interneta dzīvi, spētu tik ļoti ietekmēt ķermeni fiziskajā realitātē. Jo vairāk Rīni pēta un rok, jo skaidrāks top fakts, ka ir kāds vai kādi, kuri labprāt šo to paturētu noslēpumā.

Interesants koncepts par interneta attīstības virzienu, grāmata publicēta 1996.g, bet vismaz šobrīd mūsu realajā realitātē VR pārsvarā aizgājusi spēļu virzienā un kaut arī ir redzēti koncepta video par immersive gaming, tad ziņu portālu pārlūkošana, rēķinu apmaksa u.c. utt domājams tik drīz nekļūs par VR ikdienas sastāvdaļu. Ja nu vienīgi tiek kaut kā nebūt implementēti Lit-RPG un citas līdzīgas idejas, kur pat par ikdienišķām aktivitātēm varētu iegūt pieredzi un audzēt līmeņus vai saņemt automātiskus sodus par pārkāpumiem, kas tālāk pavērtu iespēju diskutēt par to, cik viegli vai grūti būtu šādu sistēmu ekspluatēt savtīgos nolūkos.

Ar pārējo sižetu nesaistīts šķita propogs un fragmenti grāmatas gaitā ar tajos esošo galveno varoni Paul Jonas, kurš, cīnoties tranšejās Pirmā pasaules kara laikā laikam galvas traumas rezultātā nokļūst vienā fantāzijas pasaulē un pēcāk citās, ko pirmoreiz pamostoties atpakaļ tranšejās noraksta uz minēto traumu un saprotamo trauksmaino pieredzi, kad nāve var sekot aiz nākamā stūra.

Ja nu vienīgi bija doma, ka tad, kad grāmata nokļūst pie galvenā sižeta – Rīni 21.gadsimtā un viņas centieniem, ka Rīni pieredzētā VR pasaule iespējams ir kas vairāk par serveros un mākoņos glabātu kodu, ka šo neskaitāmo virtuālo pasauļu realitāte kaut kur reāli tik tiešām bāzējas un nav izdomāta teiksim pie necila ofisa galda.