klausāmgrāmata

Benedict Jacka – Taken (Alex Verus #3)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Diviner maģijas pielietotājam Alekss Veruss sērijas trešās grāmatas ievadā oficiāli par savu mācekli pieņem abās gan Fated, gan Cursed Lunu, kura lielā mērā jau tad saucama par Aleksa neatsveramu palīdzi, vien tagad abu attiecībām piešķirta arī formālā puse. Vien (gandrīz) var brīnīties, ka izdomātā urbānajā fantāzijā viens šāds notikums sakrīt ar konkrētās grāmatas piedzīvojumu, kad mistiski sāk pazust vairāku magu mācekļi.

Paņemti to iekšējās maģijas un dzīvības sulas (jaunības) dēļ, atņemta potenciālā neizdzīvotā dzīve, neņemot vērā, ka tuvākā vai tālākā nākotnē varētu būt saķeršanās ar kādu citu magu, kuru starp citu netrūkst un kuri aktīvi piestrādā, lai magu vidējais dzīves ilgums nebūtu pārāk augsts. Varētu pat teikt, ka ļaundari atņem Aleksa, Lunas un citu nolaupīto atrašanā iesaistīto laiku, kad citkārt varētu nodot citām aktivitātēm.

Lai arī autora Benedict Jacka radītā fantāzijas pasaule, kurā apgrozās tās galvenais varonis Alekss Veruss, ir visai interesanta, tad sāk piezagties risks, ka novelitātei zūdot, apjoms, kas katrā grāmatā nāk klāt nav gana, lai ar pliku piedzīvojumu nepietiktu. Turklāt otrās grāmatas ietvaros no nekurienes uzradies pūķis, kas burtiski izglābj gan Aleksu, gan pārējos labos varoņus, ne ar vārdu iekš Taken netiek pieminēts.

Pati nolaupīto mācekļu mistērija ar ‘’kas, kur, kad un kāpēc’’ jautājumiem ir nenoliedzami saistoša līdz pat grāmatas beigām. Personīgi pat ir cerība, ka esam manījuši potenciāli pirmo lielo ienaidnieku Aleksam un viņa draugiem, kurš gan šīs grāmatas ietvaros it kā ir vien teorētiski labi vēlošs informācijas sniedzējs, bet galu galā atklājās citi viņa rīcības motīvi un mērķi, kuri noslēgumā paliek neapmierināti un nesasniegti.

Tana French – Faithful Place (Dublin Murder Squad #3)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Atgriešanās mājās, dzimtajā pilsētā pie 22 gadus neredzētajiem vecākiem, brāļiem, māsām un citiem radiem nav tik rožaina, kā detektīvs Frenks varbūt bija cerējis, kaut arī dziļi sirdī labi zināja, ka tā būs, un tieši tāpēc tik ilgi tur nerādījās. Par iemeslu un katalizatoru Dublin Murder Squad sērijas trešās grāmatas Faithful Place notikumiem kalpo Frenka jaunības dienu lielās mīlestības ceļojumu koferis, kurš pēc šiem daudzajiem gadiem tiek nejauši atrasts, kad pārbūves nolūkos vienu no kaimiņu mājām plānots nojaukt.

Pats par sevi koferis nav nekas īpašs, bet tas kājām gaisā apgriešs gan Frenka, gan citu pieņēmumus par notikumiem 1985.gadā, kad Frenks ar Roziju bija plānojuši aizlaisties uz Londonu. Visu šo laiku Frenks bija domājis, ka pēdējā brīdī meitene viņu pametusi un viena pati devusies uz Londonu, pametot puisi pie sasistas siles. Bet acīmredzot tam par iemeslu ir bijis, kas cits. Viens nejaušs atradums, kas uzjundī sāpīgas atmiņas ne tikai Frenkam vienam vien.

Par liktenīgu Frenkam un viņam tuvo cilvēku dzīvē kļūst viens, prasts koferis un daža laba paša nožēlā un citu vainošanā piepildītas dzīves uzkrātas dusmas. No grāmatas apraksta jau ar bažām gaidīju, vai tik atkal nebūs tā, ka grāmatas galvenā varoņa pagātne netiks saistīta ar kādu tagadnes noziegumu. Pat viena autora daiļradē tas būtu jau gandrīz par daudz, kur nu vēl vienas sērijas ietvaros. Bet nē, pamatā Faithful Place risina jautājumus par un ap Frenku, viņa ģimeni, kā pašas mazākās ziņas un baumas dzimtajā mazpilsētā izplātās ātrāk kā kovids un vien galējā variantā konfliktu risināšanā tiek iesaistīta policija, lai kaimiņiem būtu mazāk ko redzēt un aprunāt u.c. Vien pašās beigās tiek piekarināts tagadnes noziegums, kad ļaundaris cer tādejādi sevi paglābt no soda par Rozijas slepkavību, bet arī tad tas iederas grāmatas sižetā, kad jau lasītājs ir iepazīstināts ar Frenka pasauli.

Lai arī katra Dublin Murder Squad grāmata individuāli ir bijis pat ļoti labs kriminālromāns, tad gribētos redzēt autori Tana French izpaužamies drusku vairāk, ne tikai labas variācijas pa tēmu vien ar jau pieminēto galvenā varoņa pagātnes sasaistīšanu ar stāsta tagadnē pastrādātu noziegumu.

Scott Sigler – The Rookie (Galactic Football League #1)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Quentin Barnes 19 gadīgs amerikāņu futbola supertalants 700 gadus tāltālā nākotnē ar trim dažāda ranga līgām un ntajām divīzijām starp tām. Savā miesta Purist nāciju līgā, kurā savā starpā atļauj sacensties vien cilvēku rasei un citiem citplanētiešiem tur pat kāju spert aizliegts, Kventins ir liela zivs mazā dīķī. Ja ir vajadzība un situācija to prasa, tad Kventins, kuram ir sapņi par spožu nākotni augstākajās Galactic Football līgās, ir spējīgs pašrocīgi uzvarēt spēli.

Sākuma punkts Kventina tēlam kā tādam, pēc kontrakta izpirkšanas un pārcelšānās no trešā uz otrā ranga līgu, ir zemu zems, izpaužas visa viņā iedzītās rasisma domāšana, ir gatavs paciest savus citu planētu rasu īpatņus un radījumus, galvenais ir uzvarēt, bet pat ar šādu attieksmi nav gana, ja starp komandas biedriem nav savstarpējas sapratnes gan uz laukuma, gan ārpus tā. Papildus tam Kventinam ar rūgtu (pie-)garšu ātri jāsaprot, ka spēles kvalitāte un temps ir krietni augstāks par ierasto, kur pat ar viņa pliku dabisko talantu var nebūt gana.

Šim sporta veidam galīgi nesekoju līdzi, protams, atpazīstu lielās zvaigznes, kuras tiek manītas ESPN rakstos u.c., bet citādi biežāk brīnos, kāpēc sportu, kurā pārliecinoši spēles laiks tiek pavadīts ‘’bumbai’’ (olai) atrodoties rokās tiek saukts par futbolu. Par cik, katra sporta tēmas grāmata, filma utml. ir ar paredzamu iznākumu par labu galvenā varoņa komandai, pirms kura saprotami ir dramatisks kritums, lai pēc tam sasniegtā uzvara būtu vēl spožāka. Ne tikai autoram Skotam Sigleram NFL sci-fi pasauli izdodas labi pasniegt, bet arī Kventina tēla izaugsme, saprotot kādā aizspriedumu pilnā mucā audzis, ir pietiekama, jo līdz tam kā varonis Kventins ir pat ļoti nepatīkams. Personīgi sliktākajā gadījuma būtu vēl gatavs, ka tāds viņš paliek gandrīz līdz pašām grāmatas beigām, lai pozitīvas pārmaiņas sāktos ar sērijas turpinājumu, bet tad gan negribētos turpināt ar tik negatīvu galveno varoni.

Benedict Jacka – Cursed (Alex Verus #2)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Lāsts kādam objektam, piem., ‘’veiksmi’’ nesošai pērtiķa/zaķa pēdai, kura (it kā) piepilda vēlēšanās. Vai varbūt lāsts tam, kuram ir tā laime šo objektu atrast un (it kā) pēc paša vēlēšanās izmantot. Vēl, protams, ar lāstu grāmatas ietvaros jācīnās sērijas pirmajā grāmatā Fated iepazīta Diviner Aleksa Verusa kompanjone/mācekle Luna, kuru viņas lāsts, kas liedz pieskarties citam, ja vien nav vēlēšanās letāli nodarīt pāri, atstāj diezgan vientuļu. Cenšoties no tā paglābties, atrodas citi, kuri viņu tādejādi vēlēsies izmantot, lai piekļūtu vietām un lietām, kuras citkārt būtu liegtas.

Ir pagājis vien aptuveni pusgads kopš galvu reibinošā Aleksa Verusa pirmā piedzīvojuma, kad izdevās sakaut nevienu vien spēcīgu melnās maģijas praktizētāju, paglābt sevi un citus no sena maģijas artefakta, kam piemīt individuāla griba un būtu priecīgs, ja kāds to cerētu izmantot savtīgos nolūkos. Aleksa maģisko preču veikaliņš piedzīvo sava veida palielinātu satiksmi, galvenokārt no tā saucamajiem vientiešiem, par kuriem dažās epizodēs grāmatas sākumā ļauts pasmaidīt.

Tālāk gan lietas kļūst nopietnākas, kad neviļus Alekss paglābj kādu no slepkavības mēģinājuma, bet drīz vien pašam jāliek lietā spējas ieskatīties tuvāko notikumu nākotņu versijās, lai paliktu dzīvajos pats. Saprotams, ka šādi pēkšņi atentātu mēģinājumi nevar palikt bez atbildes, ir jānoskaidro, kurš ir to pasūtītājs, lai varētu piestādīt tiem pienācīgu sodu un ne jau nu naudā.

Patīkami, ka autors neatstāj novārtā Aleksa pasaules uzbūves paplašināšanu un dod papildus ieskatus tajā, bet klāt nāk gana daudz jauna, kam šīs grāmatas ietvaros netiek dods paskaidrojuma. Jācer, ka pēc laba sērijas iesākuma nesekos turpinājumi, kuros kaut kas tāds, kā pazemē mītošs pūķis, tiks piemirsts vai paliks bez sakarīgi ticama paskaidrojuma, leģendas. Jāpiebilst, ka dažā labā spraiga sižeta cīņu ainā starp Aleksu un viņa šīs grāmatas pretiniekiem prātā nāca citas urbānās fantāzijas burvis Harijs Drezdens un viņa ‘’Fuego!’’ uguns burvestība. Krietni ietaupītos cīņā pavadītais laiks.

Lincoln Rhyme #5-7

#5 – The Vanished Man

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Vai beidzot kādam starp n-tajiem kriminālromāniem un detektīviem būs izdevies pastrādāt ideālo vai pareizāk būtu teikt ideālās slepkavības un nesodītam tikt cauri sveikā? Tā varētu pirmajos mirkļos padomāt, kad Amēlija un Linkolns saskaras ar jaunāko noziegumu, kura pastrādātājs no slēgtas telpas, vairākiem aculieciniekiem nemanot, pazudis bez pēdām.

Slepkava izmanto dažādu veidu burvju trikus gan slepkavību pastrādāšanas aktā, gan, lai pēc tam aizmuktu. Iespējams viņam, izmeklētāji dod The Conjurer iesauku, izdotos izvairīties no policijas ķetnām, ja vien paša prātam netrūktu daža laba skrūvīte. To lieliski parāda nodaļas no slepkavas perspektīvas, kurās ļaundaris sarunājas ar neeksistējošiem skatītājiem viņa ‘’triku’’ izpildes laikā, saukdams to par Revered Audience veco, labo laiku stilā.

Gan Amēlija, gan Linkolnam un citiem viņu kolēģiem burvju mākslinieku pasaule ir pilnībā sveša un viņi, lai kā necenstos, ir tikpat viegli apmānāmi un piemuļķojami kā citi labprātāki skatītāji. Tādēļ izmeklēšanai tiek piesaistīta jauna, ambicioza, bet zem Meistara tupeles vēl esoša māksliniece Kara.

Nekas stāsta laikā neliecina, ka The Conjurer būtu kāds līdzzinātājs un palīgs, bet vienlaikus slepkavošana tīri azarta un prieka pēc arī nenotiek. Linkolnam un Amēlijai jātur acis un ausis plaši vaļā, taipat laikā jāatgādina to darīt zemāka ranga kolēģiem un varbūt vēl lielākiem burvju triku skeptiķiem, ja aizdomās turamais galu galā notverts, ja vien nav vēlēšanās sērijas ietvaros pirmo reizi palikt ar garu degunu.

Varbūt aspektu, ka Amēlijai ir tendence aktīvas izmeklēšanas detaļas izpaust kādai trešajai personai, kā tas notiek The Stone Monkey ietvaros, šajā grāmatā uzlabo fakts, ka Kara oficiāli palīdz slepkavību izmeklēšanā, bet patīkami bija redzēt uzlabojumu uz labo pusi Linkolna galvenās partneres ziņā, kas noteikti jāņem vērā, ja viņai grāmatas ietvaros ir pašai savas ambīcijas kāpt pa karjeras kāpnēm un kļūt par detektīvi seržanti.

Linkolna tēla ziņā saķeršanās ar The Conjurer liek rūdītajam detektīvam jaunā gaismā kārtējo reizi paskatīties uz savu veselības stāvokli, it īpaši momentā, kad slepkava draud atņemt Linkolnam vēl vienu maņu, padarīt viņu vēl vairāk no citiem atkarīgu. Lai arī negadījums vēl pirms sērijas sākuma gala rezultātā ir izveidojis detektīvu, kādu lasītajs pazīst un kas ļauj viņam atrisināt teju katru lietu, tomēr neziņa par nezināmo baida kā citus, tā arīdzan Linkolnu.

***

#6 – The Twelfth Card

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Neizdevušās slepakvības notikuma vietā uzbrucējs atstāj taro kāršu kavas 12.to kārti, lai izmeklētājiem, kuri par nelaimi viņam ir Linkolns Raims un viņa partnere Amēlija Saksa, būtu par ko palauzt prātus un censtos tādejādi novest viņus uz nepareiza ceļa. Iecerētais upuris ir vien 16 gadīga vidusskolniece Geneva Settle, kura uzbrukuma brīdī vietējā bibliotēkā meklē teju 140 gadus vecu avīžrakstu saistībā ar skolas projektu, kurā izvēlējusies rakstīt par senci, kurš viņasprāt kā atbrīvots vergs (nepatiesi apsūdzēts noziegumā, turklāt vēl piedalījies pilsoņkarā Union pusē) un vēlāk aktīvi darbojies 14.Amendment/Likuma apstiprināšanas centienu labā.

Autors gan lasītājam, gan detektīviem piedāvā daudz labu viltus mānekļu, par kuru kvalitāti vainīgais, kā izrādās nolīgts slepkava ar psiholoģiska rakstura novirzēm, būtu noteikti jāizsaka uzlavas. Krietns laiciņš tiek patērēts no Linkolna un Amēlijas puses, lai izburtos cauri varbūtējai slepkavības mēģinājumu saistībai ar Ženēvas senci, tad potenciālu terorisma aktu vai kādu citu plānotu noziegumu, kura plānošanas darbiem meitene itkā neviļus kļuvusi par liecinieci un tāpēc pēc iespējas ātrāk nogalināma.

Personīgās attiecības starp Linkolnu un Amēliju nesasteigti turpina progresēt, tā arī acīmredzams progress turpina noritēt Linkolna rehabilitācijas vingrojumu centienos atgriezt vismaz minimālas kustības galvenokārt jau rokās, kad nu atmesta ideja par eksperimentālu operāciju. Domas par un ap iespējamu uzlabošanos šajā Linkolnam tik jutīgajā jautājumā, ko vēl akūtāku padara attiecības ar Amēliju un reizēm ārpus kontroles izejošās neracionlas domās, ko un kā viņa padomās, reaģēs vai pat, cik ilgi viņa ar tādu kā Linkolns vēlēsies būt kopā.

Cits psiholoģiska rakstura moments, kas grāmatas gaitā tiek apspēlēts vairāk saistīts ar Amēlijas kolēģi, grāmatā kā otrā vai pat trešā plāna tēlu, kura acupriekšā nogalina liecinieku. Vienā brīdī persona dzīva ar tevi sarunājas, pēc mirkļa un klusinātiem šāvieniem šis cilvēks ir miris, un kādu psiholoģisko traumu, slodzi tas izdara uz detektīvu. Bet kurš nevis saprot, ka vajadzētu ieturēt pauzi, meklēt teiksim psihologa palīdzību, kā ‘’īsts vīrietis’’ izcieš psiholoģisko traumu praksē un tā teikt ieskatās bailēm acīs, lai tās pārvarētu

***

#7 – The Cold Moon

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Autoram iepatikušies sērijveida slepkavas, jau trešā no septiņām sērijas grāmatām, kurā slepkava/ļaundaris ietilpst šajā kategorijā. Prasītos drusku lielāka izdoma, variācija pa tēmu vismaz.

Linkolnam jāizprot, slepkava kā izaicinājumu viņa ķērājiem pie upuriem noliek veclaicīgu retro tipa kabataspulksteni, izbauda varu pār upuriem, apmierina ziņkāri, cik ilgu laiku (sekundēs) prasa dzīvības izgaišana. Bet viss pamatā, kā daudzslāņains, līdz sīkumiem izstrādāts viltus māņu plāns, lai novestu izmeklētājus no pareizā ceļa un neļautu viņiem izjaukt nolīgtā slepkavas plānus. Atrisinājums šim galvenajam sižetam

Pirmā grāmata sērijā, kurā vienlaikus tiek risināti divi noziegumi. Amēlijai kļūstot par pilntiesīgu detektīvi, viņai tiek uzticēta pašai sava krimināllieta, pareizāk būtu teikt, ka viņa pati uz to raujas. Kā jau tas pienākas izdomātam romānam, tad izrādīsies, ka šai lietai ir gan komplicēta saistība ar Amēlijas tēva kā policista pagātni, gan otru Linkolna Raima pārziņā esošo slepkavību izmeklēšanu. Diemžēl paralēlā sižeta klātesamība, papildus žonglējamo objektu esamība un nepieciešamība uzturēt saspringtu ieinteresētību abos, izjauca vēlamo efektu kā vienā, tā otrā sižetā. Kaut arī nevar teikt, ka The Cold Moon izgāztos vai liktu vilties salīdzinoši ar iepriekšējām sērijas grāmatām, tad tomēr kritums kvalitātē pamanāms.

Komplimentus un uzslavas gan varētu izteikt par divu pagaidām vēl mazsvarīgu otrā plāna tēlu iepazīstināšanu. Amēlijas izmeklēšanā jauniņš policists, kuram vēl jāapgūst un no pieredzes jāiemācās, ko darīt un ko labāk ne, kad katram pieņemtajam lēmumam var būt paša, kāda kolēģa vai citas personas dzīvības cena. Bet Linkolna gadījjumā tā būtu interviju speciāliste Kathryn Dance, tāda kā psiholoģe un kinesikas eksperte, kuras tehnika ir tik profesionāla, ka pat Linkolnam nav vietas, kur iebilst, kad citkārt Linkolns, kurš paļaujas tikpat kā tikai uz taustāmiem pierādījumiem un, piemēram, liecinieku pienesumu uzskata par otršķirīgiem pierādījumiem,

Mazāks uzsvars uz Linkolna kā ratiņkrēslā esoša detektīva faktu, eksperimenti, speciāli izstrādāti vingrojumi vai kas cits par un ap Linkolna stāvokļa uzlabošanas centieniem ne tik fokusēts, kā iepriekš.

Benedict Jacka – Fated (Alex Verus #1)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Urbānā fantāzija Londonas lokācijā. Galvenais varonis Alekss Veruss, apveltīts ar spēju redzēt tuvāko nākotņu versijas pēc atšķirīgi pieņemtām, veiktām rīcības izvēlēm, kas lieliski noder bēgot vai kā citādi saķeroties ar naidīgi noskaņotiem pretinikiem, starp kuru prioritātēm Aleksa dzīvība, atšķirībā no viņa paša, nav tā augstākā prioritāte.

Interesanti, ka grāmatas gaitā, kura jāatzīmē ir izteikti īsa, bet piedzīvojums kompakts un aizraujošs, netiek iztirzāta vai pat diži pieminēts paralēlo dimensiju koncepts. Man patiktos, ja šajā gadījumā katra veiktā izvēle pēc būtības iznīcina citas iespējamās varbūtības, pirms attiecīgā izvēle veikta un tā paralēli miljardiem izvēļu rezultātā attopamies tur, kur esam.

Spēcīgs, daudzu aizmirsts maģisks artefakts, kas nesen ‘’uzpeldējis’’ un piesaistījis daudzu frakciju  uzmanību, to skaitā tumšo un labo burvju, kas gan būtu sakāms nosacīti, jo arī starp kā vienā, tā otrā nometnē ir gana liela pelēkā toņu gradācija. Artefakts spēj tā izmantotājam piešķirt dievam pielīdzināmu spēku, palielina spēju efektivitāti n-tajā pakāpē, bet cena būtu pārāk liela, lai to ilgtermiņā pieņemtu. Jābūt gana gudram un viedam, lai laicīgi veiktu pareizo izvēli

Tāds kā Aleksa side-kick/pāriniece šīs sērijas pirmajā Luna, kuras senču sencim pirms vairākām paaudzēm bijusi tā laime tikt nolādētam, kas diemžēl pārmantojas, un Lunas gadījumā lāsts kā postošs vairogs iedarbojas letāli uz jebkuru, kurš mēģina viņai pieskarties. Vien uz grāmatas beigām sāk pieņemt faktu, kāds tas nu ir, sāk apjaust, ka viņai nav vienkārši ar to nolemti jāsamierinās, ka viņas spēkos ir spējas to iegrožot un apzināt pat kontrolēt, izmantot savā labā.

Par cik grāmata ir tik īsa, vien gandrīz 300lpp, tad parālēli galvenajam sižetam, turpinājumos atstāta gana daudz rūmes gan pasaules uzbūves, maģisjas sistēmas papildināšanai, gan Aleksa vietai tajā un viņa attiecībām ar draugiem, paziņām, kurus ir ap sevi laika gaitā savācis, par spīti vecākakolēģa padomam tā nedarīt, lai nepieciešamības gadījumā varētu visu pamest un bēgt no letālām briesmām.

Tana French – In the Woods (Dublin Murder Squad #1)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Kad Dublinas piepilsētas mežā tiek atrasta nogalināta 12 gadīga meitenīte, detektīvam Rob Ryan nākas konfrontēt savas 20 gadus senas atmiņas, kad divi viņa tuvākie draugi tajos pašos mežos tika atrasti miruši un vienīgi viņam nez kādā veidā izdevies palikt dzīvam. Asiņu pilni apvai, zilumainas un noskrambātas ekstremitātes un traumatisko notikumu ietekmē zudusi un apzināti apspiestas atmiņas.

Slepkavību izmeklēšanas komanda nesen papildināta ar jaunu biedru, kas nemaz nenotiek tik regulāri, turklāt vēl ar sievieti, detektīvi Cassie Maddox, kas ir vēl retāka parādība pat stāsta tagadnes 2004.gadā. Stāsts norit no Raiena perspektīvas un jo tālāk stāstā tiek, jo vairāk brīžiem piezogas domas, ka Raiens varētu nebūt nemaz tik uzticams galvenais tēls, kas ietekmē viņa darbu un pārāda savu neglīto galvu profesionālajā sfērā, izmeklējot šo slepkavību.

Kā jau mazpilsētā, kurā viens otru pazīst, aizdomās turamo loks nav liels, ja vien nepieļauj iespēju, ka vainīgā persona oportūniski izmantojusi negaidītu iespēju un pēc tam pazudusi kaut kur savās ikdienas gaitās. Tādēļ viens fokusēts aizdomu kūļa stars tiek pavēsts ģimenes locekļu virzienā. Visvairāk vispirms jau tēva virzienā, ņemot vērā nogalinātas meitenes ķermenim nodarīto, tomēr neizslēdzot pilnībā no aizdomās turamajiem gandrīz pilngadīgu vecāko māsu. Nav viegli izlavierēt starp visiem, lai beigu beigās nonāktu pie pareizā slēdziena.

Ja pareizi atceros dzirdēto par Dublin Murder Squad sēriju kā tādu, tad katra grāmata ir no cita slepkavību izmeklēšanas komandas locekļa, dodot iespēju gan variēt interesāk ar galvenā slepkavības sižeta niansēm, gan par komandas savstarpējām attiecībām un kā katrs uztver kā tagad notiekošo, gan pagātnes notikumus, ja uz tiem tiks veikta kāda atsauce. Ja vēl In the Woods skaitās kā debijas romāns, tad vispār cepuri nost. Ja būtu jāizsaka kāda lielāka negatīva kritika, tad tas būtu attiecībā uz Raiena pagātnes stāsta sižetu, kas līdz galam, kurš tad vainīgs draugu slepkavībās, tā arī netiek atklāts.

Iepalicēji #37

Iepalicēju raksts ir mājvieta gan darba, gan neliela slinkuma dēļ iekavētiem individuāliem rakstiem, gan apzināts galamērķis grāmatām, par kurām pēc to izlasīšanas diži daudz nemaz neatrodas ko teikt.

***

Links uz grāmatas Goodreads lapu

The Curious Incident of the Dog in the Night-Time by Mark Haddon

Christopher John Francis Boone – neparasts puisis ar īpašām vajadzībām. Grāmatas gaitā tas nevienā brīdī netiek atklāti pateikts, varbūt, jo sižets ir no Kristofera skatpunkta, bet nav jābūt ģēnijam, lai pateiktu, ka puisiss sirgst ar kādu sindromu – šajā gadījumā Aspergera.

Izteikta nepatika pret konkrētām krāsām, pat vismazākajām pārmaiņām, ja laikus nav tam sagatavots, citu cilvēku pat tēva un mātes pieskārieniem u.c. ir tikai dažas no neirozēm, kas varbūt ne gluži nomāc Kristoferu, bet noteikti apgrūtina gan paša, gan vecāku dzīvi un savstarpējās attiecības.

Kristofera varonis jau pēc būtības būtu ierindojams neuzticamo tēlu tipa kategorijā, bet Aspergera sindromsa klātesamība vēl vairāk liek tam pievērst uzmanību. Protams, katrs pasauli tā vai tā uztver atšķirīgāk, bet šajā gadījumā ir vēl kritiskāk jāuzņem saņemtā info no puiša perspektīvas. Nebūšu eksperts, cik akurāti Aspergera sindroms ticis attēlots, bet puiša periodiska koncentrēšanās uz sižetam nenozīmīgiem sīkumiem brīžiem drusku pakaitināja, bet tajā pat laikā tas piederas pie šīs grāmatas būtība.

Sižets kā tāds ir pavisam vienkāršs. Ģimenes attiecību virpulis, kad māte pamet ģimeni (neiztur slodzi dēla dēļ, satikusi kādu citu), bet tēvs izvēlas vieglāku ceļu un samelo Kristoferam, lai nevajadzētu izskaidrot jauno situāciju, kam, protams, ir paredzamas sekas, kad jaunumi tā vai tā nāk gaismā.

***

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Goon Squad: Year One (Goon Squad #1-3) by Jonathan L. Howard

Alternatīvas pasaules versija, kurā daļai cilvēku attīstījušās superspējām pielīdzināmas spējas, kuri kā konsultanti tiek piesaistīti policijai, izveidojot īpašas komandas, lai ķertu krimināli noskaņotos spēju apveltītos.

Galveno notikumu centrā Mančestera, kurā notikumu epicentrā tā teikt ir vairākuma stāstu galvenā varone lielāko tiesu stāstos ir sarkanmate Tatjana, jaunākā Goon Squad biedre.

Pārāk individuāli epizodiski stāsti, kas neveido kopēju un caurvijošu sižetu, lai rastos patika pret šo garadarbu kā tādu. Visvairāk interesi piesaistīja Goon Sqaud pagātnes izcelsmes stāsts, kas vienlaikus iesaista pirmo un varbūt no mirušajiem atgriezušos pirmo lielo pretinieku. Pārējie vairāk atstāj viegli aizmirstamu meh iespaidu.

Audio grāmatas producēšanas jautājumā liels mīnuss par bieži vien nevajadzīgās vietās ievietotiem lētiem audio specefektiem, kas drīzāk izrauj no stāsta, nekā dramatizējot palīdz to izcelt un izbaudīt vairāk.

***

Links uz grāmatas Goodreads lapu

The Widow (Kate Waters #1) by Fiona Barton

Duāls stāsts divos laikos – trīs gadus sena pagātne un bezvēsts pazudušanas meitenītes lieta un stāsta tagadne. Abu laiku vienojošais tēls Jean Taylor, galvenā aizdomās turamā Glena sieva, kuru pierādījumu trūkumu dēļ detektīviem tomēr neizdodas notiesāt, bet, kuru tā arī vairs nesanāks ielikt aiz restēm, jo viņš negaidīti mirst ceļu satiksmes negadījumā, kad aiz paša neuzmanības tiek notriekts.

The Widow pati par sevi ar neko neizceļas. Ir brīži, kad rodas neliela spriedzīte par īstā vainīgā identitāti, bet netiek piedāvāti gana saistoši viltus mānekļi, lai beigu atrisinājums raisītu pārsteigumus un būtu gana satraucošs.

Par cik stāsts pamatā ir no sievas skatpunkta un arī izmeklētājiem šķiet, ka atraduši īsto, tad saprotami, ka arī lasītājam pret viņu tiek pasniegta vissaistošākie pavedieni, bet pati Džīna, nespēja radīt bērnus laulībā ar Glenu un sekojošā apsēstība par un ap maziem bērniem, dod vispārliecinošāko vainīgā alternatīvu, kas kā viltus vainīgā potenciāls māneklis nešķita izmantots līdz iespēju robežām.

Klausoties saprotama ir gan grāmatas pagātnes, gan tagadnes stāsta ideja, kuras individuāli katru varētu izvērst saistošāku nekā tas izvērsts šajā romānā. To mikslis vienā grāmatā, ne tas labākais gala produkts.

Neslikts detektīva varoņa attēlojums, bet kopumā izvērties tāds visai distants un bezpersonisks, bez pietiekoša tēlu un radītās pasaules detalizētības.

Brom – Lost Gods UN Jeremy Robinson – Island 731 (Nemesis Saga #0)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Zaudēta ģimene, jo pats tiec nogalināts, un šoku šoks, ka slepkava skaitās tava vecmāmiņa Lilita, bet patiesībā ir gadu simtiem veca ragana/dēmons, kas enerģiju dzīvei virs Zemes gūst no pašas bērnu atvasēm.

Pamata Lost Gods sižetu aizņem galvenā varoņa Chet Moran piedzīvojumi Šķīstītavā, kas domājams šķitīs interesantāki, ja pats esi reliģisks un tici kaut kam tālākam pēc mirstīgā ķermeņa nāves. Čets sastop dažnedažādus kādreiz pielūgtus, bet tagad aizmirstus dievus un tiek ierauts viņu cīņā pret Green Coats, parastu dvēseļu izveidota militāra apvienība, kuras mērķis ir gāzt  visus dievus, lielus un mazus, kuri senos laikos uzkundzējušies cilvēcei un turpina to darīt pēcnāves dzivē. Tas viss it kā brīvības vārdā, vienīgi, ka Zaļo Mēteļu līderi, citiem nezinot, sadarbojas ar dēmoniem, kuri nodrošina pret dieviem efektīvus ieročus.

Un pa vidu visam tam ir Čets Morans, kura paša virsmērķis ir vismaz uz brīdī atgriezties pie dzīvajiem, lai mēģinātu izglābt sievu un mazuli no nāvējoši dzelžainā vecmāmiņas tvēriena. Ik pa brīdīm ir arī pa kādam fragmentam no Četa sievas perspektīvas un viņas drūmajiem apstākļiem, kas palīdzēja grāmatu padarīt drusku saistošāku, bet centieni nepietiekami, lai paceltu to augstāk par vidēji ok, ko pieļauju pamaina, ja tiek lasīta grāmata ar ilustrācijām. Diemžēl uzmanību un fokusu no galvenās sižeta līnijas novērš un aizēno daudzie papildus blakus sižeti, no kuriem dažu labu varētu izņemt un kopējais stāsts nezaudētu.

Īpatnējs koncepts par eksistenci Šķīstītavā, par resursu esamību un piejamību, kas vairs nešķita kā pārejās posms dvēselēm, bet vairāk kā papildus lokācija līdzīgāka Ellei, ņemot vērā skarbos apstākļus, lai ‘’izdzīvotu’’. Papildus tam neizpratu, kāpēc varoņi šajā Šķīstītava vispār vēl asiņo un piedzīvo vēl citus fizioloģiskus pēcnāves brīnumus, ja viņi skaitās miruši un apzinās to.

***

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Galvenais tēls Mark Hawkins, izbijis parka reindžeris, tagad viens no Magellan kuģa zinātniskās izpētes komandas dalībniekiem, kuri devušies tālu Klusajā okeānā, lai pētītu Great Pacific Garbage Patch, kas apjoma ziņā lielāks par dažu labu reālu salu. Par nožēlu gan Markam, gan viņa kolēģiem, tomēr ne visiem, jo starp tiem ir dažs labs nodevējs, ir tā laime uzdurties burtiski noslēpumu miglā turētai salai, jo uz kartes tāda neeksistē, kuras tumšā pagātne aizsākas Otrā pasaules kara laikā Japānas virsvadībā, bet tagad to pārņēmuši citi itkā draudzīgāki spēki.

Himeras un samaitātāko eksperimentu fantāziju augļi, sačakarētas dzīves gan cilvēkie, gan citiem dzīvniekiem un dzīves pieredzes lielāka labuma vārdā. Attaisnojums, kas tiek prezentēts Markam tuvāk grāmatas noslēgumam, ka bez šāda tipa slepenu eksperimentu lokācijām modernā dzīve un labumi, ko tā sniedz, nebūtu nemaz iespējama. Lai jau šie darboņi to turpina sev censties iegalvot, tomēr gan Markam, gan man pašam tie vairāk izklausās pēc baltos diegos šūtiem attaisnojumiem, kuri neiztur kritisku aci, un patiesībā ļauj ļaundariem neierobežotu varu pār citiem, kas drīzāk nes lielāku gandarījumu.

Klausījos Island 731, Nemesis Saga sērijas prīkvelu, ierunātāja R.C. Bray izpildījumā. Kaut arī par pašu grāmatu var teikt, ka tā izklaidē, bet nav nedz slikta, nedz slavas spozmē ceļama, tad Brejs spēj klausāmu padarīt gandrīz jebko un vēlme turpināt klausīties stāstu ir gana spēcīga (to pašu var teikt par Lost Gods by Brom).

Drusku palaista garām iespēja sižeta ietvaros vairāk pievērsties plastmasas un cita veida atkritumiem okeānos, kas patiesi ir reāla problēma. Pat ļaundaru motivācija ir klasiski banāla, nevis teiksim veicināt klimata pārmaiņas uz slikto pusi.

The Chronicles of the Black Company #2-4

#2 – Shadows Linger

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Atgriešanās pie klasiskās fantāzijas sērijas The Chronicles of the Black Company nebija tik gluda, kā cerēts. Varbūt par iemeslu fakts, ka sērija ir pārlieku klasiska, ja labie un sliktie spēki burtiski ir Lady (tērpta melnā) un White Rose. Tā teikt, lai atvieglotu darbu lasītājam un nebūtu jāšaubās.

Citādi bija pat interesanti sekot līdzi Black Company piedzīvojumiem D&D stilā, kur tam atvēlēta lielāka nozīme un pats sižets ir gana izstiepts un neskaidrs.

Stipri saistošāks bija tavernas īpašnieka tēls Shed. Ja ne gluži pēc rīcības un rakstura patīkams tēls, tad vismaz taustāmāks un saprotamāk sekot Shed dienām un nedienām saistībā ar augļotāju Krage un veidiem, kā sakasīt līdzekļus, lai samaksātu pastāvīgos parādu, nekā kaut kāda tur maģiska ļaunā Melnā pils, Lēdija un Baltā Roze.

#3 – The White Rose

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Varbūt savā īpatnējā stilā sērija sākusi iepatikties, tomēr visas negatīvās iezīmes palikušas tās pašas.

Kaut kas notiek, tēli kaut ko dara un proza tiek ģenerēta, bet, pienākot grāmatas beigām, rodas manāms izbrīns, ka jau tā un nekas cits autoram papildus nav padomā. Reti gadās, kad grāmatas apraksts, neizsakot maitekļus, lielos vilcienos pastāsta visu grāmatā notiekošo un tās būtību.

Fantāzijas elementiem nav ne maz vainas, velk pat uz interesanto pusi. Uz vāka redzamā Change Storm. Objekti kā seni dižkoki un akmeņi, kas apveltīti ar rudimentārām prāta spējām; spēj kominicēt, bet ne gluži sarunāties. Komētas drastiski īsākais cikls, tai parādoties 20 gadus agrāk nekā ierasti.

Lēdija lūko apvienot spēkus ar līdzšinējo ienaidnieci Balto Rozi, jo ļaunuma līmenis, ko reprezentē Dominator atgriešanās, ir vēl pārākā pakāpē nekā Lēdijas.
Melnā kompānija, kura lavierē šo attiecību mudžekli, pašiem mēģinot izprast, kurā pusē būt, kam uzticēties, jo salīdzinoši nesen darbojušies Lēdijas labā, vienlaikus cenšoties palikt dzīvajos.

Laikam gribas teikt, ka, pabeidzot stāstu, paliek pliekana mazuma piegarša, prasās vēl kāds “umf” papildus grūdiens.

#4 – Shadow Games

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Ceturtā sērijā, pirmā no divām grāmatām, kuru (pavājais) centrālais sižets ir par noplicinātās Black Company atgriešanās dzimtajā zemē, kur tā reiz dzimusi un ieguvusi savu bēdīgi slaveno atpazīstamību.

No spozmes dienām, kad kompānija ir bijusi mērāma tūkstošos, nu palikuši vien septiņi biedri ar amatiervēsturnieku un dziednieku Croaker kā kapteini. Varbūt nokrišana gandrīz līdz izjukšanas robežai ļaus Melnajai Kompānijai pārdzimt un kalt labāku slavu, ko gan nenāksies viegli panākt, ja spriež pēc Croaker un viņa kompanjonu pieredzes.

Nerodas šāda mēroga fantāzijas pasaules episkuma sajūtas. Ja konkrētajā brīdī attiecīgās grāmatas sižets tiek pozicionēts,  kā kaut kas ievērojams un grandiozs, tad nākošajā, ja ne gluži aizmirsts, fokusā ir pavisam kas cits un rodas jautājums, vai iepriekšējiem notikukiem maz ir bijusi nozīmē. Zūd sasaiste no vienas grāmatas uz nākošo, kas vēl nebūtu tik slikti, ja varētu teikt, ka katru sērijas grāmatu var lasīt individuāli, bet tā nav.

No iepriecinošas puses ar plusu autoram būšu kļūdījies kategorizējot sēriju tīri labo un slikto tēlu nišā. Vismaz viens tēls, Lēdija, pēc The White Rose notikumiem un cīņas Black Company un Darling/White Rose pusē izrāda pazīmes, kas dod mājienus, ka sērijā eksistē, kaut arī ne pārāk daudz, bet tomēr, pelēkā gradācijas.