klausāmgrāmata

Matt Larkin – Gods of the Ragnarok Era #1-9

Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Manas pārdomas

Gods of Ragnarok Era ir laiks, kads dzimst tādas skandināvu mitoloģijas leģendas kā Odins un Loki, bet pirms vēl viņi kļūst par mītos apvītiem diviem, kā viņiem tā citiem personāžiem, piemēram, Odina dēlam Toram jāiziet cauri smagu pārpaudījumu piepildītiem piedzīvojumiem.

Odina gadījumā pirmsākumi meklējami tēva slepkavības atriebībā pret frost giants. Sērija kā tāda deviņu grāmatu garumā izvērsta gana gara un pirmais trīs grāmatu omnibuss koncetrējas uz Odinu un kā viņš ar šo veikumu piesaista dievietes Idunn uzmanību, kura vispirms Odinam dāvā ābolus, kuri piešķir nemirstību, un vēlāk ļauj pašam Odinam izvēlēties savus kompanjonus garajai mūžībai, kuriem vēl tos dāvāt. Bet nemirstība nav vienīgais pārdabiskais, ko Odins iegūst, tās ir arīdzan nākotnes orākula stila vīzijas, kuras nevēst cilvēcei neko labu. Tās ir pasaules gala Ragnarok stila vīzijas, un, lai tās vismaz censtos novērst, ir jārīkojas nekavējoties.

Autors Matt Larkin izvēlējies pārstāstīt skandināvu mitoloģiju vēsturiska romāna veidā ar fantāzijas un pārdabiskā elementiem, protams, dievi un tiem prestatā arī briesmoņi un mošķi. Bet ne visi iemājo tādu pašu pozītīvisma tēlu, kādu teiksim tagad Tors bauda MCU filmu pasaulē. Tors, kuram vairāk ļauts izpausties sērijas otrajā omnibusā (ceturtā līdz sestā sērijas grāmata),  ir gana augstprātīgs savā statusā kā Odina dēls, bet visvairāk acīs kā sliktā īpašība iekrita attieksme pret vergiem, it īpaši sieviešu kārtas verdzenēm, kuras izmantot kur un kad vien gribi. Kaut arī laikam jāatzīst, ka tēvs Odins gan mājas esot, bet galvenokārt aizņemtības dēļ blandoties piedzīvojumos un centienos pasauli glābt, nebūs bijis tas labākais tēvs, lai sniegtu atbilstošāko piemēru.

Vēl neesmu pieskāries starp citiem diviem vēl populārajam Loki, kurš tagad vairāk atzīts kā jokdaris un visādi citādi nenopietns personāžs, bet Gods of Ragnarok Era sērijā vairāk viņam piešķirts nopietnuma grauds, nedaudz kā sirdsapziņas un atbildības/apdomības līdzsvars, kad Odins un vēlāk Tors aizrāvušies ar spēka un agresivitātes demonstrēšanu. Neskatoties uz to, ka darbībā biežāk Loki noris stāsta perifērijā un aizkulises, kamēr sērijas galvenās zvaigznes izpaužas pēc sirds patikas, Loki piešķirta svarīga pretstata loma, lai viss būtu balansā.

Sērijas noslēgums, bez dižiem maitekļiem, nāk ar citām, līdz tam brīdim varbūt negaidītām atklāsmēm, ka Ranganork cikls nebūt nenozīmē visa galu, ka pasaules atdzimšana un vēl pēc vidēji 52 gadsimtiem tās gals atkārtojies jau neskaitāmas reizes. Turklāt Odins, Tors, Loki un citi kā atšķirīgi varoņi bijuši arī tajos, piemēram, kā Prometejs vai Herakls. Interesanta ideja par cikliskumu, par to, kā spējuši pastāvēt tik daudz dažādu, bet reizē arī līdzīgu dievu. Vien šī cikla noslēgums prasa izteikti lielākas rūpas, jo mītiskā koka Yggdrasil pastāvēšana tiek apdraudēta un pieprasa varoņu iejaukšanos un aizstāvību.

Dyrk Ashton – Paternus Trilogy #1-3

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Fiona Patersone kā vienkārša māsiņa strādā vietējā slimnīcā, kur iemīļojusi veca gada gājuma pacientu Pīteru, kurš tikpat kā vairs nereaģē uz ārējiem stimuliem. Tā vien rādās vienīgi Fionai (jeb vienkārši Fi) ir izdevies izvilināt jebkādu jēgpilnāku reakciju no večuka, it īpaši, kad kolēģis un draugs Zeke Prisco pamana, ka onkulim patīk vērot zvaigznes. Abu kolēģu dzīve izmainās uz neatgriešanos, kad slimnīcā pēkšņi uzrodas vairāki personāži, kuri it kā uzdodas par Pītera ‘’radiniekiem’’, bet līdz ko tiem prasa kaut cik ticamu dokumentu, autentifikāciju viņu identitātei kā radiniekiem, tā ilgi nav jāgaida, kad Fionai un Zīkam, gādājot arīdzan par Pītera drošību, jāuztraucas par palikšanu dzīvajos.

Tā aizsākas divu līdz tam parastu cilvēkbērnu piedzīvojums leģendās un mītos apvītu dievu un dievību sabiedrībā, kuru savstarpējās nesaskaņas un aizvainojumi ielaužas vienmuļajā un pārdabiskā brīvajā cilvēces pasaulē. Bet kā sižeta darbība to atklās, tad ne Fiona, ne Zīks nav nekādi parastie mirstīgie. Gandrīz kā īstenā bareņstāsta fantāzijā (vien bez paša statusa) kā Zīkam, tā it īpaši Fionai piemīt apslēpti talanti un ģenētiski ‘’ieslodzītas’’ spējas, kuras jāatmodina, lai vismaz vienai Zemei (eksistē paralēlas dimensijas) būtu cerība izdzīvot pret dievu un dievību frakciju, kurai nepatīk, cik lielā favorītu statusā Pīters nostādījis cilvēci.

Pats Pīters izrādās nav nekāds tur demences vai citas likstas nogurdināts seniors, bet viens no dievu Dieviem un teju pašas radības radītājs, bet ne gluži. Klasiskā pārdzimšanas ainā, pēc iekrišanas baseinā kopā ar Fionu, bēgot no ‘’radiniekiem’’, Pīters atgūst savu kādreizējo varenību un godību, lai kopā ar Fionu un Zīku, kuriem vēl priekšā pārbaudījumu pilns ceļš, lemts kļūt par varoņiem un pasaules glābējiem.

Autors Dyrk Ashton interesantā veidā vienā grāmatā apvieno vairāku mitoloģiju dievus, kuru nesaskaņu dēļ ne tik vien cilvēces (atgādinot, ka eksistē n-tās Zemes un Visuma versijas) dabū ciest, bet visa radība uz Zemes. Lai gan mitoloģiju mikslis ir gana raibs, nevarēja nepamanīt, ka lielāks uzvars ir uz Indijas dieviem, lai gan pats autors dzimis Atēnās iekš ASV teritorijas.

Kopumā katrā Paternus triloģijas grāmatā ir pa aizraujošam piedzīvojumam un izaicinājumam galvenajiem varoņiem Fionai un Zīkam, kas piespiež kā vienu tā otru dažu dienu laikā pārtapt par gandrīz citu personu, kas nebūtu nekāds pārsteigums, ņemot vērā, kas abiem kopā ar Pīteru un citiem sabiedrotajiem jāpārcieš. Bet vienlaikus nepamet sajūta, ka autors stāstu izvēlējies izklāstīt tādā kā drošā manierē bez liekiem riskiem, kā rezultātā tas nepaliek atmiņā ar kaut ko vien tam atšķirīgu un piedēvējamu. Izklaidējoši, kad lasi vai klausies, bet diemžēl ne vairāk.

Michael Mammay – Planetside #2-3

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Pēdējā militārā misija, maigi sakot, izbijušajam pulkvedim Carl Butler nebūt nenoslēdzās ar tām patīkamākajām atmiņām un pieredzi. Spiests pieņemt lēmumu, kas nāvei nolēma desmitiem tūkstošus planētas iedzimto Cappans rasi, viņu planētu un citus uz planētas esošos, attieksme pret Karlu ir visnotaļ dalīta. Daļai viedoklis par viņu ir nīstamāks par nīstamu, bet citu acīs Karls ir īstens varonis.

Tā nu Karls, ne dienu neaizmirstot daudzās dzīvības, kuras gulstas uz viņa sirdsapziņas, ir pārgājis uz privāto sektoru un apsardzi. Varētu šķist, ka salīdzinoši ar pagātnes pienākumiem nekas nevarētu pietuvoties darba bīstamībai, kur nu vēl neapskaužamajiem apstākļiem uz Cappa planētas. Tomēr Spaceside sniegtie pārbaudījumi (kaut arī pamatdarbība gribētos teikt tāpat norit uz planētu virsmām) Karlam liks to pārdomāt.

Kas aizsākas kā šķietami nevainīgs uzdevums no priekšnieka Havjēra Sančeza ieskatīties baumās, ka kāds ielauzies it kā neuzlažamajās konkurentu Omicron IT sistēmās, pat parokoties vien nedaudz dziļāk sāk kādu satraukt, lai nepaietu ilgs laiks, kad Karla pirmais kontakts Omicron tiek atrasts nogalināts.

Ar policiju, kas elpo Karla pakausī un aizdomīgi skatās uz pašu Karlu kā potenciālu vainīgo no vienas puses, un pamatoti pieaugošu paranoju no otras, kur vairs nevari saprast, kam uzticēties, jo drīz vien arī Karla priekšnieks Havjērs sāk uzvesties dīvaini un pretrunās ar sākotnējām norādēm, Karls ir apņēmies noskaidrot, kas gan slēpjas aiz gandrīz ideālās Omicron uzlaušanas. Ātri vien Karls atrod ne vien militārās pasaules noslēpumus apslēptus korporatīvajā pasaulē, ka nav viena otru neizslēdz (pat ne tuvu tam), bet arī, ka pagātne un pieņemtais lēmums saistībā ar Cappa planētu un tās pamatiedzīvotājiem iznirs no tik cerēti aizmirstības un liks ieskatīties tai acīs.

Kaut arī Planetside atsauksmē minēju, ka sērija ar tādu pašu nosaukumu ir plānota kā duoloģija, tad acīmredzami gan lasītājiem, gan pašam autoram tiešais, spēcīgais un visādi citādi drosmīgais Karla Batlera tēls ir gana iepaticies, lai neļautu viņam atpūsties.

“People always wanted to believe in heroes, though the truth of the stories rarely lived up to the myth.”

***

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Pēc deviņiem mēnešiem pavadītiem stasis miegā Karls Batlers pēc visiem aizraujošajiem piedzīvojumiem ir izdomājis patiesi atvaļināties, izbaudīt mierīgu dzīvošanu ar izlīgumā iegūto naudu no Omicron megakorporācijas, bet nav jābūt ģēnijam, lai saprast, ka ilgi tā idilliskā mierā neviens viņam neatļaus dzīvot. Par Batlera talantiem vārds un slava ir izskanējusi tāli un plaši, un izbijuša kolēģa un drauga personāžā pienāk lūgums un prasījums vēl reizi doties uzdevumā.

Jaunizveidotā kolonijā (vien daži gadi) uz zaļumzaļas planētas, bet ne ideāli saderīgiem apstākļiem cilvēkam, pazudusi ietekmīga CEO Xentas meita. Uz vietas militārās pārvaldes puses izmeklēšanas ziņojums uz papīra šķiet izpildīts pēc labākās sirdsapziņa. Pašam Karlam rodas jautājums, ko gan viņš varētu vēl piebilst. Bet kopā ar jau iepazītajiem tēliem Karla komandā – IT speciālisti Ganos un militārāko Maku, Karls vien drusku parokot dziļāk, iztaujājot un papētot situāciju uz notikumu vietas, saprot, ka kāds vēlas kaut ko noslēpt un ir gatavs tādēļ nogalināt.

Karla izmeklēšanas fonā grāmatu pavada interesanta debate par to, cik tālu cilvēku izveidotajai kolonijai teraformēt planētu par labu sev un cik tālu pasargāt uz planētas jau esošās dzīvības formas. Kā vislabāk atrast balansu starp nometnēm, kuras vēlas vienu vai otru galējību – visu pakārtot par labu planētas esošajai ekosistēmai vai ignorēt to un nostādīt cilvēkus ‘’pirmajā vietā’’. Nav brīnums, ka šādi Planetside sērijas pasaulē daļa politiķu ‘’…’’ pirmajā vietā izvirzījuši kā savu politiskās karjeras moto, iedvesma šādai motivācijai tālu nekur nav jāmeklē.

Colonyside ietvaros Karlam un viņa komandai jāsaskaras ar īpatnēju un tieši sakot stulbi izveidojušos sistēmu, kur civilā pārvalde un militārā kolonijas aizsardzības puse tā vietā, lai sadarbotos un palīdzētu viens otram, dara visu iespējamo, lai katrā situācijā ieriebtu un pat kaitētu otrai pusei. Šādā brīžiem naidīgā un noteikti veselībai nelabvēlīgos apstākļos Karlam jāmēģina tikt skaidrībā, kas patiesībā atgadījies ar pazudušo CEO meitu, un kandidātu sākot jau ar dabas draugu grupu EPV (Eco Protection) nebūt netrūkst.

Visnotaļ interesants sērijas turpinājums, kurā tās galvenais varonis Karls Batlers savus krīzes risināšanas talantus izmanto kā privātdetektīvs izošņādams patiesību no visiem pakšiem.

Dean Henegar – Limitless Seas #1-2

Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Manas pārdomas

Craig Larson pamostas jaunā pasaulē neatcerēdamies neko par iepriekšējo dzīvi, kas tajā bijis un ko darījis vai industriālo nelaimes atgadījumu, kas smagā stāvoklī viņu nogādājis slimnīcā. Kuram katram šāda terapija netiek pielietota, bet Kregs arī nav kurš katrs. Pēc plašas izvēles par kādu rases pārstāvi viņš vēlas tapt, Kregs kā cilvēka un čūskas krustojums saukts par Naga var uzsākt savus piedzīvojumus, bet sākums nav viegls, jo ‘’pamostas’’ viņš uz vergu kuģa kā viens no airētājiem.

Bet Kregs nav dzimis, lai būtu kāda padotais, kur nu vēl vergs. Ar vājām un minimālām atmiņām no kaut kā, kas reiz piedzīvots, un ko spēles Mākslīgais Intelekts Kregam ik pa brīdim ļauj atcerēties pa kripatai vairāk, jo tāds ir pašas terapijas mērķis reālajā ārpasaulē, Kregs ne bez grūtībām sarīko sacelšanos un kopā ar citiem vergiem sarīko sacelšanos pret pirātu īpašniekiem.

Kā Naga rases pārstāvim līmeņošanās un pieredzes gūšana nav viegls process. Patika, ka statistikas un citi aspekti no LitRPG, kuri reizēm spēj aizņemt krietnu sadaļu no pašas grāmatas, nenomāca pašas grāmatas sižetu, kas reizēm autoriem šajā subžanrā piemirstas. Labi sabalansēts kā viens, tā otrs.

Kamēr Kregs nezinot ka atrodas spēlē, iespējams domājot, ka pārdzimis jaunā dzīvē, tikmēr ārpus Limitless pasaules Krega māsa Sallija cīnās ar sevi un savām domām, vai pēc vairāk kā trīsdesmit gadiem vēlas sastapt brāli. Vai brāļa smagais negadījums ir gana liels iemesls, lai pārkāptu senā strīda astei un pirmajai spert soli.  Galu galā Sallija, kura reizi pat nav ne reizi spēlējusi datorspēli, palūdz, lai viņu ielaiž Limitless pasaulē, lai sastaptos ar brāli. Bet, lai to paveiktu, viņai pašai jāuzkrāj līmeņi, turklāt spēles veidotāji un tās MI viņai piešķiris konkrēti pūķa klasi.

Limitless Seas ir mans pirmais ieskats plašākajā Limitless Lands sērijā, kura ir manā audio bibliotēkā, bet vēl nav sanācis tai pieķerties. Šo, cik saprotu un arī pēc noklausīšanās varu teikt, kaut arī it kā esot šis tas, kas var paslidēt garām neievērots, var klausīties arī neko nezinot par Limitless Lands. Krega līdera dotības un piedzīvojuma gars noteikti pabīda pašu Limitless Lands augstāk manā virtuālajā TBR listē. Kā arī interese par tuvojošamies sastapšanos starp Kregu un viņa māsu pavisam droši ar interesi mudinās gaidīt šīs sērijas turpinājumu.

Patrick O’Brian – Aubrey & Maturin #9-10

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Iedomājoties, kādas briesmas un bīstamus apstākļus veselībai spēj sagādāt dažādie apstākļi uz 19.gadsimta burukuģiem, jāapsveic galvenie varoņi kuģa ārsts Stīvens Maturins un kapteinis Džeks Obrijs, kuri noturējušies pie tik labas veselības, turklāt ar visiem divdesmit pirkstiem.

Treason’s Harbour turpina varoņus vizināt pa Vidusjūru, konkrētāk Maltu Napoleona karu laikā, un saskarties ar turku un citu tautību pirātiem, kas vēl jo vairāk pierāda, ka abiem galvenajiem varoņiem piemīt neizsmeļamas veiksmes rezerves. Vai arī atbilde meklējama, ka abi ir izdomāti un viņu vārdā autors nosaucis sēiju, kā rezultātā gan vienam, gan otram jāspēj noturēties pie dzīvības. To pašu gan nevar teikt par visiem viņu kolēģiem.

Katrs no draugiem to dara ar citu dzīves filozofiju, ko varētu izskaidrot arīdzan dažādie pienākumi uz kuģa. Ja Maturins ir salīdzinoši krietni nosvērtāks, vairāk pievērš uzmanību apkārt esošajai dabai, vienlaikus noslēpumā atstājot ar slepeno dienestu saistītos pienākumus, tad kapteinis Obrijs ir stipri vien praktiskāks un izlēmīgāks, kā nekā katru dienu viņam jāizlēmj par dažādu pavēļu došanu. Interesanti, kā tuvāk grāmatas beigām tas izpaužas arī azartspēlēs, ko gan viens, tā otrs atzīst, ka diži neizraujas, lai nepazaudētu tik sūri un grūti gūtos ienākumus. Jau tā pietiek ar parādiem uz sauszemes, it īpaši jau Obrijam.

Tikmēr gan fonā, gan priekšplānā, kad iesaistīti sērijas varoņi, it īpaši Stīvens Maturins, noris vērā ņemama Liebritānijas un Francijas spēku sadale. Spiegi, dubult vai pat trīskārši spiegi vienam otra labā un, protams, arī savās izdzīvošanas interesēs, nebūt nav retums.

***

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Uz paša kuģa starp kņadu un reizēm organizēto haosu varbūt tik liela izolētība un vienatne kapteinim nav atrodama, bet vienlaikus tāda sajūta var piemesties, kad ne aiz paša izvēles esi spiests nomainīt kuģi, uz kura tiec norīkots un ar visu to iepazīto un ar dažiem kadriem iemīļoto komandu. Labi, ka vēl ārsts Stīvens Maturins nekur netiek aizbīdīts prom, tad jau būtu pavisam traki. Ar šo pagaidām noslēgšu šīs sērijas klausīšanos, ieturēšanu atkal zināmu pauzīti, iespējams krietni lielāku par iepriekšējo.

Ja ir vēlēšanās lēnām izbraukāt pasaules plašumus ar buru kuģi, bet ne personīgi, šoreiz pēc ilgiem laikiem arī pietuvoties Jaunajai pasaulei un tādām izolētām salām kā Galapagu salu grupai ar visu dzīvo dabu uz tām, kuras pēc tik ilgas izolētības spējušas izveidot jaunas, atšķirīgas sugas, tad The Far Side of the World noteiktiun Aubrey & Maturin sērija kā tāda tam lieti noderēs.

Ken Liu – The Grace of Kings (The Dandelion Dynasty #1)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

The Grace of Kings fantāzijas romāna ietvaros un romānam pienācīgā dramatizācijā vēsta par gan par Ķīnas, protams zem cita nosaukuma, apvienošanu, gan gadus vēlāk sekojušu sacelšanos aiz sliktas pārvaldības.. Lai arī dzīvē noteikti attiecīgajiem varoņiem bijusi tikpat dinamiska un augsta asinsspiediena raisoša gan pozitīvā, gan negatīvā ziņā, kas padarītu dokumentālo grāmatu par tikpat aizraujošu lasāmvielu.

Ne Kuni Garu, ne Mata Zyndu nav sacelšanās kustības priekšgalā, kad tas aizsākas. The Grace of Kings laikā jāpievērš uzmanība un nevar lasīt vai klausīties to pa ausu galam, jo autors romāna laikā nereti lekā laikā uz agrākiem pagātnes notikumiem un dažādiem tēliem. Kuni un Mata, kuri sākotnēji kļūst par tuviem draugiem un sabiedrotajiem, abiem augot un gūstot aizvien lielāku ietekmi un varu, uztverot uz ārieni projicēto imidž, pārprotot vienam otru un uzklausot citu padomus, kādam būt un vajadzētu būt, mazpamazām sanaidojas. Turklāt abi nav tādās pozīcijās, kur atrisinājums būt sakaušanas un varbūtējs izlīgums pēc tam. Ciest dabū tūkstošu tūkstoši kā abu vadīto armiju rindās, tā citu iedzīvotāju rindās.

The Grace of Kings pasaule nav bez savas maģijas, kas gan vairāk izpaušas dievu reālā eksistencē un viņu vēlmē iejaukties un ietekmēt notikumus vismaz Dara arhipelāga salu grupā. Reizēm fragmentos grāmatas gaitā, bet vislabāk epilogā vienā no dievu apspriešanās reizēm var gūt labu priekšstatu, kas gan netiek sadarīts no viņu puses garlaicības mazināšanas nolūkos.

Fantāzijas grāmatas notikumi norit Dara salu arhipelāgu grupā. Reiz katram lielākam reģionam bija savs valdnieks, sava valoda, bet saprotami apvienošanas kārtībā ne tikai teritorija kļūst par to, kas tiek apvienots. Kā nekā vieglāk gan iekasēt nodokļus, gan mazināt korumpētību, nereti gan nomainot to pret citu, jo neizmainīsi cilvēka dabu.

Paši galvenie varoņi, kuri par tādiem kļūst laika gaitā, katrs izceļas gan ar labajām, gan sliktajām īpašībām. Ne viens netiek nostādīts par tīri labo tēlu vai ļaundari, bet ne vienmēr ap sevi sanāk sapulcināt tos pašus labākos padomniekus un palīgus (vissliktākie, protams, ir ‘’jā’’ vīri), kas spētu laikus novērst briestošu konfliktu starp kādreizējiem draugiem.

Atšķirīgi uzskati un filozofija par pareizāko un labāko valsts pārvaldes modeli, lēmumiem un pareizāku varas izmantošanu, lai paši nenonāktu reiz tik nīstā imperatorā lomā, noteikti spēlē lielu faktoru abu konfliktā. Bet tikpat liels faktors dodams šķietamiem aizvainojumiem, laupītam godam un ar to saistītai vēsturiskai slavam, kas ne tā uztverts un prasa attiecīgu atriebes darbību, kas pāraug un pāraug lielākās pretdarbībās.

Izvēlētais stils, kādā autors izvēlējies atklāt savu stāstu, kurā divi galvenie varoņi sākumā tiek ieskicēti, bet lielu uzmanību velta arī citiem personāžiem teorētiski paver iespēju turpināt un turpināt romānus, ja ne zem The Dandelion Dynasty nosaukuma, jo katrai dinastijai reiz pienāk gals, bet noteikti šajā radītajā Daru salu eksistējošajā pasaulē.

Jasper Fforde – The Woman Who Died a Lot (Thursday Next #7)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Ir pagājis krietns laiciņš, vairāk nekā četri gadi, kopš noklausījos sesto One of Our Thursdays Is Missing grāmatu, bet patīkami, ka vien pārlasot savus iespaidus par to, plus autora prasmi atgādināt lasītājam vajadzīgo ir iespējams izbaudīt uz absurdu humoru un nedaudz farsu (labā nozīmē) tēmētu grāmatu sēriju, kas lieti noderēs, ja var ticēt Goodreads, ka pēc 11gadu pārtraukuma (šī publicēta 2012.g.) plānots izdot astoto sērijas grāmatu.

Viens no lielākajumiem pieturpunktiem septītajā The Woman Who Died a Lot sērijā ir iestāžu un valdības meklējumi, kā vislabāk izpildīt stulbuma kvotu. Ja vēl nesen šķita, ka ar pret Dieva anti-smitten vairogu pietiks, jo pa visu šo laiku Dievs nav atklājis savu klātbūtnes esamību, tad pietiek vien pietiekošam Zemes populācijas procentam (nojaušu, ka aptuveni 80%) sākt patiesi ticēt, lai Viņš parādītos atklātībā. Tā nu nākas domāt jaunus risinājums, kas vispirms izpaužas ar Ceturtdienas atgriešanos aktīvajā dienestā, ar literārās SpecOps Literatecs aģentūras atjaunošanu, lai vēlāk atkal visu šķietami nejauši sačakarētu un varētu sasniegt nepieciešamo stulbuma kvotas apjomu.

Paralēlas dimensijas ar atšķirīgām tehnoloģijām un ar to saistītām savstarpējām tirdzniecības attiecībām. Dievs, kurš ik pa brīdim izpaužas ar kāda sasperšanu. Meteorīts, kurš it kā draud palidot Zemei bīstami tuvu, bet varbūt tomēr ietrieksies tajā, jo aizvien vairāk cilvēku sāk tam ticēt, turklāt Nākotens Likteņa noteicēji reti kuram spēj noteikt dzīves turpinājumu pēc konkrēta datuma. Kloni, kas cenšas par tevi izlikties un ir citas privātas korporācijas sūtīti, lai pārņemtu tavu dzīvi, bet ātri vien attopas un palīdz tiem, kurus būtu jākompromitē. Prāta tārpi ar viltus atmiņām, ka speciāli jāuztaisa tetovējums redzamā vietā, piemēram, uz plaukstas, lai ik pēc brīža no jauna varētu sev atgādināt patiesību, bet vienlaikus cīnoties pret minētās korporācijas aģentu, kurš spēj ievietot citas atmiņas vai aizmirst nesen notikušo, lai būtu grūtāk ar viņu spēkoties.

Viss kopā padara Thursday Next sēriju par gana aizraujošu lasāmvielu, kura pamanās neieslīgt pārspīlētībās un jēlu joku galējībās.

Patrick O’Brian – Aubrey & Maturin #7-8

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Lai cik lieli panākumi kā kapteinim Džekam Obrijam nebūtu, pat vienādībai līdzvērtīgu zīmi ar ienākumiem nevarētu likt, ko diemžēl nevar teikt par dažāda veida tēriņiem, kuriem seko ieinteresēti parādu piedzinēji. Labi, ka gan Obrija tuvākajam kompanjonam kuģniecības ārstam Stīvenam Maturinam, gan pašam Obrijam tas nesagādā problēmas gūt nākošos panākumus.

Interesantā kārtā daļa piedzīvojuma duetu un saprotami pārējo kuģa apkalpi aizved pie Baltijas jūras un dzintars ir viens no dārgumiem, kas piesaista interesi un uzmanību personāžiem. Un kā gan to neizdarīt, ja alternatīva ir pakļaušanās briesmu un bažu teroram, ko sagādā Francijai piederīgi kuģi, kuri, zinādami par Obriju un Maturinu, tā vien vēlētos vai nu sagūstīt vai nogremdēt viņu kuģi. Interesantā kārtā, atgriežoties pie dzintara, ka neviens pat maznozīmīgāks tēls nesajuac dzintaru ar fosforu. Laikam citi laiki, ka tā.

Zinot, ka Aubrey & Maturin sērijai ir ne viens vien vēl turpinājums, tad abu galveno tēlu izdzīvošanas prasmes nesagādā pārsteigumus, bet to pašu nevar teikt, kad kuģim sanāk uzdurties uz sēkļa, kam arī tad seko dažnedažādas izdarības. Gan laika kavēšanai, kad šķietami nekas cits nenotiek, gan pašsaprotami, lai dabūtu kuģu un vēlams ar minimālu skādi tam nost no sēkļa.

Ja vēl sērijas sākumā autora radītās pasaules jaunums un tēlu svaigums pats par sevi radīja zināmu ieinteresētību, kam kuģniecības terminoloģija terminoloģija pārlieku nesagādāja šķēršļus, tad jau ar iepriekšējo sākot, vismaz man ,sižetiksi iestājusies zināms vienveidīgums vien ar atšķirīgu fonu.

Par ko paralēlajam sižetam, kas risinās ap Stīvena Maturina un Diānas (Džeka Obrija sievas Sofijas māsīca) attiecībām, jāpateicas, jo uz pārējā fona šis sižets pat šķita vēl interesantāks.

***

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

No Baltijas jūras uz Vidusjūras ūdeņiem pat divu grāmatu ietvaros galvenajiem varoņiem kuģa ārstam Stīvenam Maturina un kapteinim Džekam Obrijam ir gana krasas pārmaiņas. Kur nu vēl, ja padomā kādus pasaules plašumus abi kopīgi apkuģojuši, kādus dabas brīnumus nav redzējuši. Arī The Ionian Mission grāmatas darbības laikā sākuma punkts ar Francijas teritiorijā esošo Tuolon un turpinājumu Grieķijas salās ir gana plašs ceļs, ko mērot. Ja tā padomā jaunā pasaule un amerijas varētu būt vienas no vismazāk apskatītajām šajā sērijā, kas arī gana loģiski, ņemot sižetus, kādi tie pasniegti varoņiem.

Politiskā intriga iekš The Ionian Mission variāk novērojamā fonā, kur prasa no Obrija, Maturina un citiem līdzās esošajiem kapteiņiem gana lielu prasmi izlavierēt starp vienu un otru turku, grieķi, kas attiecīgajā brīdī ir pie varas, bet vējiem mainoties, tikpat labi varētu vairs tāds nebūt. Kuru atbalstīt, kam, ko solīt nav viegli izprast un izlemt.

Naomi Novik – Uprooted

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Jauniete Agņeška dzīvo maģiskā ielejā blakus baisam, ļaunam un konstanti draudīgam mežam, no kura pastāvīgajiem draudiem palīdz aizsargāt noslēpumos apvīts burvis saukts vienkārši par The Dragon. Lai arī Pūķis skaitās kā labais tēls, ielejas iemītnieki viņam ne pārāk uzticas. Galvenokārt par iemeslu ir Pūķa ārkārtīgi retie apmeklējumi apdzīvotās vietās, kuru kulminācija ir reizi 10 gados, kad Pūķis izvēlas jaunu palīdzi/kalponi. Lai arī iepriekšējai nekas netiek pāri darīts, pat tiek ļauts atgriezties dzimtajā vietā, meiteni reti, kad tā izvēlas darīt, kas vēl jo vairāk pastiprinā sliktās baumas par Pūķi.

Agņeškai nemaz nevajadzēja kļūt par Pūķa jauno palīdzi. Visi kā viens bija domājuši, ka par tādu kļūs draudzenai Kasia kurai par spīti tam pasakveidīgajā stāstā atvēlēta pietiekami svarīga loma. Tikmēr spontāna, neapdomāta rīcība liktenīgajā dienā nostāda Agņešķu Pūķa uzmanības centrā, padarot viņu par burvja jauno palīdzi un parādoties negaidītam talantam, it īpaši dziedniecības un ar veselību saistīto maģiju, arīdzan par burvja mācekli.

Raksturu neskaritības sadursmes, tuvējā karaļnama intrigas un pieaugošās melnās maģijas spēka apvītais mežs, kas izrāda vēlmi palielināt savu teritoriju. Viss kopā Uprooted un galvenās varones Agņeškas (sākotnēji maza, neizteiksmīga) stāstu padara patiesi pasakas cienīgu. Fakts, ka šķetami labajam burvim piešķirta iesauka un turklāt kā bīstams pārdabisks radījums, arī liek aizdomāties.

Interesanti apspēlēts (labi izvēlēts) grāmatas nosaukums Uprooted ap koku saknēm, ap domu, ka cilvēks kaut kur apmetoties uz dzīvi tā teikt iesakņojas. Mežu nomāc slimība, ļaunā tēla Wood Queen maldu ceļos nonākušais spēks, tas koruptīvais spēks, kas pārmāc cilvēka dabisko aizsardzību, kā kokam kājas kļūst par saknēm, vai kā ādas patoloģijas veidā tā sāk pārveidoties par koka mizu. Labā veidā, izmantojot šādu maģisko pieeju, var interpretēt, ka šādā viegli uzskatāmā veidā atklājas cilvēka patiesā daba.

Uprooted vienlaikus ir arī Agņeškas izaugsmes stāsts, kurai starp visu maģijas apgūšanu, aprašanu, ka viņa ir ragana un nenovecos tik ātri, kā citi radi, tuvinieki un mīļotie cilvēki, jāspēkojas ar meža Wood Queen un pie viena jāizlavierē dzīvai esam starp karaļnama pārmaiņu līkločiem cīņā par troni un varu.

J.S. Morin, Matt Larkin – Sins of Angels #1-5

Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Manas pārdomas

Profesore Reičela Džordana atšķirībā no lielākās daļas līdzdzīvotāju uz katra soļa uzdod jautājumus, mēģina izprast, kāpēc cilvēce joprojām pēc vairāk nekā trīs tūkstošiem gadu tik strikti seko tām pāšām ‘’Enģeļu’’ dogmām. Viņa nebūt negrib apstrīdēt, ka Eņģeļi nebūtu palīdzējuši cilvēcei pārdzīvot pēc citplanētiešu, saukti par Adversary’’, uzbrukuma. Turklāt ne tikai izdzīvot, bet uzplaukt ntajās zvaigžņu sistēmās uz neskaitāmām planētām un sasniegt cilvēku skaitu, kāds uz Ēdenes (a.k.a. Zeme) nebūtu iespējams.

Tomēr Reičelai nekādi neliek mieru fakts, ka viss, ko cilvēce zina par savu tālo pagātni un knapo izdzīvošanu pēc Adversary uzbrukuma nāk no Enģeļu teiktā. Un kāpēc gan šie Enģeļi, kuri paši varētu būt tehnoloģiski attīstītāki un spēcīgāki citplanētieši, teiktu tikai un vienīgu patiesību un nepaturētu neko pie sevis vai neieslīgtu puspatiesībās. Bet reliģiskā ticībā Enģeļiem, viņu absolūtajam godīgumam un nesamaitātībai nostāda Reičelu teju ķeceres statusā.

Neatzīmēts nedrīkstētu palikt fakts, ka, lai arī cik liela pārliecība nebūtu Reičelā, ka kaut kas jāmaina, bez citu palīdzības nekur tālu viņa netiktu, un pirmais un galvenais palīgs ir pavisam nejauši atrasts algots slepkava ar superspējām pielīdzināmiem talaniem vārdā Knight. Vēl loģiskāk, lai kādā brīdī nepaliktu garlaicīgi, ir sižetā iesaistīt Reičelas izbijušu romantisko interesi. Kopā gana samudžināts sakritību kamols, kam uz sērijas beigām nāk klāt vēl pa kādam neatbildētam jautājumam, kāpēc tā, kas paliek neatbildēts.

Sins of Angels sērija ir negaidīti nopietna sci-fi sērija it īpaši autora J.S. Morin izpildījumā, no kura puses līdz šim visas grāmatas no Black Ocean Visuma bijušas ar izteiktu piedzīvojuma un humora garu. Sastapšanās ar autoru Matt Larkin jeb M.A. Larkin nav pirmā, bet arī tā saistīta ar Melno Okeānu. Protams, jāatzīmē, ka Sins of Angels ar šo visumu un tajā mītošajiem varoņiem nekādīgi nav saistīts. To sakot, šķiet, ka autoru un minēšu ar uzsvaru uz J.S. Morin, spēcīgā puse būs tieši nenopietnāka rakstura SFF.

Nenoliedzami ar visu Eņģeļu būšanu šī sērija un Reičelas dzīves misijas uzdevums atbrīvot cilvēci no tik sen radītajām dogmu važām ir bāzēts gana spēcīgā reliģiskā mērcē. Labi, ka autori ar šo aspektu nav pārāk pārcentušies un Reičelas cīņu var interpretēt arī kā cīņu pret autoritātēm, pret režīmu, kas it kā apgalvo, ka cīnās un strādā visu kopējās, lielās bildes interesēs, bet nezkāpēc tev māc šaubas, par šo apgalvojumu pareizumu, aiz kā gana ticami slēpjas kas krietni briesmīgāks un šausminošāks par birokrātu piebāztām kabatām un portfeļiem.