Izlasīju, lasu, lasīšu #227 (28.11-11.12)

Izlasīju:

Ben Aaronvitch – Broken Homes (Rivers of London #4)

Noklausījos:

Patrick O’Brian – The Surgeon’s Mate (Aubrey & Maturin #7)

Patrick O’Brian – The Ionian Mission (Aubrey & Maturin #8)

Ron Ripley – Scary Stories

Naomi Novik – Uprooted

Lasu:

Cassandra Clare – Clockwork Princess (The Infernal Devices #3)

Klausos:

Jasper Fforde – The Woman Who Died a Lot (Thursday Next #7)

Ken Liu – The Grace of Kings (The Dandelion Dynasty #1)

Lasīšu:

John Francome – False Start

Klausīšos:

Patrick O’Brian – Treason’s Harbour (Aubrey & Maturin #9)

Patrick O’Brian – The Far Side of the World (Aubrey & Maturin #10)

Ron Ripley – Scary Stories

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Līdz šim autora Rona Riplija daiļradi šausmu žanrā esmu izbaudījis klausoties pilna izmēra sēriju vienā piegājienā, trīs no četrām deviņu grāmatu garumā, tā nu šī piecu īso stāstu kolekcija ar fantāzijas žilbinošu nosaukumu Scary Stories ir nedaudz neierastāks, bet noteikti krietni ātrāk pieveicams/izbaudāms darbiņš.

Walking stāsts brīdinā, ka garas pārgājienu pastaigas, it īpaši tālu no apdzīvotas vietas var izrādīties bīstamas veselībai, kur nu vēl, ja sastopi spokus, bet bez kaitinošas rēgošanās netici, ka tādi spēj kādam nodarīt pāri. Squatting stāstā ziemas spelgonī kāds bezpajumtnieks cerot paglābties no aukstas nakts atklāj ko krietni biedējošāku un asins stindzinošāku par pāris mīnus grādiem.

Interesantāks gan sižetā un tā pavērsienos jau tā ierobežotā laukā, un var teikt favorīts no visiem pieciem, bija The Bridge, kurā laulāts pāris mēro ceļu (sievas ideja, nesen pārcietusi cīņu ar krūšu vēzi), lai aplūkotu tiltu nekurienes vidū, kas neved pāri ne upei, ne kādam citam šķērslim, bet uz kura uzkāpjot, par spīti brīdinājumiem ‘’par tā stabilitāti’’, laika ritējums vairs neatgriezīs laulāto pāri tur pat atpakaļ. Turklāt papildus laikam arī laulības saišu stabilitātes spēks tiek pārbaudīts uz maksimālu slodzi.

Scary Stories stāstu varoņi ir gana dažāda dzīves gājuma un vecuma, lai neprasītos tikt salīdzināti aiz sava līdzīguma viens otram. Tā Maker’s Hill vēsta par entuzistisku un pārlieku ziņkārīgu spoku mednieku, kurš, lai gan ekipēts ar visu vajadzīgo tehniku, lai notvertu skaņā un/vai video kādu garu, ātri vien zaudē drosmi, kad reāli spoki pa tiesi liek par sevi manīt.

Stāstu krājums tiek noslēgts ar atšķirīgo The First Bad Thing stāstu gan minētā briesmoņa, gan galvenā varoņa pirmreizējā vampīrmednieka ziņā, kurš ir augsti funkcionējoša autisma ‘’apveltīts’’ puisis vārdā Jimmy Shoe, kurš, atklādāms aizdomīga paskata mīrušu vāveri savā pagalmā un zinot par it kā no mājām aizbēgušu vienaudzi, aizdomājas, ka gan vienam, gan otram notikumam patiesībā varētu būt paranormāla rakstura izskaidrojums. Labi zinot, ka pieaugušie kam tādam nenoticēs, puisis bīstamo uzdevumu, nogalināt vampīru, ņem savās rokās.

Četros no pieciem stāstiem galvenais dzīvajos esošais varonis sastop spoku, vienā par galveno mošķi top vampīrs, bet ne iespaidīgi spēcīgs. Četri no pieciem paši par sevi gan labi, izklaidējoši un tikai viens no visiem šķita tāds neizteiksmīgs, pliekans un noslēdzas neko īsti neizdarot. Interesantā kārtā liktenīgais liekais stāsts katrā kategorijā nav viens un tas pats.

Patrick O’Brian – Aubrey & Maturin #7-8

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Lai cik lieli panākumi kā kapteinim Džekam Obrijam nebūtu, pat vienādībai līdzvērtīgu zīmi ar ienākumiem nevarētu likt, ko diemžēl nevar teikt par dažāda veida tēriņiem, kuriem seko ieinteresēti parādu piedzinēji. Labi, ka gan Obrija tuvākajam kompanjonam kuģniecības ārstam Stīvenam Maturinam, gan pašam Obrijam tas nesagādā problēmas gūt nākošos panākumus.

Interesantā kārtā daļa piedzīvojuma duetu un saprotami pārējo kuģa apkalpi aizved pie Baltijas jūras un dzintars ir viens no dārgumiem, kas piesaista interesi un uzmanību personāžiem. Un kā gan to neizdarīt, ja alternatīva ir pakļaušanās briesmu un bažu teroram, ko sagādā Francijai piederīgi kuģi, kuri, zinādami par Obriju un Maturinu, tā vien vēlētos vai nu sagūstīt vai nogremdēt viņu kuģi. Interesantā kārtā, atgriežoties pie dzintara, ka neviens pat maznozīmīgāks tēls nesajuac dzintaru ar fosforu. Laikam citi laiki, ka tā.

Zinot, ka Aubrey & Maturin sērijai ir ne viens vien vēl turpinājums, tad abu galveno tēlu izdzīvošanas prasmes nesagādā pārsteigumus, bet to pašu nevar teikt, kad kuģim sanāk uzdurties uz sēkļa, kam arī tad seko dažnedažādas izdarības. Gan laika kavēšanai, kad šķietami nekas cits nenotiek, gan pašsaprotami, lai dabūtu kuģu un vēlams ar minimālu skādi tam nost no sēkļa.

Ja vēl sērijas sākumā autora radītās pasaules jaunums un tēlu svaigums pats par sevi radīja zināmu ieinteresētību, kam kuģniecības terminoloģija terminoloģija pārlieku nesagādāja šķēršļus, tad jau ar iepriekšējo sākot, vismaz man ,sižetiksi iestājusies zināms vienveidīgums vien ar atšķirīgu fonu.

Par ko paralēlajam sižetam, kas risinās ap Stīvena Maturina un Diānas (Džeka Obrija sievas Sofijas māsīca) attiecībām, jāpateicas, jo uz pārējā fona šis sižets pat šķita vēl interesantāks.

***

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

No Baltijas jūras uz Vidusjūras ūdeņiem pat divu grāmatu ietvaros galvenajiem varoņiem kuģa ārstam Stīvenam Maturina un kapteinim Džekam Obrijam ir gana krasas pārmaiņas. Kur nu vēl, ja padomā kādus pasaules plašumus abi kopīgi apkuģojuši, kādus dabas brīnumus nav redzējuši. Arī The Ionian Mission grāmatas darbības laikā sākuma punkts ar Francijas teritiorijā esošo Tuolon un turpinājumu Grieķijas salās ir gana plašs ceļs, ko mērot. Ja tā padomā jaunā pasaule un amerijas varētu būt vienas no vismazāk apskatītajām šajā sērijā, kas arī gana loģiski, ņemot sižetus, kādi tie pasniegti varoņiem.

Politiskā intriga iekš The Ionian Mission variāk novērojamā fonā, kur prasa no Obrija, Maturina un citiem līdzās esošajiem kapteiņiem gana lielu prasmi izlavierēt starp vienu un otru turku, grieķi, kas attiecīgajā brīdī ir pie varas, bet vējiem mainoties, tikpat labi varētu vairs tāds nebūt. Kuru atbalstīt, kam, ko solīt nav viegli izprast un izlemt.

Naomi Novik – Uprooted

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Manas pārdomas

Jauniete Agņeška dzīvo maģiskā ielejā blakus baisam, ļaunam un konstanti draudīgam mežam, no kura pastāvīgajiem draudiem palīdz aizsargāt noslēpumos apvīts burvis saukts vienkārši par The Dragon. Lai arī Pūķis skaitās kā labais tēls, ielejas iemītnieki viņam ne pārāk uzticas. Galvenokārt par iemeslu ir Pūķa ārkārtīgi retie apmeklējumi apdzīvotās vietās, kuru kulminācija ir reizi 10 gados, kad Pūķis izvēlas jaunu palīdzi/kalponi. Lai arī iepriekšējai nekas netiek pāri darīts, pat tiek ļauts atgriezties dzimtajā vietā, meiteni reti, kad tā izvēlas darīt, kas vēl jo vairāk pastiprinā sliktās baumas par Pūķi.

Agņeškai nemaz nevajadzēja kļūt par Pūķa jauno palīdzi. Visi kā viens bija domājuši, ka par tādu kļūs draudzenai Kasia kurai par spīti tam pasakveidīgajā stāstā atvēlēta pietiekami svarīga loma. Tikmēr spontāna, neapdomāta rīcība liktenīgajā dienā nostāda Agņešķu Pūķa uzmanības centrā, padarot viņu par burvja jauno palīdzi un parādoties negaidītam talantam, it īpaši dziedniecības un ar veselību saistīto maģiju, arīdzan par burvja mācekli.

Raksturu neskaritības sadursmes, tuvējā karaļnama intrigas un pieaugošās melnās maģijas spēka apvītais mežs, kas izrāda vēlmi palielināt savu teritoriju. Viss kopā Uprooted un galvenās varones Agņeškas (sākotnēji maza, neizteiksmīga) stāstu padara patiesi pasakas cienīgu. Fakts, ka šķetami labajam burvim piešķirta iesauka un turklāt kā bīstams pārdabisks radījums, arī liek aizdomāties.

Interesanti apspēlēts (labi izvēlēts) grāmatas nosaukums Uprooted ap koku saknēm, ap domu, ka cilvēks kaut kur apmetoties uz dzīvi tā teikt iesakņojas. Mežu nomāc slimība, ļaunā tēla Wood Queen maldu ceļos nonākušais spēks, tas koruptīvais spēks, kas pārmāc cilvēka dabisko aizsardzību, kā kokam kājas kļūst par saknēm, vai kā ādas patoloģijas veidā tā sāk pārveidoties par koka mizu. Labā veidā, izmantojot šādu maģisko pieeju, var interpretēt, ka šādā viegli uzskatāmā veidā atklājas cilvēka patiesā daba.

Uprooted vienlaikus ir arī Agņeškas izaugsmes stāsts, kurai starp visu maģijas apgūšanu, aprašanu, ka viņa ir ragana un nenovecos tik ātri, kā citi radi, tuvinieki un mīļotie cilvēki, jāspēkojas ar meža Wood Queen un pie viena jāizlavierē dzīvai esam starp karaļnama pārmaiņu līkločiem cīņā par troni un varu.

Ben Aaronvitch – Broken Homes (Rivers of London #4)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Orion Books

Manas pārdomas

Metropolitan policijas paranormālo noziegumu/atgadījumu izmeklēšanas nodaļai Folly briest viena makten liela saķeršanās un cīniņš ar šīs sērijas galveno ļaundari un dižprātu no kriminālās pasaules Faceless Man, kurš vēlas izmantot maģiju savtīgiem, nelegāliem nolūkiem. Tikai dažu likumsargu rokās, kā Pīters Grants, viņa kolēģes Lezlijas Mejas un abu priekšnieka Nightingale ir apturēt vispirms viņa pakalpiņus un galu galā arī pašu galveno Faceless Man.

Broken Homes varbūt drusku var likt vilties, jo Faceless Man kā drauds lielāko grāmatas daļu pavada fonā, liekot smagāko darbu veikt citiem padotajiem, kā krievu izcelsmes maģijas praktizētājai Varvara Sidorovna, ar talantu uz ledus burvestībām. Lai arī likumsargu trio nevēlas to atzīt un pielīdzināt Faceless Man citam fikcionālam kriminālajam ģēnijam kā Moriartijam, tad līdz grāmatas beigām Pīteram patiesi jāsāk prātot, vai tik šis pretinieks nav jau laicīgi par visu padomājis un veicis piesardzības pasākumus priekšlaikus, lai nekas no Folly grupas veiktā nerezultētos viņa plānu sakāvē.

Šķietami parasta pašnāvība izclecot metro vilciena priekšā vai antīkas maģijas grāmatas negaidīta uzrašanās apritē, kad kāds to cenšas pārdot, nezinot tās patieso vērtību, ir vien acīmredzamākie piemēri, kā aplinkus ceļā Pīteram, Lezlijai un Naitingeilam nākas meklēt veidu, lai pietuvotos varbūtības opcijai notvert vīru, kas aiz tā visa stāv.

Savā ziņā Broken Homes rada pārejas un sagataves grāmatas sajūtu lielākiem notikumiem un kulminācijas punktiem sērijas turpinājumos, un, lai arī pavērsieni uz grāmatas beigām liek drusku nošokēties, tad kopumā grāmata būs baudāmāka, ja šī grāmata nebūs pirmā saskarsme ar Rivers of London sēriju.

Izlasīju, lasu, lasīšu #226 (14.11-27.11)

Izlasīju:

Anne Canadeo – While My Pretty One Knits (Black Sheep & Company Mystery #1)

Noklausījos:

J.S. Morin, Matt Larkin – Sins of Angels #1-5

Lasu:

Ben Aaronvitch – Broken Homes (Rivers of London #4)

Klausos:

Patrick O’Brian – The Surgeon’s Mate (Aubrey & Maturin #7)

Patrick O’Brian – The Ionian Mission (Aubrey & Maturin #8)

Lasīšu:

Cassandra Clare – Clockwork Princess (The Infernal Devices #3)

Klausīšos:

Jasper Fforde – The Woman Who Died a Lot (Thursday Next #7)

J.S. Morin, Matt Larkin – Sins of Angels #1-5

Linki uz grāmatu Goodreads lapām

Manas pārdomas

Profesore Reičela Džordana atšķirībā no lielākās daļas līdzdzīvotāju uz katra soļa uzdod jautājumus, mēģina izprast, kāpēc cilvēce joprojām pēc vairāk nekā trīs tūkstošiem gadu tik strikti seko tām pāšām ‘’Enģeļu’’ dogmām. Viņa nebūt negrib apstrīdēt, ka Eņģeļi nebūtu palīdzējuši cilvēcei pārdzīvot pēc citplanētiešu, saukti par Adversary’’, uzbrukuma. Turklāt ne tikai izdzīvot, bet uzplaukt ntajās zvaigžņu sistēmās uz neskaitāmām planētām un sasniegt cilvēku skaitu, kāds uz Ēdenes (a.k.a. Zeme) nebūtu iespējams.

Tomēr Reičelai nekādi neliek mieru fakts, ka viss, ko cilvēce zina par savu tālo pagātni un knapo izdzīvošanu pēc Adversary uzbrukuma nāk no Enģeļu teiktā. Un kāpēc gan šie Enģeļi, kuri paši varētu būt tehnoloģiski attīstītāki un spēcīgāki citplanētieši, teiktu tikai un vienīgu patiesību un nepaturētu neko pie sevis vai neieslīgtu puspatiesībās. Bet reliģiskā ticībā Enģeļiem, viņu absolūtajam godīgumam un nesamaitātībai nostāda Reičelu teju ķeceres statusā.

Neatzīmēts nedrīkstētu palikt fakts, ka, lai arī cik liela pārliecība nebūtu Reičelā, ka kaut kas jāmaina, bez citu palīdzības nekur tālu viņa netiktu, un pirmais un galvenais palīgs ir pavisam nejauši atrasts algots slepkava ar superspējām pielīdzināmiem talaniem vārdā Knight. Vēl loģiskāk, lai kādā brīdī nepaliktu garlaicīgi, ir sižetā iesaistīt Reičelas izbijušu romantisko interesi. Kopā gana samudžināts sakritību kamols, kam uz sērijas beigām nāk klāt vēl pa kādam neatbildētam jautājumam, kāpēc tā, kas paliek neatbildēts.

Sins of Angels sērija ir negaidīti nopietna sci-fi sērija it īpaši autora J.S. Morin izpildījumā, no kura puses līdz šim visas grāmatas no Black Ocean Visuma bijušas ar izteiktu piedzīvojuma un humora garu. Sastapšanās ar autoru Matt Larkin jeb M.A. Larkin nav pirmā, bet arī tā saistīta ar Melno Okeānu. Protams, jāatzīmē, ka Sins of Angels ar šo visumu un tajā mītošajiem varoņiem nekādīgi nav saistīts. To sakot, šķiet, ka autoru un minēšu ar uzsvaru uz J.S. Morin, spēcīgā puse būs tieši nenopietnāka rakstura SFF.

Nenoliedzami ar visu Eņģeļu būšanu šī sērija un Reičelas dzīves misijas uzdevums atbrīvot cilvēci no tik sen radītajām dogmu važām ir bāzēts gana spēcīgā reliģiskā mērcē. Labi, ka autori ar šo aspektu nav pārāk pārcentušies un Reičelas cīņu var interpretēt arī kā cīņu pret autoritātēm, pret režīmu, kas it kā apgalvo, ka cīnās un strādā visu kopējās, lielās bildes interesēs, bet nezkāpēc tev māc šaubas, par šo apgalvojumu pareizumu, aiz kā gana ticami slēpjas kas krietni briesmīgāks un šausminošāks par birokrātu piebāztām kabatām un portfeļiem.

Anne Canadeo – While My Pretty One Knits (Black Sheep & Company Mystery #1)

Links uz grāmatas Goodreads lapu

Izdevniecība: Simon & Schuster

Manas pārdomas

Cara Newhouse, neliela slavenība Plum Harbor mazpilsētā un pavisam noteikti adīšanas pasaulē, gatavojas atvērt savu jaunāko (otro) grāmatu par adīšanu Felting Fever pilsētas populārākajā (no diviem) adītāju veikaliem Black Sheep Knitting, kas pieder Karas adīšanas skolotājai un mentorei Megijai. Bet gluži vai kā par spīti burvīgo notikumu sagandē slepkavība, par kuras upuri ir otra adīšanas veikala īpašniece Amanda Goran. Turklāt vēl tik iepriekšējā dienā Amanda kā izlūks paviesojās Melnās Aitas veikalā, soloties apmeklēt grāmatas atvēršanu, un papildus tam mazpilsētā tas nebija nekāds noslēpums, ka veikalu apmeklētības un popularitātes dēļ Amanda un Megija bieži ķildojās.

Megija savā veikaliņā, biežāk sanākšana kopā ar draudzenēm – Lūsiju, Danu, Sjūzenu un Fēbi – regulāri rīko dažādus adīšanus kursus, kas acīmredzami ir auglīga zeme gan tenkām, gan pavedienu apspriešanai, jo jebkuram kļūtu skaidrs, ka Plum Harbor un pat pieredzējušāki reģiona policisti nav gana kompetenti, lai atklātu šo slepkavību, ja sāk aizdomās turēt Megiju. Turklāt nebūtu tā, ka Amanda Gorana nebūtu pelnījusi to, kas viņai pienācās, kā jau tas Cozy mistērijas mēdz būt.

Gluži neteiktu, ka slepkavība būtu otršķirīgs elements, kuru aizēnotu draudzeņu adīšanas vakari un dažādu recepšu pārspriešana, bet noteikti nevienā brīdī neiestājas tāds spriedzes moments, kādu varētu sagaidīt klasiskā kriminālromānā. Drīzāk brīžiem pat ir neliels cute/pūkainīguma jaukums, ko aizēno par citiem mazāk domājošā Amanda, ka pat jābrīnās, kā var atļauties būt tik neapdomīgai par citiem un tikt tādā veidā nogalinātai, ka pavisam nevainīgiem cilvēkiem jānokļūst policijas nopratināšanas telpās!

Tādēļ viena no draudzenēm Lūsija ņem lietas savās rokās un kā pusprofesionāls amatierdetektīvs okšķerē un izprašņā, lai atrastu īsteno slepkavu. Paplidus izmeklēšanai, adīšanām un recepšu apspriešanai, autore sniedz ieskatu vairāk Lūsijas un arīdzan citu draudzeņu privātājā dzīvē. Pieļauju, ka sērijas turpinājumos, kas kopumā uz šo brīdi jau sasniedz 13, izmeklēšanas gods tiek arī citām draudzenēm.

Izlasīju, lasu, lasīšu #225 (31.10-13.11)

Izlasīju:

Cassandra Clare – Clockwork Prince (The Infernal Devices #2)

Anthony Ryan – The Legion of Flame (The Draconis Memoria #2)

Noklausījos:

A.I. Nasser – The Sin #1-3

Sara Clancy – Banshee #1-6

Lasu:

Anne Canadeo – While My Pretty One Knits (Black Sheep & Company Mystery #1)

Klausos:

J.S. Morin, Matt Larkin – Sins of Angels #1-5

Lasīšu:

Ben Aaronvitch – Broken Homes (Rivers of London #4)

Klausīšos:

Patrick O’Brian – The Surgeon’s Mate (Aubrey & Maturin #7)